Saeimā domā par šodienu un rītdienu

Jānis Straume, Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Nupat jums bija tikšanās ar Horvātijas Republikas parlamenta priekšsēdētāju Zlatko Tomčiču. Kā vērtējami šo sarunu rezultāti?

— Jāsaka, ka Horvātija un Baltijas valstis zināmā mērā ir līdzīgas, teiksim, jaunāko laiku vēstures aspektā. Jo arī Horvātija ir jauna valsts, kas tāpat kā Baltijas valstis tikai nesen izcīnīja neatkarību. Horvātija būtībā nodibināja no jauna savu valsti un uzsāka ļoti aktīvu darbību, lai nostiprinātu neatkarību, un iesaistījās arī reģiona stabilitātes nodrošināšanā.

Pirmie neatkarības gadi Horvātijā bija ļoti sarežģīti. Taču 2000. gadā notika vēlēšanas, kuru rezultātā Horvātija uzsāka ļoti aktīvu ārpolitiku. Tā kļuva par Pasaules tirdzniecības organizācijas locekli, iesaistījās NATO programmā "Partnerattiecības mieram", kā arī aktīvi sāka sarunas par tā saukto stabilizācijas un asociācijas līgumu, kas lielā mērā paver iespēju šai valstij strauji virzīties uz priekšu un iekļauties Eiropas Savienībā. Līdz ar to sadarbība ar Horvātiju būtībā mums ir arī sadarbība ar nākotnes partneri Eiropas Savienībā.

— Kā jūs kopumā novērtētu savu neseno vizīti Somijā?

— Somija kā viena no Ziemeļvalstīm mums ir ļoti labs un aktīvs sadarbības partneris. Kā zināms, tieši Somijas prezidēšanas laikā Eiropas Savienībā tika sāktas sarunas ar Latviju.

Sadarbība notiek gan parlamentārā, gan valdību līmenī. Un arī konkrētu investīciju projektu līmenī, kur Somija ir viena no rosīgākajām.

Šīs vizītes laikā pagājušajā nedēļā bija tikšanās gan ar valsts prezidenti, gan ar ārlietu ministru, gan ar Somijas parlamenta pārstāvjiem. Mēs apmeklējām arī Somijas uzņēmumu, kurš ir iesaistīts perspektīvajā celulozes fabrikas jeb ražotnes projektā Latvijā. Jāsaka, ka šis projekts, ja vien tiks realizēts, būs lielākais investīciju projekts visā Baltijā, kur kopapjoms ir 900 miljoni eiro, kas nodrošinātu Latvijai papildus ap 2 tūkstošiem darbavietu un arī apkārtējās ražotnes infrastruktūras attīstību. Tātad, protams, neapšaubāmi ir perspektīvs. Mēs apmeklējām vienu no šī Somijas uzņēmuma papīra ražošanas rūpnīcām. Un jāsaka, ka tur līmenis tiešām ir atbilstošs pasaules standartiem. Tagad tikai ir jautājums, kā izdosies valdībai kopīgi ar somu partneriem nonākt līdz reālam šī projekta īstenojumam. Pagaidām vēl šī realizācija nav sākta, notiek tikai sarunas gan par Latvijas puses ieguldījumu, gan par citiem ar projektu saistītiem jautājumiem.

— No Latvijas puses ieguldījums it kā varētu būt Latvijas meži?

— Nu, tas katrā ziņā ir jautājums, uz kuru tiešu un pozitīvu atbildi vēl nevar sniegt. Bet, kā man zināms, ir runa arī par alternatīviem risinājumiem. Tātad visu rādīs laiks. Bet galavārds šajā jautājumā laikam gan būs Saeimai.

— Kā jūs kā Saeimas priekšsēdētājs vērtējat frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" deputātu neseno vizīti Maskavā?

— Man ir zināms un, es domāju, arī visā sabiedrībā ir zināms, ka šī frakcija uztur ļoti aktīvus kontaktus ar saviem kolēģiem Maskavā. Un, ņemot vērā tās politisko ievirzi Latvijā, tas jau arī nav nekāds pārsteigums. Īpaši jau šādas aktivitātes pirmsvēlēšanu periodā neapšaubāmi ir saistāmas ar priekšvēlēšanu kampaņu. Nepatīkamākais šajā gadījumā bija tas fakts, ka Maskava šo vienas parlamenta frakcijas pārstāvju vizīti afišēja kā Saeimas delegācijas oficiālo vizīti.

