DIPLOMĀTIJA

Latvija un Ukraina. Kopīga perspektīva

Vakar, 24.jūlijā, noslēdzās Ukrainas ārlietu ministra Genādija Udovenko oficiālā vizīte Latvijā

Pie Valsts prezidenta

Vakar, 24. jūlijā, Jūrmalā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis pieņēma Ukrainas ārlietu ministru Genādiju Udovenko, kas atrodas Latvijā oficiālā vizītē.

Tikšanās noritēja draudzīgā uzskatu un viedokļu sakritības gaisotnē. Abu valstu draudzību stiprina kopējā stratēģiskā virzība uz integrāciju demokrātiskajās eiroatlantiskajās stuktūrās. Intensīvais savstarpējo attiecību dialogs ir pamats ciešai, stabilai sadarbībai, kas stiprina drošību un labklājību kontinentā.

Pārrunāti jautājumi, kā būtiskāk paplašināt un padziļināt Latvijas un Ukrainas savstarpējā izpratnē balstītās attiecības, it īpaši aktivizējot sadarbību tirdzniecībā un ekonomikā.

Valsts prezidents uzsvēra, ka ir jāizstrādā un jāattīsta jauni, perspektīvi sadarbības virzieni. G.Ulmanis uzsvēra, ka Ukraina ir ļoti nozīmīgs sadarbības partneris Latvijai, piebilstot, ka abām valstīm daudzos jautājumos ir pilnīgi vienāds pasaules attīstības redzējums un kopējas vērtības.

Ukrainas ārlietu ministrs atzīmēja, ka Ukraina augstu vērtē savstarpēji draudzīgās attiecības, piešķirot to tālākai attīstībai sevišķu nozīmi. Viņš arī vērsa uzmanību uz mērķtiecīgas sadarbības veidošanu starp dažādiem reģioniem. Labajām, vispusīgajām attiecībām jādod iespējas vairāk kalpot tautu labklājības labā.

Tikšanās laikā apspriesta tālākā sadarbība un pieredzes apmaiņa ANO un eiroatlantisko organizāciju ietvaros, kā arī iekšpolitiskā situācija abās valstīs un arī kaimiņvalstīs.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 24. jūlijā, Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis tikās ar Ukrainas ārlietu ministru Genādiju Udovenko.

Saruna, kas norisinājās draudzīgas atklātības gaisotnē, tika veltīta divpusējo attiecību jautājumiem. Pārrunāta arī sadarbība starptautiskajās institūcijās.

Saeimas priekšsēdētājs ar gandarījumu atzīmēja politisko un ekonomisko kontaktu nostiprināšanos starp Latviju un Ukrainu. Tam ir radīts nopietns tiesiskais pamats — patlaban spēkā ir sešpadsmit starpvalstu līgumi, trīs tiks parakstīti šīs vizītes laikā, vēl četrpadsmit ir saskaņošanas stadijā, tostarp Brīvā tirdzniecības līguma sadaļa par lauksaimniecības produktiem. Taču preču apgrozījums aizvadītajā gadā bija tikai 160 miljoni ASV dolāru, kas neatbilst abu valstu reālajām iespējām. Latvija ir ieinteresēta savstarpējo investīciju apjoma pieaugumā, kā arī vēlas aktivizēt abu valstu kopuzņēmumu veidošanos. Domājams, šo procesu varētu veicināt nesen Kijevā atvērtais Latvijas tirdzniecības nams.

A.Čepānis apsveica Ukrainas tuvināšanos transeiropeiskajām struktūrām, īpaši tika atzīmēta Baltijas valstu, Polijas un Ukrainas prezidentu tikšanās Tallinā šī gada 27. maijā. A.Čepānis informēja G.Udovenko par tikko notikušo sarunu ar NATO Militārās komitejas vadītāju Klausu Naumanu, uzsverot, ka saruna ir stiprinājusi Latvijas cerības uz to, ka stratēģiskais kurss uz pilntiesīgu iekļaušanos Ziemeļatlantiskajā savienībā tiks veiksmīgi īstenots.

