Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas Satversmes tiesu starptautiskā seminārā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.07.1997., Nr. 171/174 (886/889) https://vestnesis.lv/ta/id/44257

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pēc 13. mēnešiem Zemkopības ministrijas vadībā

Vēl šajā numurā

04.07.1997., Nr. 171/174 (886/889)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

informācija

Par Latvijas Satversmes tiesu — starptautiskā seminārā

Vakar, 3.jūlijā, Rīgā, Žurnālistu namā, sākās starptautisks seminārs par Latvijas Republikas Satversmes tiesas darbību. To rīko Eiropas Padomes komisija “Demokrātija caur tiesībām” (Venēcijas komisija) un LR Satversmes tiesa sadarbībā ar ASV starptautiskās attīstības aģentūru. Seminārā piedalās ne tikai pārstāvji no Latvijas, bet arī no ASV, Austrijas, Vācijas, Slovēnijas, Gruzijas, Armēnijas, Igaunijas, Itālijas un Vatikāna.

Ievadvārdos Aivars Endziņš pateicās semināra rīkotājiem, ar gandarījumu piemienot, ka semināru ar savu klātbūtni pagodinājušas gan Augstākās tiesas, Tieslietu ministrijas, gan Valsts kontroles vadošās personas, kā arī pārstāvji no Latvijas Universitātes, Cilvēktiesību biroja, Juristu biedrības.

Konstitucionālo tiesu nozīmību dažādās valstīs, to pieredzi savā uzrunā atzīmēja Eiropas Padomes Venēcijas komisijas sekretārs Džanni Bukikjo ( Gianni Buquicchio ), ASV starptautiskās attīstības aģentūras pārstāvis Frensiss Lorsons ( Francis J.Lorson ).

Semināra pirmajā dienā tika nolasīti vairāki referāti: “Individuālais pieteikums konstitucionālajā tiesā kā cilvēka tiesību aizstāvības līdzeklis” (Arne Mavčičs, Slovēnijas konstitucionālā tiesa), “Individuālo pieteikumu iespējamā izskatīšana Latvijas Satversmes tiesā” (Romāns Apsītis, Latvijas Satversmes tiesas tiesnesis), “Tiesības iesniegt pieteikumu konstitucionālajā tiesā” (Jans Klučka, Slovākijas konstitucionālās tiesas tiesnesis) un citi. Referentiem uzdeva jautājumus, izraisījās domu apmaiņa.

Šodien, 4.jūlijā, pirmais referātu “Satversmes tiesas process un prakse. Latvijas pieredze un vajadzības” lasīs Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītājs Aivars Endziņš (“LV” rīcībā ir gan R.Apsīša, gan A.Endziņa referāti, kurus publicēsim).

Semināra otrajā dienā paredzēti vairāki citi ziņojumi, kurus nolasīs Austrijas konstitucionālās tiesas ģenerālsekretāre Brita Vāgnere ( Britta Wagner ), Polijas konstitucionālā tribunāla bibliotēkas un dokumentācijas centra vadītāja Halina Plaka ( Halina Plak ) un Lietuvas konstitucionālās tiesas tiesnesis Ķēstutis Lapinsks ( Kestutis Lapinskas ).

Norit aktīva diskusija par nozīmīgiem cilvēktiesību jautājumiem demokātiskajā sabiedrībā.

Rita Belousova,

“LV” nozares redaktore

Par tautu un valsti ataudzes aspektā

Vakar, 3.jūlijā, Žurnālistu namā kļuva pieejami aptaujas “Iedzīvotāju reproduktīvā veselība un uzvedība” rezultāti. Aptauju ANO Iedzīvotāju fonda (UNFPA) un Latvijas Republikas Labklājības ministrijas kopīgā projekta “Atbalsts reproduktīvās veselības stratēģijas veidošanai” ietvaros ir veicis Baltijas datu nams. Projektu ar 85 tūkstošiem dolāru finansējis ANO Iedzīvotāju fonds, bet tieši aptauja izmaksājusi aptuveni 30 tūkstošus dolāru.

