Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Šim, Baltijas reģionam jābūt integrētam pārējā pasaulē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.07.1997., Nr. 171/174 (886/889) https://vestnesis.lv/ta/id/44263

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par darba drošību un darba likumdošanu (turpinājums)

Vēl šajā numurā

04.07.1997., Nr. 171/174 (886/889)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

RUNAS. REFERĀTI

Šim, Baltijas, reģionam jābūt integrētam pārējā pasaulē

Baltijas Jūras valstu padomes priekšsēdētājs, Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs:

Godātie kolēģi,

padomes biedri,

augstie viesi,

dāmas un kungi!

Pirms gada, kad Latvija pārņēma BJVP prezidentūru, es teicu, ka darbības programmas un Baltijas jūras reģiona iniciatīva palīdzēs mums noteikt galvenos veicamos uzdevumus.

Es nosaucu mērķus, kurus mēs ceram sasniegt ar konkrētu rīcību.

Īsi pirms šīs sesijas Baltijas jūras valstu valdību vadītāji tikšanās laikā Visbijā izteica vēlēšanos pārveidot reģionu par integrētu, konkurētspējīgu un dinamisku reģionu, kurā notiek ilgstoša attīstība un kurā dominē demokrātija un tirgus ekonomika.

Kad Latvija 1996. gada jūlijā pārņēma BJVP prezidentūru, mums bija jānodrošina virzība uz šo mērķi.

Tajā pašā laikā mums bija jāīsteno tās neatliekamās programmas, kuras tika izvirzītas 5. ministru sesijā Kalmārā un Eiropas Komisijas Baltijas jūras reģiona iniciatīvā.

BJVP vadlīnijas Latvijas prezidentūras laikā, kuras tika iesniegtas ministru sesijā Kalmārā, detalizēti izklāstīja mūsu galvenās prioritātes. Tās bija šādas:

— darbības programmu izpilde;

— Baltijas jūras reģiona iniciatīvas realizācija, konkrēti — indikatīvās Baltijas jūras reģiona palīdzības struktūras sagatavošana, nosakot dalībvalstu prioritāros mērķus, sektorus, subreģionus un finansu līdzekļus;

— izglītības jautājumi, ieskaitot Eirofakultātes novērtējumu;

— civilās drošības jautājumi, ieskaitot darba grupas cīņai ar organizēto noziedzību Baltijas jūras reģionā darbību.

Aplūkojot šīs lietas plašākā kontekstā, man jāsaka, ka lielākās pūles tika veltītas, lai izveidotu platformu galvenajiem veicamajiem pasākumiem.

Tagad, kad mūsu prezidentūras laiks ir beidzies, pirms mēs pieņemam lēmumus par to, kas ir jāpaveic turpmāk, mums ir jāizvērtē tas, kas jau sasniegts.

Ievērojams progress tika sasniegts, kad tika uzsākta Kalmāras darbības programmu izpilde. Vecāko amatpersonu komiteja koncentrēja savu darbību uz šī progresa kontroli.

Ir skaidri redzams, ka trīs BJVP darba grupas, Helsinku komisija un citas reģionālās organizācijas, kā, piemēram, Baltijas jūras tirdzniecības palātu asociācija, Baltijas galvaspilsētu apvienība, Baltijas jūras valstu subreģionālās konferences un Baltijas tūrisma konferences, ir aktīvi atsaukušās uz jaunajiem uzdevumiem, kādi tās sagaida. Lielākā daļa mūsu struktūrvienību izdomāja praktiskus ceļus, kā sasniegt darbības programmu mērķus. VĀK priekšsēdētāja, darba grupu un citu reģionālo institūciju ziņojumi sniedz pārskatu par darbu, kas ir paveikts, lai sasniegtu darbības programmās noteiktos mērķus.

Šie ziņojumi atrodas jūsu priekšā. Kad jūs ar tiem iepazīsities, redzēsit, ka “darbi runā skaļāk par vārdiem”. Tadēļ ļaujiet man jums īsumā atgādināt, ka BJVP ir jākļūst par politisku forumu, kurā tiek koordinētas dažādas Eiropas komisijas, nacionālo, reģionālo un vietējo varas iestāžu intereses un projekti. Tam visam ir jābūt vērstam uz ilgstoša un saskaņota reģionālā pieauguma nodrošināšanu.

