NOZARU ZIŅAS

Iekšlietu ministrija

Par Latvijas pasēm visiem Latvijas pilsoņiem

1997.gada 15.jūlijā Ministru kabinets pieņēma grozījumus 1995.gada 24.oktobra noteikumos nr.310 “Noteikumi par Latvijas pilsoņu pasēm”. Noteikumi tika papildināti ar jaunu 29.pantu šādā redakcijā: “Atzīt par nederīgām Latvijas pilsoņu rīcībā esošās bijušās PSRS iekšzemes pases ar 1997.gada 1.novembri”.

Pēc IeM Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem vēl aptuveni 13% Latvijas pilsoņu nav nomainījuši bijušās PSRS iekšzemes pases. Tās pilsoņi var apmainīt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajās nodaļās pēc savas dzīvesvietas.

Pasu apmaiņai nepieciešams nodot veco PSRS iekšzemes pasi ar pilsoņa reģistra atzīmi un iesniegt fotokartītes, kā arī jāaizpilda iesniegums pases saņemšanai. Ja personai mainījušies kādi juridiskie fakti, kas jāatspoguļo pasē (laulība, bērna dzimšana), līdzi jābūt tos apliecinošam dokumentam. LR Iekšlietu ministrija lūdz Latvijas pilsoņus pasu apmaiņu veikt savlaicīgi.

IeM preses centrs

Satiksmes ministrija

Par Eiropas transporta koridoriem Latvijā un Igaunijā

Vakar, 24.jūlijā, Latvijas satiksmes ministrs Vilis Krištopans, uzturēdamies vizītē Tallinā, vienojies ar Igaunijas satiksmes ministru Raivo Varri par abu valstu kopīgu politiku Eiropas 1. multimodālā transporta koridora Via Baltica paplašināšanu austrumu–rietumu virzienā.

Ministri pārrunājuši arī jautājumus, kas saistīti ar abu valstu ceļu fondu veidošanos un vienotu, mērķtiecīgu degvielas akcīzes nodokļa noteikšanas politiku. V.Krištopana un R.Varres preses konferencē Igaunijas ministrs atzina, ka praktiski visās ar transportu un tranzītu saistītajās nozarēs Latvija apsteigusi Igauniju. V.Krištopans Igaunijas masu saziņas līdzekļu pārstāvjiem argumentēti pierādīja priekšrocības, ko devusi Valsts ceļu fonda izveidošana.

SM preses dienests

Amerikas Savienoto Valstu vēstniecība

Par ASV artavu narkotiku apkarošanai Latvijā

Vakar, 24. jūlijā, ASV vēstnieks Larijs Nepers Valsts policijas galvenajā ēkā oficiālā ceremonijā Latvijas Iekšlietu ministrijai pasniedza 4000 narkotiku noteikšanas komplektus.

Pārnēsājamos narkotiku noteikšanas komplektus var izmantot gan policija, gan robežsardze, gan muita, izdarot pārbaudi uz vietas tajos gadījumos, kad ir aizdomas par nelegāli ievestām narkotiskajām vielām. Šos komplektus dāvina ASV valdība ar Valsts departamenta Starptautisko narkotiku apkarošanas un tiesībsargāšanas biroja starpniecību. Šie 4000 komplekti, ko ražo ASV firma “Beeton–Dickinson Public Safety”, kopsummā ir vērti 15 000 $.

Šie piederumi ir tikai vēl viens solis ASV valdības pastāvīgos centienos palīdzēt Latvijai narkotiku apkarošanas jomā. Ir bijuši citi sadarbības projekti, dodot iespēju Latvijas tiesībsargājošajam personālam piedalīties dažādās narkotiku apkarošanas mācību programmās gan šeit, gan Savienotajās Valstīs, gan arī Starptautiskajā tiesībsargāšanas akadēmijā Budapeštā. ASV vēstniecība Rīgā koordinē sadarbību ar ASV Narkotiku apkarošanas aģentūras Baltijas nodaļu Kopenhāgenā, citām sadarbības valstīm, Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko narkotiku kontroles programmu un Eiropas Savienības PHARE programmu.

ASV Vēstniecība Latvijā

Robežsardze

Šogad jau kā Iekšlietu ministrijas daļa

Par darbību 1997. gada pirmajā pusgadā

Otrdien, 15. jūlijā, Robežsardzes štābā notika preses konference par Robežsardzes darbības rezultātiem 1997. gada pirmajā pusgadā. Preses konferencē piedalījās un pārskatu par darbības rezultātiem sniedza Robežsardzes priekšnieks pulkvedis Gunārs Dāboliņš.

