MĒS SAVĀ LAIKĀ UN ZEMĒ

Lai raiti Daugavmalas soļi Donavas krastos!

“Dzintariņš” šodien dodas uz Austriju — Vīni, Zalcburgu un Insbruku

Turpinājums no 1.lpp.

Visās lietās tur valda neiedomājama kārtība un precizitāte, cilvēki laipni un dzīvespriecīgi. Varbūt tiešām vēl aizbrauksim. Lai gan arī tepat Latvijā mums ir daudz labu draugu un daudz vietu, kur gribas atgriezties vēl un vēl. Labprāt uzstājamies tepat Rīgā, arī Bauskā, Siguldā, Jaunolainē. Ļoti labi dejot ir Cēsu parkā, kur bijām uzaicināti uz skolēnu teātru festivālu. Esam jau saņēmuši ielūgumu nākamvasar tur uzstāties zēnu koru svētkos. Brīnišķīgi bija Raimonda Paula rīkotie koncerti Mežotnē. Arī tur mēs vēl labprāt dejotu. No “Dzintariņa” 250 dalībniekiem uz Austriju brauc 60 bērni vecumā no 6 līdz 18 gadiem. Ceļojums ilgs desmit dienas. Šoreiz par visu jāmaksā pašiem, tāpēc brauc tie bērni, kuru vecāki varējuši atļauties maksāt ceļojumam nepieciešamos aptuveni 140 latus.

— Šī mums ir pirmā un, es ceru, pēdējā reize, kad galvenās bijušas vecāku materiālās iespējas. Parasti brauc tie, kas bijuši disciplinētāki, kārtīgāk nākuši uz nodarbībām un līdz ar to labāk dejo. Šoreiz ļoti gribējās atsaukties uz ielūgumu, bet līdzekļus neizdevās sadabūt, tāpēc bija jāpaļaujas uz vecāku maksātspēju.

Naudas lietas kārto vecāku padome. Ir izveidots “Dzintariņa” atbalsta fonds, Finansu ministrijai iesniegts lūgums par nodokļu atlaidēm sponsoriem. Kā vadītāja uzsver, bez vecāku atsaucības un atbalsta “Dzintariņš” vispār nevarētu pastāvēt, jo mazākie bērni taču visu laiku jāvadā uz nodarbībām . Mammas savukārt ir apmierinātas, ka bērni nedauzās apkārt un saturīgi pavada laiku. Arī Olga Freiberga ir pārliecināta, ka dejošana bērniem var nākt tikai par labu.

— Taisna mugura un vingra gaita jau vien ir ko vērts. Tas ir tas, ko sauc par labu stāju. Kolektīvā bērni mācās cits ar citu rēķināties. Puiši ar cieņu izturas pret meitenēm. Bērni agrāk sāk apzināties savstarpēju atbildību vienam par otru. Un mācās iedalīt laiku. Īsi sakot, izaug par kārtīgiem cilvēkiem!

Kopā ar saviem asistentiem — kādreizējo primabalerīnu Intu Karuli un Madonas novada deju tradīcijās augušo Ingu Ladigu — vadītāja dod pēdējos norādījumus dejotājiem un vecākiem. Sestdienas pievakarē “Dzintariņš” būs jau Vīnē, bet svētdien — pirmais koncerts zālē, ko sauc par Eiropas namu.

Gaidīsim mājās ar jauniem iespaidiem un jauniem draugiem.

Aina Rozeniece,

“LV” nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Latvija — divu starptautisku festivālu saimniece

Pēc krāšņajām un daudzveidīgajām folkloras festivāla “Baltica' 97" norisēm šīsvasaras skanīgie notikumi Latvijā, kā rādās, uzņēmuši pilnus apgriezienus. Turklāt atkal — dažādos novados.

Jau vakar arī rīdzinieki Anglikāņu baznīcā varēja kļūt par lieciniekiem piektā starptautiskā senās mūzikas festivāla ieskaņu koncertam. To sniedza ansamblis no Vācijas “Weser Renaissance”, kas pārstāv Brēmeni un ir gatavs muzicēt kopā ar Rīgas Doma zēnu kori, diriģenta Manfrēda Kordeša vadībā sniegt piecus koncertus.

