Ministru kabineta noteikumi Nr. 262

Rīgā 1997.gada 29.jūlijā (prot. nr. 42 16.§)

Tirdzniecības un pakalpojumu kontroles centra nolikums

Izdoti saskaņā ar likuma
“Par patērētāju tiesību aizsardzību” 32.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Tirdzniecības un pakalpojumu kontroles centrs (turpmāk — centrs) ir valsts pārvaldes iestāde, kas pilda kontroles funkcijas tirdzniecības un pakalpojumu jomā. Centrs ir Tirdzniecības uzraudzības valsts komitejas tiesību un saistību pārņēmējs.

2. Centra kompetencē ir:

2.1. kontrolēt patērētāju tiesību ievērošanu un aizsardzību tirdzniecības un pakalpojumu jomā;

2.2. kontrolēt likumos un Ministru kabineta noteikumos centram deleģēto pilnvaru ietvaros tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas noteikumu ievērošanu.

3. Centrs ir Ekonomikas ministrijas pakļautībā esoša valsts civiliestāde.

4. Centrs ir juridiska persona, un tam ir zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un pilnu centra nosaukumu.

5. Centra darbību finansē, piešķirot dotācijas no vispārējiem valsts budžeta ieņēmumiem.

6. Centram ir budžeta konts Valsts kasē.

II. Centra uzdevumi

7. Centram ir šādi uzdevumi:

7.1. veikt tirdzniecības uzņēmumu un pakalpojumu uzņēmumu darbības kontroli;

7.2. veikt tirdzniecības uzņēmumu un pakalpojumu uzņēmumu reklāmas darbības kontroli, izņemot jomas, kurās saskaņā ar likumiem vai citiem normatīvajiem aktiem uzraudzības vai kontroles funkcijas noteiktas citām valsts pārvaldes iestādēm;

7.3. pieprasīt no personām (vai to pilnvarotiem pārstāvjiem), kuras veic uzņēmējdarbību tirdzniecības un pakalpojumu jomā, novērst tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas noteikumu un patērētāju tiesību pārkāpumus un kontrolēt, vai atklātie pārkāpumi tiek novērsti;

7.4. izskatīt un pārbaudīt iedzīvotāju iesniegumus un sūdzības par tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas noteikumu pārkāpumiem, patērētāju tiesību pārkāpumiem un realizēto preču vai sniegto pakalpojumu kvalitāti un ziņot iesniedzējiem par pārbaužu rezultātiem, pieņemtajiem lēmumiem un veiktajiem pasākumiem;

7.5. izskatīt iedzīvotāju priekšlikumus tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas noteikumu pilnveidošanas un patērētāju tiesību aizsardzības jautājumos;

7.6. sniegt palīdzību iedzīvotājiem konflikta situāciju risināšanā, ja tiek pārkāpti tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas noteikumi vai netiek ievērotas patērētāju tiesības;

7.7. sniegt konsultācijas iedzīvotājiem un patērētāju tiesību aizsardzības sabiedriskajām organizācijām patērētāju tiesību aizsardzības jautājumos;

7.8. sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai tirdzniecības un pakalpojumu jomā, kā arī patērētāju tiesību aizsardzības jautājumos;

7.9. regulāri sniegt informāciju par centra darbību televīzijā, radio un presē.

8. Centrs savus uzdevumus veic sadarbībā ar valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām, kā arī sniedz informāciju valsts pārvaldes vai pašvaldību institūcijām par tirdzniecības uzņēmumos un pakalpojumu uzņēmumos konstatētajiem pārkāpumiem jomās, kuru uzraudzība vai kontrole ir minēto institūciju kompetencē.

III. Centra amatpersonu tiesības

9. Centra amatpersonas ir centra vadītājs, vadītāja vietnieks, vadītāja palīgs, struktūrvienību vadītāji, vecākie inspektori un inspektori.

10. Centra amatpersonas ir ierēdņi (ierēdņu kandidāti).

11. Centra amatpersonas savas kompetences ietvaros ir tiesīgas:

11.1. uzrādot dienesta apliecību, netraucēti apmeklēt valsts teritorijā izvietotos tirdzniecības uzņēmumus un pakalpojumu uzņēmumus un pārbaudīt:

11.1.1. tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas noteikumu ievērošanu;

11.1.2. preču izcelsmi apliecinošus dokumentus;

11.1.3. par precēm vai pakalpojumiem sniedzamās informācijas esamību, patiesumu un atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

11.1.4. svēršanas un mērīšanas procesa izpildes pareizību;

11.1.5. skaita, svara vai mēra noteikšanas pareizību;

11.1.6. norēķinu kārtības ievērošanu un norēķinu pareizību;

