INFORMĀCIJA

Mūsu veselība un mūsu uzvedība

Turpinājums.

Sākums “LV” š.g. 179.,

180/181., 184/185.,

186. numuros

Pēc Baltijas Datu nama veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas “Reproduktīvā veselība un uzvedība”

Kontracepcija

82. zīm. Visi respondenti (%)

Atbildes uz jautājumiem par kontracepciju liecina, ka sievietes visumā ir labāk informētas par pretapaugļošanās metodēm un līdzekļiem. Lielākajai daļai vīriešu ir grūti novērtēt gan kontracepcijas drošumu, gan kaitīgumu. Taču modernākos kontracepcijas veidus: hormonālās injekcijas, barjermetodes, svecītes (putas, krēmi u.c.), sterilizācija, grūti novērtēt arī vismaz pusei no aptaujātajām sievietēm.

83. zīm. Visi vīrieši (%). N=1578

84. zīm. Visas sievietes (%). N=2990

85. zīm. Visi vīrieši (%). N=1578

86. zīm. Visas sievietes (%). N=2990

87. zīm. Visi respondenti (%)

88. zīm. Visi respondenti (%)

Jautājumā par to, kam jāuzņemas atbildība par to, lai izsargātos no grūtniecības un par to, kam būtu jālieto pretapaugļošanās līdzekļi sieviešu un vīriešu viedokļi lielā mērā sakrīt, vairākums uzskata, ka tas jāuzņemas abiem partneriem (skat. 87. - 88. zīm.).

Analizējot iegūtos datus par tādu jautājumu grupu kā hormonālās pretapaugļošanās tabletes, ir redzams, ka pusei no visiem vīriešiem bija grūti novērtēt piedāvātos apgalvojumus par hormonālajām tabletēm.

47% no visām sievietēm piekrīt, ka lietojot hormonālās pretapaugļošanās tabletes, sieviete pieņemas svarā, un centieni neaizmirst iedzert tableti katru dienu izraisa stresu.

89. zīm. Visi respondenti (%)

90. zīm. Visi respondenti (%)

61% no visām sievietēm piekrīt, pretapaugļošanās tabletes kliedē bailes par nevēlamu grūtniecību, bet 56% sieviešu piekrīt, ka pretapaugļošanās tabletes ir viegli lietot un tās ir efektīvas.

91. zīm. Visi respondenti (%)

92. zīm. Visi respondenti (%)

Tikai 40% no visām sievietēm zin, ka lietojot hormonālās pretapaugļošanās tabletes noregulējas menstruālais cikls, un 29% no visām sievietēm zin, ka hormonālās tabletes mazina risku saslimt ar dzemdes un olnīcu vēzi.

93. zīm. Visi respondenti (%)

94. zīm. Visi respondenti (%)

95. zīm. Visi respondenti (%)

Kā liecina pētījumā iegūtie dati, tad 95% no visām sievietēm zin tādu kontracepcijas līdzekli kā hormonālās pretapaugļošanās tabletes, tomēr atbildes uz apgalvojumiem par hormonālajām pretapaugļošanās tabletēm liecina, ka tikai puse no visām sievietēm zin kaut ko sīkāk par hormonālo tablešu efektivitāti un priekšrocībām.

Kā galvenos informācijas avotus no kurienes var uzzināt par kontracepciju, sievietes min: ārstu, grāmatas, masu saziņas līdzekļus, draugi un paziņas. Tā kā tikai neliels skaits vīriešu apmeklē profilaktiskās uroloģiskās apskates, tad vīrieši informāciju par kontracepciju, galvenokārt, iegūst no grāmatām, no masu saziņas līdzekļiem, no draugiem, paziņām (skat. 96.zīm.).

96. zīm. Visi respondenti (%)

97. zīm Visi respondenti (%)

98. zīm. Visi vīrieši (%). N=1578

99. zīm. Visas sievietes (%). N=2948

100. zīm. Visi respondenti (%)

No visiem respondentiem, kuriem ir bijušas seksuālas attiecības, nekad nevienu kontracepcijas metodi nav lietojuši 10% vīriešu un 7% sieviešu.