Šajā aspektā jau ir panākts ievērojams progress integrējošo komunikāciju attīstības jomā. Ir strauji pieaugusi Austrumu-Rietumu-Austrumu satiksmes nozīme. Ir noteikti šķēršļi, kas kavē robežšķērsošanu. Ir uzlabotas muitas procedūras un sākts īstenot enerģijas sektora rekonstrukciju. Ir sasniegts progress arī mazo un vidējo uzņēmumu attīstībā, kas ir ļoti būtiski, lai sasniegtu ekonomisko stabilitāti pārejas valstīs. Nozīmīgs sasniegums ir Baltijas biznesa konsultatīvās padomes nodibināšana.

Tomēr, lai gūtu panākumus integrētās reģionālās plānošanas jomā, mums ir nepieciešama daudz aktīvāka pieeja. Baltijas jūras reģions ir jāuztver kā viens no septiņiem Eiropas reģioniem, kurā notiek paplašināšanās. Vairāk uzmanības ir jāveltī Stokholmas biznesa samitā paustajiem uzskatiem, īpaši tam, ko teica tāda autoritāte kā Persijs Barneviks. Viņš uzsvēra, ka tad, ja mēs pareizi izspēlējam savas kārtis, Baltijas jūras valstu reģions varētu kļūt par reģionu, kurš attīstās visstraujāk, kurš ir konkurētspējīgs ar Dienvidaustrumāzijas “tīģeriem”. Resursi, infrastruktūras, tehnoloģija, izglītots un labi apmācīts darbaspēks un zemas darbaspēka izmaksas - šī kombinācija var būt dinamiska.

Baltijas jūras reģionam ar tā vēsturiskajām tirdzniecības tradīcijām ir viss, kas tam būtu nepieciešams šī mērķa sasniegšanai. Šāda attīstība saistībā ar Eiropas Komisijas Baltijas jūras reģiona iniciatīvu vienlaikus palīdzētu novērst krasās atšķirības Baltijas jūras austrumu un rietumu krasta valstu ekonomiskajā attīstībā.

Ir tāds teiciens: “Ķēde ir tik stipra, cik tās vājākais posms.”

Stokholmas biznesa samita laikā tika izdarīts pareizs secinājums attiecībā uz to, ka esošo infrastruktūru izmantošana un uzlabošana ļautu strauji atgriezties pie ekonomisko rādītāju līdzsvara. Šādi pasākumi piesaistītu ievērojamu privātkapitālu, kuru varētu izlietot mūsu reģiona attīstībai. Protams, šī procesa galvenās priekšrocības būtu triju Baltijas valstu, Polijas un Krievijas un, iespējams, arī Vācijas robežošanās Baltijā.

Taču, kamēr tuvākajā laikā netiks uzsākts nopietns darbs, visas runas par ekonomiskās un politiskās stabilitātes sasniegšanu reģionā paliks vienīgi retoriskas.

Šajā kontekstā pret Eiropas Komisijas Baltijas jūras reģiona iniciatīvu ir jāizturas kā pret ļoti svarīgu instrumentu, jo tas veicina indikatīvās Baltijas jūras reģiona palīdzības struktūras sagatavošanu. Šāda struktūra katrā ziņā veicinātu reģionālā potenciāla nepieciešamību un prioritāšu transparenci. Tādēļ darbs pie šīs struktūras ir jāturpina steidzamības kārtā. To pašu var attiecināt arī uz Eiropas Komisijas projektu par Baltijas jūras reģiona makroekonomisko identitāti. Apvienojot šos projektus, varētu izvairīties no sakompilētas attīstības un nodrošināt reālai reģionālajai attīstībai nepieciešamo stimulu.

Cienījamie kolēģi!

Mūsu prezidentūras laikā mēs koncentrējāmies uz ekonomisko sadarbību, tās pamatā izvirzot makroekonomiskās identitātes un palīdzības struktūras izveidošanu. Šādus soļus mēs uzskatām par izšķirošiem Baltijas jūras reģiona stabilitātē.

Pirms iespējams paveikt tādu milzīgu darbu, ir jāizveido platforma un jāizskata vairāki pasākumi.

Tas ietver dažādus robežšķērsošanas sadarbības projektus, stipendiju projektus, kas novestu pie reģiona izglītības standartu izlīdzināšanās, cīņas pret organizēto noziedzību un darba pie citiem civilās drošības jautājumiem, tajā skaitā vides aizsardzību.

Darbs, ko tik veiksmīgi uzsāka zviedru vadītā darba grupa cīņai pret organizēto noziedzību, ir jāpabeidz. Ir jāturpina arī darbs, veicinot personu brīvo pārvietošanos reģionā, noslēdzot divpusējos līgumus par bezvīzu režīmu un ratificējot attiecīgās starptautiskās konvencijas, lai tādējādi novērstu vēl aizvien pastāvošos šķēršļus. Tie ir pārsvarā saistīti ar robežšķērsošanas procedūrām.