Preses konferences sākumā Robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš teica:

— Saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu un ar kaimiņvalstīm noslēgto starpvalstu vienošanos dokumentiem uz Latvijas Republikas valsts robežas jābūt 84 robežšķērsošanas vietām. Pašlaik no tām strādā 61. Robežšķērsošanas vietu skaits salīdzinājumā ar analogu laika posmu 1996. gadā ir samazinājies par divām robežšķērsošanas vietām. Ir slēgti divi robežpārejas punkti, un vienam robežkontroles punktam ir piešķirts robežpārejas statuss. Uz nenoteiktu laiku ir slēgti Unguriņu RPP, Omuļu RPP, Ipiķu RKP darbojas RPP statusā. Robežsargu skaits maiņā salīdzinājumā ar analogu laika posmu 1996. gadā ir samazinājies par 148 cilvēkiem jeb par 18,9 procentiem. 1997. gadā, robežu šķērsojošo personu skaitā salīdzinājumā ar analogu laika posmu pagājušajā gadā ir vērojams kvantitatīvs pieaugums. Kopējais robežu šķērsojušo personu skaits, salīdzinot ar analogu laika posmu 1996. gadā, ir palielinājies par 347 160 cilvēkiem jeb par 11,65 procentiem. Savukārt no valsts izbraukušo personu skaits, salīdzinot ar analogu laika posmu pagājušajā gadā, ir palielinājies par 165 292 cilvēkiem jeb par 11,01 procentu. Bet Latvijā iebraukušo personu skaits salīdzinājumā ar analogu laika posmu 1996. gadā ir palielinājies par 181 868 cilvēkiem jeb par 12,30 procentiem. Uz kopējā pieauguma fona ir redzams, ka samazinājusies personu plūsma uz Latvijas — Baltkrievijas robežas.

Kopējais robežpārkāpēju skaits, salīdzinot ar analogu laika periodu 1996. gadā, ir samazinājies par 526 personām. Uz Igaunijas un Lietuvas robežas robežpārkāpēju skaits ievērojami samazinājies, bet uz Krievijas un it īpaši Baltkrievijas robežas to skaits pieaug. 1997. gadā kaimiņvalstu robežsargiem nodoto personu skaits ir nesalīdzināmi mazāks nekā 1996. gadā. Cēloņi: tā it ievērojama starpība “zaļās robežas” uzraudzības intensitātē, kas radusies tādēļ, ka obligātā dienesta robežsargi ir nosūtīti Latvijas austrumu robežu (ar Krieviju un Baltkrieviju) nostiprināšanai.

Diemžēl ir vērojama tendence, ka robežpārkāpēji nelegālas robežšķērsošanas gadījumos cenšas atbrīvoties no personu apliecinošiem dokumentiem. Īpaši izplatīts šis paņēmiens ir uz Krievijas un Baltkrievijas robežām. Šādu pārkāpumu skaits ir palielinājies arī lidostās.

Reizē ar Latvijas Republikas nepilsoņu pases ieviešanu Latvijā un ārzemju pasu izsniegšanas uzsākšanu Krievijas Federācijas pavalstniekiem bez vecuma ierobežojuma ir ievērojami pieaudzis fiksēto vīzu režīma pārkāpumu skaits uz Latvijas un Krievijas robežas. Īpaši tas vērojams vasaras mēnešos, tas ir, skolu brīvlaikā. Jo ļoti bieži skolas vecuma bērni brauc pie radiniekiem Latvijā patstāvīgi — bez pieaugušo pavadonības, bet par vīzu iegādi tiek aizmirsts. Palielinās šādu pārkāpumu skaits lidostās un jūras ostās.

Ievērojami pieaugusi visu veidu transporta līdzekļu robežkontrole visos robežas iecirkņos. Kopējais robežu šķērsojušo transportlīdzekļu skaits salīdzinājumā ar analogu laika posmu 1996. gadā ir palielinājies par 168 828. Kopējais robežu šķērsojušo autotransporta līdzekļu skaits, salīdzinot ar analogu laika posmu pagājušajā gadā, ir palielinājies par 143 803. Vērojama Rīgas un Liepājas ostas, kā arī mazo ostu darbības intensitātes pieaugums starptautiskajā pasažieru un kravu pārvadājumu apritē. Kopējais robežkontrolei pakļauto kuģu skaits palielinājies par 2523 vienībām. 99 procenti starptautisko avioreisu ir koncentrēti starptautiskajā lidostā “Rīga”. Avioreisu skaits Liepājas lidostā pieaudzis divkārt. Tomēr ir vērojama pasažieru vilcienu skaita samazināšanās, neliela lidojumu skaita samazināšanās un ievērojama vilcienu skaita palielināšanās. Kopumā robežu šķērsojošo vilcienu skaits ir samazinājies par 555 vienībām, uz robežas pārbaudīto pasažieru vilcienu skaits ir samazinājies par 1704, kravas vilcienu skaits pieaudzis par 1199 vienībām.

