MĒS VISI BALTIJĀ

Lietuvas Republikā

Par Centra savienības kongresu

Viļņā noticis Lietuvas Centra savienības kongress, kurā piedalījās 184 delegāti. Kongress ievēlēja savu kandidātu šī gada beigās paredzamajām Lietuvas prezidenta vēlēšanām — 72 gadus veco ASV lietuvieti, dabas aizsardzības speciālistu Valdu Adamku. V.Adamkus pateicās kongresa dalībniekiem par uzticību un apsolīja smagu, apzinīgu darbu, kas būtu jāveic kopīgi. Kaut gan V.Adamkus tika ievēlēts vienbalsīgi, kongresa dalībnieki par iespēju, ka viņš varētu kļūt par prezidenta kandidātu, izteicās skeptiski.

Tika pārkārtoti arī partijas statūti. Agrākās valdes vietā tagad centristus vadīs priekšsēdētājs un līdzpriekšsēdētājs. Viens no šādu izmaiņu iemesliem — gandrīz visa valde ir Seima locekļi, un līdz ar to valde veido frakciju.

Pēc statūtu pieņemšanas notika LCS valdes priekšsēdētāja aizklātas vēlēšanas. Ar 158 balsīm par to kļuva Romualds Ozols (viens no statūtu grozījumu autoriem). R.Ozols pateicās saviem kolēģiem un solīja divus gadus strādāt tā, lai LCS šajā laikposmā kļūtu par partiju, kas gatava jebkādai valdībai. Šajā ziņā R.Ozols ir gatavs strādāt “no rīta līdz rītam”.

Par domstarpībām sociāldemokrātu partijā

Divas dienas risinājās Lietuvas sociāldemokrātu partijas XX kongress. Daudz netrūka, lai tas beigtos ar partijas sašķelšanos.

Jau kongresa sākumā tā dalībnieki sadalījās partijas priekšsēdētāja Aloīza Sakala un viņa vietnieka Rimanta Daģa atbalstītājos un dēvēja vieni otrus par boļševikiem un meņševikiem. Partijas priekšsēdētāja vēlēšanām bija izvirzīti četri kandidāti, no tiem viens savu kandidatūru atsauca. Ar 126 balsīm (no 231) par partijas vadītāju atkārtoti ievēlēts A.Sakals.

Šajā kongresā tika risinātas arī citas sociāldemokrātu partijas problēmas — mēģināts noskaidrot, kur palikuši partijas līdzekļi — gandrīz 1 miljons litu (netika apstiprināts LSDP atbildīgā sekretāra, Seima vēlēšanu štāba vadītāja Arvīda Akstinaviča, kasiera Rolanda Zoza un revīzijas komisijas priekšsēdētāja Jaroslava Zakareviča darbības pārskats, nolemts izdarīt atkārtotu revīziju).

Lietuvas sociāldemokrāti atzīst, ka vēl nav kļuvuši par tādu partiju, kas varētu būt nopietns atsvars pretstatu politikai. Atkalievēlētais partijas priekšsēdētājs A.Sakals apsolīja nekad nekļūt par diktatoru un pāris gadu laikā izaudzināt vairākus jaunus līderus, kuri varēšot partiju ievest XXI gadsimtā.

Par maksas medicīnas ieviešanu

Tagad par medicīnas pakalpojumiem arī Lietuvā ir jāmaksā. Rūpīgi plānotā apdrošināšanas sistēma reāli vēl nevar funkcionēt, jo nav apstiprinātas medicīnas pakalpojumu paraugcenas. Līdz ar to vēl jūlijā medicīnas iestādes tiks finansētas nevis pēc paveiktā darba, bet avansa veidā.

Veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešana lietuviešiem rada bažas, jo viņi ir neziņā par savu nākotni. Pirmajā augustā stāsies spēkā arī jauno (ļoti mainīts) kompensējošo zāļu saraksts, kas ārstiem jāapgūst viena mēneša laikā.

Medicīnas pakalpojumu cenas vēl gan nav oficiāli apstiprinātas, bet jau ir noteiktas. Tie, kuri nemaksā nodokļus un nav iekļauti valsts aprūpējamo personu sarakstos, kā arī tie, kuri vēlēsies saņemt specializētus pakalpojumus bez ģimenes ārsta norīkojuma, par tiem maksās vairāk nekā tie, kuri būs apdrošināti. Apdrošināšanu apstiprinošas apliecības varēs saņemt pēc pāris mēnešiem. Tā būs kopīga sociālās un veselības apdrošināšanas apliecība.

Viens no būtiskākajiem jaunās sistēmas uzdevumiem, pēc Veselības aizsardzības ministrijas sekretāres Dangoles Jankauskienes domām, ir — mainīt sabiedrības (gan ārstu, gan pacientu) apziņu. “Pacientiem būs vairāk tiesību, un viņiem vajadzēs tās pieprasīt. Pacientam jāzina, ka par viņu jau tiek maksāta nauda un viņam vairs nav jānes nekādi kukuļi,” norādīja D.Jankauskiene.