101. zīm. % — no tiem, kuriem ir bijušas seksuālās attiecības

102. zīm. % — no tiem, kuriem ir bijušas seksuālās attiecības. Siev. N=2652 Vīr. N=1366

103.zīm. % — no tiem, kuriem ir bijušas seksuālās attiecības. Siev. N=2652 Vīr. N=1366

Pašlaik nevienu kontracepcijas metodi nelieto 27% seksuāli aktīvo sieviešu un 20% vīriešu. Modernās kontracepcijas metodes (pretapaugļošanās tabletes, dzemdes spirāle, prezervatīvs) lieto 72% vīriešu un 69% sieviešu. Tradicionālās kontracepcijas metodes (kalendārā metode, pārtrauktais dzimumakts, skalošana) lieto 38% vīriešu un 25% sieviešu.

104. zīm. % — no sievietēm, kuras nelieto nevienu pretapaugļošanās metodi pašlaik

105. zīm.% — no vīriešiem, kuri lieto tradicionālās metodes. N=356

106. zīm.% — no sievietēm, kuras lieto tradicionālās metodes. N=530

107. zīm. % — no tiem, kuri lieto modernās pretapaugļošanās metodes. Siev. N=1560 Vīr. N=814

108. zīm. % — no tiem, kuri lieto modernās pretapaugļošanās metodes. Siev. N=1560 Vīr. N=814

Pretapaugļošanās līdzekļus visbiežāk iegādājās aptiekā (ap 80%), vairākums gadījumos izdevumi par tiem mēnesī svārstās 1–2 Ls robežās. Tomēr salīdzinoši sievietes par tiem izdod aptuveni 2 reizes vairāk naudas.

109. zīm.% — no vīriešiem, kuri lieto pretapaugļošanās līdzekļus. N=1121

110. zīm. % — no sievietēm, kuras lieto pretapaugļošanās līdzekļus. N=1939

111. zīm. % — no tiem, kuri mainījuši pretapaugļošanās metodi pēdējo triju gadu laikā. Siev. N=465 Vīr. N=201

To, ka seksuāli aktīvie vīrieši un sievietes kontracepcijas līdzekļu izvēlē ir visai konservatīvi, liecina fakti, ka vairāk kā trīs ceturtdaļas no viņiem pēdējo 3 gadu laikā nav mainījuši pretapaugļošanās metodi, neskatoties uz visai pieaugušo informāciju šai laukā.

Attieksmes jautājumi.

112. zīm. Visi respondenti (%)

113. zīm. Visi respondenti (%)

Jautājums par sievietes nevainību, stājoties laulībā, ir viens no tiem nedaudzajiem, kur ievērojami atšķiras sieviešu un vīriešu nostāja (tam iebilst divas trešdaļas sieviešu, ap 40% vīriešu).

Vardarbība

Vīrieši visvairāk cietuši no fiziskās vardarbības (katrs ceturtais), bet gandrīz katra piektā sieviete cietusi no psiholoģiskās vardarbības (18,7%). Arī vīriešiem psiholoģiskā vardarbība nav gājusi secen (15%). Seksuālo vardarbību biežāk minējušas sievietes (6,6%).

Tas, ka katrs otrais vīrietis un trešā sieviete, kuri cietuši no vardarbības, nav meklējuši palīdzību varētu mudināt domāt par vardarbības seku neatrisināšanu kā stresa, neiecietības, naida cēloni cilvēku savstarpējās attiecībās (skat 117. zīm.).

Nav mazsvarīgi, ka vēlēšanos izmantot psihoterapeita, psihologa konsultācijas biežāk paudušas sievietes nekā vīrieši. Tas mudina domāt, ka vīrieši biežāk saskārušies ar šo problēmu neatrisināšanu vai risina tās citādā veidā.

114. zīm. Visi respondenti (%)

115. zīm. Visi respondenti (%)

116. zīm. Visi respondenti (%)

117. zīm. % —no tiem, kuriem nācies ciest no vardarbības

118. zīm. % — no tiem, kuri palīdzību meklējuši pie psihoterapeita

119. zīm. Visi respondenti (%)

HIV, AIDS, STS

Kā rāda pētījumā iegūtie dati, tad attieksmes jautājumi par tādām slimībām kā AIDS, HIV, STS arī ir tā jautājumu grupa, uz kuru gan sievietes, gan vīrieši ir atbildējuši ļoti līdzīgi (skat. 120. - 130. zīm.), parādot sabiedrībā valdošos uzskatus gan par to, kā cilvēks var inficēties ar HIV, STS, gan arī kam ir vislielākais risks inficēties ar HIV, STS.

