(Ottawa, 28 May 1988)

THE STATES PARTIES TO THIS CONVENTION,

CONSCIOUS of the fact that international factoring has a significant role to play in the development of international trade,

RECOGNISING therefore the importance of adopting uniform rules to provide a legal framework that will facilitate international factoring, while maintaining a fair balance of interests between the different parties involved in factoring transactions,

HAVE AGREED as follows:

CHAPTER I - SPHERE OF APPLICATION AND GENERAL PROVISIONS

Article 1

1. This Convention governs factoring contracts and assignments of receivables as described in this Chapter.

2. For the purposes of this Convention, "factoring contract" means a contract concluded between one party (the supplier) and another party (the factor) pursuant to which:

(a) the supplier may or will assign to the factor receivables arising from contracts of sale of goods made between the supplier and its customers (debtors) other than those for the sale of goods bought primarily for their personal, family or household use;

(b) the factor is to perform at least two of the following functions:

- finance for the supplier, including loans and advance payments;

- maintenance of accounts (ledgering) relating to the receivables;

- collection of receivables;

- protection against default in payment by debtors;

(c) notice of the assignment of the receivables is to be given to debtors.

3. In this Convention references to "goods" and "sale of goods" shall include services and the supply of services.

4. For the purposes of this Convention:

(a) a notice in writing need not be signed but must identify the person by whom or in whose name it is given;

(b) "notice in writing" includes, but is not limited to, telegrams, telex and any other telecommunication capable of being reproduced in tangible form;

(c) a notice in writing is given when it is received by the addressee.

Article 2

1. This Convention applies whenever the receivables assigned pursuant to a factoring contract arise from a contract of sale of goods between a supplier and a debtor whose places of business are in different States and:

(a) those States and the State in which the factor has its place of business are Contracting States; or

(b) both the contract of sale of goods and the factoring contract are governed by the law of a Contracting State.

2. A reference in this Convention to a party's place of business shall, if it has more than one place of business, mean the place of business which has the closest relationship to the relevant contract and its performance, having regard to the circumstances known to or contemplated by the parties at any time before or at the conclusion of that contract.

Article 3

1. The application of this Convention may be excluded:

(a) by the parties to the factoring contract; or

(b) by the parties to the contract of sale of goods, as regards receivables arising at or after the time when the factor has been given notice in writing of such exclusion.

2. Where the application of this Convention is excluded in accordance with the previous paragraph, such exclusion may be made only as regards the Convention as a whole.

Article 4

1. In the interpretation of this Convention, regard is to be had to its object and purpose as et forth in the preamble, to its international character and to the need to promote uniformity in its application and the observance of good faith in international trade.

2. Questions concerning matters governed by this Convention which are not expressly settled in it are to be settled in conformity with the general principles on which it is based or, in the absence of such principles, in conformity with the law applicable by virtue of the rules of private international law.

CHAPTER II - RIGHTS AND DUTIES OF THE PARTIES

Article 5

As between the parties to the factoring contract:

(a) a provision in the factoring contract for the assignment of existing or future receivables shall not be rendered invalid by the fact that the contract does not specify them individually, if at the time of conclusion of the contract or when they come into existence they can be identified to the contract;

(b) a provision in the factoring contract by which future receivables are assigned operates to transfer the receivables to the factor when they come into existence without the need for any new act of transfer.

Article 6

1. The assignment of a receivable by the supplier to the factor shall be effective not with standing any agreement between the supplier and the debtor prohibiting such assignment.

2. However, such assignment shall not be effective against the debtor when, at the time of conclusion of the contract of sale of goods, it has its place of business in a Contracting State which has made a declaration under Article 18 of this Convention.

3. Nothing in paragraph 1 shall affect any obligation of good faith owed by the supplier to the debtor or any liability of the supplier to the debtor in respect of an assignment made in breach of the terms of the contract of sale of goods.

Article 7

A factoring contract may validly provide as between the parties thereto for the transfer, with or without a new act of transfer, of all or any of the supplier's rights deriving from the contract of sale of goods, including the benefit of any provision in the contract of sale of goods reserving to the supplier title to the goods or creating any security interest.

