Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta Kolēģijas lēmums Nr.5.1-2-327/99, Nr.5.1-2-327a/99

Rīgā 1999,gada 3.decembrī

Par Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes Liepājas ostas pārvaldes tiesību un saistību pārņemšanu un finansiāli saimniecisko darbību

Valsts kontroles Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģijas sēdē piedalījās: kolēģijas vadītājs departamenta direktors V.Grasis; kolēģijas locekļi J.Āboliņš, L.Ceimere, Dz.Levrence, D.Timšāne; Valsts kontroles darbinieki vecākā valsts revidente R.Līce, valsts revidente M.Veseta; uzaicinātie: Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks A.Boja; protokolēja: valsts revidents J.Tenbergs.

Izskatot un izvērtējot pārbaudes materiālus, uzklausot uzaicināto amatpersonu sniegtos paskaidrojumus kolēģijas sēdes laikā, kolēģija

konstatēja:

Pamatojoties uz 22.06.1994. pieņemtā "Likuma par ostām" prasībām, Liepājas pilsētas dome 18.08.1994. (lēmums Nr.90) nolēma izveidot Liepājas ostas pārvaldi (turpmāk - LOP), kas ir iestāde, juridiska persona. Tika veiktas likumā noteiktās procedūras LOP izveidošanā: iecelta augstākā lēmējinstitūcija - ostas valde, izveidots izpildaparāts, kuru vada ostas pārvaldnieks, Satiksmes ministrijā apstiprināti ostas noteikumi, noteiktas ostas robežas, kā arī nodots LOP valdījumā nekustamais īpašums. Atbilstoši LR Ministru kabineta 20.06.1995. ieteikumiem Nr.3 "Ostas pārvaldes paraugnolikums" LOP pārņēma Liepājas pilsētas pašvaldības uzņēmuma "Liepājas osta" tiesības un saistības. Pašvaldības uzņēmums tika likvidēts un 17.05.1995. izslēgts no Uzņēmumu reģistra.

17.02.1997. tika pieņemts "Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums" (turpmāk - Likums), ar kuru ir noteikts, ka institūcija - Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde (turpmāk - LSEZP) ir Liepājas ostas pārvaldes tiesību un saistību pārņēmēja un veic minētajā likumā likuma noteiktās funkcijas. Liepājas speciālā ekonomiskā zona (turpmāk - Liepājas SEZ) tika izveidota ar mērķi attīstīt un veicināt tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību, gaisa satiksmi, kā arī starptautisku preču apmaiņu caur Latviju. Liepājas SEZ teritorija ietver Liepājas pilsētas un Liepājas rajona teritoriju, kuras robežas noteiktas ar šo likumu. Kopējā Liepājas SEZ teritorija ir 3729 ha, aktīvākā SEZ daļa ir Liepājas osta - 1197 ha, no kuriem 376,4 ha - sauszemes teritorija, no tiem 120,7 ha nodoti ilgtermiņa nomā.

Atbilstoši Likuma prasībām (9.pants) Ministru kabinets ar 30.04.1997. rīkojumu Nr.210 pēc Liepājas pilsētas domes priekšlikuma (10.04.1997. lēmums Nr.89) apstiprināja LSEZP augstākās kolektīvās uzraudzības un pārvaldes institūcijas - valdes - 9 locekļus. Turpmāk valdes locekļu personāla sastāvs ar Ministru kabineta rīkojumiem vairākkārt ir mainīts.

LSEZP valde 30.05.1997. (sēdes protokols Nr.2) nolēma iecelt par izpildaparāta vadītāju - pārvaldnieku - G.Krieviņu, kurš vienlaikus ir arī valdes loceklis un saņem atalgojumu gan kā pārvaldnieks, gan kā valdes loceklis. Saskaņā ar Likuma 10.10.pantu valde ieceļ, vada un kontrolē Liepājas SEZ izpildaparātu. Šajā gadījumā ir radusies "Korupcijas novēršanas likuma" 8.panta 1.daļas 4.punktā noteiktā nepieļaujamā interešu konflikta situācija, kas nosaka uzraudzības un kontroles funkciju ierobežošanu.

