Problēmas

Par mūsu lauksaimniecību Eiropas Komisijas skatījumā

Vakar, 17. jūlijā, Zemkopības ministrijas darba plānošanas sanāksmē tika skatīts Eiropas Komisijas paziņojums attiecībā uz ES kandidātvalstīm. Zemkopības ministrijas vadība un speciālisti iepazinās ar EK ziņojuma lauksaimniecības daļu, konkrēti — ar trūkumiem un nepilnībām, kas EK skatījumā vēl Latvijas lauksaimniecībā novēršamas. Ar to ministrijas vadošos speciālistus iepazīstināja Integrācijas un ārējo sakaru departamenta direktors Māris Sprindžuks:

— Kopumā EK atzinums ir samērā pozitīvs, un ir uzsvērts, ka Latvija paveikusi daudzas labas lietas, ka ir veiksmīgas reformas. Tomēr ir jautājumi, ko mēs neesam paguvuši sakārtot. Tādēļ īsumā izstāstīšu, kas plašajā 150 lappušu garajā materiālā rakstīts negatīvs par mūsu lauksaimniecību un ko mums būtu jāspēj sakārtot.

Latvijā salīdzinājumā ar visām citām ES kandidātvalstīm ir bijis vislielākais ražošanas kritums tautsaimniecībā kopumā. Latvija ir vienīgā valsts, kurā joprojām krītas ražošana, tajā skaitā arī lauksaimniecībā, un ES nav pārliecības, ka tuvākajā laikā šis process varētu apstāties. Nav pat izslēgts deindustrializācijas risks Latvijas ekonomikā. Ražošana Latvijā ir orientēta uz zemas pievienotās vērtības preču ražošanu, kas prasa lielu cilvēkresursu patēriņu, lauksaimniecībā — īpaši pārtikas pārstrādē un mežsaimniecībā.

Latvijā nav attīstīts zemes tirgus, kaut arī privatizācija jau gandrīz beigusies. ES uzskata, ka Latvijas ekonomika varētu būt spējīga integrēties Eiropas Savienībā vidējā termiņā. Kopējās lauksaimniecības politikas aspektā ir dots vērtējums, ka pašlaik Latvijā ieviests ļoti ierobežots to pasākumu skaits, kurus veic Eiropas Savienībā, un nepieciešama fundamentāla Latvijas lauksaimniecības politikas reforma. Tas nozīmē, ka mums jāievieš tie tirgus regulācijas pasākumi, ko veic Eiropā.

Lielākie pārmetumi ir veltīti tieši likumdošanas harmonizēšanai jeb saskaņošanai. Latvija šajā jomā ir paveikusi ļoti maz, tiesa, ir gan minēts, ka šis process mūsu valstī sācies ļoti nesen. Nav saskaņota likumdošana pārtikas, veterinārijas un augu aizsardzības sektorā, līdz ar to šajās jomās likumdošana ir ļoti nepilnīga. Tādēļ lauksaimnieciskā ražošana Latvijā vadās pēc zemiem standartiem.

Veterinārajā sektorā jāuzlabo veterinārā kontrole, jāizveido resursu ziņā apgādāts veterinārais dienests un robežinspekcija, jāattīsta likumdošana dzīvnieku barības jomā, jāsakārto sertifikācijas un dzīvnieku identifikācijas sistēma, jāievieš likumdošana dzīvnieku aizsardzībā. Attiecībā uz ražošanas un pārstrādes uzņēmumiem jāuzlabo to tehniskais stāvoklis, lai tas atbilstu ES direktīvām. Latvijā nav ieviesti nepieciešamie kvalitātes standarti sēklkopības sektorā — nepastāv ekvivalenta sistēma ar Eiropas sistēmu, nav likumdošanas par sēklām un stādāmo materiālu. EK uzskata, ka lauksaimniecības statistika mūsu valstī pašlaik ir ļoti vāja, konkrēti minētas nepilnības lauksaimniecības ekonomiskajos aprēķinos. Ļoti interesants fakts ir aprēķins, ka Latvija lauksaimniecības sektora finansēšanai tērē 5,9 procentus no valsts budžeta. Te gan uzreiz jāsaka, ka tie ir 1995. gada dati.

