PRESES KONFERENCES

Par mūsu lauksaimniecības prognozēm — zemkopju acīm

Turpinājums no 1.lpp.

Taču nākamā gada programmās, kuras šobrīd tiek gatavotas, viņas kompetencē ir budžeta, izglītības, muitas tarifu un kvotu lietas, kā arī lauksaimniecībā nodarbināto ienākumu daļa. Acīmredzot vissaistošākā ir tieši lauksaimnieku ienākumu prognozēšana, taču nekā iepriecinoša šeit neesot. Kaut arī no valsts budžeta 3 procentus ienākumu paredzēts novirzīt lauksaimniecībai, tik lielas naudas summas tomēr laukiem netiks. Pieaugums budžetā, kas paredzēts salīdzinājumā ar šo gadu, ir uz subsīdiju un jaunizveidotās robežinspekcijas rēķina. Taču finansu resursi pārējās programmās ir palikuši šāgada līmenī. Ja plānots tika piemērot inflācijas koeficientu 9 procentu apmērā, tad gaidāms, ka tas būs tikai 3 procenti. Tātad inflācijas pieaugums no valsts budžeta kompensēts netiks. Saistot kopā Zemkopības ministrijas programmas un Ekonomikas ministrijas izstrādātās programmas par investīcijām lauksaimniecībai (plānoto 7 miljonu vietā būs tikai 5,1 miljons), kā arī izmaiņas nodokļu likumdošanā, rezultātā lauksaimnieku ienākumi no 510 latiem pagājušajā gadā nākamgad saruks līdz 503 latiem, rēķinot uz vienu lauksaimniecībā nodarbināto. Likumdošanas grozījumu rezultātā ir notikusi arī muitas tarifu reāla samazināšanās, un mūsu tirgus ir kļuvis vēl neaizsargātāks. Atcelti arī kvantitatīvie importa ierobežojumi cukuram un labībai, un nākotnē turpināsies vēl dziļāka iekšējā tirgus liberalizācija attiecībā uz lauksaimniecības ražojumiem. Protams, vēl daudz kas atkarīgs no sarunām Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO). Taču ir pilnīgi skaidrs, ka krass uzlabojums lauksaimniecībā nākamajā gadā nav paredzams.

Lauksaimniecības stratēģijas un kooperācijas departamenta direktore Velta Feodorova teica, ka kopējā bilance vēl joprojām rāda negatīvu lopkopības produkcijas ražošanu. Mēs vēl nespējam paši sevi apgādāt ar nepieciešamo gaļas daudzumu. Liellopu gaļas pašizmaksa Latvijā ir augstāka nekā šīs gaļas cenas, un liellopu gaļas ražošanu nav iespējams tik ātri intensificēt kā cūkgaļas ražošanu. Taču attiecībā uz cūkgaļu nākamajā gadā paredzams ražošanas pieaugums. Daudz labāka situācija ir piensaimniecībā, un arī ar minimālo augkopības produktu daudzumu Latvija jau spēj sevi nodrošināt.

Produkcijas kvalitātes vadības departamenta direktore Gundega Mičule informēja, ka pēc tiem noteikumiem, kādi pašlaik ir spēkā mūsu valstī, Latvijā ir aizliegts ievest gaļu, kas iegūta valstīs un administratīvajās teritorijās, kurās pēdējo piecu gadu laikā ir diagnosticēta liellopu spongioformā encefalopātija (LSE). Valsts veterinārais departaments un Valsts sanitārā robežinspekcija noliedz, ka Latvijā būtu ievesta liellopu gaļa tieši no Lielbritānijas. Taču Valmieras gaļas kombinātā ir ievesta gaļa no Nīderlandes, kaut arī pavasarī Nīderlandē reģistrēti divi liellopu saslimšanas gadījumi ar LSE. Tagad notiek diskusijas, lai noskaidrotu, vai Nīderlandi uzskatīt par LSE skartu valsti vai ne. Valsts veterinārais dienests Valmieras gadījumu skaidro tā, ka šajā kombinātā gaļa ievesta, lai to iestrādātu konservos un eksportētu atpakaļ uz Krieviju. Protams, šādas gaļas pārstrāde Latvijā ir diskutējams jautājums, un šobrīd Zemkopības ministrijas sistēmā notiek dienesta izmeklēšana, lai precizētu, vai šis gadījums pēc pastāvošās likumdošanas ir vai nav kvalificējams kā pārkāpums.

Valsts sekretārs Jānis Lapše piebilda: lai kā minētais fakts tiks kvalificēts, Latvijas uzņēmumos šāda gaļa ienākt nedrīkstēja. Arī tad, ja konservi tiešām tiek izvesti ārpus Latvijas, kaut kas jau Latvijā tomēr “nokrīt”. Tādēļ ir steidzīgi jānovērš nepilnības likumdošanā.

Kas attiecas uz Latvijas piena pārstrādes produktu eksportu uz Eiropas Savienības valstīm (skat. “LV” 1997. gada 17. jūlija laikrakstu Nr.183, materiālu “Latvijas produkti Eiropas kvalitātes sietā”), šobrīd ir saņemts apstiprinājums, ka visi iepriekšējā sarakstā iekļautie 18 pārstrādes uzņēmumi ir izteikuši vēlēšanos turpināt eksportu arī turpmāk — vismaz līdz nākamā gada 1. janvārim. Protams, šīs iespējas netiek liegtas līdz ES Komisijas pārbaudei, kas paredzama šā gada laikā.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares redaktore