saeimā

Saeimas Prezidija 7. jūlija sēdē

1. Sēdē izskatīja vienpadsmit saņemtos likumprojektus, par kuriem Prezidijs līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu ziņos Saeimas sēdē.

2. Pieņēma zināšanai informāciju par to, ka par deputātu grupas “Latvija ārpus NATO, Latvija — neitrāla valsts” vadītāju ievēlēts O. Deņisovs.

3. Pieņēma zināšanai Saimnieciskās komisijas lēmumu jautājumā par limitu noteikšanu Saiemas frakciju telefonsarunām.

Saimnieciskā komisija nolēmusi nepieņemt nekādus ierobežojošus limitus, kamēr Saeimas frakciju telefonsarunu izmaksas nepārsniegs Saeimas budžetā šim nolūkam paredzētos līdzekļus.

4. Pieņēma zināšanai informācijuu par to, ka LNNK un LZP frakcija mainījusi nosaukumu un turpmāk sauksies Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

5. Pieņēma zināšanai informāciju par to, ka nodibināta apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Saeimas deputātu frakcija.

Prezidijs pieņēma zināšanai minētās frakcijas nolikumu.

6. Pieņēma zināšanai K. Lībanes iesniegumu par to, ka iepriekš neparedzētu apstākļu dēļ viņa nevar doties Saeimas Prezidija apstiprinātajā komandējumā uz Varšavu laikā no 4. jūlija līdz 10. jūlijam, lai piedalītos EDSO Parlamentu asamblejas darbā.

7. Prezidijs nolēma nosūtīt visām frakcijām un pie frakcijām nepiederošiem deputātiem Valsts kontroles sagatavoto materiālu par revīzijas rezultātiem Centrālajā vēlēšanu komisijā.

8. Prezidijs uzdeva Kancelejai noskaidrot jautājumu par G. Gannusas piedalīšanos Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komisijas sēdē Briselē šā gada 15. aprīlī.

9. Pieņēma lēmumu par grozījumiem Saeimas Prezidija 1997. gada 13. janvāra lēmumā “Par frakciju un komisiju darba finansiālo nodrošinājumu 1997. gadā”.

10. Pieņēma lēmumu poar Saeimas autobāzes vieglā autotransporta izmantošanu.

11. Prezidijs nolēma nosūtīt visiem deputātiem un frakcijām Latvijas Republikas Satversmes otrās daļas projekta — par cilvēktiesībām — izstrādes komisijas sagatavoto minētās Satversmes daļas projekta pirmo darba variantu.

12. Izskatīja Ārlietu komisijas priekšsēdētāja I. Bērziņa iesniegumu par iespēju finansiāli atbalstīt I. Kreituses un A. Kreitusa piedalīšanos Polijas Seima organizētajā Sestajā parlamentārajā konferencē par sadarbību Baltijas jūras reģionā.

Prezidijs nolēma minēto iesniegumu noraidīt un lūgt Baltijas asamblejas Latvijas delegāciju izvirzīt divus pārstāvjus uz šo konferenci.

13. Prezidijs nolēma noraidīt tautsaimniecības izstādes “Viļāni–97” rīcības komisijas priekšsēdētāja L. Zundas iesniegumu, kurā lūgts finansiāli atbalstīt tautsaimniecības izstādes “Viļāni–97” norisi šā gada 12. un 13. jūlijā Valsts Viļānu selekcijas un izmēģinājumu stacijā, sakarā ar to, ka Saeimai nav līdzekļu, lai finansētu šādu pasākumu.

14. Prezidijs pieņēma izdevumu tāmi Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas sēdei Latvijā 1997. gada 8.—10. septembrī.

15. Prezidijs nolēma noraidīt Ģ.V. Kristovska lūgumu papildus segt ceļa izdevumus un pasta pakalpojumu izmaksas, kas radušās komandējuma laikā uz Vāciju un Beļģiju.

16. Prezidijs nolēma apmaksāt transporta izdevumus, kas deputātam V. Bokam un Saeimas Starpparlamentu attiecību biroja vadītājai S. Kalniņai radušies komandējuma laikā uz Strasbūru šā gada 22.—29. jūnijā.

17. Pieņēma lēmumu par grozījumu ierosināšanu Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienesta nolikumā.

18. Izskatīja deputātu iesniegumus un attaisnoja kavējumus: R. Dilbam (Saeimas 4. jūnija sēdē, 5. jūnija sēdē, 11. jūnija sēdē, 18. jūnija sēdē un 19. jūnija sēdē), A. Kiršteinam (4. jūnija sēdē, 11. jūnija sēdē, 12. jūnija sēdē un 18. jūnija sēdē), I. Emsim (Saeimas 11. jūnija sēdē un 12. jūnija sēdē), R. Zīlem (Saeimas 12. jūnija sēdē, 18. jūnija sēdē un 19. jūnija sēdē), J. Celmiņam (Saeimas 18. jūnija sēdē un 19. jūnija sēdē), R. Jurdžam (Saeimas 18. jūnija sēdē), R. Marjašai (Saeimas 11. jūnija sēdē un 12. jūnija sēdē), L. Tenim (Saeimas 11. jūnija sēdē), P. Apinim (Saeimas 18. jūnija sēdē), O. Dunkeram (Saeimas 18. jūnija sēdē), G. Gannusai (Saeimas 18. jūnija sēdē), E. Grīnbergam (Saeimas 18. jūnija sēdē), V. Kalnbērzam (Saeimas 18. jūnija sēdē), J. Kazākam (Saeimas 18. jūnija sēdē), L. Kuprijanovai (Saeimas 18. jūnija sēdē), L. Ozoliņam (Saeimas 18. jūnija sēdē), J. Vidiņam (Saeimas 18. jūnija sēdē), E. Zelgalvim (Saeimas 18. jūnija sēdē).

