MĒS VISI BALTIJĀ

Lietuvas Republikā

Par Eiropas Komisijas rekomendācijām

Lietuvas Republikas prezidents Aļģirds Brazausks Viļņā notikušajā preses konferencē, komentējot Eiropas Komisijas paziņojumu (ieteikt Eiropas Savienībai sākt sarunas par uzņemšanu tajā ar Poliju, Čehiju, Ungāriju, Slovēniju, Igauniju un Kipru), uzsvēra, ka tas ir tikai Eiropas komisijas viedoklis, bet galīgo lēmumu pieņems ES Ministru padome.

Lietuvas valsts vadītājs apgalvo, ka arī ceļš uz NATO Baltijas valstīm ir atvērts un “1999. gads būs zināma robeža NATO vadītāju pētījumos un plānos par tālāku NATO paplašināšanu”. A.Brazausks kritizēja Krievijas diplomātu paziņojumus, ka par NATO loceklēm nevar kļūt bijušās Padomju Savienības republikas. “Politiskajā leksikonā jau sen vairs nevar būt termins “Padomju Savienība” — tas jau sen ir savu laiku pārdzīvojis,” uzskata A.Brazausks, uzsverot, ka Lietuva ir pilntiesīga valsts, starptautisku organizāciju locekle vai partnere, tai ir divpusēji sakari ar ārvalstīm, tai skaitā ar Krieviju. Turklāt NATO “mugurkauls” — lielās valstis — nekad nav atzinušas triju Baltijas valstu aneksiju.

Kopumā Madridē notikusī NATO galotņu tikšanās ir atstājusi pietiekami daudz vietas un laika pārdomām un sagatavošanās darbiem, norādīja A.Brazausks. Galvenais, pēc viņa domām, ir tas, ka Baltijas valstis Madridē nebija aizmirstas.

Par tradicionālo vērtību aizsargāšanu

Tēvzemes savienība (Lietuvas konservatori) un Lietuvas strādnieku savienības reģionālās (Viļņas, Kauņas novada, Visaginas un Panevēžas) organizācijas vienojušās par tradicionālo sabiedrības vērtību — īpašuma, brīvības, vienlīdzības un cieņas — aizsargāšanu kopīgiem spēkiem. Šādu līgumu parakstījuši TS pārstāvis Viļņas pilsētas mērs Rolands Pakss un Viļņas strādnieku savienības priekšsēdētājs Česlavs Kuļiešus. Līgumā norādīts, ka minētās vērtības var garantēt tikai sociāla, ekonomiska un politiska stabilitāte valstī, tādēļ līgumu parakstījušās puses uzlabos sociālās aizsardzības sistēmu, attīstot tirgus ekonomikas principus, sekmēs produktīvu darba vietu saglabāšanu un jaunu radīšanu, arī turpmāk atbalstīs tīro roku politiku un cīņu pret organizēto noziedzību.

Kā norādīts līgumā, tam var pievienoties arī citas Lietuvas strādnieku savienības organizācijas.

Par Ignalinas AES, kas nesteidzas beigt remontu

Ignalinas AES pašlaik strādā tikai ar trešdaļu jaudas, tomēr saražo elektroenerģiju vairāk, nekā Lietuva patērē. Tāpēc pirmā reaktora remonts, ko bija paredzēts beigt 11. jūlijā, pagarināts līdz 8. augustam. AES galvenais inženieris Genādijs Negrivoda atzīst, ka nav kur steigties, jo elektroenerģiju neviens neņem. Kopš pagājušā gada Lietuva vairs neeksportē elektroenerģiju uz Ukrainu, Baltkrieviju un Latviju.

Ignalinas AES abu reaktoru jauda — pa 1 300 000 kW, bet visa Lietuvai nepieciešamā enerģija tiek saražota, izmantojot tikai 750 000 kW jaudu.

Par mākslas un dabas sintēzi

Kā zināms, Eiropas ģeogrāfiskais centrs atrodas Lietuvā, Viļņas apkaimē. Pirms četriem gadiem radās iecere izveidot brīvā dabā Eiropas centra skulptūru muzeju. Sākumā šo nodomu daudzi uztvēra kā dīvainību, taču tolaik vēl Mākslas akadēmijas studenta Gintara Karosa nešaubīgā ticība panākumiem un enerģija ir panākusi savu — skulptūru parks ir. Tagad jau šurp brauc organizēti ekskursanti, atpūtnieki, arī jaunlaulātie, kas vēlas nofotografēties mazliet neparastākā vidē.