Ukrainas ārlietu ministrs pilnībā piekrita A.Čepāņa viedoklim, akcentējot nepieciešamību radīt atbilstošus apstākļus biznesa aprindu kontaktiem. G.Udovenko augstu novērtēja Latvijas sasniegumus ekonomisko reformu, inflācijas apkarošanas un nodokļu politikas jomā un izteica vēlmi pārņemt šo pozitīvo pieredzi. Tika izteikts lūgums uzņemt Latvijā Ukrainas ekonomistu stažieru grupu. G.Udovenko apliecināja savas valsts interesi par Latvijas ostu izmantošanu. Runājot par starptautiskajām attiecībām, Ukrainas ārlietu ministrs pateicās Latvijai par atbalstu, ievēlot viņu par ANO Ģenerālās asamblejas 52. sesijas prezidentu. Viņš apsolīja noteikti sekmēt Latvijas interešu ievērošanu visos tai būtiskajos jautājumos. G.Udovenko informēja A.Čepāni par Ukrainas iekšpolitisko situāciju, kurai raksturīga izpildvaras tieksme tuvināties Eiropas Savienībai un NATO, uz ko dažādi reaģē Ukrainas parlaments. G.Udovenko vērsa A.Čepāņa uzmanību uz apstākli, ka Krievija sākusi aktīvi izmantot pret Ukrainu Baltijā aprobētos nepamatotos pārmetumus cilvēktiesību neievērošanā. G.Udovenko izteica Latvijas ukraiņu diasporas vēlmi aktīvāk piedalīties pilsonības iegūšanas procesā.

Saeimas preses dienests

Pie Ministru prezidenta

Vakar, 24.jūlijā, Ministru prezidents A.Šķēle tikās ar Ukrainas ārlietu ministru Genādiju Udovenko. Ministru prezidents izteica atzinību par Latvijas un Ukrainas attiecību dinamisko attīstību, par ko liecina arī ārlietu ministra vizīte Latvijā. Tika uzsvērts, ka starp abām valstīm nav politisku un ārpolitisku problēmu — valda vienprātība attiecībā uz drošības politikas risinājumiem Eiropas kontinentā.

A.Šķēle piebilda, ka vissvarīgākais uzdevums ir attīstīt abu valstu ekonomisko sadarbību.

Ministru prezidents izklāstīja valdības tranzīta politikas galvenās nostādnes, aicinot Ukrainu aktīvāk izmantot Latvijas ostas kravu pārvadājumiem. Tika izteikta nepieciešamība izveidot transporta koridoru, kas savienojot Baltijas jūru un Melno jūru, ne tikai veicinātu abu valstu ekonomisko sadarbību, bet arī sekmētu Austrumeiropas reģiona ekonomisko attīstību.

Ukrainas ārlietu ministrs izteicās, ka Latvijas un Ukrainas brīvās tirdzniecības līgums paver plašas iespējas abu valstu sadarbībai. Ministrs aicināja veicināt abu valstu kopuzņēmumu veidošanu Ukrainā — tā kā Ukrainai ir noslēgti brīvās tirdzniecības līgumi ar visām NVS valstīm, tas sekmētu izdevīgu ekonomisko sakaru pilnveidošanu.

Ministru prezidents A.Šķēle informēja Ukrainas pārstāvjus par Latvijas valdības ekonomisko reformu politiku un piedāvāja Ukrainas pārstāvjiem iespēju stažēties Latvijas iestādēs, lai iegūtu pieredzi ekonomisko reformu īstenošanā, rūpniecības uzņēmumu pārstrukturēšanā. Šis piedāvājums ar pateicību tika pieņemts. Ukrainas delegācija savukārt piedāvāja organizēt Latvijas pārstāvjiem stažēšanos Ukrainā, lai iegūtu pieredzi energorūpniecības uzņēmumu pārstrukturēšanā.

