Kad darbs māca darītāju

Vakar, 5. martā, Nodarbinātības valsts dienestā (NVD) preses konferencē NVD direktors Alvis Vītols iepazīstināja ar aizvadītā gada darba rezultātiem un informēja par turpmākajiem plāniem.

Pagājušā gadā salīdzinājumā ar 1999. gadu nodarbinātībā vērojamas pozitīvas tendences, norādīja A. Vītols. Reģistrētais bezdarba līmenis valstī 2000. gada beigās bija 7,8 %, kas ir par 1,3 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. NVD uzskaitē esošo bezdarbnieku skaits no vairāk nekā 109 tūkstošiem 1999. gadā samazinājies līdz 93 tūkstošiem personu pērn. Bezdarbnieka statuss aizvadītajā gadā piešķirts gandrīz par trīspadsmit tūkstošiem cilvēku mazāk nekā 1999. gadā. Par septiņarpus tūkstošiem salīdzinājumā ar 1999. gadu pērn pieaudzis reģistrēto brīvo darba vietu skaits. Tas nozīmē, ka ir uzlabojusies sadarbība ar darba devējiem.

Pagājušā gadā mācīties vai pārkvalificēties nosūtīti 10 267 bezdarbnieki. 66,3 % no kursus beigušo skaita 2000. gadā ir iekārtojušies darbā. Tas ir augsts rādītājs pat Eiropas līmenī, atzina A. Vītols. Īpaši iepriecinoši, ka 52 % ilgstošo bezdarbnieku un 39,5 % pirmspensijas vecuma bezdarbnieku pagājušā gadā pēc pārkvalifikācijas iekārtojušies darbā. Tas liecina, ka pareizi izvēlētas mācību programmas — slimnieku kopējs, sociālais rehabilitētājs.

Pērnā gada novembrī NVD par prioritāti izvirzīja bezdarbnieku apmācību un pārkvalifikāciju lauku rajonos. Tas atbilst Eiropas Savienības nostādnēm, ka pakalpojums bezdarbniekam jāsniedz iespējami tuvu dzīvesvietai. Līdz šim 43 % apmācību pasākumu tika koncentrēti Rīgā, tādēļ daļa bezdarbnieku nevarēja tajos iesaistīties. Nabadzības pakāpe laukos bieži vien ir tāda, ka cilvēki sevi uztur tikai ar naturālo saimniecību, ko nav iespējams pamest uz trim vai sešiem mēnešiem, kamēr ilgst kursi.

Lai kvalifikācija pilnībā atbilstu pasūtītāja prasībām, turpmāk bezdarbnieku apmācības grupu komplektācijā NVD iesaistīs tos darba devējus, kuru uzņēmumos vajadzīgi darbinieki.Pagājušā gadā tika pārtraukta individuālā bezdarbnieku apmācība.

Nodarbinātības valsts dienesta direktors Alvis Vītols un Darba devēju konfe-derācijas viceprezidents Jānis Bertrands Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Bezdarbnieku apmācība spēja pastāvēt nepilnu gadu, bet NVD uzskatīja, ka līdzekļu taupības nolūkā no individuālās apmācības jāatsakās.

NVD direktors ziņoja, ka šajā gadā izsolei uz valsts pasūtījumu par bezdarbnieku profesionālo mācību un pārkvalificēšanās organizēšanu pieteikušās 78 mācību iestādes, kas kopā iesniegušas 816 mācību programmas. Pretendentus izvērtēs izsoles komisija 8. marta sēdē.

Darba devēju konfederācijas viceprezidents Jānis Bertrands uzsvēra, ka Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības centra (PIC) apstiprinātās programmas ne vienmēr ir saskaņotas ar profesionālajām asociācijām, tādēļ sagatavotie speciālisti pilnībā neatbilst darba devēju prasībām. Ja PIC izvērsīs plašāku sadarbību ar profesionālajām asociācijām, ieguvēji būs visi.

A. Vītols iepazīstināja arī ar jaunumiem Darba meklētāju klubā. Viņš pastāstīja, ka turpmāk tiks rīkoti sagatavošanas kursi, lai paaugstinātu to bezdarbnieku zināšanu līmeni, kuri nav izturējuši atlasi uz profesionālās apmācības kursiem. Jebkura mācību programma tiek veidota noteiktam bāzes zināšanu līmenim, ja bezdarbniekam tā nav, nav iespējams viņu apmācīt vai pārkvalificēt. Tiks izstrādāta metodika, kā noteikt zināšanu līmeni, kas nepieciešams, lai sāktu mācības kursos. Sagatavošanas kursos varēs apgūt to konkrēto mācību priekšmetu, kurā bezdarbniekam trūkst zināšanu.

