Ministru kabineta noteikumi Nr. 260

Rīgā 1997.gada 29.jūlijā (prot. nr. 42 12.§)

Noteikumi par cilvēku vajadzībām izplatāmo zāļu iedalījumu recepšu un bezrecepšu zālēs

Izdoti saskaņā ar Farmācijas likuma 5.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka cilvēku vajadzībām izplatāmo zāļu (turpmāk — zāles) iedalījumu recepšu zālēs un bezrecepšu zālēs.

II. Zāļu iedalījums

2. Zāles iedala:

2.1. zālēs, kuras izplatāmas pret recepti (turpmāk — recepšu zāles);

2.2. zālēs, kuras izplatāmas bez receptes (turpmāk — bezrecepšu zāles).

3. Zāļu piederību pie bezrecepšu zālēm vai pie attiecīgās recepšu zāļu grupas nosaka labklājības ministrs saskaņā ar Valsts zāļu aģentūras iesniegtajiem priekšlikumiem.

4. Ir šādas recepšu zāļu grupas:

4.1. zāles, kuras izraksta uz receptes;

4.2. zāles, kuras izraksta uz īpašas receptes (veidlapas) vai kuras izrakstāmas, ievērojot īpašu izrakstīšanas kārtību;

4.3. zāles, kuras drīkst izrakstīt tikai labklājības ministra noteiktās ārstniecības personas.

III. Recepšu zāļu grupas

5. Zāļu piederība pie šo noteikumu 4.1.apakšpunktā minētās grupas nosakāma, ja:

5.1. lietojot zāles atbilstoši ārsta norādījumiem vai zāļu lietošanas instrukcijai, bet neveicot medicīnisku uzraudzību, tās var radīt tiešas vai netiešas briesmas cilvēka veselībai;

5.2. lietojot zāles bieži vai lielā daudzumā neatbilstoši ārsta norādījumiem vai zāļu lietošanas instrukcijai, tās var radīt tiešas vai netiešas briesmas cilvēka veselībai;

5.3. atsevišķu zāļu sastāvdaļu aktivitāte un (vai) blakusefekti nav pietiekami izpētīti;

5.4. zāles paredzētas parenterālai lietošanai.

6. Zāļu piederība pie šo noteikumu 4.2.apakšpunktā minētās grupas nosakāma, ja:

6.1. zāles ir iekļautas narkotisko un psihotropo vielu vai prekursoru sarakstos;

6.2. lietojot zāles neatbilstoši ārsta norādījumiem vai zāļu lietošanas instrukcijai, tās var radīt ievērojamu risku vai atkarību vai, lietojot zāles ļaunprātīgos nolūkos, tās var radīt briesmas cilvēka veselībai un (vai) dzīvībai;

6.3. zāļu vai to atsevišķu sastāvdaļu īpašības nav pietiekami izpētītas, tādēļ zāļu lietošana nav pietiekami droša.

7. Zāļu piederība pie šo noteikumu 4.3.apakšpunktā minētās grupas nosakāma, ja:

7.1. farmakoloģisko īpašību nepietiekamas pazīstamības dēļ vai sabiedrības veselības aizsardzības interesēs zāles var lietot tikai ārstēšanai stacionāros;

7.2. zāles tiek lietotas tādu īpašu stāvokļu ārstēšanai, kuri ir jādiagnosticē tikai stacionāros vai ārstniecības iestādēs, izmantojot atbilstošas diagnostiskās metodes;

7.3. zāles paredzētas ambulatorai ārstēšanai, bet, tās lietojot, var rasties nopietni blakusefekti, tāpēc ir nepieciešama īpaša uzraudzība visos ārstēšanas posmos.

8. Labklājības ministrs ne retāk kā reizi gadā apstiprina recepšu zāļu sarakstu, kurā ir norādīta attiecīgo zāļu piederība pie vienas no šo noteikumu 4.punktā minētajām zāļu grupām.

Ministru prezidents A.Šķēle

Labklājības ministrs V.Makarovs