Kad līdz vēlēšanām atlicis pavisam maz laika

Pašvaldību vēlēšanas ir tikai dažu dienu attālumā, un par vēlētāja izvēles ietekmēšanu tiek domāts arvien vairāk, solījumi par labāku dzīvi kļūst arvien dāsnāki. Kā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Socioloģijas un Politoloģijas fakultāšu studentiem 2000. gadā veiktās aptaujas rezultāti, pašvaldību vēlēšanās aptaujas laikā gatavojas piedalīties 58 procenti vēlētāju. Savukārt tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS (Sociāli korelatīvo datu sistēmas) februārī veiktā aptauja liecina, ka jau 80,3 procenti Latvijas pilsoņu plāno piedalīties šā gada 11. martā paredzētajās pašvaldību vēlēšanās. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 1997. gadā piedalījās 56,8 procenti vēlētāju.

Vēlētāji

Salīdzinot 2000. gadā veiktajā aptaujā iegūtos respondentu viedokļus, pētījuma autori secinājuši, ka vēlētāji Latgalē ir vispārliecinātākie par to, ka piedalīsies pašvaldību vēlēšanās. Tajā pašā laikā visnoraidošākā attieksme pret piedalīšanos pašvaldību vēlēšanās bijusi vēlētājiem Rīgas un Zemgales apgabalos, kur vēlēšanās piedalīties neplāno vai vēl nav izlēmuši attiecīgi viena ceturtdaļa un viena piektdaļa aptaujāto. Arī februārī veiktās SKDS aptaujas rezultāti liecina, ka vēlētāju attieksme palikusi salīdzinoši nemainīga. Visaktīvākie vēlētāji joprojām solās būt Latgalē. Šajā reģionā 53,1 procents no aptaujātajiem atbildējuši, ka noteikti piedalīsies pašvaldību vēlēšanās. Zemgalē vēlēšanās noteikti piedalīšoties 47,4 procenti, Kurzemē — 46,2 procenti, Rīgā — 41,5 procenti, bet Vidzemē — 35,2 procenti aptaujāto.

Strikti noliedzošu atbildi par piedalīšanos vēlēšanās devuši 7,6 procenti aptaujāto no Latgales, 5,6 procenti no Vidzemes, 5,4 procenti no Rīgas, 4,9 procenti no Zemgales un 4,4 procenti no Kurzemes.

Vecuma grupās no visiem vēlētājiem, kas 2000. gadā veiktajā aptaujā atbildējuši, ka noteikti piedalīsies nākamajās pašvaldību vēlēšanās, visvairāk ir vēlētāju vecumā virs 55 gadiem — 17,4 procenti. Taču vispārliecinātākie par savu piedalīšanos pašvaldību vēlēšanās ir vēlētāji vecuma grupā no 45 līdz 55 gadiem. Šajā vecuma grupā atbildi "noteikti jā" izvēlējušās divas trešdaļas aptaujāto, kamēr vecuma grupā virs 55 gadiem — tikai trīs piektdaļas aptaujāto. Visnepārliecinātākie par piedalīšanos vēlēšanās ir jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem — 3,9 procenti no kopējā aptaujāto skaita.

Februārī veiktajā SKDS aptaujā uz jautājumu "Vai Jūs piedalīsieties 2001. gada martā paredzētajās pašvaldību vēlēšanās?" 43,5 procenti aptaujāto atbildējuši, ka noteikti piedalīsies, 36,8 procenti — ticamāk, piedalīsies, 6,9 procenti pieļauj, ka nepiedalīsies, bet 5,6 procenti izlēmuši nepiedalīties. No aptaujātajiem 7,1 procents atbildējuši, ka vēl nezina, vai piedalīsies, nav spējuši atbildēt uz šo jautājumu. Vērtējot atbildes dažādās vecuma grupās, visaktīvākie vēlēšanās solās būt gados vecāki cilvēki. Vecumā virs 55 gadiem 55,5 procenti respondentu atbildējuši, ka noteikti piedalīsies vēlēšanās, bet vecumā no 18 līdz 24 gadiem vēlēšanās noteikti piedalīties domā 30,6 procenti aptaujāto. Respondentu atbildes vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem liecina, ka 11,7 procenti šī vecuma grupas pārstāvju vēlēšanās noteikti nepiedalīsies. Savukārt stingru atbildi, ka noteikti nepiedalīsies, vismazāk devuši aptaujātie vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem — 3,1 procents. Uz iepriekšminēto jautājumu visbiežāk nav spējuši atbildēt aptaujātie vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem — 10,3 procenti.