Tikšanās noslēgumā tika izteikta nepieciešamība aktivizēt Latvijas un Ukrainas starpvaldību komisijas darbu, lai veicinātu abu valstu sadarbību.

Valdības preses departaments

Ukrainas delegācija Latvijas Saeimā — Saeimas priekšsēdētāja Alfreda Čepāņa viesi Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Pie ārlietu ministra

Vakar, 24. jūlijā, ārlietu ministrs Valdis Birkavs tikās ar Ukrainas ārlietu ministru Genādiju Udovenko, kas divu dienu oficiālā vizītē apmeklē Latviju. Abi ministri lietišķi un atklāti apmainījās viedokļiem par aktuāliem jautājumiem divpusējās un arī starptautiskajās attiecībās.

V.Birkavs un G.Udovenko augstu novērtēja Latvijas un Ukrainas attiecības, norādot, ka starpvalstu sadarbība vēršas plašumā un kļūst dinamiska un daudzveidīga. Ministri pauda gandarījumu par to, ka abas puses aktīvi pilnīgo līgumbāzi. V.Birkavs un G.Udovenko parakstīja Starpvaldību Līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, Līgumu par pilsoņu savstarpējiem braucieniem, kā arī Līgumu par personu nodošanu un pieņemšanu. V.Birkavs pozitīvi vērtēja to, ka pamatvilcienos saskaņots Latvijas un Ukrainas Līgums par lauksaimniecības preču brīvo tirdzniecību.

V.Birkavs un G.Udovenko pauda apmierinātību par intensīvajiem kontaktiem starp abu valstu vadītājiem, kā arī izvērtēja iespējas paplašināt sadarbību starp Latvijas un Ukrainas Ārlietu ministrijām un citām valsts instancēm. Abas puses bija vienisprātis, ka jāpaplašina Latvijas un Ukrainas starpvaldību komisijas darbība. Paredzams, ka nākamā komisijas sēde notiks 1997. gada trešajā ceturksnī Kijevā. Latvijas puse piedāvāja Ukrainas ekspertiem stažēties Eiropas integrācijas birojā, kā arī Privatizācijas aģentūrā, lai gūtu Latvijas pieredzi eirointegrācijas un saimniecisko reformu jomā.

Sarunas dalībnieki apsprieda Latvijas un Ukrainas sadarbību ar Viduseiropas valstīm, kā arī attiecības ar ES, Viduseiropas brīvās tirdzniecības līguma (CEFTA) valstīm un Pasaules tirdzniecības organizāciju (PTO).

V.Birkavs un G.Udovenko apstiprināja abu pušu ieinteresētību nostiprināt sadarbību projektos programmas “Partnerattiecības mieram” (PFP) ietvaros.

Abi ministri vienojās paplašināt Latvijas un Ukrainas sadarbību starptautiskās organizācijās, īpaši ANO un Eiroatlantiskās sadarbības padomē (EASP). V.Birkavs apsveica Ukrainas ārlietu ministru sakarā ar ievēlēšanu ANO Ģenerālās asamblejas 52. sesijas priekšsēdētāja amatā. G.Udovenko pateicās par iespēju Ukrainas pārstāvim piedalīties Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) 6. ministru sesijā, kas notika 1997. gada 2. un 3. jūlijā Rīgā.

V.Birkavs un G.Udovenko pārrunāja ukraiņu minoritātes stāvokli Latvijā. Latvijas puse informēja par naturalizācijas norisi, kā arī par Latvijas valdības centieniem veicināt šo procesu.

ĀM preses centrs

Abu valstu ārlietu ministri — vakar, valsts dokumentus parakstot

Preses konferencē

Vakar, noslēdzot savu oficiālo vizīti Latvijā un izvērtējot tās rezultātus, Ukrainas ārlietu ministrs Genādijs Udovenko kopā ar Latvijas ārlietu ministru Valdi Birkavu sniedza preses konferenci.