Article 8

1. The debtor is under a duty to pay the factor if, and only if, the debtor does not have knowledge of any other person's superior right to payment and notice in writing of the assignment:

(a) is given to the debtor by the supplier or by the factor with the supplier's authority;

(b) reasonably identifies the receivables which have been assigned and the factor to whom or for whose account the debtor is required to make payment; and

(c) relates to receivables arising under a contract of sale of goods made at or before the time the notice is given.

2. Irrespective of any other ground on which payment by the debtor to the factor discharges the debtor from liability, payment shall be effective for this purpose if made in accordance with the previous paragraph.

Article 9

1. In a claim by the factor against the debtor for payment of a receivable arising under a contract of sale of goods the debtor may set up against the factor all defences arising under that contract of which the debtor could have availed itself if such claim had been made by the supplier.

2. The debtor may also assert against the factor any right of set-off in respect of claims existing against the supplier in whose favour the receivable arose and available to the debtor at the time a notice in writing of assignment conforming to Article 8(1) was given to the debtor.

Article 10

1. Without prejudice to the debtor's rights under Article 9, non-performance or defective or late performance of the contract of sale of goods shall not by itself entitle the debtor to recover a sum paid by the debtor to the factor if the debtor has a right to recover that sum from the supplier.

2. The debtor who has such a right to recover from the supplier a sum paid to the factor in respect of a receivable shall nevertheless be entitled to recover that sum from the factor to the extent that:

(a) the factor has not discharged an obligation to make payment to the supplier in respect of that receivable; or

(b) the factor made such payment at a time when it knew of the supplier's non-performance or defective or late performance as regards the goods to which the debtor's payment relates.

CHAPTER III - SUBSEQUENT ASSIGNMENTS

Article 11

1. Where a receivable is assigned by a supplier to a factor pursuant to a factoring contract governed by this Convention:

(a) the rules set out in Articles 5 to 10 shall, subject to sub-paragraph (b) of this paragraph, apply to any subsequent assignment of the receivable by the factor or by a subsequent assignee;

(b) the provisions of Articles 8 to 10 shall apply as if the subsequent assignee were the factor.

2. For the purposes of this Convention, notice to the debtor of the subsequent assignment also constitutes notice of the assignment to the factor.

Article 12

This Convention shall not apply to a subsequent assignment which is prohibited by the terms of the factoring contract.

CHAPTER IV - FINAL PROVISIONS

Article 13

1. This Convention is open for signature at the concluding meeting of the Diplomatic Conference for the Adoption of the Draft Unidroit Conventions on International Factoring and International Financial Leasing and will remain open for signature by all States at Ottawa until 31 December 1990.

2. This Convention is subject to ratification, acceptance or approval by States which have signed it.

3. This Convention is open for accession by all States which are not signatory States as from the date it is open for signature.

4. Ratification, acceptance, approval or accession is effected by the deposit of a formal instrument to that effect with the depositary.

Article 14

1. This Convention enters into force on the first day of the month following the expiration of six months after the date of deposit of the third instrument of ratification, acceptance, approval or accession.

2. For each State that ratifies, accepts, approves, or accedes to this Convention after the deposit of the third instrument of ratification, acceptance, approval or accession, this Convention enters into force in respect of that State on the first day of the month following the expiration of six months after the date of the deposit of its instrument of ratification, acceptance, approval or accession.

Article 15

This Convention does not prevail over any treaty which has already been or may be entered into.

Article 16

1. If a Contracting State has two or more territorial units in which different systems of law are applicable in relation to the matters dealt with in this convention, it may, at the time of signature, ratification, acceptance, approval or accession, declare that this Convention is to extend to all its territorial units or only to one or more of them, and may substitute its declaration by another declaration at any time.

2. These declarations are to be notified to the depositary and are to state expressly the territorial units to which the Convention extends.

3. If, by virtue of a declaration under this article, this Convention extends to one or more but not all of the territorial units of a Contracting State, and if the place of business of a party is located in that State, this place of business, for the purposes of this Convention, is considered not to be in a Contracting State, unless it is in a territorial unit to which the Convention extends.