LSEZP darbību reglamentē Liepājas SEZ nolikums, kurš apstiprināts ar Ministru kabineta 23.09.1997. noteikumiem Nr.336. Nolikums nosaka, ka pārvalde ir juridiska persona, kurai ir speciāls budžets, sava nošķirta manta, un tā ir Liepājas ostas pārvaldes tiesību un saistību pārņēmēja. Nepieciešamās tiesību un saistību pārņemšanas procedūras nav veiktas pilnībā. Nav izpildīta likuma "Par grāmatvedību" 11.panta prasība, ka uzņēmumiem (iestādēm), uzsākot darbību, ir jāveic inventarizācija, sastādot tā īpašumā un lietojumā esošo līdzekļu - zemes gabalu, pamatlīdzekļu, ilgtermiņu ieguldījumu, produkcijas, naudas līdzekļu, kā arī prasību un parādu - sarakstu. Jaunizveidotā Liepājas SEZ valde fiksējusi jaunās institūcijas izveidošanu ar 06.05.1997. lēmumu (sēdes protokols Nr.1): Liepājas ostas pārvalde tiek pārdēvēta par Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi.

Saskaņā ar nolikumu Liepājas SEZ pārvaldes pamatdarbība ir investīciju piesaiste, infrastruktūras attīstīšana, brīvo muitas zonu izveide, SEZ statusa noteikšana uzņēmumiem un SEZ pārvaldes īpašumu pārvaldīšana. Līdz 01.11.1999. SEZ statuss bija piešķirts 18 uzņēmumiem, no kuriem apliecības par tiesībām uz nodokļu atvieglojumiem (uzņēmuma ienākuma un zemes nodokli) bija izsniegtas 16 uzņēmumiem, apliecības par brīvās muitas nosacījumiem - 9 uzņēmumiem (PVN, akcīzes un muitas nodokļa atvieglojumi). No visiem SEZ statusu ieguvušajiem uzņēmumiem 4 ir izveidojušies no jauna. 1999.gadā SEZ statusu ir saņēmuši 2 jauni uzņēmumi. Liepājas SEZ ostas teritorijā darbojas 10 aģentu firmas. 16 SEZ uzņēmumos 1998.gadā bija nodarbināti 3689 strādājošie, kas ir par 133 darba vietām vairāk nekā 1997.gadā.

17.02.1997. "Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma" (spēkā no 18.03.1997.) 13.1.2.pantā ir noteikts, ka papildus citiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem Liepājas SEZ pārvaldes speciālo budžetu veido ieņēmumi no Liepājas SEZ teritorijā esošo valsts un pašvaldību uzņēmumu privatizācijas, kas bija paredzēts kā valsts atbalsts Liepājas SEZ pārvaldes budžetā. 1998.gadā Liepājas SEZ teritorijā tika privatizēti 12 valsts uzņēmumi, no kuru privatizācijas SEZ pārvaldei bija jāsaņem (pēc LSEZP uzskatiem) Ls 1 813 422, saņemti Ls 150 000. Līdz ar to plānotie Liepājas SEZ pārvaldes ieņēmumi ir samazinājušies par 38,4%. Arī 1999.gadā no plānotajiem ieņēmumiem Ls 1 113 950 no uzņēmumu privatizācijas LSEZP nav neko saņēmusi.

Kopējā 1998.gada budžetā (Ls 2 664,0 tūkst.) ieņēmumi no ostas nodevām ir 51% (Ls 1 360,6 tūkst.).

1999.gada plānotajā budžetā (Ls 11 220,0 tūkst.) liels īpatsvars paredzēts kredītiem - Ls 5 600,0 tūkst. jeb 50%.

1999.gadā plānotie ieņēmumi no ostas nodevām ir Ls 1 803,7 tūkst., faktiski par šā gada I pusgadu ieņēmumi no ostas nodevām ir Ls 591,1 tūkst. jeb 32,8%.

Lai izpildītu Liepājas SEZ attīstības plānu, LSEZP ar valdības atbalstu trūkstošos līdzekļus papildina uz kredītu rēķina. 1998.gadā parādi kredītiestādēm bija Ls 1 700 700, bet 1999.gada 9 mēnešos sasniedza Ls 7 199 100. Līgums par USD 9 700 000 kredīta saņemšanu ar a/s "Vereinsbank" tika noslēgts 21.12.1998., bet naudas līdzekļus SEZ pārvaldei ieskaitīja 1999.gadā. Kredīti tika paredzēti Liepājas ostas Dienvidu mola rekonstrukcijai, ekonomiskās zonas infrastruktūras attīstīšanai, akvatorijas padziļināšanai, kā arī autoceļu un dzelzceļa pievedceļu finansēšanai.