Par karaimiem Lietuvā

Trakos notika jubilejas svinības sakarā ar 600 gadiem kopš karaimu pārcelšanās uz Lietuvas Dižo Karalisti. Te bija teatralizēti atkārtots karaimu gājiens no Krimas uz Lietuvu, Karaimu ielā tika atklāta piemiņas plāksne karaimu kultūras kopējam dzejniekam un mācītājam Simonam Firkovičam, bet vakarā notika zaļumballe un uguņošana pie Galves ezera, kurā piedalījās arī Lietuvas Seima priekšsēdētājs Vītauts Landsberģis.

Pašlaik Lietuvā dzīvo ap 300 karaimu, visvairāk viņu ir Viļņā un Trakos. Uz Lietuvu karaimus atveda Vītauts Dižais pēc karagājiena pret Zelta ordu.

Svētkos piedalījās arī karaimi no citām (pavisam 22) valstīm un divi Lietuvas diplomātiskajā dienestā esoši karaimi: vēstniece Igaunijā Halima Kobeckaite un vēstnieks Krievijā Romualds Kozirovičs.

Par algām un pensijām Baltijas valstīs

Vidēji alga un caurmēra vecuma pensija Lietuvā ir mazāka nekā citās Baltijas valstīs. Maijā caurmēra alga Igaunijā bija 229 ASV dolāri, Latvijā — 225 dolāri, bet Lietuvā — 199 dolāri.

Gada laikā alga Lietuvā palielinājusies par 27 procentiem, Latvijā — par 19 procentiem, bet Igaunijā — par 18 procentiem. Vecuma pensija Igaunijā gada pirmajā ceturksnī bija 80 dolāru, Latvijā — 69 dolāri, bet Lietuvā — 57 dolāri.

Lietuvā joprojām ir Baltijas valstīs lielākā minimālā alga, kas maijā vēl tā tika paaugstināta un tagad ir 100 ASV dolāru jeb 400 litu. Latvijā minimālā alga ir 66 dolāri, bet Igaunijā — 62 dolāri. Gada laikā minimālā alga Lietuvā palielinājusies par 90 procentiem, Igaunijā — par 24 procentiem, bet Latvijā izmaiņu nav bijis.

Par Amerikā dzimušo Sabonīti

Jūlija pirmajās dienās Amerikas Savienotajās Valstīs meitiņu dzemdējusi Ingrida Saboniene, kas pirms laulībām ar ievērojamo profesionālo basketbolistu Arvīdu Saboni bija paguvusi kļūt par “Mis Lietuva”. Jaundzimušās svars — 4300 gramu. Saboņu ģimenē jau aug trīs dēli — Žigimants, Tautvīds un Daumants. Arvīds Sabonis ir izteicies: ja piedzims meita, tad “fabrika tiks slēgta”.

Igaunijas Republikā

Par Valgas un Valkas robežielām

Igaunijas un Latvijas robeža pārgriež uz pusēm deviņas Valgas un Valkas ieliņas. Visvairāk no tā cieš Ziemeļu (P›hja) ielas 30 iedzīvotāji. Šo iedzīvotāju mājas atrodas Latvijā, bet visa pārējā dzīve ir saistīta ar Igauniju. Tādēļ ik dienas šiem cilvēkiem nākas pārkāpt robežu. Ziemeļu ielas un citu Igaunijas un Latvijas pierobežas iedzīvotāju problēmu risināšanai gan Valkā, gan Valgā ir izveidota speciāla komisija, risinājumu mēģina rast arī Ārlietu ministrijas.

Vienpadsmit Ziemeļu ielas mājas ir Latvijas pusē, bet sadzīviski tās ir saistītas ar Igauniju, piemēram, elektrība un telefoni ir ievilkti no Igaunijas puses. No šejienes garām iet viena no Valgas galvenajām ielām, kas ved uz apmēram kilometru attālo Valgas centru, bet Valkas centrs no Ziemeļu ielas ir vairāku kilometru attālumā. Ceļu uz to izbūvēja tikai astoņdesmitajos gados.

— Ar Valku mums vispār nav nekādu sakaru, tikai zemes nodokli maksājam tur, — tā izteicās Ziemeļu ielā dzīvojošais, bet Valgas pašvaldībā strādājošais Tenis Koduvere.

Lielākā daļa Ziemeļu ielas iedzīvotāju nav pierakstīti savā dzīvesvietā, jo citādi viņi nevarētu izmantot Igaunijas iedzīvotāju tiesības.

Vēl pirms trim gadiem Ziemeļu ielas iedzīvotāji varēja ar automašīnu nokļūt Igaunijā. Ielas galā atradās barjera, tomēr katram iedzīvotājam bija tās atslēga. Pēc tam tika ierakti betona stabi, kas kustību ierobežo.