120. zīm. Visi respondenti (%)

121. zīm. Visi respondenti (%)

122. zīm. Visi respondenti (%)

Tikai nedaudz vairāk kā puse no visiem respodentiem, uz jautājumiem “cik daudz Jūs zināt par AIDS, HIV, STS” atbildēja, ka zin ļoti daudz un diezgan daudz (piemēram, ļoti daudz un diezgan daudz par AIDS zin 67% sieviešu un 53% vīriešu). Jāuzsver, ka sieviešu informētības līmenis par tādām slimībām kā AIDS, HIV, STS ir nedaudz augstāks nekā vīriešiem (apmēram 10%).

Vairākumā gadījumos aptaujātie izprot, ka ar HIV var inficēties “asinskontaktu” un dzimumattiecību ceļā, zināms izņēmums ir zobārsta vai manikīres pakalpojumi. Taču diezgan daudz pieļauj, ka arī sadzīves kontaktos (lietojot kopējus priekšmetus, tualetēs u.c.) var inficēties (skat.123. - 124. zīm.). Diezgan svarīgi būtu iedzīvotājiem zināt, kāda veida kontakti nerada risku inficēties ar HIV, lai šī vīrusa nēsētāji nenonāktu vispārējā sociālā izolētībā.

123. zīm. Visi vīrieši (%)

124. zīm. Visas sievietes (%)

125. zīm. Visi vīrieši (%)

126. zīm. Visas sievietes (%)

127. zīm. Visi respondenti (%)

128. zīm. Visi respondenti (%)

129. zīm. Visi respondenti (%)

130. zīm. Visi respondenti (%)

131. zīm. Visi respondenti (%)

Apmēram 10% vīriešu un sieviešu uzskata, ka viņiem ir liela vai vidēja iespējamība inficēties ar HIV. Jāuzsver, ka kaut arī cilvēki diezgan labi pārzin inficēšanās iespējas ar HIV, tomēr ap 30% vīriešu un vairāk kā 10% sieviešu nav varējuši novērtēt attiecībā uz sevi inficēšanās iespējamību ar HIV. Lai izsargātos no HIV/AIDS prezervatīvu lietojuši 28% vīriešu un 10% sieviešu, lai izsargātos no STS prezervatīvu lietojuši 29% vīriešu un 15% sieviešu (skat. 132., 133. zīm.).

132. zīm. % — no vīriešiem, kuri ir lietojuši prezervatīvu

133. zīm. % — no sievietēm, kuras ir lietojušas prezervatīvu

Kopsavilkums.

* Viens no interesantākajiem un arī svarīgākajiem secinājumiem, ko varam izdarīt, pamatojoties uz reproduktīvās uzvedības pētījuma rezultātiem ir tas, ka vīriešu un sieviešu uzskati, nostādnes, attieksmes, informētība jautājumos par dzimumattiecībām, kontracepciju, bērniem maz atšķiras. Kā sievietes tā vīrieši līdzīgā mērā ir apmierināti ar savu intīmo dzīvi, līdzīgs ir viņu viedoklis par vēlamo bērnu skaitu ģimenē, līdzīgi ir priekšstati un informētība par kontracepcijas līdzekļiem, par seksuāli transmitīvajām slimībām (STS), par abortu ietekmi uz sievietes veselību. Taču, ja runa ir par rīcības līmeni, tad vērojamas lielākas vai mazākas atšķirības starp dzimumiem. Tā pašreizējā momentā vīriešu, kas vēlas bērnus ir vairāk nekā sieviešu, kas vēlas bērnus, par kontracepcijas līdzekļiem vairāk naudas izdod sievietes, vīrieši asāk vēršas pret abortu pieejamību, pret sievietes tiesībām izlemt aborta jautājumā, par reproduktīvās veselības profilaksi vairāk rūpējas sievietes, kaitīgie paradumi (alkohola lietošana, smēķēšana) vairāk izplatīt vīriešu vidū.