Darba meklēšanas vispārējā kursa ietvaros tiks izstrādāta īpaša programma bezdarbniekiem, kas ieguvuši invaliditāti.

Trešais jaunais Darba meklētāju kluba darbības virziens būs mācības, lai paaugstinātu valsts valodas prasmes līmeni. Valstī pašlaik ir aptuveni 16 tūkstoši jeb 17 % bezdarbnieku, kuru profesionālās zināšanas atbilst darba tirgus prasībām un kuri nevar atgriezties darba tirgū tikai nepietiekamo valsts valodas zināšanu dēļ.

Runājot par algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem, A. Vītols uzsvēra, ka 2001. gadā šiem darbiem paredzētie līdzekļi — 2,36 miljoni latu — ir pilnībā decentralizēti, proti, sadalīti rajoniem atbilstoši bezdarba līmenim un bezdarbnieku skaitam katrā. Piemēram, Rēzeknē līdzekļu apjoms tādējādi ir trīskāršojies, Gulbenē — divkāršojies. Iepriekš līdzekļi algoto sabiedrisko darbu veikšanai vairāk tika koncentrēti Rīgā, kur bezdarba līmenis ir tikai 3,7 %, ko ārvalstu eksperti uzskata par pilnīgai nodarbinātībai tuvu rādītāju.

Nacionālajā nodarbinātības plānā 2001. gadam ir četras vadlīnijas, kas tieši attiecas uz Nodarbinātības valsts dienestu saistībā ar algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem. Tās ir: jauniešu iesaistīšana darba tirgū, ilgstošā bezdarba profilakses īstenošana, aktīvajos nodarbinātības pasākumos iesaistīto personu skaita pieauguma veicināšana un sociālo grupu ar īpašām vajadzībām iesaistīšana darba tirgū. Šajā kontekstā NVD izstrādāja projektu, kā dažādot algotos pagaidu sabiedriskos darbus. Tajā tika ietverti priekšlikumi par subsidētu sešus mēnešus ilgas prakses vietu izveidošanu jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem, par subsidētu darba vietu izveidi uz deviņiem mēnešiem ilgstošiem bezdarbniekiem un invalīdiem, kā arī par pirmspensijas vecuma cilvēku iesaistīšanu uz divpadsmit mēnešiem sociālajos uzņēmumos. Tādējādi algotie pagaidu sabiedriskie darbi tiktu orientēti ne tikai uz mazkvalificētām aktivitātēm, kā teritorijas sakārtošana, nepabeigtu būvju nojaukšana un tamlīdzīgi, bet tiktu dota iespēja cilvēkiem, kuriem sāk zust kvalitatīvā darba iemaņas, tās atjaunot un integrēties darba tirgū.

Diemžēl 22. februārī VID saņēma vēstuli no Finansu ministrijas, kurā teikts: funkciju optimizācijas procesā no Labklājības ministrijas pamatbudžeta ir izslēgta apakšprogramma "Algotie pagaidu sabiedriskie darbi". Izslēdzot šo programmu no budžeta, tiek pilnībā noņemtas tiesības sociāli vismazāk aizsargātajām grupām, sacīja A. Vītols. Šobrīd tikai 40 % no kopējā bezdarbnieku skaita saņem bezdarbnieka pabalstu. Lai šādā situācijā cilvēkiem nodrošinātu kādus regulārus iztikas līdzekļus, tika piedāvāti mazkvalificētie algotie pagaidu sabiedriskie darbi. Ja bezdarbnieks tos veic deviņus mēnešus bez pārtraukuma, viņš atgūst tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu. Otrs negatīvais aspekts saistībā ar apakšprogrammas izslēgšanu no valsts pamatbudžeta būs pašvaldību budžeta pārslogošana, jo palielināsies to cilvēku skaits, kuri lūgs sociālo palīdzību. Turklāt pārtraucot algoto pagaidu sabiedrisko darbu finansēšanu, gaidāmas arī negatīvas politiskās sekas, jo tiks nopietni apgrūtināta Latvijas integrācija ES. Progresa ziņojumā tika norādīts, ka mūsu valstī pastāv akūts aktīvās nodarbinātības pasākumu trūkums.

Marika Līdaka, "LV" iekšlietu redaktore