Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 1997. gada 29. jūlija noteikumi Nr. 258 "Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā (Latvijas būvnormatīvs LBN 301-97)". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.08.1997., Nr. 194/195 (909/910) https://vestnesis.lv/ta/id/44510

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.259

Eiropas savienības izglītības programmu koordinācijas padomes nolikums

Vēl šajā numurā

01.08.1997., Nr. 194/195 (909/910)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 258

Pieņemts: 29.07.1997.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi nr. 258

Rīgā 1997.gada 29.jūlijā (prot. nr. 42 3.¤)

Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā (Latvijas būvnormatīvs LBN 301-97)

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā pieņem ekspluatācijā jaunuzbūvētas, rekonstruētas, renovētas vai restaurētas būves, būvkompleksus vai būves kārtas (turpmāk — būves) neatkarīgi no to veida, piederības un īpašuma formas, izņemot būves, kurām saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk — Vispārīgie būvnoteikumi) 114.punktu nav nepieciešama būvatļauja.

2. Speciālās būves, kuru būvniecības kārtību nosaka speciālie būvnoteikumi, pieņem ekspluatācijā, ievērojot attiecīgo speciālo būvnoteikumu prasības.

3. Par šajos noteikumos noteiktās kārtības ievērošanu attiecīgajā administratīvajā teritorijā ir atbildīga pašvaldības būvvalde vai pašvaldības pilnvarota kompetenta institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas (turpmāk — būvvalde).

4. Ja būve nav pieņemta ekspluatācijā atbilstoši šiem noteikumiem, tās ekspluatācija kvalificējama kā būves patvaļīga ekspluatācija un būves īpašnieks sodāms saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

5. Līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā tās tehnisko gatavību un atbilstību akceptētajam būvprojektam un Latvijas būvnormatīviem savas kompetences ietvaros pēc pasūtītāja (būvētāja) rakstiska pieprasījuma pārbauda un desmit darbadienu laikā no atzinuma pieprasīšanas dienas izsniedz atzinumu par būves gatavību ekspluatācijai šādas institūcijas (ja ar tām ir saskaņots būvprojekts):

5.1. Iekšlietu ministrijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests;

5.2. Vides veselības centrs;

5.3. reģionālā vides pārvalde, ja būvprojektēšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir noteikts ekoloģiskais uzdevums;

5.4. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, ja ir restaurēts vai rekonstruēts kultūras piemineklis vai ja būve atrodas kultūras pieminekļa aizsargjoslā;

5.5. Valsts darba inspekcija, ja tās uzraudzībā ir attiecīgās būves būvniecība un ekspluatācija;

5.6. institūcijas, kuru pārraudzībā ir ar attiecīgo būvi saistītas speciālās būves;

5.7. citas institūcijas, no kurām būvvalde ir pieprasījusi projekta saskaņojumu.

II. Kārtība, kādā būves tiek pieņemtas ekspluatācijā

6. Ierosinot būves pieņemšanu ekspluatācijā, pasūtītājs (būvētājs) iesniedz attiecīgajā būvvaldē šādus dokumentus:

6.1. būvdarbu pārbaudes aktu vai pasūtītāja (būvētāja) rakstisku apliecinājumu par būves gatavību nodošanai ekspluatācijā, par būvdarbu garantijas termiņiem un būves kopējām izmaksām;

6.2. šo noteikumu 5.punktā noteiktos atzinumus;

6.3. Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā akceptētu pilnu būvprojekta komplektu;

6.4. būvatļauju;

6.5. būvprojektā paredzēto inženierkomunikāciju izpildes shēmas un ekspluatējošo organizāciju atzinumus par komunikāciju gatavību;

6.6. Valsts zemes dienesta nodaļas (Nekustamā īpašuma vērtēšanas biroja) izdotu būves inventarizācijas lietu (tehnisko pasi), kas ir derīga sešus mēnešus no tās izsniegšanas dienas;

6.7. būvprojektā paredzēto būvdarbu žurnālu un speciālo būvdarbu (piemēram, metināšanas, pretkorozijas aizsardzības) žurnālus;

6.8. būvprojektā paredzēto tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokolus un pieņemšanas aktus;

6.9. autoruzraudzības žurnālu, ja būvdarbu laikā ir veikta autoruzraudzība saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 6.maija noteikumiem nr.167 “Būvdarbu autoruzraudzības noteikumi (Latvijas būvnormatīvs LBN 304-97)”.

7. Šo noteikumu 6.1., 6.2., 6.4., 6.5. un 6.8.apakšpunktā minēto dokumentu kopijas, kā arī 6.3.apakšpunktā minētā būvprojekta otro eksemplāru pasūtītājs (būvētājs) nodod glabāšanā būvvaldes arhīvā.