Nesen nodibinātajām Baltijas jūras reģiona robežas kontroles konferencēm vajadzētu kļūt par svarīgu instrumentu, kas risina šāda veida problēmas.

Dārgie kolēģi!

Tagad es gribētu pievērsties jautājumam par to, kādi pasākumi ir jāveic Baltijas jūras valstu padomei.

Manuprāt, padome ir jau sen pāraugusi savu sākotnējo formu, būdama tikai forums gadskārtējām reģionā pārstāvēto valstu ārlietu ministru sanāksmēm. Tā ir arī kas vairāk nekā vienkārši sagatavošanas klase valstīm, kuras tiecas iestāties Eiropas Savienībā. Tas ir jāpasaka tāpēc, ka ne visas mūsu dalībvalstis tieksies pēc iestāšanās Eiropas Savienībā un arī pati ES galarezultātā būs vairāk reģionu, nevis atsevišķu valstu savienība. Tāpat ir arī skaidri zināms, ka reģionālajām organizācijām būs sava loma lielākās Eiropas organizācijās, kas liek man izdarīt secinājumu, ka reģionālās organizācijas ir pastāvīgas un paliekošas.

Neatkarīgi no tā Baltijas jūras valstu sadarbības ilgtermiņa panākumi ir atkarīgi no Krievijas dalības mūsu reģionālajā sadarbībā.

Man ir prieks atzīmēt, ka Hanss Dītrihs Genšers, kurš 1992. gadā kopā ar Dānijas ārlietu ministru Ufi Elemanu Jensenu stāvēja pie BJVP šūpuļa, savā šāgada runā Oslo norādīja, ka BJVP ir pierādījusi sevi kā veiksmīgu forumu Baltijas jūras reģiona sadarbībai. Viņš arī sacīja, ka “lielās pārmaiņas šajā reģionā, kā, piemēram, transformācijas process Baltijas jūras austrumu valstīs, reģionālo infrastruktūru, īpaši transporta, modernizācija, robežšķērsošanas sadarbības attīstība, cīņa pret organizēto noziedzību, vides aizsardzība un pieaugošā kodoldrošība, ir jāuzņem vienīgi ar jaunu reģionālas sadarbības kvalitāti”. Un šo jauno reģionālās sadarbības kvalitāti, kuru minēja Genšera kungs, var radīt, vienīgi uzlabojot BJVP darba struktūru.

Mūsu prezidentūras laikā mēs esam izteikuši priekšlikumus par nepieciešamo izmaiņu ieviešanas veidiem. Tagad pastāv kopīgs viedoklis, ka mums ir jāsāk ar pastāvīga sekretariāta izveidošanu pēc iespējas drīzākā laikā. Pēc tam vajadzētu izveidot projektu biroju, kā tas tika piedāvāts, un jaunas darba grupas.

Dāmas un kungi!

Es domāju, jūs piekritīsit, ka gan tie uzdevumi, kas ir mums priekšā, gan iespējas, kas mums paveras, ir patiešām nozīmīgas. Mums ir jāpieņem mums mestais izaicinājums un jāizmanto visas iespējas, lai radītu pamatu mūsu valdību vadītāju rekomendācijām. Mums ir jāpārvērš šis reģions par integrētu, konkurētspējīgu un dinamisku reģionu, kurā notiek ilgstoša attīstība. Ja ir vēlēšanās, tad vienmēr var atrast izeju.

Runa BVJP ārlietu ministru sestajā sesijā 2. jūnijā, Rīgā

Mēs — Eiropas ceļu tīklos, Eiropa — mūsu ceļu tīklos

Eiropas Parlaments kopīgi ar Eiropas Komisiju un Eiropas transporta ministru konferenci (ECMT) organizēja jau III Paneiropas transporta konferenci. Iepriekšējās divas notika 1991.gadā Prāgā un 1994.gadā Krētā.

Konferences mērķis bija analizēt trīs gados paveikto un noteikt virzienus Eiropas transporta politikas attīstībai nākamajos gados.

Konferences nobeigumā dalībnieki pieņēma deklarāciju “Eiropas transporta politika: kopējie principi”, kurā norādīti mērķi un stratēģija turpmākai transporta attīstībai kontinentā.

Asociētajām dalībvalstīm īpaši svarīgs ir jautājums par Transeiropas transporta tīkla paplašināšanu Austrumu virzienā, tā sauktie Krētas koridori, no kuriem pirmais “Via Baltica” šķērso Latviju ziemeļu—dienvidu virzienā.