Šodien festivāla norises pārcelsies uz Bausku. Tās senajā pilī ievadīs renesanses deju vakars, ko sagatavojuši tallinieši — seno deju ansamblis “Salvatores Revalienses” kopā ar instrumentālo ansambli “Cantores Vagantes”. No Zviedrijas uz Latviju aicināts “Ensemble Villancico”, kas pievērsīsies renesanses laika spāņu mūzikas mūsdienīgai interpretācijai. Rundālē Hendeļa operā dziedās angļu soliste Evelīna Taba, kas uzaicināta titullomai.

Dzintaru koncertzāles mazajā zālē jau šovakar un Rundāles pils Zelta zālē svētdienas pēcpusdienā koncertēs maskavieši, viens no jaunākajiem Krievijas ansambļiem, kas pievērsies senajai mūzikai. Tā vadītājs Marks Vainrots klausītājiem dāvās iespēju labāk iepazīt savu “Moscow Baroque”, atgādinot arī to, ka viņš bijis viens no kādreiz populārā ansambļa “Madrigāls” veidotājiem.

Daudzveidīga ir Latvijas pārstāvniecība — ansambļi “Canto” un “Ludus”, “Collegium Musicum Riga”, kora “Sacrum” dziedātāji, “Schola Gregoriana Riga”, klavesīniste Aina Kalnciema. Var secināt, ka viena no festivāla virsotnēm svētdien Rundāles pilī būs Hendeļa operas “Aciss un Galateja” uzvedums (muzikālais vadītājs Māris Kupčs, viņš arī “Collegium Musicum Riga” priekšgalā).

Piektā starptautiskā senās mūzikas festivāla dalībnieku koncerti (kopumā to būs rekordskaits — divdesmit pieci!) paredzami arī Cēsīs, Krustpilī, Ugālē, Valmierā, Liepājā un Jūrmalā. Tie būs savdabīgs pārskats par festivāla priekšvakarā notikušo mūziķu nometni Mežotnes pilī. Bet pēc Bauskas un Rundāles festivāla dalībniekus gaida otrie starptautiskie renesanses mūzikas vasaras kursi, šoreiz Ēdolē.

Par ceturto starptautisko kora mūzikas konkursu Ventspilī izsakās viens no tā idejas autoriem — diriģents Eduards Grāvītis:

— Šāds festivāls “jūras vārtu” pilsētā notiek reizi trijos gados. Līdz šim tajā piedalījušies dažādi kori no Dānijas, Vācijas, Polijas, Ukrainas, Igaunijas un, protams, Latvijas kori, kas arī šoreiz te no 23. līdz 26.jūlijam būs vairākumā. Starp pirmajiem citu valstu koriem, kas atsūtīja pieteikumus ventspilniekiem, šoreiz bija Krievijas un Ukrainas kori. Katrā ziņā varam secināt, ka šo gadu apritē kopš pirmā konkursa tas jau kļuvis stabils un ieņem savu vietu, īpaši pateicoties Ventspils pilsētas valdes ieinteresētībai un atbalstam.

Tāpat kā citkārt, arī šajā konkursā žūrija būs starptautiska. Koru vērtējumā esam aicinājuši piedalīties tiklab mūsu diriģenti Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri Ausmu Derkevicu, komponistu Jāni Porieti, citas valstis pārstāvēs Kari Turunens no Somijas, Marks van den Bruks no Beļģijas, Kārstens Blonds no Dānijas.

Gribētos domāt, ka, tāpat kā iepriekšējās trīs reizēs, koru konkurss un festivāls gūs ne tikai ventspilnieku atsaucību. Lai tā būtu, jau laikus ir domāts visos iespējamos virzienos: Zintis Cepurnieks, mūsu Mūzikas akadēmijas kompozīcijas nozares students uzrakstījis speciālu skaņdarbu atklāšanai, festivāla norisēs iekļauti režisors Imants Jaunzems un scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis.