8. Pasūtītājs (būvētājs) uzrāda būvi pieņemšanas komisijai. Pasūtītājs pieaicina būvuzņēmēju, kurš veicis attiecīgos būvdarbus.

9. Būvi pieņem ekspluatācijā pieņemšanas komisija (turpmāk — komisija), kuru pēc būvvaldes vadītāja ierosinājuma izveido pašvaldības dome (padome). Atbilstoši pašvaldības domes (padomes) lēmumam komisija var darboties pastāvīgi vai komisiju var izveidot ne vēlāk kā piecu darbadienu laikā no šo noteikumu 6.punktā minēto dokumentu reģistrācijas dienas būvvaldē konkrētās būves pieņemšanai ekspluatācijā.

10. Komisijas uzdevums ir noteikt būves drošumu un tehnisko gatavību ekspluatācijai, pamatojoties uz būvdarbu izpildes dokumentāciju un atbilstību akceptētajam būvprojektam un normatīvajiem aktiem.

11. Komisijas locekļi ir:

11.1. būvvaldes būvinspektors — komisijas priekšsēdētājs;

11.2. būvvaldes galvenais arhitekts vai viņa pilnvarota būvvaldes amatpersona (ja galvenais arhitekts ir izteicis vēlēšanos piedalīties komisijas darbā);

11.3. pasūtītājs (būvētājs);

11.4. valsts būvinspektors, ja būvniecība pilnīgi vai daļēji veikta par valsts vai pašvaldības līdzekļiem;

11.5. institūcijā, kura ir izsniegusi būvatļauju, reģistrēts būves būvuzraugs;

11.6. būvprojekta autors, ja institūcijā, kura ir izsniegusi būvatļauju, reģistrēta būvdarbu autoruzraudzība;

11.7. būvniecībā atbilstoši sertificēts kreditējošās iestādes pārstāvis, ja būvniecība kreditēta, pamatojoties uz valdības izsniegtām garantijām.

12. Komisijas darbu organizē komisijas priekšsēdētājs, kas pēc saskaņošanas ar pasūtītāju (būvētāju) ne vēlāk kā desmit darbadienas no šo noteikumu 6.punktā minēto dokumentu saņemšanas dienas būvvaldē nosaka būves pieņemšanas ekspluatācijā termiņu.

13. Komisijas priekšsēdētājs apkopo saņemtos dokumentus, kā arī uzaicina komisijas locekļus iepazīties ar būvdarbu izpildes dokumentāciju vismaz piecas darbadienas pirms noteiktā būves pieņemšanas termiņa.

14. Ja nepieciešams, komisijas priekšsēdētājs var iesaistīt komisijas darbā ekspertus — citu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) valsts un pašvaldības iestāžu un specializēto dienestu speciālistus, kuriem ir attiecīgas pilnvaras vai atbilstoši sertifikāti.

15. Komisija sastāda aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā (turpmāk — akts), kuru paraksta visi komisijas locekļi (pielikums).

16. Katru aktu būvvalde reģistrē. Akta ciparu kodā ir šādas vienpadsmit zīmes:

16.1. pirmās divas zīmes — attiecīgā gada skaitļa pēdējie divi cipari;

16.2. nākamās piecas zīmes — akta reģistrācijas numurs, kas papildināts no kreisās puses ar nullēm līdz piecām zīmēm;

16.3. pēdējās četras zīmes — būves teritoriālais kods saskaņā ar Administratīvi teritoriālo klasifikatoru.

17. Vienģimenes dzīvojamo māju un saimniecības ēku, lauku sētas būvju, kā arī nelielu tehniski vienkāršu būvju pieņemšanai ekspluatācijā atļauts izmantot attiecīgajā būvvaldē izstrādātu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā saskaņotu vienkāršotu aktu.

18. Aktu sastāda trīs eksemplāros, no kuriem divus izsniedz pasūtītājam (būvētājam), bet viens eksemplārs glabājas būvvaldē.

19. Komisija nav tiesīga uzsākt būves pieņemšanu ekspluatācijā, ja:

19.1. vismaz viens no šo noteikumu 5.punktā minētajiem atzinumiem ir negatīvs;

19.2. vismaz viens no komisijas locekļiem nepiedalās komisijas darbā.

20. Komisija nepieņem būvi ekspluatācijā, ja:

20.1. tiek konstatētas būtiskas atkāpes no akceptētā būvprojekta vai būtiski būvdarbu defekti;

20.2. tiek konstatēti Latvijas būvnormatīvu, apbūves noteikumu vai citu normatīvo aktu pārkāpumi;

20.3. vismaz viens no komisijas locekļiem savas kompetences ietvaros pamatoti atsakās parakstīt aktu.

