Valsts prezidents Amerikā

Pirmdien,

4. augustā

Šajā dienā Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis apmeklēja Stenfordas universitātes Hūvera institūtu.

Hūvera institūts ir nosaukts bijušā ASV prezidenta Herberta Hūvera vārdā, kura prezidentūras laiks bija divdesmito un trīsdesmito gadu mija. Pirms kļuvis par prezidentu, viņš vadījis ASV palīdzības programmu valstīm, kuras cietušas Pirmā pasaules kara laikā Eiropā, un viņa atbildībā ietilpusi arī Latvija.

Tāpēc Latvijas Valsts prezidents, ierodoties Hūvera institūtā, vispirms apmeklēja arhīvu. Tā darbinieki bija sagatavojuši minēto vēstures lappusi dažu dokumentu liecībās. Arhīva darbinieki parādīja atsevišķus dokumentus par Kārļa Ulmaņa darbību, vairākas Latvijas diplomātu un politiķu dienasgrāmatas, kā arī materiālus par neatkarības atjaunošanas laiku Latvijā. Viņi G.Ulmanim izteica lūgumu, ka vēlētos arhīvā iegūt kopijas no dokumentiem, kas liecina par Padomju savienības sabrukuma laiku un neatkarīgas Latvijas atdzimšanu. Šis vēstures posms Hūvera institūtā ir reprezentēts tikai nedaudzos dokumentos. Valsts prezidents izteica atbalstu Hūvera institūta un Latvijas arhīvu savstarpējai apmaiņai ar vēstures dokumentiem.

Tad Valsts prezidentam G.Ulmanim bija saruna ar Hūvera institūta direktoru un vadošajiem zinātniekiem. Sarunā piedalījās bijušais ASV valsts sekretārs Dzordžs Šulcs un bijušais ASV aizsardzības ministrs Viljams Perijs.

Tikšanās gaitā Valsts prezidents un Hūvera institūta akadēmiķi pārrunāja politiski aktuālus tematus. Viens temats saistīts ar NATO paplašināšanas procesu un Madridē pieņemtajiem lēmumiem. Īpaša uzmanība tika pievērsta Latvijas un pārējo Baltijas valstu transformācijas procesam un to pakāpeniskai integrācijai ES un NATO. Guntis Ulmanis pauda savu viedokli par transformācijas procesu Latvijā, kura gaitā var runāt arī par izmaiņām mūsu identitātē. Viņš izteica savas domas arī par to, kādas jaunas šķautnes iegūst Eiropas identitāte. Ir sācies reālais NATO un ES paplašināšanas process, kas radīs izmaiņas kopējā Eiropas identitātē.

Tāpat zīmīgs temats, runājot par Eiropas identitāti, ir aizsāktā NATO un Krievijas sadarbība. Tie ir faktori, kas ietekmē arī Latvijas tuvināšanos NATO un ES. Valsts prezidents piekrita Viljamam Perijam, ka Latvijas integrācijas procesam NATO īpaši svarīgas ir vairākas lietas: Latvijas dalība mācībās programmas “Partnerattiecības mieram” ietvaros, “Baltbata” un līdzīgu projektu tālāka attīstība, politiski simboliska ir arī Latvijas dalība miera spēkos Bosnijā. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka arī ASV un Baltijas harta, kas tiek izstrādāta, ir ļoti nozīmīga Latvijai un Baltijai kopumā.

Sarunā vēl tika apspriesta iespēja Latvijas pārstāvjiem atsākt mācības Hūvera institūtā.

Otrdien,

5.augustā

Vakar turpinājās Latvijas Valsts prezidenta darba komandējums Amerikas Savienotajās Valstīs.

Valsts prezidents ir devies uz Čikāgu, kur viņam paredzēta programma, lai iepazītos ar militārās izglītības sistēmu ASV bruņotajos spēkos.

Valsts prezidenta preses dienests