• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mūsu lauksaimniecība kopības kontekstā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.08.1997., Nr. 194/195 https://www.vestnesis.lv/ta/id/44531

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Mūsu lauksaimniecība kopības kontekstā (turpinājums)

Vēl šajā numurā

01.08.1997., Nr. 194/195

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Mēs un eiropa

Mūsu lauksaimniecība kopības kontekstā

Dace Ozola, lauksaimniecības atašeja Briselē,

— “Latvijas Vēstnesim”

Uzskatu, ka Eiropas Komisijas atzinumā jeb viedoklī, kas pirms divām nedēļām izraisīja satraukumu Latvijas sabiedrībā, mūsu valsts ir raksturota objektīvi. Jā, tajā bija sīkas kļūdas, taču attiecībā uz lauksaimniecību bija atspoguļoti arī pāris nedēļas veci dati. Zemkopības ministrija, ierēdņi un ražotāji ir strādājuši dažādos līmeņos, lai jaunākie dati par Latvijas lauksaimniecību nonāktu Briselē. Piemēram, atzinumā figurēja arī pārmaiņas cukura licencēšanā Latvijā. Tādēļ teikt, ka atzinums bija neobjektīvs, nebūtu korekti. Mēs paši zinām, cik daudz vēl ir nepadarītā, un, ja to kāds no malas pasaka, tas, nenoliedzami, ir nepatīkami.

Atzinumā tika fiksēts pašreizējais stāvoklis Latvijā, tas ir kā momentuzņēmums, kas nerāda attīstības dinamiku. Latvija pēdējā laikā attīstās ļoti strauji, bet atzinums neatspoguļo to milzīgo ieguldījumu, darbu, kas jau ir paveikts, turklāt īsā laika posmā. EK viedoklis ir faktu konstatējums, un tajā trūkst attīstības analīzes, līdz ar to atzinums nerada kopainu par reālo situāciju valstī. Tādēļ ļoti svarīgas ir ES ierēdņu darba vizītes Latvijā, lai varētu salīdzināt lietas “uz papīra” un dzīvē.

Nozīmīga ir šīs nedēļas nogalē gaidāmā ES lauksaimniecības komisāra Franca Fišlera vizīte Latvijā, kas ilgs trīs dienas, tās laikā būs tikšanās ne tikai ar politiķiem, bet arī ar lauksaimniecības produktu ražotājiem un pārstrādātājiem. Vizītes gaitā varēs redzēt Latvijas lauksaimniecības attīstības posmus reāli, nevis tikai no sarunām, fotogrāfijām, ziņojumiem.

Kāpēc Latvijai vajadzētu kļūt par ES dalībvalsti? Populārs kļuvis viedoklis, ka Eiropa nav ieinteresēta, lai attīstītos Latvijas un visas Baltijas lauksaimniecība, lai rastos papildu konkurence. Šāds jautājuma traktējums ir aplams. Neviena valstu savienība, tajā skaitā arī ES, nav ieinteresēta uzņemt valsti ar sagrautu lauksaimniecību. EK atzinums uzskatāmi parāda Latvijas vājos punktus, virzienus, kuros būtu jāpiestrādā, un tas ir ne tikai Latvijas, bet arī ES interesēs.

Pirmais un galvenais ar lauksaimniecību saistītais jautājums ir banku stabilitāte, iespējas zemniekiem saņemt kredītus un attīstoties piesaistīt investīcijas. Ir jau aprēķināts, cik miljonu latu vajadzīgs, lai radītu jaunas darbavietas, neierobežojot iekšējā tirgus aizsargmehānismus.

Mūsu pārstrādes uzņēmumi pašlaik gūst peļņu galvenokārt uz lētā darbaspēka rēķina. Trūkst investīciju. Ja tās būtu, mūsu pārstrādes produkti piecu sešu gadu laikā noteikti kļūtu konkurētspējīgi ar Eiropas produktiem. Vēl viens aspekts attiecībā uz pārstrādi. Eiropas Savienības valstīs pārstrādātāji ir atbildīgi par ražotāju, par zemnieku. Jo stiprāks ir pārstrādātājs, kurš strādā ar sava apgabala zemnieku saražotajām izejvielām, jo aktīvāk viņš stimulē zemniekus sekot veterinārajiem un produktu kvalitātes jautājumiem. Pārstrādātājs ir ieinteresēts saņemt labas izejvielas, jo bez šī kvalitatīvā pirmsākuma nebūs arī kvalitatīva galaprodukta. Tātad, ražojot labu preci, zemnieki saņem arī lielāku maksu un ceļas dzīves līmenis. Un tā ir lieta, kas jāsaprot, bet ko vēl negrib pieņemt mūsu pārstrādātāji: just atbildību par saviem ražotājiem, būt ieinteresētiem viņu attīstībā. Tā ir atgriezeniska saite.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!