“LV” informācija

Krāšņo ziedu burvis

Gleznotājam Leo Svempam — 100

Vecākās paaudzes siguldieši vēl atceras staltu vīru ejam no viesnīcas uz Gaujmalu gan saulainās vasaras dienās, gan rudens krāšņumā. Jā, māksliniekam Leo Svempam Sigulda un Gauja bija iemīļotas vietas, kur tapušas daudzas skices un gleznas.

Ilggadējam Mākslinieku savienības priekšsēdētājam, Mākslas akadēmijas rektoram sestdien, 19.jūlijā, 100. dzimšanas dienas atcere. Meistara piemiņu godinot, Valsts Mākslas muzejā jau laikus atklāta viņa darbu izstāde. Tā veidota no šī muzeja un “Arsenāla” fondiem, kā arī no Ērikas Romānes un Kārļa Auškāpa privātajām kolekcijām.

Izstādes atklāšanā Mākslas akadēmijas rektors profesors Jānis Osis teica:

— Leo Svemps ir ietilpīga, leģendām apvīta personība. Pateicoties viņa daiļradei, mana paaudze piecdesmitajos un sešdesmitajos gados pa īstam ieraudzīja apzinātu brīvības iespējamību, liekot lietā glezniecību. Būdams caur un cauri aristokrāts dzīvē un mākslā, viņš bija drosmīgs cilvēks. Būdams rektors, daudzos gadījumos aizstāvēja, glāba studentus un pedagogus, prata veidot cilvēciskās attiecības un izkopt mākslu.

Meistara spožajā, virtuozajā glezniecībā es visvairāk saskatīju mirdzumu tieši dziļajās, piesātinātajās ēnās. No tām kā pēc burvju mājiena uzmirdzēja gaisma.

Mākslas zinātniece Gundega Ivanova atcerējās, kā Leo Svemps pavasaros ik sestdienu draugus un kolēģus aicinājis izbraukumos. Visbiežāk uz Vidzemes pusi. Krimuldā arvien devies augšup pa stāvajām kāpnēm. Viņam paticis stāstīt, kavēties atmiņās par aizvadītajiem gadiem un ceļojumiem.

Jubilejas ekspozīcija sniedz ieskatu mākslinieka bagātajā mantojumā; liecina par viņu — Latvijas dabas skaistuma apdziedātāju, teicamu portretistu. Taču meistara lielā mīlestība bija ziedi, klusā daba. Te viņa krāsu palete uzplaukusi visā krāšņumā — gan vienkāršajās lauku puķēs, gan gleznajos, trauslajos ziedos.

Ielūkoties šajā krāsainajā pasaulē varēsim līdz 17.augustam Valsts Mākslas muzejā.

Aina Adermane

Foto: Harijs Burmeistars

Ciemošanās brīdis pie “Grāmatu drauga”

Izstāde Misiņa bibliotēkā ir īpašs notikums. Tajā skatāmas grāmatas, kas jau 70 gadus iet soli aiz soļa blakus latviešu lasītājam. Tas ir apbrīnojami darbīgā meklētāja, drošsirdīgā, vienmēr riskēt spējīgā cilvēka — Helmara Rudzīša “grāmatmūžs”. Šī izstāde nosacīti iedalās divos lielos posmos: “Grāmatu draugs” Latvijā un Helmara Rudzīša apgāds trimdā — Vācijā un Amerikā.

1923.gadā H.Rudzītis nodibina izdevniecību un sludinājumu biroju “Saturns”. Iespiež adresu grāmatas un kalendārus. Taču tas izdevējus neapmierina. Gribas darīt ko neparastāku, nozīmīgāku.

1926.gada rudenī top apgāds “Grāmatu draugs”. Helmara Rudzīša rokās ir pirmā “lata grāmata” — B.Kellermaņa “Idiots”. Tai seko K.Ferāra “Cilvēks, kas nokāva”, P.Rozīša “Divas sejas” un tālāk katru mēnesi divas grāmatas.

Izstādes vitrīnās parādītas sērijās “Vērtīgu grāmatu virkne”, “Ievērojamu personu dzīves romāni”, “Lielie ziemeļnieki” iznākušās grāmatas.

