SVĒTKI UN GODADIENAS

Francijas Republikā Pirmdien, 14. jūlijā, valsts svētki —

Bastīlijas ieņemšanas diena

Francijas Republika (Rēpublique Frančaise) ir viena no Eiropas un arī pasaules ietekmīgākajām un savdabīgākajām valstīm. Teritorijas ziņā Francija ir lielākā Rietumeiropas valsts (547 000 kvadrātkilometru — bez aizjūras teritorijām), bet iedzīvotāju skaita ziņā atpaliek tikai no Vācijas, Lielbritānijas un Itālijas. (Francijā ir divdesmit reižu vairāk iedzīvotāju nekā Latvijā.) Jau ar šiem kvantitatīvajiem parametriem Francija ieņem stabilu vietu pasaules lielvalstu vidū. Taču vēl jo nozīmīgāka ir Francijas loma pasaules politikā un ekonomikā. Francijai ir unikāla stratēģiskā pozīcija — tās milzu teritorija izpletusies no Lamanša kanāla līdz Vidusjūrai. Ziemeļos Francijas krastus apskalo Ziemeļjūra, dienvidos — Vidusjūra, rietumos — Atlantijas okeāns.

No XII līdz XIV gadsimtam šajā teritorijā sākās centralizētas valsts nostiprināšanās, kas turpinājās Ludviķa IX un Filipa IV Skaistā valdīšanas laikā

Francija Septiņgadu karā (1756. — 1763.) par Spānijas mantojumu cieta sakāvi, un valstī sākās pagrimums. Pastāvošo politisko sistēmu asi kritizēja tā laika ģeniālie apgaismības pārstāvji Voltērs, Didro, Ruso, Monteskjē un citi franču gara milži.

1789. gada 14. jūlijā Parīzē sākās tautas sacelšanās, kas ievadīja Lielo franču revolūciju (tā turpinājās līdz 1794. gadam). Entuziasma uzplūdā franču tauta ieņēma Bastīliju. 1792. gadā Francija nodibināja republiku, kas vēstures gaitā ieguvusi apzīmējumu "Pirmā republika". Taču jau revolūcijas laikā parādījās arī šo vēsturisko procesu sarežģītība un pretrunīgais raksturs. Līdzās demokrātiskajiem procesiem izpaudās arī tautas masu sakāpinātais naids pret monarhijas simboliem. Ar nāvi tika sodīta karaļa ģimene, vēlāk revolūcijas idejiskie vadītāji un organizētāji ieslīga dziļās savstarpējās pretrunās, un giljotinēti tika arī vairāki revolūcijas līderi.

Tagad Francija ir viena no ekonomiski spēcīgākajām pasaules valstīm ar augsti attīstītu mašīnbūves, elektronikas un vieglo rūpniecību. Pasaules tirgū ļoti augstu kotējas franču parfimērija, kosmētika, modes preces, arī vīni un dažādas delikateses. Augsti attīstīta ir Francijas lauksaimniecība.

Latvijas attiecības ar Franciju ir tradicionāli draudzīgas jau no pirmajiem mūsu valsts pastāvēšanas gadiem. Laikā starp abiem pasaules kariem Francija sniedza lielu palīdzību Latvijas armijas izveidošanā. Francijā tika uzbūvētas divas Latvijas jūras kara flotes zemūdenes, Francijas militārajās augstskolās mācījās latviešu kadedi.

1991. gada 8. septembrī tika atjaunotas diplomātiskās attiecības starp mūsu valstīm. Francijas intereses Latvijā pārstāv Viņa ekselence Bernārs Ponsē ( Bernard Poncet) , ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, kurš savu akreditācijas rakstu Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim iesniedza 1996. gada 21. maijā.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors