Ministru kabineta noteikumi Nr. 261

Rīgā 1997.gada 29.jūlijā (prot. nr. 42 14.§)

Valsts sanitārās inspekcijas nolikums

Izdoti saskaņā ar
Ministriju iekārtas likuma 15.panta 1.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Valsts sanitārā inspekcija (turpmāk — sanitārā inspekcija) ir valsts pārvaldes iestāde, kas realizē normatīvo aktu izpildes kontroli un uzraudzību higiēnas, epidēmiskās drošības un pārtikas nekaitīguma jomā Latvijas Republikas teritorijā.

2. Sanitārā inspekcija ir Labklājības ministrijas pakļautībā esoša valsts civiliestāde.

3. Sanitārā inspekcija ir juridiska persona, un tai ir zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un pilnu sanitārās inspekcijas nosaukumu. Sanitārajai inspekcijai ir budžeta konti Valsts kases norēķinu centrā. Sanitāro inspekciju finansē no valsts budžeta.

4. Sanitāro inspekciju izveido un likvidē Ministru kabinets.

II. Sanitārās inspekcijas galvenie uzdevumi

5. Sanitārās inspekcijas uzdevums ir kontrolēt un uzraudzīt valsts pilnvarotu un akreditētu institūciju izsniegtu atbilstības novērtēšanas apliecinājumu esamību reglamentētajā sfērā, attiecīgo normatīvo aktu prasību izpildi, kā arī higiēnisko situāciju cilvēka dzīves vidē, epidēmiskās drošības jomā, pārtikas apritē un sadzīvē lietojamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu tirdzniecībā. Sanitārā inspekcija veic visus ar minētajām darbības jomām saistītos uzdevumus, izņemot tos, kuri ir Valsts darba inspekcijas, Valsts veterinārā dienesta, Vides valsts inspekcijas, Valsts farmācijas inspekcijas, Sanitārās robežinspekcijas, Tirdzniecības uzraudzības centra, Valsts augu aizsardzības stacijas un Valsts labības inspekcijas kompetencē.

6. Sanitārā inspekcija sadarbojas ar šo noteikumu 5.punktā minētajām institūcijām, kā arī ar citām institūcijām.

7. Lai veiktu šo noteikumu 5.punktā minētos uzdevumus, sanitārā inspekcija kontrolē:

7.1. cilvēka dzīves vidē:

7.1.1. higiēnisko situāciju sabiedriskajās un ražošanas telpās un nepieciešamo atbilstības novērtēšanas apliecinājumu esamību minētajās vietās, kā arī atbilstošo normatīvo aktu prasību izpildi;

7.1.2. ūdens kvalitāti un augsnes piesārņojumu, kā arī atbilstošo normatīvo aktu prasību izpildi rekreācijas teritorijās;

7.1.3. higiēnisko stāvokli un to reglamentējošo normatīvo aktu prasību izpildi apdzīvotajās vietās, kā arī pēc iedzīvotāju pieprasījuma — dzīvojamajās telpās;

7.1.4. deratizācijas, dezinsekcijas un dezinfekcijas veikšanu un to reglamentējošo normatīvo aktu prasību izpildi;

7.1.5. satiksmes līdzekļu un kravu transporta, kā arī ar tiem saistīto objektu higiēnisko stāvokli un to reglamentējošo normatīvo aktu prasību izpildi atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam funkciju sadalījumam starp ministrijām;

7.1.6. aprobežojumu ievērošanu aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām;

7.2. epidēmiskās drošības jomā:

7.2.1. normatīvajos aktos noteikto profilaktisko un pretepidēmisko prasību izpildi jebkurā objektā Latvijas Republikas teritorijā;

7.2.2. infekcijas slimību reģistrācijas kārtības ievērošanu;

7.2.3. kā tiek ievēroti aizliegumi un ierobežojumi strādāt noteiktā profesijā;

7.3. sadzīvē lietojamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu tirdzniecības jomā:

7.3.1. sadzīvē lietojamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu nekaitīgumu un drošumu apliecinošu dokumentu esamību;

7.3.2. bīstamo vielu un produktu tirdzniecības licenču esamību un citu normatīvo aktu prasību izpildi;

7.3.3. ķīmisko vielu un ķīmisko produktu marķējuma, iepakojuma un realizācijas termiņa noteikumu ievērošanu, kā arī nepieciešamo atbilstības novērtēšanas apliecinājumu esamību;

7.3.4. lietošanas instrukciju esamību;

7.3.5. sadzīvē lietojamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu uzglabāšanas prasību ievērošanu;

7.4. pārtikas aprites jomā:

7.4.1. pārtikas produktu un to piedevu nekaitīgumu apliecinošu dokumentu esamību un atbilstošo normatīvo aktu prasību izpildi visos pārtikas aprites posmos atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam funkciju sadalījumam starp ministrijām;

7.4.2. nekaitīgumu apliecinošu dokumentu esamību materiāliem, kuri saskaras ar pārtikas produktiem;

7.4.3. pārtikas produktu uzglabāšanu, realizēšanu un transportēšanu reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu;

7.4.4. pārtikas higiēnu reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu un higiēnisko situāciju visos pārtikas aprites posmos atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam funkciju sadalījumam starp ministrijām;

7.4.5. dokumentus, kas apliecina dzeramā ūdens kvalitāti un sniedz ūdens apgādes sistēmu higiēniskā stāvokļa novērtējumu (no ūdens ņemšanas vietas līdz patērētājam), kā arī atbilstošo normatīvo aktu prasību izpildi un higiēnisko situāciju dzeramā ūdens apgādes sistēmās un vietās.

