Koncepcija par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas tirgus sakārtošanu atbilstoši Eiropas Savienības direktīvās noteiktajām prasībām

Precizēta saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 30.janvāra sēdes protokollēmuma 34.§ 3.punktu

Nobeigums. Sākums — "LV" 23.02.2001., Nr.31; 27.02.2001., Nr.32

1.pielikums

Tarifu aprēķināšanas un prognozēšanas metodika

Darba mērķis ir analizēt pašreizējās un prognozēt uz 2001.g., 2003.g., 2005.g. naudas plūsmas, kuras ir saistītas ar transportlīdzekļu vadītāju CA apdrošināšanu un pieņemot, ka saglabājas pašreizējās apdrošināto transportlīdzekļu skaita attiecības starp dažādām transportlīdzekļu klasēm. Tiek pieņemts arī, ka apdrošināšanas gadījumu skaita pieaugums būs proporcionāls transportlīdzekļu skaita pieaugumam.

Visi transportlīdzekļi dalās 9 klasēs: vieglās automašīnas, smagās automašīnas, autobusi, motocikli, traktori, vieglo automašīnu piekabes, smago automašīnu piekabes, traktoru piekabes, tramvaji un trolejbusi. Savukārt vieglās automašīnas un smagās automašīnas dalās vēl 24 apakšklasēs, autobusi 16 apakšklasēs, motocikli — 4, traktori — 4, tramvaji un trolejbusi — 3 apakšklasēs. Apzīmēsim ar ( i,j ) — i tās klases j -to apakšklasi. Apzīmēsim ar d1, d2, …, d8 — kopējo apdrošināšanas dienu skaitu katrā klasē, dij — apdrošināšanas dienu skaitu klasei ( i,j). Šie skaitļi ir iegūti no SB datu bāzes. Aprēķinām lielumus

(vidējais uz gadu apdrošināto transportlīdzekļu skaits klasē ( i,j )). Attiecīgi

visā i -jā klasē uz gadu apdrošināto transportlīdzekļu skaits. Lielumu ni un nij prognozēšana nākošajiem gadiem notiek, izmantojot CSDD prognozi transportlīdzekļu skaita pieaugumam. Prognozējot apdrošināto transportlīdzekļu skaitu katrā apakšklasē, pašreizējais apdrošināto transportlīdzekļu skaits apakšgrupā tiek reizināts ar transportlīdzekļu skaita pieauguma koeficientu. Lielumu

sauksim par apakšklases ( i,j ) svara koeficientu klasē i.

Apzīmēsim ar Tij vidējo prēmijas lielumu vienam apakšklasē ( i,j ) uz gadu apdrošinātam transportlīdzeklim. Šo lielumu iegūst, dalot šajā apakšklasē gadā ieņemto prēmiju summu Sij ar

Līdzīgi Ti ir prēmija, kuru maksā viens i -tās klases transportlīdzeklis, kurš ir apdrošināts uz gadu. Sareizinot transportlīdzekļu skaitu klasē ar vidējo gada prēmiju, iegūstam summu, kura tiks ieņemta prēmijās.

Tālāk tiek veikta iepriekšējā gada izmaksu statistiskā analīze. Tiek atsevišķi analizētas personai nodarīto zaudējumu izmaksas un mantai nodarīto zaudējumu izmaksas.

Vispirms tiek analizēts gadījuma lielums Vij — izmaksu skaits mēnesī klasē ( i,j ). No SB izmaksu datu bāzes tiek novērtēta lieluma V sagaidāmā vērtība EVij un dispersija DVij un novērtēts sadalījuma likums. Tālāk tiek analizēts gadījuma lielumu X — vienas izmaksas lielums. Tiek novērtēts šī lieluma sadalījuma likums, kā arī Ex un Dx . Tālāko aprēķinu gaitā tiek izmantota aktuārpraksē plaši izmantotā kolektīvā riska metode. Ievedam lielumu Sv = x1 + x2 + …+ xu — kopējās izmaksas viena mēneša laikā. Sv ir gadījuma skaita gadījuma lielumu summa un tā analīzei tiek izmantota momentu ģenerējošā funkcija M(t) = MetSv . Izmantojot šīs funkcijas atvasinājumus, var iegūt sekojošas sakarības:

ES v = E v * Ex

DSv = Ev * Dx + (EX)2 Dv .

Pēc centrālās robežteorēmas, kā arī pārbaudot ar saskaņas testu palīdzību, tika noskaidrots, ka Sv ir normāli sadalīts ar parametriem ESv un DSv .

Lielums ESv ir vidējā izmaksa, un šim lielumam tiek vēl pieskaitīts klāt riska izcenojums l = DS v , kur t = 1,645 tiek atrasts no tāda noteikuma, lai kopējā summa ESv + l būtu tik liela, lai P (Sv < ESv + l ) = 0,95, t.i., ar 95% drošumu kopējās izmaksas nepārsniegtu šo kapitālu. Tā tiek aprēķinātas prognozētās mantas un personas zaudējumu izmaksas.

Lielumu ESv un DSv vērtības nākamajam gadam tiek prognozētas ņemot vērā prognozēto inflācijas koeficientu un vidējo darba algas pieaugumu, kā arī atlīdzības sagaidāmo pieaugumu, kuru izsauc atbildības limitu pieaugums. Tā kā Latvijā transportlīdzekļu vadītāju CTA apdrošināšana darbojās vēl īsu laiku, tad atbildības limita pieauguma izsaukto izmaksu pieaugumu koriģē, izmantojot koeficientus, kurus izmanto Igaunijā. Korekcijas aprēķins tiek veikts atsevišķi kā mantai tā personai radīto zaudējumu izmaksām. Pie personu zaudējuma izmaksām tiek pieskaitīts fiksētais lielums – Labklājības ministrijas speciālistu novērtētais personai nodarīto zaudējumu prognozētais lielums. Šī summa tiek sadalīta pa visām klasēm ( i,j ) proporcionāli svara koeficientiem pij. Šādā veidā ir iegūti prognozētie lielumi ESv un DSv gan mantas gan personai nodarītajiem zaudējumiem. Reizinot lielumu ESv ar kopējo apdrošināšanas gadījumu skaitu, kurš pēc CSDD prognozes nemainīsies, katrai klasei tiek iegūtas personai un mantai nodarīto zaudējumu paredzamās izmaksas. Kopējā bilance tiek iegūta, ja pie mantas un personas izmaksām tiek pieskaitīti obligātie atskaitījumi un pārapdrošināšanas izmaksas.

2.pielikums

3.pielikums