Ir arī kopoti raksti: B.Kellermaņa, S.Unsetes, S.Lāgerlevas, A.Dimā, F.Dostojevska. Redzam latviešu oriģinālliteratūru: P.Rozīša, E.Vulfa, V.Plūdoņa kopoti raksti, A.Niedras, J.Sārta, Rutku tēva un citu latviešu rakstnieku daiļdarbi.

Trīsdesmito gadu sākumā “Grāmatu draugs” izdod plašas angļu, franču, vācu valodas kursu mācību grāmatas.

Izstādes centrā ir kapitāli izdevumi — “Pasaules vēsture”, “Apkārt zemeslodei”, “Kultūras un tikumu vēsture”, “Mūzikas vēsture”, “Mākslas vēsture”, “Latvju mazā enciklopēdija”, “Mājturības leksikons”, “Veselības leksikons”, grāmatas, kuras arī šodien ir vajadzīgas un lasītāju pieprasītas. Pēdējā Latvijā izdotā ir “Pasaules gada grāmata” (1944).

Nākamais darba cēliens — “Grāmatu draugs” Vācijā: “Laika Mēnešraksts” (34 numuri), “Laiks bērniem”; A.Eglīša, J.Jaunsudrabiņa, V.Kārkliņa un citu autoru darbi.

Atsevišķā vitrīnā apskatāmi “Bellaccord Electro” skaņu plašu katalogi. Skaņu plates ir viens no dēkainākajiem un skaistākajiem H.Rudzīša veikumiem.

Tālāk izstādē ir posms, kuru raksturo nosaukums: “Amerika, te es nāku!”.

H.Rudzītis izdod lielāko trimdas laikrakstu “Laiks”. Pirmais numurs datēts ar 1949.gada 8.novembri. Seko “Laika Mēnešraksts”. Arī “Laika mākslas kalendārs”.

1950.gadā Amerikā izdota pirmā grāmata — A.Kivi “Septiņi brāļi”, atkārtots izdevums.

Izstādē apskatāmi A.Eglīša, A.Niedras, J.Klīdzēja, Z.Mauriņas, G.Janovska, M.Vētras un daudzu citu latviešu rakstnieku darbi. Izdevējs turpina tradīcijas, izdod “lielos ziemeļniekus”, ievērojamus pasaules rakstniecības klasikas darbu tulkojumus.

Latvijas vēsturi rāda Ā.Klīves, Dz. Kiršteina, Ā.Šildes, U.Ģērmaņa darbu izdevumi. Izdots A.Solžeņicina “Gulaga arhipelāgs” tulkojums.

Plašajā grāmatu klāstā gribētos vēl atzīmēt V.Bērzkalna “Latviešu dziesmu svētku vēsturi”; antoloģijas — “Prozas profili”, “Pašportreti”, “Dzejas un sejas”.

Izstādi papildina fotogrāfijas un rokraksti — latviešu rakstnieku vēstules izdevējam (Z.Mauriņa, M.Kovaļevska, A.Eglītis, R.Birzgalis).

Helmara Rudzīša “Grāmatu drauga” darbība joprojām turpinās. Apgāda vadība atrodas otrās paaudzes — dēla Lotara Rudzīša — rokās. Kā savā grāmatā “Manas dzīves dēkas” H.Rudzītis saka: “Lai nu dēls meklē jaunas dēkas, protams, ne jūrās un okeānos, bet grāmatniecības druvā.”

“Grāmatu drauga” radītājam un ilggadējam vadītājam šogad jau 94 gadi. Helmars Rudzītis (attēlā pa labi) neatbrauca uz izstādes atklāšanu. Taču rakstīja, ka atklāšanas brīdī viņš domās bija Misiņa bibliotēkā.

Helmara Rudzīša grāmatai “Manas dzīves dēkas” jau ceturtais izdevums. Šoreiz tā iznākusi Latvijā, nevis ASV. To izdeva apgāds “Zinātne”. Šim izdevumam ievadu uzrakstīja Konstantīns Karulis.

Arta Poriete, Sigizmunds Timšāns

Izdevniecības “Zinātne” direktors Ivars Riekstiņš

Bijušais “Grāmatu drauga” darbinieks Verners Cauka

“Grāmatu drauga” izdotās grāmatas