Latvijas transporta sistēmas attīstībā svarīgs ir jautājums par Austrumu —Rietumu transporta koridora (no Latvijas ostām uz Krieviju/Baltkrieviju) iekļaušanu Eiropas transporta shēmā. Uz to bija orientēta satiksmes ministra (arī Igaunijas ministra) uzstāšanās, kuras rezultātā konferences deklarācija tika papildināta ar ierakstu, ka īpaša uzmanība pievēršama I un IX koridora savienojumam Baltijas reģionā, kas būtībā ir mūsu Austrumu—Rietumu koridora atzīšana. Tas uzskatāms par panākumu, jo līdz šim koridoru shēmā netika paredzēti virzieni, kas savieno Latvijas un Igaunijas ostas ar NVS valstīm.

Latvijai radīsies jaunas iespējas piesaistīt Eiropas Savienības PHARE programmas līdzekļus svarīgāko infrastruktūras projektu līdzfinansēšanai, kā arī saņemt izdevīgus kredītresursus no starptautiskajām finansu institūcijām — Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, ceļu un dzelzceļu infrastruktūras attīstībai.

Ir apstiprināta 2,6 miljonu ekiju granta piešķiršana dzelzceļa posma Rēzekne —Krievijas robeža rekonstrukcijai un ievadītas sarunas par 5 miljonu ekiju piešķiršanu melno segumu rehabilitācijai uz valsts galvenajiem autoceļiem. Bez tam PHARE programmas ietvaros paredzēts piešķirt 2,7 miljonus ekiju Gaujas tilta Carnikavā un Mēmeles tilta Bauskā rekonstrukcijai. Eiropas Savienība atbalsta arī Jūras administrācijas projektus, kas saistīti ar kuģošanas drošības uzlabošanu. Kuģu kustības vadības sistēmas ēkas būvniecībai piešķirti 1,5 miljoni ekiju un hidrogrāfijas aprīkojuma modernizācijai — 1,4 miljoni. Bez jau minētajiem projektiem PHARE programmas ietvaros piešķirts līdzfinansējums (50% no kopējās projekta izmaksas) Latvijas austrumu robežpunktu būvniecībai par kopējo summu 6 miljoni ekiju. Līdzekļi tiks izmantoti Terehovas, Pāternieku, Grebņevas un Silenes muitas punkta būvniecībai. Bez tam 2,5 miljoni ekiju tiks piešķirti Rēzeknes dzelzceļa mezgla modernizācijai ar mērķi optimizēt kravu kontroles procesu. Visi minētie projekti sekmēs Latvijas transporta sistēmas integrāciju kopējā Eiropas transporta sistēmā, un Helsinkos apstiprinātā Austrumu—Rietumu savienojumu prioritāte tuvāko trīs gadu laikā reāli īstenosies konkrētu infrastruktūras projektu veidā, piesaistot grantus, kas mērāmi miljonos latu.

Latvijas satiksmes ministrs Vilis Krištopans:

Ekselences, ministri, cienījamās dāmas un godātie kungi!

Man ir liels prieks uzrunāt šīs konferences dalībniekus un sniegt īsu pārskatu par Latvijas transporta attīstības perspektīvām un turpmāko integrāciju Eiropas transporta sistēmā.

Latvijas izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis — to apskalo Baltijas jūra, un tai ir robežas ar Krieviju, Igauniju, Lietuvu un Baltkrieviju — dod iespēju mūsu salīdzinoši mazajai valstij būt par galveno transporta un tirdzniecības saikni starp Austrumiem un Rietumiem. Transports un loģistika ir svarīga mūsu ekonomikas daļa, kas nodrošina aptuveni 25% valsts nacionālā kopprodukta. Latvijā ir labi attīstīts transporta tīkls, kas nodrošina vietējos un starptautiskos tirdzniecības sakarus. Latvijas galvenās ostas — Ventspils, Rīga un Liepāja — 1996.gadā apstrādāja 45 miljonus tonnu kravu. Aprēķini rāda, ka 1997.gadā apstrādāto kravu apjoms pieaugs līdz 50 miljoniem tonnu. Pieprasījums pēc transporta pakalpojumiem un infrastruktūras ir investīciju un transporta plānošanas pamatā. Galvenā uzmanība veltīta esošās infrastruktūras attīstībai un modernizācijai, lai sasniegtu vēlamos satiksmes standartus.