19. Piešķīra komandējumu Saeimas informācijas nodaļas vadītājai A. Dūdiņai laikā no 29. augusta līdz 6. septembrim uz Starptautiskās bibliotēku asociācijas un institūciju federācijas gadskārtējo konferenci Kopenhāgenā (Dānija).

20. Pieņēma zināšanai šādus pārskatus par komandējumiem:

1) deputāta A. Seiksta pārskatu par piedalīšanos Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas Migrācijas, bēgļu un demogrāfijas komitejas organizētajā konferencē Parīzē 1997. gada 10. un 11. jūnijā;

2) deputāta J. Sinkas pārskatu par piedalīšanos Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas Reglamenta komitejas sēdē Luksemburgā 1997. gada 16. un 17. jūnijā;

3) deputāta I. Bišera pārskatu par piedalīšanos Baltijas asamblejas Juridiskās komitejas sēdē Palangā 1997. gada 1. un 2. jūlijā;

4) deputātes A. Rugātes pārskatu par piedalīšanos Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas Lauku attīstības komitejas sēdē Briselē 17. un 18. jūnijā.

Saeimas sekretāra biedrs M. Rudzītis

Viesi: — Japānas parlamentārietis

Aizvakar, 9.jūlijā, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Indulis Bērziņš tikās ar Japānas parlamenta Pārstāvju palātas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Ihiro Aisavu. Tikšanās laikā pārrunātas Latvijas un Japānas politiskās un ekonomiskās sadarbības aktivizēšanas iespējas.

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs I.Bērziņš izteica gandarījumu par iespēju tikties ar I.Aisavu, jo Japānai ir liela ietekme starptautiskajās attiecībās. Latvijai un Japānai ir plašas iespējas aktivizēt politisko un ekonomisko sadarbību. I.Bērziņš uzsvēra, ka Latvijas pamatmērķi ārpolitikā ir kļūt par pilntiesīgu NATO un Eiropas Savienības dalībvalsti.

Tāpēc pozitīvi vērtējams NATO dalībvalstu lēmums, kas atstāj iespēju Baltijas valstīm kādreiz tikt uzņemtām NATO.

I.Aisava norādīja, ka Japāna izprot iemeslus, kuru dēļ Latvija vēlas kļūt par NATO dalībvalsti, tomēr vērsa uzmanību uz Krievijas negatīvo attieksmi jautājumā par NATO paplašināšanu. Tāpēc nepieciešams liels darbs, lai stabilizētu politisko situāciju un nesaasinātu attiecības ar Krieviju.

Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka sekmīga ekonomiskā sadarbība ar Krieviju nostiprinās stabilitāti šajā Latvijas un Japānas kaimiņvalstī. I.Aisava informēja, ka Japāna varētu sniegt palīdzību Latvijai gan ar investīcijām un kredītiem, gan apmācot speciālistus.

— Vācijas parlamentārieši

Vakar, 10. jūlijā, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Antons Seiksts tikās ar Vācijas Bundestāga delegāciju Angelikas Pfeiferes vadībā. Sarunā apspriesti jautājumi, kas skar minoritāšu stāvokli un naturalizācijas gaitu Latvijā.

Viesi informēja, ka viņus visvairāk interesē vācu minoritātes stāvoklis dažādās valstīs. Viņi vēlējās noskaidrot, vai netiek ierobežotas to vācu izcelsmes Latvijas iedzīvotāju tiesības, kuri nav Latvijas pilsoņi. A. Seiksts uzsvēra, ka Latvijas likumdošana pilnīgi aizliedz jebkāda veida diskrimināciju pēc nacionālām pazīmēm. Turklāt neviena no starptautiskajām organizācijām nav konstatējusi Latvijā šāda veida diskriminācijas gadījumus. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka svarīgākā vācu izcelsmes iedzīvotāju problēma ir Latvijas pilsonības iegūšana. Viņš izskaidroja pilsonības likumdošanas principus un raksturoja naturalizācijas norisi mūsu valstī. A. Seiksts pauda viedokli, ka katrā atsevišķā gadījumā pilsonības iegūšanas process būs individuāls, taču vācu izcelsmes iedzīvotāju naturalizācijas procesu varētu veicināt Latvijas un Vācijas parlamentu un valdību sadarbība, kā arī sabiedrisko organizāciju un sabiedrības aktivitāte.

Pēc sarunas ar A. Seikstu Vācijas parlamentārieši piedalījās dāvinājuma nodošanā Saeimas bibliotēkai. Saeimas bibliotēka saņēma no Vācijas Bundestāga apmēram 50 grāmatu par politiku, ekonomiku un parlamentāro darbību ar visjaunāko informāciju. Saeimas informācijas nodaļas vadītāja Anita Dūdiņa izteica gandarījumu par saņemto dāvinājumu un norādīja, ka gandrīz puse no visām Saeimas bibliotēkas grāmatām saņemta, sadarbojoties ar citu valstu parlamentiem un valdībām.

Saeimas preses dienests