4. If a Contracting State makes no declaration under paragraph 1, the Convention is to extend to all territorial units of that State.

Article 17

1. Two or more Contracting States which have the same or closely related legal rules on matters governed by this Convention may at any time declare that the Convention is not to apply where the supplier, the factor and the debtor have their places of business in those States. Such declarations may be made jointly or by reciprocal unilateral declarations.

2. A Contracting State which has the same or closely related legal rules on matters governed by this Convention as one or more non-Contracting States may at any time declare that the Convention is not to apply where the supplier, the factor and the debtor have their places of business in those States.

3. If a State which is the object of a declaration under the previous paragraph subsequently becomes a Contracting State, the declaration made will, as from the date on which the Convention enters into force in respect of the new Contracting State, have the effect of a declaration made under paragraph 1, provided that the new Contracting State joins in such declaration or makes a reciprocal unilateral declaration.

Article 18

A Contracting State may at any time make a declaration in accordance with Article 6(2) that an assignment under Article 6(1) shall not be effective against the debtor when, at the time of conclusion of the contract of sale of goods, it has its place of business in that State.

Article 19

1. Declarations made under this Convention at the time of signature are subject to confirmation upon ratification, acceptance or approval.

2. Declarations and confirmations of declarations are to be in writing and to be formally notified to the depositary.

3. A declaration takes effect simultaneously with the entry into force of this Convention in respect of the State concerned. However, a declaration of which the depositary receives formal notification after such entry into force takes effect on the first day of the month following the expiration of six months after the date of its receipt by the depositary. Reciprocal unilateral declarations under Article 17 take effect on the first day of the month following the expiration of six months after the receipt of the latest declaration by the depositary.

4. Any State which makes a declaration under this Convention may withdraw it at any time by a formal notification in writing addressed to the depositary. Such withdrawal is to take effect on the first day of the month following the expiration of six months after the date of the receipt of the notification by the depositary.

5. A withdrawal of a declaration made under Article 17 renders inoperative in relation to the withdrawing State, as from the date on which the withdrawal takes effect, any joint or reciprocal unilateral declaration made by another State under that article.

Article 20

No reservations are permitted except those expressly authorised in this Convention.

Article 21

This Convention applies when receivables assigned pursuant to a factoring contract arise from a contract of sale of goods concluded on or after the date on which the Convention enters into force in respect of the Contracting States referred to in Article 2(1)(a), or the Contracting State or States referred to in paragraph 1(b) of that article, provided that:

(a) the factoring contract is concluded on or after that date; or

(b) the parties to the factoring contract have agreed that the Convention shall apply.

Article 22

1. This Convention may be denounced by any Contracting State at any time after the date on which it enters into force for that State.

2. Denunciation is effected by the deposit of an instrument to that effect with the depositary.

3. A denunciation takes effect on the first day of the month following the expiration of six months after the deposit of the instrument of denunciation with the depositary. Where a longer period for the denunciation to take effect is specified in the instrument of denunciation it takes effect upon the expiration of such longer period after its deposit with the depositary.

Article 23

1. This Convention shall be deposited with the Government of Canada.

2. The Government of Canada shall:

(a) inform all States which have signed or acceded to this Convention and the President of the International Institute for the Unification of Private Law (Unidroit) of:

(i) each new signature or deposit of an instrument of ratification, acceptance, approval or accession, together with the date thereof;

(ii) each declaration made under Articles 16, 17 and 18;

(iii) the withdrawal of any declaration made under Article 19(4);

(iv) the date of entry into force of this Convention;

(v) the deposit of an instrument of denunciation of this Convention together with the date of its deposit and the date on which it takes effect;

(b) transmit certified true copies of this Convention to all signatory States, to all States acceding to the Convention and to the President of the International Institute for the Unification of Private Law (Unidroit)

IN WITNESS WHEREOF the undersigned plenipotentiaries, being duly authorised by their respective Governments, have signed this Convention.