8. Sanitārā inspekcija apkopo un analizē informāciju par sanitārās kontroles un uzraudzības rezultātiem un savas kompetences ietvaros sagatavo priekšlikumus par pasākumiem situācijas uzlabošanai un par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos.

9. Sanitārā inspekcija par kontroles rezultātiem mācību un audzināšanas iestādēs informē attiecīgo pašvaldību vai valsts pārvaldes institūciju, kuras pārziņā atrodas minētā mācību un audzināšanas iestāde.

10. Sanitārā inspekcija savas kompetences ietvaros izskata fizisko un juridisko personu sūdzības, iesniegumus un priekšlikumus.

11. Sanitārā inspekcija sniedz metodisko palīdzību un informāciju valsts un pašvaldību institūcijām un uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kā arī citām juridiskajām un fiziskajām personām par sanitārās inspekcijas kompetencē esošajiem jautājumiem.

12. Sanitārajai inspekcijai saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem var noteikt arī citus uzdevumus.

III. Sanitārās inspekcijas tiesības

13. Sanitārajai inspekcijai ir šādas tiesības:

13.1. savas kompetences ietvaros sagatavot un iesniegt Labklājības ministrijā priekšlikumus par normatīvo aktu projektiem;

13.2. pieprasīt no juridiskajām un fiziskajām personām normatīvajos aktos noteikto higiēnas, epidēmiskās drošības, pārtikas nekaitīguma, sadzīvē lietojamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu tirdzniecības noteikumu un pasākumu izpildi, minēto noteikumu pārkāpumu novēršanu, kā arī iedzīvotāju veselībai un dzīvībai kaitīgas darbības pārtraukšanu;

13.3. pieņemt lēmumus par uzņēmuma darbības apturēšanu saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību” un sastādīt aktus un protokolus par obligāti izpildāmu pasākumu veikšanu, lai novērstu infekcijas slimību uzliesmojumus vai citas cilvēku dzīvībai un veselībai kaitīgas sekas higiēnas, epidēmiskās drošības, pārtikas nekaitīguma un sadzīvē lietojamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu tirdzniecības jomā;

13.4. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā administratīvi sodīt fiziskās personas, ja tās nepilda vai ir pārkāpušas normatīvo aktu prasības higiēnas, epidēmiskās drošības, pārtikas nekaitīguma un sadzīvē lietojamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu tirdzniecības jomā;

13.5. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt tiesībsargājošās institūcijās materiālus par to personu saukšanu pie kriminālatbildības, kuras pārkāpušas higiēnas, epidēmiskās drošības, pārtikas nekaitīguma un sadzīvē lietojamo ķīmisko vielu un produktu tirdzniecības noteikumus un tā rezultātā ir nodarīts kaitējums cilvēku veselībai un dzīvībai;

13.6. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt tiesā prasības par cilvēku dzīves videi, kā arī cilvēku dzīvībai un veselībai nodarītā kaitējuma atlīdzības piedziņu no vainīgajām fiziskajām un juridiskajām personām;

13.7. savas kompetences ietvaros veikt kontroli jebkurā objektā visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no attiecīgā objekta piederības, kā arī, ja nepieciešams, pieprasīt papildu informāciju un ņemt paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem. Kontroles un paraugu ņemšanas laikā jābūt klāt attiecīgās iestādes vadītājam vai jānodrošina pilnvarotas personas klātbūtne;

13.8. pieprasīt, lai sanitārās inspekcijas kontrolei pakļautās fiziskās un juridiskās personas nodrošinātu sanitārās inspekcijas amatpersonām nepieciešamos darba apstākļus minētās inspekcijas uzdevumu veikšanai objektā;

13.9. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā bez maksas saņemt savu uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju no fiziskajām un juridiskajām personām;

13.10. ja nepieciešams, pieaicināt policijas un citu tiesībsargājošo institūciju darbiniekus, lai nodrošinātu sanitārās inspekcijas uzdevumu veikšanu;

13.11. ierosināt kompetentām institūcijām apturēt vai anulēt valsts pilnvarojumu vai akreditāciju atbilstības novērtēšanas institūcijām, kuras darbojas sanitārās inspekcijas kompetencē esošajās jomās;

13.12. citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

IV. Sanitārās inspekcijas struktūra un amatpersonas

14. Sanitārās inspekcijas struktūru un štatus saskaņā ar valsts budžetā paredzēto štata vienību skaitu un darba samaksas fondu apstiprina sanitārās inspekcijas direktors.

