Pāri Latvijai, pāri Baltijai – tautu kopības gaisma
Latvijā turpinās “Baltica '97”
Zemgales sētā
Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku sētas, kas ikdienā ir rimta miera pilnas, ceturtdien piedziedāja pašmāju ļaudis un ciemiņi. Katrs novads rādīja, kādi amati tajā vairāk tiek piekopti. Strādāja kalējs smēdē, grozu pinēji un rokdarbnieces, savu mākslu rādīja podnieki un audējas. Visur čaloja bērni, muzikanti spēlēja, galdā smaržoja rudzu maizīte un jāņusiers. Tika tukšots arī pa alus kausam. Bet visvairāk — dancots. Jo šī nu bija tā diena, kad no kaimiņiem vai tālākiem ciemiņiem varēja arī kādu jaunu dziesmu vai danci iemācīties.
Latgales sētā katru ienācēju izdancina Rogovkas meitas un puiši, muzeja tāšu meistars Zvirbuļu Pēteris skaidro, kādus enerģētiskos laukus viņš iebūris no bērza tāss meistarīgi izvītajos metamajos kauliņos, sprēgā asprātības. Tad rotaļu sāk norvēģu dejotāji no Sotras salas. Ansamblis drīz svinēs 25. dzimšanas dienu, bet dejas un rotaļas, ko tas uzņēmis savā repertuārā, nāk no seniem un ļoti seniem laikiem. Solis ir vienkāršs, melodija pielipīgaā un drīz vien dejo viss pagalms.
Latviešu ansambli no Anglijas vidienes sastopam Zemgales sētā. Visi kopā ar dobelniekiem un jelgavniekiem danco polku un nebēdīgi dzied:
Visi teic, visi teic:
Man sieva laiska.
Lai ir laiska, kad tik skaista,
Kad tik labi danco!
Turpinājums — 7.lpp.
Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā vakar bija Latvijas novadu diena kopā ar daudzajām ciemiņu kopām. Attēlos: latviešu un norvēģu kopīgie mirkļi