Oficiāli robežu var pāriet trīs vietās pilsētā, bet tas Ziemeļu ielas iedzīvotājiem ir ļoti liels līkums, jo autobusa pietura ir dažu simtu metru attālumā no viņu mājām.

Ziemeļu iela radās pirms vairākiem desmitiem gadu. Igauņi šeit iegādājās gruntsgabalus, jo Latvijā piešķīra 1200 kvadrātmetrus, bet Igaunijā — tikai 600 kvadrātmetru. Tagad Ziemeļu ielas zemi Latvija atdevusi kādreizējiem likumīgajiem īpašniekiem. Viens mājas īpašnieks (starp citu, vienīgais Latvijas pilsonis šajā ielā) ir centies savu māju pārdot, bet, acīm redzot, ielas nesakārtotā statusa dēļ nav varējis to izdarīt.

Par atjaunotās Igaunijas konstitūcijas pieciem gadiem

Jau 20.jūnijā Igaunijas krona atzīmēja piecu gadu jubileju, bet 28.jūnijā uz pieciem gadiem atskatījās Igaunijas Pamatlikums. Kronas svinības bija ļoti plašas, tās tika daudzpusīgi atspoguļotas arī presē. Šo svinību ēnā gandrīz nepamanīta palika Pamatlikuma piecgade.

Igaunijas parlamenta priekšsēdis Tomass Savi Pamatlikuma pieņemšanas piektajā gadadienā ar Igaunijas televīzijas starpniecību uzrunāja tautu. Viņš norādīja, ka ikvienai tautai, kas spējusi nodibināt savu valsti, ir dienas, kas tiek pieminētas un svinētas. Lielākajai daļai valstu to Pamatlikuma pieņemšanas diena ir valsts svētki, bet Igaunijā šī diena nav pat atceres dienu skaitā.

Pamatlikuma pieņemšana vēl jo vairāk nozīmīga tādēļ, ka tas ir vienīgais likums Igaunijā, ko pieņēmusi visa valsts varas nesēja valstī — tauta — visas tautas nobalsošanā.

Tomass Savi uzsvēra, ka Igaunijas konstitucionālismam kopā ir tikko ceturtdaļgadsimts. Igaunijas valstiskuma 80 gados patiesā neatkarība ir bijusi tikai 27 gadus. Tie paši 27 ir bijuši visai dažādi, tāpēc tagad faktiski tiek atzīmēti mūsu valsts ceturtā Pamatlikuma pieci gadi.

Atgādināsim, ka iepriekšējās satversmes Igaunijā ir pieņemtas 1920., 1934. un 1938.gadā. 1992.gada 28.jūnijā visas tautas nobalsošanā tika pieņemta ceturtā. Par to nobalsoja 91,3 procenti, pret — 8,1 procents vēlētāju.

Par nelegāli dzīvojošo personu reģistrāciju

Pilsonības un imigrācijas departamenta ģenerāldirektors Andress Kolisti skaidro, ka valdība akceptējusi nodomu uzsākt nelegāli dzīvojošo personu reģistrāciju. Tas tāpēc, ka ir diezgan daudz cilvēku, kas kaut kādu iemeslu dēļ palikuši ārpus likumiem. Pēc iepriekšējiem datiem, tādu ir ap 20 000.

Ir divas šādu personu kategorijas: pirmkārt, tie, kas būtu varējuši saņemt uzturēšanās atļauju, bet to nav pieprasījuši, un, otrkārt, tie, kas nekur nav pierakstīti un līdz ar to uzturēšanās atļauju nav varējuši iegūt. Tādā veidā, reģistrējot nelegāli dzīvojošos, izdotos iegūt precīzu ainu par Igaunijā palikušajām Krievijas armijas militārpersonām: gan pensionāriem, gan atvaļinātām, gan rezerves militārpersonām. Igaunijā, protams, ir dažādi avoti šo ziņu iegūšanai, bet tagad šo informāciju vajadzētu sakārtot.

Par bijušajām Krievijas militārpersonām Pilsonības un imigrācijas departaments datus var uzzināt no tiem sarakstiem, kurus Krievija iesniedza Igaunijai pie līguma par karaspēka izvešanu. Ir saraksti par uzturēšanās atļauju pieprasīšanu, saraksti par vaučeru piešķiršanu un saraksti par tiem, kas saņēmuši izceļošanas pabalstu. Svarīgi ir no visiem šiem sarakstiem iegūt apkopojošu informāciju.

Pašlaik Pilsonības un imigrācijas departaments vēl nav gatavs dokumentu pieņemšanai, to uzsāks pēc attiecīgas sagatavošanās.

Materiāli “Latvijas Vēstnesim”:

par Lietuvu — ar Lietuviešu

valodas institūta (Viļņa)

atbalstu — Evija Liparte

un Andris Sproģis;

par Igauniju — Katrīna Ducmane