Austrumzemes sveiciens — dzīvā, pulsējošā otas rakstā

Par godu Japānas un Latvijas diplomātisko attiecību atjaunošanas 10.gadadienai Rīgā atvērtas divas japāņu mākslas izstādes

Mākslinieku savienības galerijā Novembra krastmalā savus darbus eksponē pazīstamā kaligrāfijas māksliniece Hiroko Kimura. Japāņu hieroglifus, kas jau paši par sevi ir īsti mākslas darbi, meistare rāda kā gleznas ar smalku līniju eleganci un spēcīgu individualitātes starojumu. Mēness, Smiltis, Ota, Sniegs, Vējš kalnos, Kļava, Bērzs... tie ir ietilpīgi jēdzieni un parādības, kas tēloti šajos tušas gleznojumos. Arī garāki teksti. Viens no tiem — par laimi. Simt simboli, kas atspoguļo simt dažādas laimes izpausmes, simt dažādās niansēs un nokrāsās. Kā saka māksliniece — tā nav ne stūraina, ne garena laime, tā ir pilnīga, apaļa laime. Sestdien, 3.martā, šajā radošas enerģijas piestrāvotajā vidē notika arī kaligrāfijas mākslas demonstrējumi.

Hiroko Kimuras dzimtās mājas ir Saitamā, ziemeļos no Tokijas. Šis novads pazīstams ar bagātām tradicionālās mākslas tradīcijām. Hiroko Kimuras ģimenē no paaudzes paaudzē tiek kopta gan kaligrāfijas māksla, gan tādi senie amati kā kimono apgleznošana un meditatīvu ainavu tušas glezniecība. Meitene jau piecu gadu vecumā apliecināja spožas spējas hieroglifu rakstībā un ar tušu uzgleznoja savu pirmo kvalifikācijas darbu. Māksliniece veidojusi arī kolāžas un monumentālu tušas gleznojumu sērijas — gan melnbaltas, gan krāsainas. Kolāžām viņa mēdz izmantot arī koku zarus, salmus, gliemežvākus un citus dabas priekšmetus. Māksliniece perfekti pārzina visus tušas krāsu gatavošanas noslēpumus, un krāsu pigmentus viņa pazīst pat neskatīdamās, tikai pēc smaržas vien.

Pašlaik Hiroko Kimura uzturas Zviedrijā, Stokholmas Universitātē kā vieslektore mācot interesentiem japāņu mākslu un rūpējoties par japāņu hieroglifu izstādes "Moji — Ten" iekārtošanu Stokholmas Etnogrāfiskajā muzejā.

Kaligrāfijas mākslas izstāde Daugavmalā būs atvērta tikai šonedēļ — līdz 10.martam.

Ārzemju mākslas muzeja Velvju zālē savukārt skatāma japāņu mākslinieces Šigeno Savadas grafikas izstāde "Vilnis kustībā". Tā apliecina ļoti mūsdienīgu pasaules skatījumu, kas sakņojas senajās japāņu nacionālās tēlotājas mākslas tradīcijās. Strādājot ar japāņu rokas lējuma papīru vaši, ko iegūst no zīdkoka šķiedras, autore izmantojusi šī stiprā un tai pašā laikā mīkstā materiāla unikālās iespējas, to burzot un piešķirot katrai lapai vēlamo formu. Dabas norises un noskaņas māksliniece uzskata par būtisku savas daiļrades motīvu, jo ir pārliecināta, ka līdz ar augsto tehnoloģiju aizvien plašāku ienākšanu mūsu dzīvē un kultūras globalizācijas tendencēm cilvēki arvien vairāk tiecas atgriezties pie dabas un savas tautas tradīcijām.

Šī ir Šigeno Savadas pirmā izstāde Eiropā. Te ir darbi no cikla "Vilnis kustībā". Izmantojot tradicionālos jūtu pasaules vizuālās izteiksmes arhetipus — apli vai trīsstūri, autore radījusi dzīvas un pulsējošas dabas gleznas, kur atbilstoši japāņu estētikai nepateiktais šķiet nozīmīgāks par to, kas fiksēts uz papīra. Par šī cikla ieceri pati māksliniece saka tā: "Kad piliens krīt ūdenī, tas iekustina ūdens spoguli, veidojot ap sevi apļus, kas izplatās uz visām pusēm. Pilienam saskaroties ar ūdens virsmu, vibrācija iekustina arī gaisu un rada skaņu. Es mēģinu attēlot to, ko redzu, ūdens pilienam ieviļņojot virsmas spoguli, atbalsojoties gaisā un Visumā. Ceru, ka skatītājs manos darbos izjutīs gan apļus un vibrāciju, gan skaņas un varbūt vēl kaut ko."

Kopā ar japāņu māksliniecēm izstāžu atklāšanas svētkos piedalījās Japānas vēstnieks Latvijā Tomio Uchida un vēstniecības pirmais sekretārs Kazuhiko Anzai, kā arī vēstniecības informācijas dienesta vadītāja Ajumi Kurosava.

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Māksliniece Šigeno Savada un viņas darbi no cikla "Vilnis kustībā"

Kaligrāfijas māksliniece Hiroko Kimura un viņas darbs "Bērzs"