MĒS VISI PASAULĒ

“Pasaules sievietes” — Stokholmā un Rīgā

“Fotoaparātu es izmantoju kā darbarīku, lai parādītu, cik sievietes ir skaistas un cik liela pārestība viņām tiek nodarīta,” saka zviedru fotomāksliniece Ulla Lemberga, kuras veidotā sieviešu portretu izstāde no 24.jūlija līdz 31.augustam skatāma Latvijas Vēstures muzejā Rīgā. Tā ir izstāde “Pasaules sievietes” — attēlos redzamas ikdienišķas sievietes visos platuma grādos no Eljarēdas Zviedrijā līdz Ķīnai un Dienvidāfrikai. Tikpat labi ekspozīcijai varētu dot nosaukumu “Sievietes pasaule”, jo autore jau vairāk nekā 20 gadus dokumentē sievietes mūžu. Šajos gados tapušas grāmatas un izstādes “Redzēt sievieti” un “Pasaules sievietes”. Pamatekspozīcijā Zviedrijas Darba muzejā Norčēpingā izstādīti 119 darbi. Zviedrijas Valsts izstāžu organizācijas projekta vadītāja Anna Karsēna uz Rīgu atvedusi ceļojošo izstādi, kurā ir 60 darbi. Šī ekspozīcija kuplināja sieviešu tiesību aizstāvju konferenci Stokholmā, kurā piedalījās arī Latvijas pārstāves. Turpmākos divus gadus tā ceļos pa visām Baltijas un Ziemeļu valstīm.

Ulla Lemberga dzimusi Malmē 1946.gadā. Ar fotografēšanu sākusi aizrauties jau 12 gadu vecumā. Vispirms strādājusi par izsūtāmo fotoveikalā, bet 17 gadu vecumā kļuvusi par tolaik visievērojamākā zviedru fotomākslinieka Kristera Strēholma audzēkni. Viņa 14 gadus nostrādāja lielākajā vakara avīzē “Aftonbladet” un Zviedrijā bija pirmā sieviete — preses fotogrāfe. Kopš 1983.gada Ulla Lemberga ir neatkarīga fotomāksliniece un 1994.gadā tika ievēlēta par Zviedrijas fotogrāfu savienības priekšsēdi. Savu projektu “Redzēt sievieti” viņa uzsākusi pirms 14 gadiem, izstādot Stokholmā 40 sieviešu fotogrāfijas, kas bija uzņemtas Zviedrijā, Anglijā, toreizējā PSRS un Salvadorā. Trīsdesmit darba gados māksliniece apceļojusi 58 valstis, portretējot visdažādāko tautību sievietes.

Ullas Lembergas lielā mīlestība ir gados vecākas sievietes ar mūža rakstu ievagotām sejām un dzīves gudrību un sāpi acīs. Kā raksta viņas jaunā kolēģe Ērika Bjerstrema (“Dagens Nyheter”), Ulla Lemberga ir portretiste, taču viņas attēlos ir kaut kas vairāk par informāciju un jūtām. Tajos ietverts izaicinājums — saskatīt arī to, vismazāk redzamo un vismazāk ievēroto.

Viņa parāda to, kam nepievērš uzmanību vīriešu kārtas fotogrāfi, no kuriem dzirdēts izteikums: “Tādas sievietes dēļ, kam pāri trīsdesmit pieciem, nemaz nav vērts likt filmu aparātā.” Kaut arī Ulla Lemberga sievietes rāda skarbā ikdienā, smagā, nogurdinošā darbā un vecumdienu nenodrošinātībā (“Visas pasaules sievietes vieno nastas”, “Puķu pušķis dod kaut ko klāt pie pensijas”), viņas varones ir stipras sievietes. Zemes sāls. Grumbainas, bet nesatricināmas. Jo, pēc mākslinieces vārdiem, “žēlošana ir viens no apspiešanas veidiem”.

Anna Karsēna izstādes apmeklētājiem nodod sveicienu no Ullas Lembergas, kas nespējot atrauties no fotoaparāta, jo top jauna izstāde — “Ar mīlestību pret bērnu”.

Bet Vēstures muzeja direktore Irēna Baumane visus aicina uz jauno ekspozīciju, kas varbūt ne gluži atbilst muzeja profilam, toties ir pilnīgā saskaņā ar Rīgas un Norčēpingas draudzības tradīcijām. Nepieredzētu atsaucību Rīgā un Latvijas novados baudīja izstāde “Izjūti pats”, ko Norčēpingas muzejs uzdāvināja Rīgas Domei, savukārt pašlaik uz 1999.gadu tiek plānota rīdzinieku fotoizstāde Zviedrijā. Tā varētu būt populāri atraktīva ekspozīcija par vikingu laikiem. Jo Latvijai un Zviedrijai kopīgs ir ne tikai sapnis par brīvu, patstāvīgu un laimīgu sievieti.

Aina Rozeniece,

“LV” nozares redaktore