Šogad jau piekto gadu parkā strādās starptautiskā kultūras simpozija dalībnieki, darinot jaunus eksponātus dabas un mākslas saskaņai.

Lai gan parkā ir daudz ievērojamu mākslas darbu, īpašu apmeklētāju uzmanību allaž saista ievērojamā ASV tēlnieka Dennisa Openheima darinājums “Krēsls/ūdenstvertne”. Amerikāņu mākslinieka skulptūras ir skatāmas 73 valstu muzejos, bet Viduseiropā un Austrumeiropā pagaidām skatītāji var iepazīt tikai šo vienu modernās tēlniecības paraugu. “Krēsla/ūdenstvertnes” darināšanai māksliniekam vajadzēja 300 metru cauruļu un 100 kvadrātmetru cinkota tīkla. “Krēslā” ietilpst ap trīs tonnas ūdens. Autora prasība — šim darbam jābūt savrup no citām skulptūrām, tam jābūt saskatāmam jau no ceļa, bet no augšas jāierauga arī ūdens.

Par tekstilrūpniecības attīstību

Lietuvā lielākais vilnas audumu ražošanas uzņēmums Kauņas “Drobe” ir aizņēmies 2,5 miljonus ASV dolāru un iegādājies jaunas audumu apdares iekārtas. Paredzēts, ka jau nākammēnes jāpabeidz Vācijā un Itālijā ražoto mūsdienīgo tekstilmašīnu uzstādīšana.

— Šogad mūsu apvienība strādā īpaši sekmīgi. Uzņēmuma ražīgumu sevišķi paaugstina moderna tehnoloģija, — tā sasniegto izskaidro “Drobe” ģenerāldirektors Vītenis Gubavičus.

Pērn “Drobe” gada apgrozījums bija 88,8 miljoni litu, tīrā peļna — 4,38 miljoni litu. Kā rāda līdz šim iespētais, šogad panākumi varētu būt vēl labāki. Īpaši sekmīgi uzņēmuma ļaudis strādājuši aprīlī un maijā.

Tomēr ne jau viss rit tik gludi — attīstību bremzē tas, ka nav pilnīgas skaidrības par “Drobe” privatizāciju. Ir nolemts, ka šogad tiks privatizēti 69 procenti no valstij piederošajām uzņēmuma akcijām, bet nav zināms, kad šis process sāksies.

Gandrīz visus audumus uzņēmums eksportē, Lietuvā paliek tikai kādi pieci procenti no Kauņas tekstilnieku ražojumiem. Uz Spāniju, Vāciju, Franciju, Angliju, Beļģiju un citām rietumvalstīm aizceļo 53 procenti, bet uz Austrumu tirgiem — 42 procenti Lietuvā ražoto vilnas audumu.

Vilnu “Drobe” pērk Austrālijā un Jaunzēlandē, bet apdares materiālus iegādājas Eiropas Savienības valstīs. Sabiedrības pamatkapitāls ir 62,48 miljoni litu. Uzņēmumā strādā 2600 darbinieku.

Igaunijas Republikā

Par “karu” pret dienesta automašīnām

Premjerministrs Marts Sīmans uzsācis cīņu pret dārgajiem ierēdņu auto, nosakot, ka premjerministra mašīna varētu maksāt aptuveni pusmiljons kronu, ministru — 400 000 kronu, bet zemāku ierēdņu auto — vēl uz pusi mazāk. Pēc finansu ministra Marta Opmana izteikumiem, autoreforma nākotnē varētu dot 3,1 miljonu kronu ietaupījumu. Dienesta automašīnu skaits samazinātos no 118 līdz 83.

Rezumējot Marts Sīmans bildis, ka jāizbeidz šī lielīšanās ar auto, ka valdība to tā neatstās.

Žurnālisti komentē, ka premjers neapzinās, kādu “svēto karu” viņš ir izsludinājis. Neviens ierēdnis nevēlas atteikties no zināmiem labumiem: kā resora vadītājs sadalīs savu “mersi” ar galdabiedriem, kā to vēlas premjers? Kā tas izskatīsies, ja augsts ierēdnis brauks tramvajā vai trolejbusā, ja katram tirgus būdas īpašniekam ir fords, lai arī lietots?

Premjeram, protams, neviens neiebildīs, tiks rakstītas pavēles, sastādīti saraksti utt., bet pēc kāda laika izrādīsies, ka nekas jau nav mainījies. Ierēdņu pretspiediens ir bez vārdiem, bez kompromisiem, nenogurstošs un vienprātīgs.