DONE at Ottawa, this twenty-eighth day of May, one thousand nine hundred and eighty-eight, in a single original, of which the English and French texts are equally authentic.

(Otava, 1988.gada 28.maijs)

ŠĪS KONVENCIJAS DALĪBVALSTIS,

APZINOTIES faktu, ka starptautiskajam faktoringam ir nozīmīga loma starptautiskās tirdzniecības attīstībā,

ATZĪSTOT tādēļ nozīmību pieņemt noteiktus vienotus noteikumus, lai nodrošinātu tiesisku pamatu, kas veicinās starptautisko faktoringu, tai pašā laikā nodrošinot interešu sabalansētību starp dažādām faktoringa darījuma pusēm.

IR VIENOJUŠĀS PAR SEKOJOŠO:

I NODAĻA

PIELIETOŠANAS JOMA UN VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1.pants

1. Šī konvencija regulē faktoringa līgumus un cesijas līgumus kā tas aprakstīts šajā nodaļā.

2. Šajā konvencijā ''faktoringa līgums" nozīmē līgumu, kas noslēgts starp vienu pusi (piegādātāju) un otru pusi (starpnieku) un saskaņā ar kuru

(a) piegādātājs cedē vai cedēs starpniekam prasījumus, kas izriet no preču pirkuma-pārdevuma līgumiem, kas noslēgti starp piegādātāju un tā klientiem (parādniekiem), izņemot tos, kuri pirkuši preces galvenokārt viņu pašu personīgajām, ģimenes vai mājsaimniecības vajadzībām,

(b) starpniekam ir jāveic vismaz divas no sekojošajām funkcijām:

- piegādātāja finansēšana, ietverot aizdevumus un avansa maksājumus,

- rēķinu apkalpošana attiecībā uz prasījumiem,

- prasījumu piedziņa,

- aizsardzība pret parādnieku maksājumu saistību nepildīšanu,

(c) paziņojums par cesiju ir jānodod parādniekiem.

3. Šajā konvencijā atsauces uz "precēm" un "preču pārdošanu" ietvers pakalpojumus un pakalpojumu piegādi.

4. Šīs konvencijas nozīmē:

(a) rakstiskam paziņojumam nav jābūt parakstītam, bet jāidentificē persona, kura to sniedz vai kuras vārdā tas tiek sniegts;

(b) "rakstisks paziņojums" sevī ietver telegrammas, teleksus un jebkuru citu telekomunikāciju veidu, kas tiek atveidots taustāmā veidā, bet šis uzskaitījums nav galīgs;

(c) rakstisks paziņojums ir sniegts, kad to ir saņēmis adresāts.

2.pants

1. Šī konvencija tiek piemērota tad, kad prasījumi, kas cedēti saskaņā ar faktoringa līgumu, izriet no preču pirkuma-pārdevuma līguma starp piegādātāju un parādnieku, kuru uzņēmumi atrodas dažādās valstīs un:

(a) šīs valstis, un valsts, kurā atrodas starpnieka uzņēmums, ir Līgumslēdzējas valstis; vai

(b) gan preču pirkuma-pārdevuma līgums, gan faktoringa līgums tiek regulēti ar Līgumslēdzējas valsts likumdošanu.

2. Šajā konvencijā atsauce uz puses uzņēmuma atrašanās vietu, gadījumā, ja tai ir vairāk nekā viena uzņēmuma atrašanās vieta, nozīmēs tā uzņēmuma atrašanās vietu, kuram ir vistiešākā saistība ar šo līgumu un tā izpildi, ņemot vērā pusēm zināmus apstākļus vai paredzamos apstākļus jebkurā laikā pirms līguma noslēgšanas vai tā noslēgšanas laikā.

3.pants

1. Šīs konvencijas piemērošanu var atcelt:

(a) faktoringa līguma Puses; vai

(b) preču pirkuma-pārdevuma līguma Puses, attiecībā uz prasījumiem, kas rodas tad, kad starpnieks sniedzis rakstisku paziņojumu par konvencijas piemērošanas atcelšanu vai pēc tam.