Kā to preses konferencē uzsvēra viens no projekta koordinatoriem — ANO pastāvīgais pārstāvis Latvijā Džons Hendra, saskaņā ar ANO rīkotās Kairas konferences lēmumiem katrai valstij ir nepieciešama skaidri formulēta iedzīvotāju reproduktīvās veselības stratēģija. Latvijā, ņemot vērā ļoti kritisko demogrāfisko situāciju, tādas joprojām nav. Viens no šādas iedzīvotāju reproduktīvās veselības uzlabošanas programmas izstrādes priekšnoteikumiem ir precīza informācija. Par šādu patiesās ainas avotu, pēc projekta dalībnieku domām, kļūs aptaujas “Reproduktīvā veselība un uzvedība” rezultāti un to detalizēta analīze. Jāpiebilst, ka šī aptauja ir pirmais iedzīvotāju reproduktīvajai veselībai veltītais statistiskais pētījums Latvijā un tajā aptaujāti 1578 vīrieši un 2990 sievietes.

Tomēr Baltijas datu nama veiktā aptauja ir tikai viens no pirmajiem posmiem projektā “Atbalsts reproduktīvās veselības stratēģijas veidošanai”. Kā preses konferencē uzsvēra Laima Rudze, LR Ārstniecības departamenta Veselības aprūpes pārraudzības nodaļas vadītājas vietniece, pirmajam aptaujas rezultātu apkopojumam sekos detalizēta analīze, ko veiks UNFPA un LM kopīgā projekta darba grupas dalībnieki — Labklājības un Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts ģimenes veselības centra, Latvijas Medicīnas akadēmijas Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras, Latvijas Sieviešu slimību un dzemdību speciālistu asociācijas, Latvijas Universitātes Ekoloģijas centra un Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācijas “Papardes zieds” pārstāvji.

Pēc aptaujas rezultātu analīzes tiks sagatavots nacionālais ziņojums par iedzīvotāju reproduktīvās veselības stāvokli un demogrāfisko situāciju Latvijā. Šo nacionālo ziņojumu projekta dalībnieki cer jau līdz gada beigām iesniegt Latvijas valdībai ar mērķi veicināt iedzīvotāju reproduktīvās veselības uzlabošanas nacionālās programmas izstrādi. Tieši konkrēti priekšlikumi šādai valstiskai demogrāfiskās situācijas uzlabošanas programmai ir UNFPA un Labklājības ministrijas projekta “Atbalsts reproduktīvās veselības stratēģijas veidošanai” galamērķis.

Reproduktīvās veselības uzlabošanas nacionālās politikas izstrādes steidzamības pamatiemesls ir smagā Latvijas demogrāfiskā situācija, ko preses konferencē raksturoja Edvīns Vītoliņš, Labklājības ministrijas Demogrāfiskās komisijas pārstāvis. Latvijas rādītājus dzimstības jomā demogrāfi uzskata par katastrofāliem — mirstība pārsniedz dzimstību, un iedzīvotāju skaits mūsu valstī samazinās. 1994. un 1995.gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 17 tūkstošiem, bet 1996.gadā — par 15 tūkstošiem. 1996.gada rādītāji liecina, ka iedzīvotāju paaudžu nomaiņa Latvijā tiek nodrošināta tikai par 54 procentiem — bērnu paaudzes ir gandrīz divreiz mazākas nekā vecāku paaudzes. No tā var secināt, ka jau pēc dažiem gadu desmitiem var kļūt problemātiska Latvijas valsts pastāvēšana ar latvisku iedzīvotāju sastāvu.

Ja ilgstoši saglabājas 1996.gada dzimstības līmenis, tad viena sieviete Latvijā vidēji dzemdē 1,16 bērnus. Bet, kā zināms, sievietei dzimstības jomā “jākompensē” arī vīriešu daļa, tātad — lai tiktu nodrošināta paaudžu nomaiņa, šim rādītājam kaut nedaudz jāpārsniedz skaitlis 2.

Analizējot paaudžu nomaiņas rādītāju pamattautībai un cittautiešiem atsevišķi, nedaudz labākā situācijā ir latvieši — paaudžu nomaiņa notiek aptuveni 60 procentu apjomā. Tomēr tas nozīmē tikai latviešu īpatsvara palielināšanos valstī attiecībā pret cittautiešiem — latviešu skaits kopumā turpina samazināties. Cittautiešu paaudžu nomaiņa nesasniedz pat 50 procentu līmeni.

Dzimstības līmenis pilsētās ir zemāks nekā laukos. Viszemāk šis rādītājs ir noslīdējis abās lielākajās Latvijas pilsētās — Rīgā un Daugavpilī.

