PĒC CEĻA
Plūdu vidū, vasaras vidū, Viduseiropā
“Odra atgādina satrakotu Amazoni. Plūdos gājuši bojā 35 cilvēki, ūdens klāj vairāk nekā 300 apdzīvotas vietas, tai skaitā arī lielpilsētu Vroclavu. Sagrauti 56 tilti, izskaloti 1300 kilometri ceļa,” raksta Polijas prese. Par plūdu nelaimēm savā zemē vēstī arī vācieši. Poļi gan atviegloti nopūšas, ka daudz mazāk ūdens līmenis cēlies Vislā un tās pietekās, līdz ar to nav nopietnu briesmu Krakovai un Varšavai.
Uz dienvidiem no Polijas galvaspilsētas arī visi galvenie ceļi ir braukšanas kārtībā. Vien Zakopanes apkaimē var dažviet samanīt applūdušus tīrumus un pļavas.
Slovākijas kalnu apgabalos vietējie stāsta, ka šogad ik urdziņa esot īpaši bagāta ar ūdeni. Un nav jau arī brīnums, jo Augstajos Tatros ik dienu līst vismaz stundas četras un pat ilgāk.
Ka plūdi piemeklējuši arī Ungārijas galvaspilsētu, redzams šajos attēlos, kas tapuši Budapeštas centrā valsts parlamenta tuvumā. Satiksmes zīmes ūdenī, piebrauktuves tiltiem — slēgtas, jo tām pāri veļas dzeltenbrūni duļķaina straume. Plūdu dēļ veidojas kilometriem gari satiksmes sastrēgumi, lai gan Budapeštā tiltu pāri Donavai ir krietni vairāk nekā Rīgā pāri Daugavai. Slēgta arī tramvaja līnija, kas atrodas līdzās krastmalai, ja Donavas līmenis kāps vēl par kādiem pārdesmit centimetriem, tad sliežu ceļi nonāks zem ūdens.
Tomēr kopumā šķiet, ka ungārus un Ungāriju plūdu briesmas nesatrauc. Viņiem tā ir tikai papildu eksotika, ar ko vasaras karstumā izbrīnīt ciemiņus no tuvām un tālām zemēm, jo viesu brīnumskaistajā Budapeštā nekad netrūkst. Arī no Latvijas.
Andris Sproģis,
“LV” nozaru virsredaktors
Autora foto
Donava, Budapešta, 1997.gada jūlijs. Daži pārdrošnieki pastaigājas pa ielu, kur mutuļo upes straume
Šī kuģīšu piestātne atrodas pašā Donavas krastā, taču upe paplašinājusi savu teritoriju un tagad pat prāvi kociņi aug straumē
Ielas zem ūdens ir pašā Budapeštas centrā pie parlamenta ēkas, ceļa zīmes rāda, ka jābrauc taisni — vai tiešām dzelmē?