2. Ja šīs Konvencijas piemērošana ir atcelta saskaņā ar iepriekšējo punktu, tāda atcelšana var tikt veikta tikai attiecībā uz Konvenciju kopumā.

4.pants

1. Interpretējot šo Konvenciju, jāņem vērā tās priekšmets un mērķis, kuri ir noteikti preambulā, tās starptautiskais raksturs un nepieciešamība veicināt vienveidību tās piemērošanā un godprātības ievērošanu starptautiskajā tirdzniecībā.

2. Jautājumi, kas attiecas uz ar šo Konvenciju regulējamiem jautājumiem, bet kuri nav tieši atrisināti tajā, ir jāatrisina saskaņā ar vispārējiem principiem uz kuriem šī Konvencijas ir balstīta, vai, šādu principu neesamības gadījumā, atbilstoši tiesībām, kuras tiek piemērotas saskaņā ar starptautisko privāto tiesību normām.

II NODAĻA

PUŠU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

5.pants

Starp pusēm faktoringa līgumā:

(a) faktoringa līguma noteikums par esošo vai paredzamo prasījumu cedēšanu netiks padarīts par spēkā neesošu gadījumā, ja līgums nenorāda tos individuāli, ja līguma noslēgšanas laikā vai, kad tie rodas, tie var tikt identificēti līgumā.

(b) faktoringa līguma noteikums, ar kuru paredzamie prasījumi tiek cedēti, darbojas, lai nodotu prasījumus starpniekam tad, kad tie rodas, bez nepieciešamības veikt kādu jaunu nodošanas aktu.

6.pants

1. Cesija no piegādātāja starpniekam būs spēkā esoša neskatoties uz jebkādu vienošanos starp piegādātāju un parādnieku, kas aizliedz tādu cesiju.

2. Tomēr tāda cesija nebūs spēkā esoša attiecībā pret parādnieku, kad preču pirkuma-pārdevuma līguma noslēgšanas brīdī tā uzņēmums atrodas Līgumslēdzējā valstī, kura ir sniegusi paziņojumu saskaņā ar šīs Konvencijas 18. pantu.

3. Nekas 1. punktā neietekmē jebkuru piegādātāja labas gribas pienākumu pret parādnieku vai jebkādu piegādātāja atbildību parādnieka priekšā attiecībā uz cesiju, kas veikta pārkāpjot preču pirkuma-pārdevuma līguma nosacījumus.

7.pants

Faktoringa līgums var pamatoti paredzēt visu vai jebkuras piegādātāja tiesības, kas izriet no pirkuma-pārdevuma līguma, nodošanu citam ar vai bez jauna nodošanas akta, ietverot jebkuru nosacījuma priekšrocību pirkuma-pārdevuma līgumā, kas rezervē piegādātājam īpašumtiesības uz precēm vai rada kādu tiesību uz mantu kā parāda nodrošinājumu.

8.pants

1. Parādniekam ir pienākums maksāt starpniekam tad, un tikai tad, ja parādniekam nav zināms, ka kādai citai personai ir lielākas tiesības uz maksājumu, un rakstisks paziņojumu par cesiju:

(a) ir sniegts parādniekam no piegādātāja, vai arī no starpnieka ar piegādātāja pilnvarojumu,

(b) pieņemami identificē prasījumus, kuri ir tikuši cedēti un starpnieku, kuram vai uz kura rēķinu parādniekam ir jāveic maksājumi, un

(c) attiecas uz prasījumiem, kas rodas no preču pirkuma-pārdevuma līguma, kas noslēgts paziņojuma sniegšanas laikā vai arī pirms tam.

2. Neatkarīgi no jebkāda cita pamata, kura dēļ parādnieka maksājums starpniekam atbrīvo parādnieku no atbildības, maksājums būs spēkā, ja tas veikts saskaņā ar iepriekšējo punktu.

9.pants

1. Starpnieka prasībā pret parādnieku par to prasījumu apmaksu, kas rodas no preču pirkuma-pārdevuma līguma, parādnieks var izmantot visus aizstāvības veidus, kas rodas no šī līguma, un kurus parādnieks varētu izmantot, ja šādu prasību būtu veicis piegādātājs.