Mirstības augstākais līmenis tika sasniegts 1994.gadā — mirušo skaits sasniedza 41,8 tūkstošus. Krasi samazinājies cilvēku mūža ilgums Latvijā — arī šeit viskritiskākie rādītāji bija 1994.gadā. 1995. un 1996.gadā šie rādītāji mazliet uzlabojušies, ļaujot Latvijai pacelties nedaudz virs pēdējās vietas Eiropā iedzīvotāju mirstības ziņā. Tomēr tikai dažās postsociālisma Austrumeiropas valstīs, piemēram, Krievijā, iedzīvotāju mūža ilgums ir vēl mazāks nekā Latvijā. Kā preses konferences dalībniekiem atgādināja Edvīns Vītoliņš, Latvijas Republikas iedzīvotāju mūža ilgums pirms Otrā pasaules kara pārsniedzis lielāko daļu Eiropas un atpalicis tikai no dažu Skandināvijas valstu rādītājiem.

Šī gada pirmajā pusē mirstība salīdzinājumā ar tādu pašu laika periodu 1996.gadā ir nedaudz kritusies. Diemžēl samazinājušies arī citi svarīgākie demogrāfiskie rādītāji — dzimstība un laulātība.

Ņemot vērā šos kritiskos rādītājus, demogrāfiskā prognoze ir visai pesimistiska — aptuveni 60—70 gadu laikā iedzīvotāju skaits Latvijā var samazināties divkārt, bet to iedzīvotāju skaits, kas ir fertilajā vecumā, tātad ir spējīgi atražot paaudzes, — pat četras reizes. Pirmie krīzes signāli būs sajūtami jau pēc dažiem gadiem — kad ievērojami samazināsies jaunākā skolas vecuma bērnu skaits.

Kā to uzsvēra vairāki preses konferences dalībnieki, viens no aptaujā iegūtajiem secinājumiem ir saistība starp Latvijas iedzīvotāju zemo reproduktīvās veselības līmeni un vājo informētību un zināšanām šajā jomā. Šajā sakarā paredzēts jau ar nākamo gadu ieviest veselības mācību kā obligātu, nevis fakultatīvu priekšmetu visās Latvijas skolās. Tomēr neatrisināta paliek pieaugušo izglītošanas problēma. Bet, kā tas vairākkārt izskanēja darba grupas dalībnieku runās, neinformētība un nezināšana nes sev līdzi lielo abortu un seksuāli transmisīvo saslimšanu skaitu, kas savukārt izraisa gan sieviešu, gan vīriešu neauglību.

Jautāta par iespējamiem priekšlikumiem valdībai Latvijas demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, arī viena no projekta darba grupas dalībniecēm Laima Rudze pirmo minēja iedzīvotāju izglītošanas nepieciešamību. Būtiska sakarība neapšaubāmi ir arī starp dzimstības līmeņa paaugstināšanu un sabiedrības sociāli ekonomisko situāciju. Saziņas līdzekļu būtisks ieguldījums savukārt varētu būt demogrāfiskās situācijas normalizēšanai labvēlīgas sabiedriskās domas veidošana.

Dina Gailīte,

“LV” iekšpolitikas redaktore

Par apbalvojumiem pedagoģiskajiem darbiniekiem

Izglītības un zinātnes ministrija ir pagarinājusi pieteikšanās termiņu naudas balvu piešķiršanai pedagoģiskajiem darbiniekiem līdz šā gada 1.augustam. Lai mūsu labākie pedagoģiskie darbinieki saņemtu ne tikai morālu gandarījumu, bet arī materiālu atbalstu par atbildīgo un grūto darbu, aicinām iesniegt atbilstošu pieteikumu apbalvojuma piešķīrumam. Apbalvojumiem 1997.gadā tiks sadalīti 4453 lati.

Pieteikumus ministrijā iesniedz IZM pakļautībā esošās izglītības iestādes, Augstskolu rektoru padome, skolu valdes, Vidējo speciālo mācību iestāžu direktoru padome, Arod(amat)skolu direktoru padome, Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, Augstākās izglītības padome, pieaugušo izglītības institūcijas. Tāpēc lūdzam ar saviem priekšlikumiem un ieteikumiem griezties šajās organizācijās, kuras izvērtēs un sniegs arī savus priekšlikumus Izglītības un zinātnes ministrijas balvu piešķiršanai.

Būsim pateicīgi par jūsu atsaucību, novērtējot Latvijas nākotnei tik nozīmīgo pedagoģisko darbinieku darbu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!