Svētki un godadienas

Amerikas Savienotajās Valstīs

Šodien, 4. jūlijā, nacionālie svētki — Neatkarības diena

Pasaulē pastāv visnotaļ vienprātīgs viedoklis, ka ASV ir visietekmīgākā valsts pasaulē. Dažādu valstu politiķi šo patiesību jau sen ir pieņēmuši kā aksiomu. Šo tēzi apstiprina gan Savienoto Valstu ekonomiskais un militārais potenciāls, gan arī to aktīvā loma un reālā ietekme pasaules politiskajos procesos. Tieši ASV iesaistīšanās Otrajā pasaules karā, gan atklājot otro fronti Eiropā, gan jau ilgi pirms tam masveidā piegādājot antihitleriskās koalīcijas partneriem Eiropā kara materiālus, ļāva 1945.gadā sagraut hitlerisko Vāciju ar tās sabiedrotajiem. Ārkārtīgi liela bija Amerikas Savienoto Valstu nozīme (Māršala plāns) normālas dzīves atjaunošanā karā izvārdzinātajā Eiropā.

Nav viegli pārvērtēt ASV lomu pasaules ietekmīgākās starptautiskās organizācijas — ANO — izveidošanā tūlīt pēc Otrā pasaules kara. Garajos “aukstā kara” gados tieši ASV militārais un ekonomiskais potenciāls, kā arī ārpolitiskā konsekvence bija galvenais pretsvars padomju “ļaunuma impērijas” ekspansionistiskajiem tīkojumiem. Tieši ASV piedalīšanās arī nodrošināja augsto Eiropas Drošības un sadarbības konferences un tās Nobeiguma akta prestižu.

Liela bijusi Savienoto Valstu loma arī Latvijas liktenī un mūsu valsts neatkarības atjaunošanā. ASV nekad nav atzinušas Baltijas valstu okupāciju 1940. gadā, un visus piecdesmit apspiestības gadus Vašingtonā turpināja darboties Latvijas Republikas vēstniecība. Kad sešdesmito gadu nogalē ASV astronauti savā pirmajā unikālajā Mēness misijā nogādāja uz šī Zemes lielāka dabīgā pavadoņa piemiņas medaļu, tajā līdz ar tekstiem desmitiem tautu valodās bija iegravēts arī latviešu cerības un ticības apliecinājums savas zemes brīvības atjaunošanai.

Pēc Otrā pasaules kara Amerikas Savienotajās Valstīs patvērumu atrada desmitiem tūkstošu latviešu bēgļu. Tagad vairāk nekā 50 tūkstoši šo politisko bēgļu un viņu pēcteču ieņēmuši cienīgu vietu ASV sabiedrībā. Padomju okupācijas gados Savienotajās Valstīs aktīvi darbojās latviešu, lietuviešu un igauņu trimdas organizācijas, nenogurstoši skaidrojot pasaules sabiedrībai Baltijas tautu dramatisko situāciju un informējot par cilvēka tiesību pārkāpumiem. Kopš septiņdesmitajiem gadiem ar Apvienoto Nāciju Organizāciju aktīvi kontaktējās Baltijas trimdinieku organizācija “UBA — BATUN” (United Baltic Appeal — Baltic Appeal to United Nations” — Baltiešu apvienotā apelācija ANO), informējot par notikumiem, īpaši starptautisko un cilvēktiesību pārkāpumiem Baltijas valstīs. Tagad šīs trimdinieku organizācijas bijušais sekretārs Uldis Bluķis ir viens no Latvijas misijas ANO Ņujorkā vadošajiem diplomātiem un iemantojis autoritāti arī respektablajā ANO kontribūciju komisijā. Simboliska sakritība bija arī fakts, ka pirmais ASV vēstnieks Latvijā pēc mūsu valsts neatkarības atjaunošanas bija Amerikā augušais un izglītību guvušais latvietis Ints Siliņš. Liels atbalsts Latvijas, kā arī Lietuvas un Igaunijas ārpolitikai un to starptautiskajām pozīcijām bija ASV prezidenta Klintona vizīte mūsu valstī 1994. gada jūlijā un viņa vēsturiskā runa pie Brīvības pieminekļa.

Vispārzināmi ir ASV ekonomiskie un tehnoloģiskie sasniegumi, ko uzskatāmi apliecina arī Savienoto Valstu unikālās kosmiskās programmas. Tieši šajā jomā Amerika pasaulei demonstrēja savas ekonomiskās, zinātniskās un tehnoloģiskās iespējas — kad Savienotās Valstis, īstenojot prezidenta Kenedija stratēģisko aicinājumu, nepilnos desmit gados visos parametros pārspēja PSRS propagandistiskos kosmosa lidojumus, sasniedza Mēnesi un nosūtīja turp vairākas zinātniskas ekspedīcijas.

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas Savienotās Valstis sniedz Latvijai regulāru un daudzveidīgu palīdzību. Ļoti konkrēts un būtisks ir ASV atbalsts Latvijai mūsu Nacionālo bruņoto spēku izveidošanā (militāro materiālu piegāde, kā arī regulāras mūsu karavīru un zemessargu apmācības Mičiganas štata poligonos). Nozīmīga ir ASV intelektuālā palīdzība Latvijai, sekmējot ar ASV valdības stipendijām mūsu jauniešu studijas un profesionālo papildināšanos Savienoto Valstu augstskolās. Pavisam nesen ASV valdības stipendijas studijām pēc Hūvera un Maskija programmām saņēma trīspadsmit kārtējie Latvijas pārstāvji, bet Juris Matusēvičs jau devies uz Vestpointas militāro akadēmiju, lai šajā prestižajā militārajā mācību iestādē apgūtu pilnu apmācību kursu.

Lielu darbu ASV intelektuālo sasniegumu izplatīšanā sniedz Savienoto Valstu Informācijas birojs (USIS). Arī šajā numurā (25.–27.lpp.) USIS sagatavotie materiāli par 4. jūliju — Neatkarības dienas — svinēšanu, kā arī ASV Konstitūcijas un komentāru tulkojums latviešu valodā.

“LV” informācija