2. Parādnieks vēl var aizstāvēties pret jebkuru starpnieka pretprasības tiesību, ievērojot pret piegādātāju eksistējošās prasības, kura interesēs prasījums rodas un pieejams parādniekam laikā, kad rakstisks paziņojums par cesiju saskaņā ar 8. panta 1. punktu tika dots parādniekam.

10.pants

1. Neietekmējot parādnieka tiesības, kas ir izteiktas 9. pantā, preču pirkuma-pārdevuma līguma neizpilde vai nepilnīga izpilde, vai arī novēlota izpilde pati par sevi nedod parādniekam tiesības atgūt naudas summu, ko samaksājis parādnieks starpniekam, ja parādniekam ir tiesības atgūt šo summu no piegādātāja.

2. Parādnieks, kuram ir tādas tiesības atgūt no piegādātāja naudas summu, kas samaksāta starpniekam attiecībā uz prasījumiem, tomēr dod tiesības atgūt šo summu no starpnieka, ja:

(a) starpnieks nav atbrīvots no pienākuma veikt piegādātājam maksājumu attiecībā uz šo prasījumu; vai

(b) starpnieks veica šādu maksājumu laikā, kad tas zināja par piegādātāja saistību neizpildi vai to nepilnīgu izpildi, vai arī novēlotu izpildi, kas attiecas uz precēm, uz kurām parādnieka maksājums attiecas.

III NODAĻA

SEKOJOŠAS CESIJAS

11.pants

1. Ja piegādātājs cedē prasījumu starpniekam saskaņā ar faktoringa līgumu, kurš tiek regulēts ar šo Konvenciju:

(a) noteikumi, kas minēti 5. un 10. pantos, saskaņā ar šī punkta (b) apakšpunktu, attiecas uz jebkuru sekojošu cesiju no starpnieka vai no sekojoša tiesību pārņēmēja.

(b) 8. un 10. pantu nosacījumi darbojas, it kā sekojošais tiesību pārņēmējs būtu starpnieks.

2. Šīs Konvencijas mērķiem, paziņojums parādniekam par sekojošu cesiju ietver arī cesijas paziņojumu starpniekam.

12.pants

Šī Konvencija netiks piemērota attiecībā uz sekojošo cesiju, kura aizliegta ar faktoringa līguma nosacījumiem.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

13.pants

1. Šī Konvencija ir atvērta parakstīšanai Diplomātiskās konferences par Unidroit konvenciju projektu Par starptautisko faktoringu un Par starptautisko finansiālo līzingu pieņemšanu noslēguma sapulcē un paliks atvērta parakstīšanai visām valstīm Otavā līdz 1990. gada 31. decembrim.

2. Šo Konvenciju ir jāratificē, jāpieņem vai jāapstiprina valstīm, kas to ir parakstījušas.

3. Šai Konvencijai var pievienoties visas valstis, kuras nav parakstījušas šo Konvenciju, no datuma, kad tā ir atvērta parakstīšanai.

4. Ratifikācija, pieņemšana, apstiprināšana vai pievienošanās tiek veikta iesniedzot oficiālu dokumentu depozitārijam.

14.pants

1. Šī Konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko sešu mēnešu termiņa notecēšanai pēc trešā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta iesniegšanas.

2. Katrai valstij, kas ratificē, pieņem, apstiprina vai pievienojas šai Konvencijai pēc trešā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta iesniegšanas, šī Konvencija stājas spēkā attiecībā uz šo valsti tā mēneša pirmajā dienā, kas seko sešu mēnešu perioda notecēšanai no brīža, kad iesniegts tās ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments.

15.pants

Šī Konvencija nav prioritāra pār jebkuru līgumu, kas jau ir bijis noslēgts vai tiek slēgts.

