Par valsts un pašvaldību īpašumiem Rīgā
Pirmdien, 5. martā, finansu ministrs Gundars Bērziņš tikās ar Rīgas mēru Andri Ārgali un viņa vietnieku Juri Rītiņu, lai apspriestu valsts un pašvaldības nekustamo īpašumu jautājumus. Sarunā piedalījās arī Valsts nekustamā īpašuma aģentūras ģenerāldirektors Kalvis Bricis.
Tikšanās norisinājās pēc finansu ministra ierosinājuma, jo ministrs uzskata, ka ir jāatrisina pēdējā laika neskaidrie jautājumi saistībā ar valsts un Rīgas pašvaldības nekustamajiem īpašumiem un jāpieņem konkrēti lēmumi. Sarunas gaitā panākta vienošanās, ka valdība varētu atbalstīt Rīgas domes piedāvāto īpašumu maiņu, ja Rīgas dome piekritīs vēl vienam zemes īpašumu maiņas darījumam Rīgā valsts un pašvaldības starpā. Tādējādi pēc šiem abiem maiņas darījumiem gan valsts, gan pašvaldība būtu ieguvušas līdzvērtīgus īpašumus. Finansu ministrs G.Bērziņš sarunas gaitā norādīja, ka maiņas darījums, ja valsts pret vienu pašvaldības īpašumu Elizabetes ielā dotu Rīgai pretī četrus īpašumus (Aspazijas bulvārī, Cimzes ielā, Barona ielā un Maskavas ielā), ir nelīdzvērtīgs. Tādā gadījumā darījums būtu par labu pašvaldībai aptuveni 300 tūkstošu latu vērtībā. Savukārt, ja Rīgas dome piekritīs vēl papildu zemes maiņas darījumam, abas puses būs vienlīdzīgā situācijā.
Jautājums par Rīgas Centra Daiļamatniecības skolas likteni sarunās netika skarts, jo ir pilnīgi skaidrs, ka skola paliks līdzšinējās telpās Aspazijas bulvārī. G.Bērziņš uzsvēra arī otru darījuma pusi — Ārlietu ministrijas atbildību. Ja ēka Rīgā, Elizabetes ielā, nonāks valsts īpašumā, Ārlietu ministrijai ir jāgūst garantijas no Krievijas puses, ka, nododot Krievijai šo īpašumu, arī Latvija saņems pretī Latvijas vēstniecības ēku un viesnīcas "Tālava" ēku Maskavā.
Finansu ministrijas preses dienests