Preses konferenci ievadīja Valdis Birkavs:

— Vispirms jāuzsver, ka esmu ļoti gandarīts ar šīs vizītes rezultātiem un ar Latvijas un Ukrainas attiecību līmeni. Mūsu tikšanās laikā tika pārrunāts ļoti plašs jautājumu loks un parakstīti trīs līgumi. Esmu gandarīts par starpvaldību līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību — tas veicinās mūsu ekonomiskās attiecības. Pamatvilcienos ir saskaņots arī Latvijas un Ukrainas līgums par lauksaimniecības preču brīvo tirgu. Un parakstīti ir vēl divi savstarpēji saistīti līgumi. Tie ir — līgums par pilsoņu savstarpējiem braucieniem, kas dos papildu atvieglojumus abu valstu pilsoņiem, un līgums par nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšanu.

Vēl jāuzsver, ka mēs, ņemot vērā abu valstu centienus integrēties Eiropā, esam piedāvājuši Ukrainas puses pārstāvjiem iespēju stažēties mūsu Eiropas integrācijas birojā, Privatizācijas aģentūrā un citās iestādēs un šādā ceļā mācīties gan no mūsu kļūdām, gan sasniegumiem. Ukrainas puse šo mūsu piedāvājumu ir pieņēmusi.

Mūsu valstis intensīvi sadarbojas arī starptautiskās organizācijās, sevišķi ANO, jo Ukrainas ārlietu ministrs ir kandidāts un ir skaidrs, ka tiks arī ievēlēts ANO 52.sesijas priekšsēdētāja amatā. Šogad, kad darbu atsāks Ģenerālā asambleja.

Es domāju, ka mūsu valstu sadarbībā ir vēl daudz neizmantotu iespēju, sevišķi ekonomikā, un jācer, ka pēc šīs vizītes mūsu attiecības vēl vairāk aktivizēsies.

Pēc tam runāja Genādijs Udovenko:

— Mana pirmā oficiālā vizīte šajā skaistajā valstī tuvojas noslēgumam, un es vēlos izteikt gandarījumu par tās norisi un pateicību Birkava kungam par ielūgumu un vizītes organizēšanu.

Es vēlos uzsvērt to, ka mēs Ukrainā attiecības ar Baltijas valstīm uzskatām par prioritāti. Mūsu valstu prezidenti uztur ciešus sakarus — gan tiekoties starptautiskos forumos, gan pa tālruni. Arī šorīt viņiem ir bijusi telefonsaruna. To, ka sakari ar Latviju ir viena no mūsu ārpolitikas prioritātēm, pierāda arī mūsu valstu attiecību augstais līmenis. Mūs nedala nekādas politiskas domstarpības, un tas ir pozitīvs stimuls mūsu sadarbībai gan ekonomiskajā, gan zinātnes un kultūras jomā.

Šorīt, tiekoties ar Valdi Birkavu, mūsu sarunas skāra ļoti plašu problēmu loku. Un mēs noteicām jautājumus, pie kuriem turpmāk kopīgi būs jāstrādā, kā arī stratēģiskus darbības virzienus.

Veiksmīgas bija tikšanās arī ar Valsts prezidentu, Ministru prezidentu un Saeimas Prezidija priekšsēdētāju.

Arī citām svarīgām amatpersonām, kas ietilpst mūsu delegācijas sastāvā, — ārējo ekonomisko sakaru un tirdzniecības ministra vietniekam, ekonomikas ministra vietniekam un militāri rūpnieciskā kompleksa ministra vietniekam — bija sekmīgas sarunas ar Latvijas puses pārstāvjiem par tālākās sadarbības iespējām.

Es vēlreiz gribētu pateikties Latvijas valdībai, prezidentam un Birkava kungam par sniegto atbalstu Ukrainas kandidatūrai uz ANO 52.sesijas priekšsēdētāja amatu.