16.pants

1. Ja Līgumslēdzējai valstij ir divas vai vairākas teritoriālas vienības, kurās tiek piemērotas dažādas tiesību sistēmas attiecībā uz jautājumiem, kas aplūkoti šajā Konvencijā, tad šī valsts parakstīšanas, ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās brīdī var paziņot, ka šī Konvencija tiek attiecināta uz visām tās teritoriālajām vienībām vai tikai uz vienu vai vairākām no tām, un var mainīt savu paziņojumu, izdarot citu paziņojumu jebkurā laikā.

2. Šie paziņojumi ir jādara zināmi depozitārijam un tajos jābūt skaidri norādītām tām teritoriālajām vienībām, uz kurām tiek attiecināta Konvencija.

3. Ja saskaņā ar paziņojumu, kurš izdarīts saskaņā ar šo pantu, šī Konvencija tiek attiecināta uz vienu vai vairākām teritoriālajām vienībām, bet ne uz visām Līgumslēdzējas valsts teritoriālajām vienībām un, ja puses uzņēmums atrodas šajā valstī, tad šīs Konvencijas mērķiem tiek uzskatīts, ka šis uzņēmums neatrodas tādā Līgumslēdzējā valstī, ja tikai tas neatrodas teritoriālajā vienībā, uz kuru tiek attiecināta šī Konvencija.

4. Ja Līgumslēdzēja valsts neizdara paziņojumu saskaņā ar šī panta 1. punktu, konvencija tiek attiecināta uz visām šīs valsts teritoriālajām vienībām.

17.pants

1. Divas un vairākas Līgumslēdzējas valstis, kuras piemēro analoģiskas vai līdzīgas tiesību normas jautājumos, kurus regulē šī Konvencija, var jebkurā laikā paziņot par konvencijas nepiemērojamību, ja piegādātāja, starpnieka un parādnieka uzņēmumi atrodas šajās valstīs. Šādi paziņojumi var tikt izdarīti kopīgi vai abām pusēm izdarot savstarpējus vienpusējus paziņojumus.

2. Līgumslēdzēja valsts, kura jautājumos, kurus regulē šī Konvencija, piemēro tiesību normas, kuras ir analoģiskas vai līdzīgas vienas vai vairāku valstu tiesību normām, kuras nav šīs Konvencijas dalībnieces, var jebkurā laikā paziņot par Konvencijas nepiemērošanu, ja piegādātāja, starpnieka un parādnieka uzņēmumi atrodas šajās valstīs.

3. Ja valsts, attiecībā uz kuru tiek izdarīts paziņojums saskaņā ar iepriekšējo punktu, vēlāk kļūst par Līgumslēdzēju valsti, tad izdarītais paziņojums ar datumu, kurā šī Konvencija stājas spēkā attiecībā uz šo jauno Līgumslēdzēju valsti, iegūst tāda paziņojuma spēku, kurš izdarīts saskaņā ar 1. puktu, ar noteikumu, ka šī jaunā Līgumslēdzēja valsts pievienojas šādam paziņojumam vai izdara vienpusēju paziņojumu uz savstarpējības pamata.

18.pants

Līgumslēdzēja valsts var jebkurā laikā saskaņā ar 6. panta 2. punktu paziņot, ka cesija saskaņā ar 6. panta 1. punktu nebūs spēkā esoša pret parādnieku, kad līguma par preču pirkumu-pārdevumu noslēgšanas laikā tā uzņēmums atrodas šajā valstī.

19.pants

1. Saskaņā ar šo Konvenciju izdarītie paziņojumi, kuri izdarīti parakstīšanas laikā, ir jāapstiprina ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas laikā.

2. Paziņojumi un paziņojumu apstiprinājumi tiek izdarīti rakstveida formā, un par tiem oficiāli ir jāpaziņo depozitārijam.

3. Paziņojums stājas spēkā vienlaicīgi ar šīs Konvencijas stāšanos spēkā attiecīgajai valstij. Tomēr paziņojums, par kuru oficiālo ziņojumu depozitārijs saņem pēc šādas spēkā stāšanās, stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko pēc sešu mēnešu notecēšanas pēc datuma, kurā depozitārijs to ir saņēmis. Vienpusēji paziņojumi uz savstarpējības pamata, kuri izdarīti saskaņā ar 17. pantu, stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko pēc sešu mēnešu notecēšanas pēc datuma, kurā depozitārijs saņēmis pēdējo paziņojumu.