* Analizējot pētījumā iegūtos datus atklājās, ka cilvēki nelabprāt atbild uz jautājumiem par neauglības un abortu tēmām, kā arī vai viņi ir slimojuši ar kādu seksuāli transmisīvo slimību vai viņiem ir bijuši kādi dzimumorgānu iekaisumi. Līdz ar to tas neļauj veikt plašāku analīzi par šiem jautājumiem.

* Aplūkojot iegūtos datus par kontracepciju jāsecina, ka sievietes vairāk nekā vīrieši ir informētas par dažādām kontracepcijas metodēm, to apliecina arī tas, ka 33% vīriešu informāciju par kontracepciju iegūst no savas dzimumpartneres. Tādas kontracepcijas metodes kā hormonālās injekcijas, barjermetodes, sterilizācija, svecītes (putas, krēmi u.c.), lielākajai daļai respondentu ir mazpazīstamas. Par visplašāk zināmām un pielietotām kontracepcijas metodēm var uzskatīt prezervatīvu, dzemdes spirāli, hormonālas pretapaugļošanās tabletes, pārtrauktais dzimumakts, kalendārā metode.

* Kopumā gan vīriešu gan sieviešu uzskati un rīcība raksturojama kā visai konservatīva pat atpalikusi, jo masveidā izplatīts joprojām ir aborts, kā arī tradicionālo pretapaugļošanās metožu lietošana, maz pazīstami, reti pielietoti ir modernie kontracepcijas līdzekļi.

* Pētījuma dati ļauj atklāt iedzīvotāju neapmierinātību ar veselību, emocionālo noskaņojumu, intīmo dzīvi. Daudzi Latvijas iedzīvotāji reproduktīvajā vecumā atzīst, ka viņu veselības stāvoklis nav apmierinošs: tikai katrs otrais raksturo to kā vairāk vai mazāk apmierinošu. To pašu var teikt par emocionālo stāvokli: ap 60 % atzinuši ka parasti ir labā noskaņojumā, bet katrs trešais atzīst, ka biežāk vai retāk ir nomākti. Ar intīmo dzīvi apmierināti ir aptuveni divas trešdaļas aptaujāto, bet katrs piektais cilvēks reproduktīvajā vecumā ir neapmierināts ar savu intīmo dzīvi.

* Satraucoša ir jauniešu reproduktīvā uzvedība: kaut arī jauniešu vidū (15-19 gadi) dzimumpartneru maiņa ir visai bieža, no tiem, kam ir dzimumattiecības, kontracepcijas līdzekļus nelieto katra trešā sieviete, katrs ceturtais vīrietis. Arī jauniešu vidū vispopulārākās ir tradicionālās kontracepcijas metodes: prezervatīvi un pārtrauktais dzimumakts. Pārsteidzoši, ka jauniešu informētība par kontracepcijas līdzekļiem ir vājāka kā citās vecuma grupās. Neskatoties uz to, viņi vismazāk atbalsta veselības mācības nepieciešamību skolās.

* Atbildes uz jautājumiem par vardarbību atklāja, ka no fiziskās vardarbības vairāk cietuši ir vīrieši, bet no seksuālas vardarbības vairāk sievietes. No psiholoģiskās vardarbības cietuši 18% sieviešu un 15% vīriešu. Puse no vīriešiem un viena trešdaļa no sievietēm, kuri cietuši no vardarbības, palīdzību nav meklējuši. Cietušie, galvenokārt, palīdzību meklējuši pie draugiem un radiem.

* Kaut arī iedzīvotāji vairums gadījumos izprot inficēšanās iespējas ar HIV , tomēr jāuzsver, ka daudzos gadījumos cilvēki uzskata, ka tīri sadzīviskā kontaktā, lietojot kopējus priekšmetus, telpas, var notikt inficēšanās. Šādu uzskatu ietekmē HIV nēsātajiem draud sociāla izolētība.

Baltijas Datu nams

Jūnijs, 1997

Turpinājums — nākamajos numuros