15. Sanitārajai inspekcijai var būt teritoriālās struktūrvienības, kas ietilpst tās sastāvā.

16. Sanitāro inspekciju vada direktors, kurš vienlaikus ir arī galvenais valsts sanitārais inspektors.

17. Sanitārās inspekcijas direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata labklājības ministrs.

18. Sanitārās inspekcijas direktors:

18.1. organizē sanitārās inspekcijas darbu un ir personīgi atbildīgs par sanitārās inspekcijas uzdevumu veikšanu;

18.2. apstiprina sanitārās inspekcijas struktūrvienību nolikumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ieceļ amatā un atbrīvo no amata ierēdņus (ierēdņu kandidātus) un slēdz darba līgumus ar darbiniekiem;

18.3. savas kompetences ietvaros pieņem lēmumus, izdod pavēles un rīkojumus, kā arī slēdz līgumus;

18.4. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv sanitāro inspekciju;

18.5. izskata sūdzības par sanitārās inspekcijas amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem un izdotajiem rīkojumiem un, ja nepieciešams, izdara grozījumus vai atceļ tos;

18.6. organizē sanitārās inspekcijas darbinieku apmācību un kvalifikācijas celšanu.

19. Sanitārās inspekcijas direktoram var būt vietnieki.

20. Sanitārās inspekcijas amatpersonas ir sanitārās inspekcijas direktors, viņa vietnieki, daļu vadītāji, vecākie valsts sanitārie inspektori, valsts sanitārie inspektori un jaunākie valsts sanitārie inspektori. Visas sanitārās inspekcijas amatpersonas ir ierēdņi (ierēdņu kandidāti).

21. Sanitārās inspekcijas amatpersonu un darbinieku amata pienākumus saskaņā ar attiecīgo struktūrvienību nolikumiem, instrukcijām un amatu aprakstiem nosaka sanitārās inspekcijas direktors.

22. Sanitārās inspekcijas amatpersonām savas kompetences un pilnvaru ietvaros, realizējot kontroli un uzraudzību šajā nolikumā minētajās jomās, ir šādas tiesības:

22.1. pieņemt lēmumus, sniegt atzinumus, izdot rīkojumus, sastādīt aktus un protokolus, izskatīt materiālus par higiēnas, epidēmiskās drošības, pārtikas nekaitīguma, sadzīvē lietojamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu tirdzniecību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, kā arī saukt vainīgās personas pie administratīvās atbildības un veikt citas normatīvajos aktos paredzētās darbības;

22.2. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā celt prasības tiesā pret vainīgajām fiziskajām un juridiskajām personām par cilvēku dzīves videi un cilvēku dzīvībai un veselībai nodarītā kaitējuma atlīdzību;

22.3. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt un bez maksas saņemt savu uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju sanitārās inspekcijas kompetencē esošajos jautājumos no visām fiziskajām un juridiskajām personām;

22.4. bez speciālas atļaujas, maksas un citiem ierobežojumiem netraucēti apmeklēt jebkuru objektu visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no tā piederības un apmeklēšanas režīma, izņemot speciālā režīma iestādes un teritorijas, kuru apmeklēšana jāsaskaņo ar attiecīgās iestādes vadību vai teritorijas administrāciju;

22.5. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veikt produktu, produkcijas, preču, mantu, transportlīdzekļu, telpu, iekārtu, ierīču un citu priekšmetu apskati, nepieciešamos paraugus izņemt un organizēt to laboratorisko pārbaudi. Minētā pārbaude veicama tikai tad, ja nav nepieciešamo atbilstības novērtēšanas apliecinājumu vai ir pamatotas aizdomas par attiecīgā objekta neatbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, vai pārbaude nepieciešama pilnīgai sanitārās situācijas noskaidrošanai;

22.6. pieprasīt citu institūciju izsniegto atļauju anulēšanu, ja higiēnu, epidēmisko drošību un pārtikas nekaitīgumu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumu dēļ ir apdraudēta cilvēku dzīvība un veselība;

22.7. citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

23. Sanitārās inspekcijas amatpersonām, veicot darba pienākumus, jānēsā īpašas atšķirības zīmes — žetoni, kā arī jābūt klāt dienesta apliecībām. To paraugus, nēsāšanas un uzrādīšanas kārtību apstiprina labklājības ministrs.

24. Sanitārās inspekcijas amatpersonām ir aizliegts izpaust juridisko un fizisko personu komercnoslēpumus, kas tām kļuvuši zināmi, pildot dienesta pienākumus.

25. Sanitārās inspekcijas amatpersonām ir aizliegts personiski vai ar trešo personu starpniecību piedalīties sanitārās inspekcijas kontrolei un uzraudzībai pakļauto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) saimnieciskajā darbībā.

26. Sanitārās inspekcijas amatpersonas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir saucamas pie disciplinārās, administratīvās, civiltiesiskās atbildības un kriminālatbildības.

27. Sanitārās inspekcijas amatpersonu lēmumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt tiesā. Sanitārās inspekcijas amatpersonu lēmumu pārsūdzēšana neaptur to izpildi, izņemot likumos noteiktos gadījumus.

V. Pārejas jautājumi

28. Noteikumi stājas spēkā ar 1997.gada 1.oktobri.

Ministru prezidents A.Šķēle

Labklājības ministrs V.Makarovs