4. Jebkura valsts, kura ir izdarījusi paziņojumu saskaņā ar šo Konvenciju, var atsaukt to jebkurā laikā ar oficiāla rakstiska paziņojuma palīdzību, kas adresēts depozitārijam. Tāds atsaukums stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko pēc sešu mēnešu notecēšanas pēc datuma, kurā depozitārijs saņēmis šo paziņojumu.

5. Paziņojuma atsaukšana, kurš izdarīts saskaņā ar 17. pantu, ar šāda atsaukuma spēkā stāšanās datumu rada arī jebkura kopīga vai savstarpēja vienpusēja paziņojuma darbības izbeigšanos, kuru saskaņā ar šo pantu izdarījusi cita valsts.

20.pants

Nekādas atrunas, izņemot tās, kuras ir tieši paredzētas šajā Konvencijā nav pieļaujamas.

21.pants

Šī Konvencija piemērojama, ja prasījumi, kas cedēti saskaņā ar faktoringa līgumu, izriet no preču pirkuma-pārdevuma līguma, kas noslēgts tajā datumā vai pēc tam, kad Konvencija stājas spēkā attiecībā uz Līgumslēdzējām valstīm, kas minētas 2. panta 1. punkta (a) apakšpunktā, vai uz Līgumslēdzēju valsti vai valstīm, kas minētas šī panta 1. punkta (b) apakšpunktā, pieņemot, ka:

(a) faktoringa līgums tika noslēgts šajā datumā vai pēc tam; vai

(b) faktoringa līguma puses ir vienojušās, ka Konvencija tiks piemērota.

22.pants

1. Jebkura Līgumslēdzēja valsts var denonsēt šo Konvenciju jebkurā brīdī pēc tās spēkā stāšanās šajā valstī.

2. Denonsācija stājas spēkā iesniedzot depozitārijam attiecīgu dokumentu.

3. Denonsācija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko pēc sešu mēnešu notecēšanas pēc datuma, kurā depozitārijs ir saņēmis denonsācijas paziņojumu. Ja paziņojumā ir norādīts ilgāks denonsācijas spēkā stāšanās periods, tad denonsācija stājas spēkā pēc šī ilgākā perioda paiešanas pēc tam, kad depozitārijs saņēmis šādu paziņojumu.

23.pants

1. Šī Konvencija tiek nodota glabāšanai Kanādas Valdībā.

2. Kanādas Valdība:

(a) informē visas valstis, kas ir parakstījušas vai pievienojušās šai Konvencijai un Starptautiskā privāto tiesību unificēšanas institūta prezidentu par:

(i) katru jaunu parakstīšanu vai ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta iesniegšanu un datumu, kad tas veikts,

(ii) katru paziņojumu, kas veikts saskaņā ar 16., 17. un 18. pantiem,

(iii) katru atteikšanos no paziņojuma, kas veikts saskaņā ar 19. panta 4. punktu,

(iv) šīs Konvencijas spēkā stāšanās datumu,

(v) Šīs Konvencijas denonsācijas dokumenta iesniegšanu kopā ar tā iesniegšanas datumu un spēkā stāšanās datumu,

(b) nosūta šīs Konvencijas apliecinātas kopijas visām valstīm, kas to ir parakstījušas, visām valstīm, kas pievienojušās Konvencijai un Starptautiskā privāto tiesību unificēšanas institūta prezidentam.

TO APLIECINOT apakšā parakstījušies pilnvarotie pārstāvji, kurus attiecīgi pilnvarojušas to valdības, ir parakstījuši šo Konvenciju.

PIEŅEMTA Otavā, tūkstoš deviņi simti astoņdesmit astotā gada divdesmit astotajā maijā vienā eksemplārā, kura teksti angļu un franču valodās ir vienādi autentiski.