Meklējamie transporta līdzekļi šā gada pirmajā pusē ir aizturēti par 47 vienībām mazāk nekā 1996. gada pirmajā pusē. Sakarā ar personāla skaita samazināšanu uz “zaļās robežas” (īpaši uz Igaunijas un Lietuvas valsts robežas) samazinājies aizturētās kontrabandas (par 96 gadījumiem), aizturēto kontrabandistu (par 89 gadījumiem), aizturēto narkotiku un medikamentu (par 3 gadījumiem), aizturēto ieroču, munīcijas un citu ierobežojumiem pakļauto pārvadājumu (par 63 gadījumiem) gadījumu skaits.

Kā zināms, pagājušā gada nogalē tika pieņemts politisks lēmums nodot Robežapsardzi no Aizsardzības ministrijas pakļautības Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Preses konferences turpinājumā Robežsardzes priekšnieks G. Dāboliņš pastāstīja, ka šis process norit sekmīgi, pat veiksmīgāk, nekā bijis cerēts. Līdz šim Robežsardzi finansēja Aizsardzības ministrija, tagad to dara Iekšlietu ministrija. Veiksmīgi strādā arī attiecīga komisija, kuras vadībā notiek Robežsardzes pāreja Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Vairākus Robežsardzes objektus, kas piederēja Aizsardzības ministrijai, jau pārņēmusi Iekšlietu ministrija. Daļa objektu tiks atdoti pašvaldībām.

Līdz ar Robežsardzes pāreju IeM pakļautībā tā pakāpeniski tiek pārveidota par profesionālu dienestu. Tas nozīmē, ka Robežsardzē vairs netiek iesaukti obligātā dienesta karavīri. Pašlaik Robežsardzē vēl dien ap 500 obligātā dienesta karavīri, kas savus pienākumus (galvenokārt uz austrumu robežas) turpinās pildīt līdz iesaukuma termiņa beigām. To vietā būs jāpieņem virsdienesta instruktori. Līdz šim robežsargi tika apmācīti ļoti īsā laikā. Turpmāk profesionālu robežsargu apmācībai veltīs apmēram vienu gadu. Protams, tas izraisīs zināmas grūtības Robežsardzes personālsastāva komplektēšanā. Tomēr pašlaik jau 150 nākamie profesionālie robežsargi iegūst izglītību Rēzeknes mācību centrā. Līdz ar Robežsardzes pārveidošanu par profesionālu dienestu tajā vairs nebūs sastopamas t.s. ārpusreglamenta attiecības. Virsnieki varēs labāk pildīt savus dienesta pienākumus. Līdz šim viņiem daudz laika vajadzēja veltīt jauniesaukto kareivju audzināšanai. Problēmas līdz šim Robežsardzē radīja daudzu obligātā dienesta karavīru sliktais veselības stāvoklis, zemais izglītības līmenis, kā arī fakts, ka daudzi no viņiem nemaz neprata latviešu valodu. Arī šie apstākļi veicināja t.s. ārpusreglamenta attiecības. Robežsardzes priekšnieks piebilda, ka pašlaik Robežsardzē dienē tikai 65 nepilsoņi. No tiem 9 ir virsnieki, 34 — instruktori, pārējie nepilsoņi ir civilpersonas, kas veic līgumdarbus.

Neraugoties uz saspringto budžetu, iespēju robežās tiks veikti austrumu robežas izbūves un iekārtošanas darbi. Ministru kabinets valsts austrumu robežas izbūvi un iekārtošanu uzskata par prioritāru uzdevumu. Lai paātrinātu tā veikšanu, valdība ir pieņēmusi lēmumu izveidot valsts akciju sabiedrību “Valsts robežbūve”, kuras statūtus Ministru kabinets jau apstiprinājis. Tuvākā nākotnē tiks izsludināts konkurss uz jaunās akciju sabiedrības prezidenta amatu.

Preses konferences noslēgumā Robežsardzes priekšnieks pateicās masu saziņas līdzekļu pārstāvjiem par Robežsardzes darba un ar to saistīto problēmu atspoguļošanu. Pulkvedis G. Dāboliņš teica:

— Masu saziņas līdzekļu darbībā, kas virzīta uz sabiedrības uzmanības centrā esošo jaunumu atspoguļošanu preses slejās, radio un televīzijas kanālos, liela nozīme ir tam apstāklim, cik īsā laikā aktuālā informācija nonāk no notikuma vietas līdz masu saziņas līdzekļiem. Tādēļ, lai žurnālistiem nodrošinātu robežas šķērsošanas iespējas darba uzdevumu izpildes laikā bez ilgstošas kavēšanās autoceļu robežkontroles punktos, es šā gada 15. jūlijā izdevu pavēli Nr. 167 .

Viesturs Avots,

“LV” korespondents