21. Ja būve netiek pieņemta ekspluatācijā, komisija paraksta un izsniedz pasūtītājam (būvētājam) motivētu lēmumu, kurā ir uzskaitītas konstatētās atkāpes, trūkumi vai defekti.

22. Pēc šo noteikumu 21.punktā minētajā lēmumā uzskaitīto trūkumu novēršanas pasūtītājam (būvētājam) atkārtoti jāuzaicina komisija un jāuzrāda būve. Attiecīgos izdevumus, ko apstiprinājusi pašvaldības dome (padome), sedz pasūtītājs (būvētājs).

23. Komisijas parakstīto aktu piecu darbadienu laikā apstiprina būvvalde, ja tā ir juridiska persona, vai pašvaldības dome (padome). Būve ir uzskatāma par pieņemtu ekspluatācijā ar akta apstiprināšanas dienu.

24. Komisijas locekļi savas kompetences ietvaros ir atbildīgi par pieņemto lēmumu atbilstību būves faktiskajam stāvoklim un šiem noteikumiem.

25. Būves kārtas var pieņemt ekspluatācijā, ja to būvdarbi ir pilnīgi pabeigti un ir veikti visi attiecīgajai būves kārtai paredzētie ugunsdrošības, darba aizsardzības un vides aizsardzības pasākumi, kā arī veikts viss projektā paredzētais, lai nodrošinātu būves pieejamību invalīdu vajadzībām.

26. Ja būvētājs būvējis ģimenes māju vai lauku sētu un ir izpildījis šo noteikumu 6.punktā noteikto, pieļaujams būvi pieņemt ekspluatācijā, ja:

26.1. ir pilnīgi pabeigti vispārējie būvdarbi un inženierkomunikāciju izbūve, veikta fasādes apdare un ir labiekārtota teritorija ielas pusē;

26.2. ir iekārtota vismaz viena dzīvojamā telpa, kā arī virtuve un sanitārais mezgls, un sanitārās iekārtas ir pieslēgtas inženiertīkliem.

27. Saskaņā ar šo noteikumu 26.punktu būves inventarizācijas lietā (tehniskajā pasē) un aktā dati ierakstāmi atbilstoši būves faktiskajam stāvoklim.

28. Ja būves pieņemšana ekspluatācijā notiek ziemā, teritorijas apzaļumošanu, piebrauktuvju, trotuāru, saimniecības, rotaļu un sporta laukumu seguma virsslāņa uzklāšanu, kā arī fasādes fragmentu apdari var veikt minētajiem darbiem labvēlīgā sezonā, bet tie jāpabeidz līdz attiecīgā gada 1.jūnijam.

29. Koku un krūmu stādīšana jāveic tuvākajā šim nolūkam piemērotajā laikā.

30. Saskaņā ar šo noteikumu 28. un 29.punktu atliktos būvdarbus un to veikšanas termiņus pieņemšanas komisija ieraksta aktā.

31. Jebkuru aktā minēto atlikto būvdarbu veikšanu noteiktajos termiņos kontrolē būvvaldes būvinspektors.

32. Ja atliktie būvdarbi netiek veikti atbilstoši akceptētajam būvprojektam vai aktā noteiktajos termiņos, būvinspektors ziņo par to būvvaldes vadītājam, kas ierosina pašvaldības domei (padomei) administratīvi sodīt attiecīgo būves īpašnieku.

33. Pēc akta apstiprināšanas būves īpašnieks ir atbildīgs par būvi, arī par tās tehnisko stāvokli saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 164.punktu.

34. Ar komisijas darbu saistītos izdevumus finansē attiecīgās pašvaldības dome (padome), izmantojot arī ieņēmumus no būvnodevas, izņemot šo noteikumu 20.punktā minētos gadījumus.

35. Šo noteikumu ievērošanu kontrolē Valsts būvinspekcija, kas ir tiesīga anulēt aktu, ja tiek konstatēti normatīvo aktu vai šo noteikumu pārkāpumi, pieņemot būvi ekspluatācijā.

36. Ja būvi pieņemot ekspluatācijā radušās domstarpības, strīdīgos jautājumus savas kompetences ietvaros izskata attiecīgās pašvaldības būvvalde, dome (padome), Valsts būvinspekcija vai tiesa.

III. Noslēguma jautājumi

37. Noteikumi stājas spēkā ar 1997.gada 1.septembri.

Ministru prezidents A.Šķēle

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!