Pirms ierēdņi nogurs un lietai būs jāsāk kustēties, izrādīsies, ka augstsirdīgais premjerministrs ir atgriezies parlamentā jau kā ekspremjers.

Premjeri nāk un iet. Ierēdņi paliek, un lepnie dārgie auto arī...

Par kopfirmu netradicionālā nozarē

Bankrotējošā Vehmas gaļas kombināta vietā Igaunijas un Holandes kopfirma izveidos šampinjonu audzētavu. Tās pilna jauda tiek plānota līdz 3 miljoniem kilogramu. Pirmajā darbības gadā ir iecerēts ražot 1,2 miljonus kilogramu sēņu, peļņu lēšot uz 35 miljoniem kronu. Tirdzniecība ir paredzēta Skandināvijas valstīs un Krievijā, daļēji arī Igaunijā un Latvijā.

Konkurējošās firmas uz šiem grandiozajiem plāniem raugās diezgan skeptiski, uzskatot, ka galvenās problēmas būs ar noieta tirgu.

Holandes pārstāvis Kriss van Zons apgalvo, ka pēc Holandes kredīta saņemšanas celtniecības darbi Vehmā sākšoties pēc diviem trim mēnešiem. Pēc iepriekšējiem aprēķiniem, sēņu audzēšanas uzņēmuma iekārtošana varētu izmaksāt 87,5 miljonus kronu. Tā darbība jāuzsāk 1998. gada rudenī.

Par igauņu grāmatu bibliogrāfiju

Drīz būs pabeigts darbs, lai varētu izveidot igauņu valodā no 1525. līdz 1917. gadam izdoto grāmatu bibliogrāfijas. Līdz šim iznākušie sējumi aptver laika posmu no 1851. līdz 1900. un no 1901. līdz 1917. gadam. Jau šogad tipogrāfijā tiks nodots sējums par senāko periodu, proti, no 1525. gada līdz 1850. gadam.

Šo izdevumu sagatavošanai meklējumos ir izskatītas Igaunijas bibliotēku krātuves, muzeju un arhīvu krājumi, arī Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Latvijas grāmatu krātuves. Daži eksemplāri ir atrasti privātās kolekcijās.

Tomēr kārtotājiem nav izdevies redzēt visas izdotās grāmatas, jo daļa no tām ir “nolasītas” līdz pēdējai lappusei. Tomēr kārtotāji cer, ka dažs eksemplārs glabājas pie kāda grāmatu drauga. Tāpēc viņi lūdz ikvienu vēlreiz pārskatīt savus grāmatu plauktus un māju bēniņus un ziņot par katru atrasto līdz 1850. gadam izdoto un no 1851. līdz 1917. gadam izdoto grāmatu, kuras trūkst rādītājā. Adrese: Igaunijas Akadēmiskā bibliotēka, Rävala bulv. 10. Tallinn.

Par padomju laika vēstures pīlāru

“Maaleht” (“Lauku Avīze”) publicējusi aprakstu par padomju laika Igaunijas vēstures pīlāru Juhanu Kahku.

Padomju laikā viņš izvēlējās tāda zinātnieka ceļu, kurš bieži vien bija līdzīgs virves dejotājam. Juhana Kahka pētījumu lokā bija zemniecības vēsture, kandidāta darbs — par Mahtras zemnieku karu.

Uz jautājumu, vai Juhans Kahks bija vērā ņemams zinātnieks, Tartu universitātes vēstures profesors Sulevs Vahtre atbild, ka zināmu laiku Juhans Kahks Igaunijas vēstures zinātnē bijis pirmais vīrs, bet pēc viņa skolasbiedra Erasta Parmasto atzinuma, Juhans Kahks ir maksājis padomju varai pārāk lielas nodevas: “Viņš iekrita slazdā, no kura joprojām nevar izkļūt. Talantīgs un sarkans, bet nekādā ziņā ne karjerists.”

Juhans Kahks atzīst, ka viņam ir tikai viens liels grēks: “Padomju laikā es zaudēju ticību brīvībai. Nožēloju tikai to, bet citu neko. Svarīgi ir tas, kādi būsim nākotnē.”

Materiāli “Latvijas Vēstnesim”:

par Lietuvu —

ar Lietuviešu valodas institūta

(Viļņa) atbalstu — Evija Liparte

un Andris Sproģis,

par Igauniju — Katrīna Ducmane