2000. gadā veiktajā pētījumā mēģināts arī noskaidrot, kā mainījušās vēlētāju domas par līdzdalību vēlēšanās, salīdzinot ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām. Pētījuma rezultāti liecina, ka 53,4 procenti no aptaujātajiem, kuri piedalījās 1997. gada pašvaldību vēlēšanās, noteikti piedalīsies arī 2001. gada pašvaldību vēlēšanās. Iespēju drīzāk piedalīties nekā nepiedalīties 2001. gada vēlēšanās pieļāvuši arī 16,1 procents iepriekšējās vēlēšanās balsojušo. Tajā pašā laikā 7 procenti no iepriekš aktīvajiem pilsoņiem vēlēšanās nepiedalīsies vai vēl nav izlēmuši to darīt. No 19 procentiem pilsoņu, kas 1997. gada pašvaldību vēlēšanās nepiedalījās, noteikti vai eventuāli vēlēšanās piedalīties plāno 10,4 procenti, 4,4 procenti vēl nav izlēmuši, bet 4,2 procenti savu nostāju nav mainījuši joprojām un vēlēšanās nepiedalīsies.

Kā norāda pētījuma veicēji — CVK un RSU studenti, viens no galvenajiem pētījuma mērķiem bijis noskaidrot, kādu motīvu vadīti vēlētāji piedalās vai nepiedalās pašvaldību vēlēšanās. Pētījuma rezultāti liecina, ka visbiežāk — 37,4 procentos gadījumu — vēlētāji pašvaldību vēlēšanās piedalās, sava pilsoņa pienākuma vadīti. Kā otrs svarīgākais iemesls, lai piedalītos vēlēšanās, tiek minēta nevēlēšanās pieļaut, ka tiktu ievēlēti vēlētājam netīkami kandidāti. Šo motīvu kā svarīgāko nošķīruši 26,6 procenti aptaujāto. Trešajā vietā starp iemesliem, kas mudina piedalīties vēlēšanās, minēta iespēja nākotnē uzlabot savu labklājību. To atzinuši 21,8 procenti vēlētāju. Tajā pašā laikā 4,5 procenti aptaujāto norādījuši, ka viņus vēlēšanās piedalīties nemudina nekas, 3,8 procenti vēlētāju vēlēšanās piedalās ziņkārības dēļ, 2,5 procenti — tādēļ, ka piedalās citi, bet 2,1 procents aptaujāto atzinuši, ka piedalās vēlēšanās, jo vēlēšanas ir vēl viena iespēja satikties ar cilvēkiem.

Galvenais iemesls, kas kavē pilsoņus piedalīties pašvaldību vēlēšanās, ir vēlētāju pārliecība, ka nav piemērotu kandidātu, par kuriem balsot. Šādi atbildējuši 18,1 procents aptaujāto. 17,4 procenti aptaujāto uzskata, ka piedalīšanās vēlēšanās tāpat neko nemainīs. Tas pierāda, ka galvenie iemesli, kas mazina vēlētāju līdzdalību vēlēšanās, ir saistīti ar vēlētāju neuzticību politiķiem un valsts pārvaldes institūcijām. 9,9 procenti aptaujāto norādījuši uz laika trūkumu kā būtisku šķērsli dalībai vēlēšanās. Kā secināts pētījumā, arī tas liecinot par nopietnas motivācijas trūkumu dalībai vēlēšanās. 7,9 procenti aptaujāto atzinuši, ka vēlēšanās varētu nepiedalīties vai nepiedalās informācijas trūkuma dēļ, 4,5 procenti par iemeslu minējuši pārliecību, ka vēlēšanu rezultāti tiek viltoti. 3,8 procentus aptaujāto vēlēšanās piedalīties kavē nelabvēlīgi laika apstākļi, 2,9 procenti vēlēšanās nepiedalās, jo tās viņiem nešķiet svarīgas, bet 2,7 procenti aptaujāto atzinuši, ka pašvaldību vēlēšanās nepiedalās neizdevīgā iecirkņu darbalaika dēļ. Nedaudz vairāk nekā 25 procenti aptaujāto atzinuši, ka viņus nekas nekavē piedalīties vēlēšanās.

SKDS šā gada februārī veikusi aptauju arī par iedzīvotāju veltīto laiku politisko partiju un vēlēšanu apvienību piedāvājumu un solījumu analīzei un pārdomām, par kuru sarakstu balsot.

Aptaujas rezultāti liecina, ka šim jautājumam uzmanību nav veltījuši 31,5 procenti aptaujāto, bet 42,5 procenti aptaujāto analīzei veltījuši maz laika. No visiem aptaujātajiem tikai 2,7 procenti izpētei veltījuši daudz laika, bet 17,1 procents — diezgan daudz laika. 18 līdz 24 gadus vecie 44,8 procentos aptauju atzinušies, ka politiķu piedāvājumu analīzei un pārdomām par balsošanas izvēli laiku pagaidām nav veltījuši. Daudz laika šīm pārdomām veltījuši 3,5 procenti respondentu vecumā virs 55 gadiem. Atbildi uz šo jautājumu visbiežāk nav varējuši sniegt aptaujātie vecumā no 35 līdz 44 gadiem — 7,4 procenti.