Noslēgtie ilgtermiņa kredīta līgumi

Liepājas SEZ pārvaldes finansiālo rādītāju analīze liecina, ka ieņēmumi no saimnieciskās darbības nespēs segt kredītsaistības, jo:

• saistības pret pašu kapitālu 1999.gada 9 mēnešos ir 4,8, kas ir riska zona;

• aizņemtā kapitāla īpatsvars 1999.gada 9 mēnešos ir 79,7%;

• īstermiņa saistības pret visām saistībām 1999.gada 9 mēnešos ir 0,13, kas ir riska zona;

• 1999.gada 9 mēneši noslēgti ar zaudējumiem - Ls 533 100.

Grāmatvedības uzskaite un organizācija tiek kārtota atbilstīgi LR 14.10.1992. likumiem "Par grāmatvedību" un "Par uzņēmumu gada pārskatiem". LSEZP ir pārvaldnieka apstiprināts grāmatvedības kontu plāns un uzskaites dokumentu apgrozības shēma. Uzskaitē tiek pielietotas datorprogrammas, izmantojot firmas "Lursoft" grāmatvedības un pamatlīdzekļu uzskaites sistēmu, bet algu aprēķināšanai tiek izmantota firmas "Assako" programma.

Liepājas SEZ valde nolēma futbola klubam "Liepāja" izsniegto aizdevumu Ls 3 000 norakstīt kā finansiālo palīdzību. Pārkāpta 17.02.1997. "Liepājas speciālās zonas likuma" 13.panta 2.daļa, kas paredz, ka speciālo Liepājas SEZ pārvaldes speciālo budžetu var izlietot tikai pārvaldes programmu finansēšanai un SEZ teritorijas infrastruktūras attīstībai.

Nav attaisnojošies izlietotie naudas līdzekļi Ls 3 115 jaunās speciālistes Meldrājas mācībām Amsterdamā, jo pēc tam (no 21.09.1999.) viņa no darba SEZ pārvaldē tika atbrīvota.

Kolēģija nolēma:

1. Informēt LR Ekonomikas ministriju, ka netiek pildīts 17.02.1997. "Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma" 13.panta 1.daļas 2.punkts par ieņēmumu no Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā esošo valsts un pašvaldību uzņēmumu privatizācijas nodošanu Liepājas SEZ pārvaldes rīcībā, kas traucē Liepājas SEZ attīstības programmu īstenošanu.

Lūgt LR Ekonomikas ministriju līdz 2000.gada 1.martam iesniegt Valsts kontrolē skaidrojumu par šo jautājumu.

2. Nosūtīt Valsts ieņēmumu dienestam izvērtēšanai revīzijas materiālus, vai nav pārkāpti "Korupcijas novēršanas likuma" noteikumi sakarā ar G.Krieviņa vienlaikus ieņemamajiem amatiem Liepājas SEZ pārvaldes augstākajā uzraudzības un pārvaldes institūcijā - valdē, kā arī pildot izpildaparāta (pakļauta valdei) vadītāja - pārvaldnieka - pienākumus. Par rezultātiem lūdzam informēt Valsts kontroli līdz 2000.gada 1.martam.

3. Uzdot Liepājas SEZ pārvaldei līdz 2000.gada 1.martam iesniegt Valsts kontrolē rīcības plānu par iespējām nokārtot kredītsaistības.

4. Pamatojoties uz likuma "Valsts kontroles revīzijas reglaments" 54.pantu, noteikt uzrēķinu Ls 3 000 Liepājas SEZ pārvaldei par izlietotajiem līdzekļiem, sniedzot finansiālo palīdzību futbola klubam "Liepāja". Pārkāpti "Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma" 13.2.panta noteikumi.

5. Slēgt revīzijas lietas Nr.5.1-2-327/99 un Nr.5.1-2-327a/99.

6. Kolēģijas lēmumu un revīzijas atzinumu nosūtīt:

6.1. LR Ekonomikas ministrijai;

6.2. LR Valsts ieņēmumu dienestam.

7. Kolēģijas lēmumu nosūtīt Liepājas SEZ pārvaldei.

Kolēģijas lēmumu, pamatojoties uz likumu "Par Valsts kontroli", var pārsūdzēt Latvijas Republikas Valsts kontroles padomē mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas, iesniedzot sūdzību Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā.

Kolēģijas priekšsēdētājs V.Grasis

Kolēģijas locekļi: J.Āboliņš, L.Ceimere, Dz.Levrence, D.Timšāne