Neapšaubāmi šī vizīte būs liels ieguldījums Latvijas un Ukrainas attiecību nostiprināšanā.

Pēc tam Genādijs Udovenko un Valdis Birkavs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Jūs uzsvērāt Baltijas valstu prioritāro lomu Ukrainas ārpolitikā. Ar ko pamatojama šāda interese, ņemot vērā, ka neviena no Baltijas valstīm pat nerobežojas ar Ukrainu?

Genādijs Udovenko: — Jāuzsver, ka kopš diplomātisko sakaru nodibināšanas ar Baltijas reģionu un it īpaši ar Latviju šīs valstis ir sniegušas Ukrainai spēcīgu atbalstu, jo sevišķi starptautiskā līmenī. Un laikā, kad Ukraina bija tikko atguvusi suverenitāti, Baltijas valstis atbalstīja tās neatkarību un robežu neaizskaramību. Un mēs ceram uz šo atbalstu arī turpmāk.

Jautājums: — Kāda ir Ukrainas attieksme pret NATO un iespējām tajā iestāties?

Genādijs Udovenko: — Ukraina turpinās paplašināt un attīstīt attiecības ar NATO.

Ukrainas neatkarības deklarācija nosaka valsts neitralitāti attiecībā uz militāriem blokiem, bet konstitūcija šādu iespēju neizslēdz. Tomēr Ukraina neplāno un pat neizskata jautājumu par iestāšanos NATO. Bet sakarā ar NATO paplašināšanos austrumu virzienā Ukraina, vēloties nodibināt īpašas partnerattiecības, ir parakstījusi hartu par sadarbību ar NATO. Tas nav līgums — harta ir īpašs vienošanās veids, kas neuzliek juridiskas saistības. Un šīs vienošanās pamatiemesls, kā jau teicu, ir NATO paplašināšanās austrumu virzienā, kas ir viens no svarīgākajiem pēdējā laika notikumiem Eiropā. Vēl tikpat nozīmīgi fakti Eiropas politiskajā kartē ir NATO un Krievijas noslēgtā vienošanās un mūsu parakstītā harta par sadarbību ar NATO. Šie trīs notikumi, manuprāt, kļūs par trim pamatakmeņiem nākotnes Eiropas drošības ēkā.

Runājot par tām NATO un partnervalstu militārajām mācībām, kuras notiek Ukrainā un kurās daļēji piedalās arī Krievija, vēlos uzsvērt šo manevru būtisko nozīmi arī miera laika situācijās. Jūs zināt, kāda dabas katastrofa pašlaik risinās Polijā. Arī šādās situācijās noder mācībās gūtā prakse — plūdi Polijā sākās sestdien, un jau pirmdien mūsu militarizētās palīdzības vienības piedalījās katastrofas postījumu novēršanā, atjaunojot elektropārvades līnijas un veicot citus glābšanas darbus.

Vēlreiz gribu atgādināt, kā skan Ukrainas ārpolitiskā koncepcija — mums nav ienaidnieku. Un tāpēc šie manevri kopā ar NATO dalībvalstu karaspēku nav vērsti ne pret vienu trešo valsti.

Jautājums: — Kā Ukrainā tiek risinātas nesaskaņas starp dažādu reliģiju ticīgajiem?

Genādijs Udovenko: — Ukrainas prezidenta Leonīda Kučmas realizētā politika aicina uz saskaņu un saprašanos starp cilvēkiem, kuri pieder pie dažādām konfesijām un ticībām. Nesen prezidents rīkoja tikšanos, kurā piedalījās gan Kijevas, gan Maskavas patriarhāta pārstāvji, gan Ukrainas pareizticīgās Baznīcas, gan Ukrainas Romas katoļu Baznīcas, gan musulmaņu un jūdaisma pārstāvji. Mēs vēlamies panākt saskaņu dažādu reliģiju vidū.