Krētas koridors nr.1 šķērso Latviju ziemeļu —dienvidu virzienā un ir ļoti nozīmīgs, lai integrētos sauszemes transporta savienojumos ar transporta tīklu Skandināvijā, Viduseiropā un Rietumeiropā. Latvija piedalās “Via Baltica” Uzraudzības komitejas darbā un ir gatava īstenot mērķus, kurus izvirza Augstākā līmeņa darba grupa (High lovel working party) sakarā ar “Via Baltica” piecu gadu investīciju programmu. Mēs ļoti augstu vērtējam ES PHARE programmas un starptautisko finansētājinstitūciju (EBRD un Pasaules banka) sniegto finansiālo palīdzību.

Tajā pašā laikā galvenā transporta plūsma caur Latviju notiek Austrumu — Rietumu virzienā, no NVS valstīm uz ostām un tālāk uz Rietumeiropu, un otrādi. Jūras transporta integrācija transporta ķēdē ļauj izmantot salīdzinošas jūras transporta priekšrocības, tai pašā laikā veicinot multimodālo pieeju, vienlaikus sekmējot efektīvu un videi nekaitīgu transporta veidu attīstību. 90% tranzīta kravu (apmēram 40 milj.t 1996.gadā) transportēja uz ostām pa Austrumu — Rietumu koridoru. Mūsu priekšlikums par Krētas koridora pagarinājuma koncepciju tika iesniegts Eiropas Komisijai. Piedāvāto papildu savienojumu starp iekšzemi un ostām galvenais mērķis ir līdzsvarot esošo transporta pieprasījumu ar transporta pieprasījumu nākotnē, ekonomisko dzīvotspēju un investīciju prioritātēm.

Nav grūti saprast, ka nepieciešamība pēc investīcijām, kas balstās uz ekonomisko un finansiālo pamatojumu, atbilst pieprasījumam pēc transporta. Piedāvātais pagarinājums sagatavo bāzi divu reģionu koridoru — koridora nr.1 un koridora nr.9 — efektīvākai savstarpējai mijiedarbībai un sakariem, kā arī apstiprinās faktu, ka visintensīvākais kravu transportēšanas maršruts reģionā vispār nav ietverts pašreizējos Transeiropas koridoros un lielākajai ostai Baltijas jūrā — Ventspilij (35 milj.t apgrozījums 1996.gadā) nav iekšzemes savienojumu ar esošajiem koridoriem.

Latvijas valdība pilnībā atbalsta TINA grupas iesākto darbu un piedāvāto novērtēšanas metodiku nākotnes Transeiropas transporta tīkla elementu atlasei, ņemot vērā ES paplašināšanās procesu. Mēs uzskatām, ka maršrutiem, kas galvenokārt apkalpo liela apjoma starptautiskos pārvadājumus un veicina videi draudzīga transporta veidu attīstību, jābūt ietvertiem kopīgās prioritātēs. Savstarpējiem sakariem, sociāli ekonomiskajai dzīvotspējai, savstarpējai mijiedarbībai un ilgtspējīgas mobilitātes sasniegšanai vajadzētu būt par galvenajiem kritērijiem atlases procesā.

Vissvarīgākie transporta infrastruktūras investīciju projekti Latvijā saistīti ar esošās visu veidu transporta infrastruktūras optimizāciju, bet paši prioritārākie projekti — ar darbības uzlabošanu Austrumu—Rietumu virzienā un pašās ostās.

Esošās infrastruktūras atjaunošana un modernizēšana būs dominējošais faktors attiecībā uz jaunu objektu būvniecību vistuvākajā un tuvākajā nākotnē. Lielāka uzmanība jāveltī efektivitātei, drošībai, kā arī vides un kravu pārvadāšanas procesa drošības aspektiem.

Latvija vēlas sadarboties ar kaimiņvalstīm, dot ieguldījumu sabalansēta multimodāla Transeiropas transporta tīkla izveidošanā un ir gatava aktīvi piedalīties darbā, kas sākās pēc Krētas konferences un turpināsies pēc Helsinku konferences.

Mēs nesaskatām pretrunas starp mūsu piedāvāto Austrumu —Rietumu savienojumu un tiem priekšlikumiem, ko iesniedza Krievijas Transporta ministrija par koridoru savienošanu ar Transsibīrijas maršrutu. Kravas nepaliks Maskavā, bet tiks transportētas tālāk uz Rietumiem caur Baltijas ostām. Mēs pieprasām, lai Latvijas un Igaunijas priekšlikumus iekļauj Helsinku konferences rezolūcijas teksta galīgajā variantā un lai tos tālāk izskatītu TINA procesā.

Pateicos par uzmanību.

Satiksmes ministrijas

tulkojums no angļu valodas

Runa III Paneiropas transporta konferencē 24. jūnijā, Helsinkos

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!