11.1.7. pirkumu vai pakalpojumu apliecinoša dokumenta izsniegšanu un preču vai pakalpojumu dokumentācijas noformēšanas pareizību;

11.2. aizliegt maldinošas vai nepatiesas reklāmas izplatīšanu par precēm vai pakalpojumiem;

11.3. lai nepieļautu kvalitātes vai drošuma prasībām neatbilstošu preču izplatīšanu un pakalpojumu sniegšanu, veikt šādas darbības:

11.3.1. pārbaudīt preču kvalitāti vai drošumu apliecinošu dokumentu esamību;

11.3.2. ja saņemts iedzīvotāju iesniegums vai sūdzība par pārtikas, medicīnas preču, kosmētikas līdzekļu, parfimērijas izstrādājumu, rotaļlietu, zāļu vai farmaceitisko produktu, vai veterināro zāļu un veterinārfarmaceitisko produktu, vai dzīvnieku barības un dzīvnieku kopšanas līdzekļu, vai sadzīvē lietojamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu kvalitāti vai drošumu, sniegt attiecīgu informāciju institūcijām, kuras veic uzraudzību vai kontroli minētajās jomās;

11.3.3. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ņemt preču paraugus (izņemot šo noteikumu 11.3.2.apakšpunktā minētajām precēm) un nodot tos testēšanas laboratorijām kvalitātes vai drošuma pārbaudei, izdevumus sedzot no vainīgās puses līdzekļiem;

11.3.4. pieaicināt attiecīgi pilnvarotus ekspertus preču (izņemot šo noteikumu 11.3.2.apakšpunktā minētās preces) vai pakalpojumu kvalitātes vai drošuma pārbaudei, izdevumus sedzot no vainīgās puses līdzekļiem;

11.3.5. normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos apturēt preču (izņemot šo noteikumu 11.3.2.apakšpunktā minētās preces) realizāciju vai pakalpojumu sniegšanu līdz testēšanas laboratoriju vai attiecīgi pilnvarotu ekspertu atzinuma saņemšanai;

11.3.6. pamatojoties uz testēšanas laboratoriju vai attiecīgi pilnvarotu ekspertu atzinumu, pieprasīt izņemt no apgrozības preces (izņemot šo noteikumu 11.3.2.apakšpunktā minētās preces) vai pieprasīt pārtraukt pakalpojumu sniegšanu, ja to kvalitāte vai drošums neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

11.4. sastādīt pārbaudes aktus un administratīvo pārkāpumu protokolus par tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas noteikumu un patērētāju tiesību pārkāpumiem;

11.5. izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un pieņemt lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu ražotājam (izgatavotājam) vai pārdevējam, vai pakalpojumu sniedzējam, vai reklamētājam;

11.6. pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām informāciju, kas nepieciešama centra uzdevumu izpildes nodrošināšanai.

IV. Centra amatpersonu atbildība

12. Centra amatpersonām ir aizliegts izpaust juridisko un fizisko personu komercnoslēpumus, kas tām kļuvuši zināmi, pildot dienesta pienākumus.

13. Centra amatpersonu pieņemtos lēmumus un veiktās darbības var pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā.

V. Centra struktūra

14. Centra darbu vada centra vadītājs, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets.

15. Centra vadītājs:

15.1. ir atbildīgs par centra uzdevumu izpildi;

15.2. dod centra amatpersonām un darbiniekiem saistošus rīkojumus;

15.3. koordinē centra sadarbību ar valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām;

15.4. atbild par centram piešķirto budžeta līdzekļu izlietošanu likumā noteiktajā kārtībā;

15.5. apstiprina centra struktūru un nosaka katras struktūrvienības funkcijas;

15.6. centram noteiktā štata vienību skaita ietvaros apstiprina centra štatu sarakstu;

15.7. ieceļ amatā un atbrīvo no amata centra ierēdņus (ierēdņu kandidātus), kā arī pieņem darbā un atlaiž no darba centra darbiniekus;

15.8. slēdz darba līgumus;

15.9. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv centru.

16. Centra struktūrvienības darbojas saskaņā ar centra vadītāja apstiprinātiem nolikumiem.

17. Centrs ir tiesīgs izveidot reģionālas struktūrvienības.

VI. Noslēguma jautājumi

18. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru Padomes 1993.gada 3.marta lēmumu nr.113 “Par Ārējās tirdzniecības ministrijas Tirdzniecības uzraudzības valsts komitejas nolikumu” (Latvijas Vēstnesis, 1993, 2.nr.).

Ministru prezidents A.Šķēle

Ekonomikas ministra vietā —
finansu ministrs R.Zīle