Tas katrā ziņā bija ļoti nekorekti. Un man, cita starpā, iznāca saruna arī Somijā par šo jautājumu, un arī somi, ņemot vērā šo Maskavas informāciju, šo vizīti bija diemžēl uztvēruši kā oficiālu.

Tatad ir panākta tāda starptautiska rezonanse, kas mums liek pārdomāt, kā tālāk veidot ārpolitiskos sakarus. Bet katrā ziņā parlamentāriešiem, ja viņi privātā kārtā veido kontaktus ar politiķiem vai uzņēmējiem citās valstīs, viņiem to liegt nevar. Taču šajā gadījumā šis apstāklis, kad šī vizīte tika afišēta kā oficiāla, katrā ziņā liek pārdomāt par to, kā turpmāk reaģēt uz šādām aktivitātēm.

— Vai ir paredzama Saeimas oficiālas delegācijas ierašanās Maskavā?

— Oficiāla delegācija Maskavā viesojās jau pagājušā gada nogalē. To Pīka kungs vadīja. Man pagaidām oficiāla vizīte nav paredzēta. Esmu saņēmis Krievijas parlamenta apakšpalātas priekšsēdētāja Genādija Seļezņova kunga ielūgumu piedalīties aprīļa mēnesī Krievijas Valsts domes 95. gadadienas svinībās. Bet jautājums par šo līdzdalību vēl nav izlemts. Vismaz līdz šim nav saņemts ielūgums mūsu valsts parlamentam pienācīgā formā.

— Kā jūs rezumētu un novērtētu Saeimā februārī paveikto?

— Es domāju, ka, ņemot vērā to apstākli, ka tuvojas pašvaldību vēlēšanas, darbs Saeimā tomēr ir bijis pietiekami produktīvs un konstruktīvs. Ir jau pieņemti vairāki tādi likumi un arī darba kārtībā ir tādi būtiski likumprojekti, kas saistāmi ar Latvijas ārpolitiskajām prioritātēm. Kā vienu no tiem es varu minēt 1. marta plenārsēdē izskatīto valsts aizsardzības finansēšanas likumu, kas tika pieņemts otrajā lasījumā un ir ļoti būtisks NATO kontekstā. Tāpat virzās uz priekšu likumprojekti, kas saistīti ar mūsu virzību uz Eiropas Savienību un ar administratīvās kapacitātes uzlabošanu. Es šeit domāju likumu par valsts aģentūrām un citus ar valsts pārvaldi saistītos likumprojektus.

Tā kā kopumā es vērtēju diezgan pozitīvi šo februārī veikto darbu. Lai gan, kā mēs redzam, Saeimas plenārsēdes ir kļuvušas laikietilpīgākas, un, neapšaubāmi, tas ir lielā mērā saistīts ar Saeimas tribīnes izmantošanu priekšvēlēšanu aktivitātēm.

— Tikai pusotrs mēnesis ir palicis līdz Saeimas pavasara jeb Lieldienu brīvdienām. Kas, jūsuprāt, šajā laikā parlamentā būtu pirmām kārtām paveicams?

— Es domāju, ka turpināsies darbs pie jau nosauktajiem likumprojektiem. Un darba kārtībā priekšplānā būs likumprojekts, kas regulē dzīvokļu īrnieku un namīpašnieku attiecības. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pie tā ir strādājusi patiešām ļoti intensīvi, jo mēneša laikā praktiski gandrīz katru dienu ir notikušas komisijas sēdes. Darbs uz priekšu ir virzījies it kā lēni, taču es domāju, es vismaz gribētu cerēt, ka šis likumprojekts būs sasniedzis tādu līmeni, ka to beidzot varēs pieņemt galīgajā lasījumā šajā sesijā, taču jau pēc pašvaldību vēlēšanām.

Saeima strādā, domājot par šodienu un rītdienu.

— Kad varētu kļūt gatavs izmantošanai Saeimas nams Torņa ielā 3/5?

— Es ļoti ceru, ka tas varētu notikt līdz nākamā gada vidum.

Ja labi veiksies, darbus varētu pabeigt jau šajā gadā. Bet katrā ziņā šīs Saeimas laikā mēs šo māju būsim, tā teikt, apguvuši, neraugoties uz visiem apgrūtinājumiem, ar ko pēdējos gados bija jācīnās.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas lietu redaktors