EK uztverē negatīvi vērtējams ir tas, ka Latvijā ir zemas administratīvās darbspējas valsts pārvaldes sistēmā un ierēdniecībā. Konkrēti minēts, ka iekavējusies zemes reģistrācija Zemesgrāmatā un dzīvnieku identifikācija un reģistrācija. Atzinumā teikts arī, ka Latvijā nav nevienas kautuves un pienotavas, kas atbilstu Eiropas Savienības higiēnas prasībām. Labākie Latvijas uzņēmumi nepieciešamo līmeni varētu sasniegt vienā līdz divos gados.

Māra Sprindžuka uztverē vissāpīgākā un grūtāk izpildāmā lieta šajā uzskaitījumā ir likumdošanas harmonizēšana un sakārtošana, jo tā prasa visilgāko laiku un cilvēkresursu patēriņu. Problēmas varētu sagādāt arī Eiropas lauksaimniecības politikas regulēšanas pasākumu ieviešana, jo garantēt cenas, kvotēt ražošanu u. tml. ir finansiāli dārgi procesi.

Par pozitīvu momentu Eiropas Savienība uzskata ļoti liberālo tirgus politikas režīmu, proti, to, ka nav kvantitatīvo ierobežojumu. Kā laba lieta atzinumā ir minēts arī Latvijas cenu līmenis, kas ir krietni zem ES cenām.

Jānis Lapše, komentējot Eiropas Komisijas sniegto kopsavilkumu un izteiktos viedokļus attiecībā uz Eiropas Savienības kandidātvalstu pieteikumiem par uzņemšanu ES, par sarunu turpināšanu ar Igauniju, konkrēti lauksaimniecības sakarā teica:

— Gribu pievērst uzmanību šai, manuprāt, ārkārtīgi svarīgajai problēmai. Paziņojums par to, ka sarunas ar Latviju par iestāšanos Eiropas Savienībā uz zināmu laiku atliktas, ir ļoti nopietns un īpašas uzmanības vērts. Tas nozīmē, ka mēs tiekam atbīdīti no tā lauksaimniecības atbalsta, kāds ir Eiropā, un tiekam atbīdīti arī ražošanas tehnoloģijas un efektivitātes paaugstināšanas ziņā. Eiropas Savienībā vairāk vai mazāk vienādas ir algas un pensijas, un šis paziņojums nozīmē, ka mēs joprojām cīnīsimies ar savām zemajām pensijām, ar zemajām algām skolotājiem. To saku tādēļ, ka uzskatu, ka sabiedrība pārāk pavirši novērtē šo Eiropas Komisijas paziņojumu. Tas, ka Igaunija iestāsies Eiropas Savienībā — vēl grūti precīzi teikt, kad tas notiks, — nenozīmē tikai to, ka Igaunija saņems daudz lielāku finansējumu nekā līdz šim caur PHARE un citām ES programmām. Tas nozīmē arī to, ka caur Ainažiem un Valku ies Eiropas Savienības robeža un tajā pusē zemnieki tiks aizsargāti gan ar ES līmeņa subsīdijām un dotācijām, gan arī šis tirgus tiks aizsargāts ar Eiropas ārkārtīgi stingrajiem noteikumiem. Bet mēs paliekam šajā pusē, un pasaules brīvais tirgus mūs turpinās plucināt tieši tāpat un vēl smagāk nekā līdz šim. Stāvoklis ir ārkārtīgi nopietns.

Ārlietu ministrija gan izsaka domu, ka galavārds vēl nav pateikts un mēs varbūt varam paspēt ielēkt šajā aizejošajā vilcienā, ja sākam galēji intensīvi darboties. Ar Igaunijas uzņemšanu ES tiek sadalītas Baltijas valstis, un, vai tas ir politiski pareizi, par to jārunā. Ja mēs apjēgsim pašreizējo situāciju, vēl varam daudz ko labot.

Integrācijas birojs ir paredzējis, ka trešdien, 23. jūlijā, visas ministrijas iesniegs savus priekšlikumus par to, kas darāms vēl šogad un perspektīvā, lai novērstu EK dokumentā minētās nepilnības katrā nozarē. Šos jautājumus 28. jūlijā skatīs Latvijas integrācijas padome Ministru prezidenta Andra Šķēles vadībā.

Sapulcējušies Zemkopības ministrijas speciālisti apņēmās līdz sanāksmei Integrācijas birojā sagatavot programmas, kādā veidā iespējams novērst Eiropas Komisijas atzinumā minētās nepilnības.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares

redaktore