Jautājums: — Ja Ukraina vēlas pārņemt Latvijas pieredzi ceļā uz Eiropu, tad kuri, jūsuprāt, ir mūsu lielākie sasniegumi šajā integrācijas procesā, no kuriem jūs vēlētos mācīties?

Genādijs Udovenko: — Salīdzinājumā ar Ukrainu Latvija ir sasniegusi lielāku progresu savas ekonomikas reformēšanas procesā. Mēs esam ieinteresēti mācīties Latvijas pieredzi, īpaši privatizācijas un zemes reformas jomā. Mēs sūtīsim uz šejieni vairākus ekspertus gūt pieredzi ekonomisko reformu jomā.

Dažreiz ir noderīgāk pārņemt pieredzi nevis otrpus okeāna, bet šaipus Baltijas jūras.

Jautājums: — Kuri ir tie galvenie jautājumi, pie kuriem jūsu abu sarunās tika nolemts strādāt tuvākajā laikā?

Genādijs Udovenko: — Pirmkārt, mēs esam nolēmuši organizēt diskusijas par gaidāmo ANO Ģenerālās asamblejas sesiju.

Tuvākās nākotnes uzdevums ir arī sākt kopīgās ekonomikas un tirdzniecības komisijas darbību.

Valdis Birkavs: — Piebildīšu, ka bez tiem gandrīz 20 jau iepriekš un trijiem šodien noslēgtajiem līgumiem ir sagatavoti vēl 14 Ukrainas un Latvijas līgumu projekti.

Dina Gailīte,

“LV” iekšpolitikas redaktore

Pēc diktofona ieraksta 24.jūlija

preses konferencē Valdības namā

Latvijas un Ukrainas divpusējās attiecības līdz vakardienai, 1997.gada 24.jūlijam

Latvijas un Ukrainas attiecības vērtējamas kā draudzīgas. Tās balstās uz 1995.gadā noslēgto Līgumu par draudzību un sadarbību. Abu valstu savstarpējo attiecību dinamismu raksturo augsta līmeņa amatpersonu savstarpējo vizīšu regularitāte (1995.gada maijā notika Ukrainas prezidenta L.Kučmas vizīte Rīgā, Latvijas Valsts prezidenta atbildes vizīte 1995.gada novembrī, 1996.gada 22.un 23.maijā Latviju apmeklēja Ukrainas parlamenta spīkers O.Morozs, 11. un 12.jūlijā notika LR ārlietu ministra V.Birkava vizīte Ukrainā, 1996.gada 12.—14.novembrī Ukrainā viesojās Latvijas un Ukrainas parlamentārās sadarbības grupa tās priekšsēdētāja A.Amerika vadībā).

1997.gada pirmajā pusē Ukrainu apmeklēja Latvijas Saeimas delegācija, kuru vadīja spīkers A.Čepānis, aprīlī Kijevā viesojās aizsardzības ministrs A.Krastiņš, jūnijā apmaiņas vizītē Rīgā ieradās Ukrainas parlamenta delegācija.

Ukraina ir viena no Latvijas prioritātēm sadarbībā ar NVS dalībvalstīm, tādēļ attiecības gan politiskā, gan ekonomiskā plāksnē tiek intensificētas. Par to liecina parakstīto līgumu skaits (16 līgumi). G.Udovenko vizītes ietvaros tiks parakstīti trīs līgumi. Saskaņošanas stadijā atrodas vēl 12 līgumu projekti. Tas norāda, ka divpusējo attiecību potenciāls nav izsmelts un nākotnē Latvijas un Ukrainas starpvalstu attiecības varētu iegūt vēl ciešāku raksturu.

Gan Latviju, gan Ukrainu vieno kopējs mērķis — integrēties Eiropas politiskajās un ekonomiskajās struktūrās, tādēļ Latvija ir vairākkārt izteikusi savu gatavību rīkot dažāda veida konsultācijas un izrādīt vispusīgu atbalstu Ukrainai. Kā spilgtu sadarbības piemēru varētu minēt Latvijas atbalstu Ukrainai tās iestāšanās ceļā Eiropas Padomē.