Vēlētāju ērtībām 2000. gadā tika izdarītas vairākas izmaiņas likumdošanā, kas nosaka vēlēšanu kārtību un iespējas balsot. Atšķirībā no iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām vēlēšanu dienā 11. martā vēlēšanu iecirkņi strādās par trim stundām ilgāk un būs atvērti no pulksten 7 līdz 22. Turklāt katrs vēlētājs, kas nevarēs ierasties vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirknī, varēs nobalsot jau trīs dienas iepriekš — sākot ar 8. martu, kad durvis vērs iepriekšējās balsošanas iecirkņi, kuri darbosies līdz pat 11. martam. Informācija par vēlēšanu iecirkņu darbalaikiem pieejama arī internetā — CVK mājaslapā www.saeima.lv/cvkserv.

11. martā vēlēšanas notiks 552 vēlēšanu apgabalos. Pēc kandidātu saraksta iesniegšanas termiņa notecējuma 31. janvārī CVK sēdē tika pieņemts lēmums par deputātu sarakstu iesniegšanas termiņa pagarinājumu uz desmit dienām tajās pašvaldībās, kurās līdz 30. janvārim, kad beidzās kandidātu sarakstu pieņemšana, bija iesniegts tikai viens kandidātu saraksts vai nebija iesniegts neviens. Pēc lēmuma pieņemšanas vēl 88 vēlēšanu apgabalos bija iespēja iesniegt papildu kandidātu sarakstus. Pēc 9. februāra apkopotā informācija liecina, ka tomēr 49 vēlēšanu apgabalu iedzīvotājiem nebūs iespējas izdarīt izvēli no vairākiem sarakstiem, jo vēlēšanu apgabalos iesniegts tikai viens kandidātu saraksts. Tomēr desmit dienu sarakstu iesniegšanas pagarinājuma termiņš bijis nepieciešams 39 vēlēšanu apgabalos, kuros iesniegti papildu kandidātu saraksti.

Līdz ar to Aizkraukles, Dobeles, Jelgavas, Madonas, Talsu un Ventspils rajona administratīvo teritoriju iedzīvotājiem būs iespēja izvēlēties vismaz starp diviem kandidātu sarakstiem, jo šajos rajonos nav neviena vēlēšanu apgabala, kurā būtu iesniegts tikai viens kandidātu saraksts.

Visvairāk vēlēšanu apgabalu ar vienu iesniegto kandidātu sarakstu atrodams Latgales pusē — Krāslavas rajonā, kur viens kandidātu saraksts iesniegts 7 no rajona 26 vēlēšanu apgabaliem: Andrupenes, Ezernieku, Kaplavas, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu un Šķeltovas pagastos. Sarakstu iesniegšanas termiņa pagarinājuma laikā sasparojušies Dagdas, Grāveru, Robežnieku un Skaistas pagasta sarakstu iesniedzēji. Šajos vēlēšanu apgabalos aktīvajiem Latgales vēlētājiem būs iespējams izvēlēties starp vismaz diviem sarakstiem. Arī Daugavpils rajona 8 vēlēšanu apgabalos tika izsludināts sarakstu iesniegšanas pagarinājuma termiņš. Šobrīd zināms, ka par vienu sarakstu būs iespēja balsot piecos Daugavpils rajona vēlēšanu apgabalos — Demenes, Līksnas, Sventes, Tabores un Vecsalienas pagastā. Vairāk nekā viens saraksts iesniegts arī Biķernieku, Dvietes un Kalupes pagastā, kur līdz sarakstu iesniegšanas termiņa pagarinājumam bija iesniegts tikai viens kandidātu saraksts. Līdz termiņa pagarinājumam arī astoņos Valkas rajona vēlēšanu apgabalos bija iesniegts tikai viens kandidātu saraksts. Taču 11. martā tikai Trikātas pagasta un Sedas pilsētas vēlētājiem nebūs iespēju balsot no vairākiem sarakstiem par sev tuvāko, jo pārējos sešos vēlēšanu apgabalos desmit dienu pagarinājuma termiņā iesniegti papildu saraksti.

Kopumā no Latgales 145 vēlēšanu apgabaliem par vienu sarakstu būs jābalso vēlētājiem 21 vēlēšanu apgabalā, Kurzemē no 102 vēlēšanu apgabaliem — 7, Vidzemē no 161 vēlēšanu apgabala — 13, Zemgalē no 118 vēlēšanu apgabaliem — 6 vēlēšanu apgabalos. Rīgas rajonā divos vēlēšanu apgabalos — Allažu un Daugmales pagastā — vēlētāji balsos par vienu kandidātu sarakstu.

Kristīne Valdniece, "LV" pašvaldību lietu redaktore