Latvijas ārējās tirdzniecības bilance ar Ukrainu gan 1996.gada 3 mēnešos, gan 1997.gada 3 mēnešos bija pozitīva — attiecīgi 5,3 milj.latu un 2,8 milj.latu.

Ārējā tirdzniecības apgrozījuma ar Ukrainu attīstības dinamika

1995.gads 1996.gads 1996.g. (I—III) 1997.g. (I—III)

(milj.latu) (milj.latu) (milj.latu) (milj.latu)

Eksports 37,7 49,1 (6,1%) 11,9 8,5 (4,1%)

Imports 21,3 32,7 (2,5%) 6,6 5,7 (1,8%)

Latvijas un Ukrainas

parakstītie līgumi

LR un Ukrainas PSR Nolīgums par ekonomisko un kultūras sadarbību. Parakstīts 29.11.90. Stājies spēkā.

LR valdības un Ukrainas valdības Nolīgums par savstarpējās tirdznieciski ekonomiskās sadarbības principiem 1992.gadā un turpmāko perspektīvu. Parakstīts 29.11.91. Stājies spēkā 01.01.92.

Līgums starp LR un Ukrainas valdību par tirdznieciski ekonomiskās sadarbības attīstību. Parakstīts 04.08.92. Stājies spēkā.

LR valdības un Ukrainas valdības Protokols par tālāku finansu norēķinu kārtību starp LR un Ukrainu. Parakstīts 25.09.92. Stājies spēkā.

Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības vienošanās par Latvijas Republikas un Ukrainas starpvaldību komisijas izveidi tirdznieciski ekonomiskās sadarbības jautājumos. Parakstīts 24.05.95. Stājies spēkā 22.06.95.

Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības Līgums par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos. Parakstīts 23.05.95. Stājies spēkā.

Līgums starp Latvijas Republikas valdību un Ukrainas valdību par Latvijā un Ukrainā pastāvīgi dzīvojošu personu, kuras strādā otras līgumslēdzējas valsts teritorijā, nodarbinātību un sociālo aizsardzību. Parakstīts 22.11.95. Stājies spēkā.

Protokols par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības Nolīguma par tirdznieciski ekonomiskās sadarbības attīstību realizāciju 1995.gadā.

Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības Līgums par sadarbību izglītībā, zinātnē un kultūrā. Parakstīts 22.11.95. Stājies spēkā.

Latvijas Republikas un Ukrainas valdības Līgums par gaisa satiksmi. Parakstīts 23.05.95. Stājies spēkā 30.01.96.

Līgums par draudzību un sadarbību . Parakstīts 23.05.95. Stājies spēkā 22.05.96.

Latvijas Republikas un Ukrainas valdības Nolīgums par automobiļu satiksmi. Parakstīts 23.05.95. Stājies spēkā 17.06.96.

Līgums starp Latvijas Republiku un Ukrainu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās. Parakstīts 23.05.95. Ratificēts Saeimā 07.01.96. Stājies spēkā 11.08.96.

Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības Konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem. Parakstīts 22.11.95. Stājies spēkā. Piemērojams no 1997.gada 1.janvāra.

Latvijas Republikas un Ukrainas Līgums par brīvo tirdzniecību. Parakstīts 22.11.95, ratificēts LR Saeimā 1996.gada 4.jūnijā. Ukrainas AP minēto līgumu ratificējusi 1.novembrī. Stājies spēkā 1997.gada 15.janvārī.

Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības Nolīgums par sadarbību atbilstības novērtēšanas rezultātu savstarpējā atzīšanā. Parakstīts 1997.gada 10.jūnijā. Stājies spēkā 1997.gada 10.jūnijā.

ĀM preses centrs