ATSAUCĒ IETVERT:
Mūsu uzvedība un mūsu veselība Starp mītiem un īstenību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.08.1997., Nr. 197 https://www.vestnesis.lv/ta/id/44560
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
INFORMĀCIJA
Mūsu veselība un mūsu uzvedība
Pēc Baltijas Datu nama veiktās
Latvijas iedzīvotāju aptaujas
“Reproduktīvā veselība un uzvedība”
Turpinājums.
Sākums “LV” š.g. 179.,
180/181., 184/185.,
186.,189/190.,
194/195 numuros
Kontracepcija
111. zīm. % — no tiem, kuri mainījuši pretapaugļošanās metodi pēdējo triju gadu laikā. Siev. N=465 Vīr. N=201
To, ka seksuāli aktīvie vīrieši un sievietes kontracepcijas līdzekļu izvēlē ir visai konservatīvi, liecina fakti, ka vairāk kā trīs ceturtdaļas no viņiem pēdējo 3 gadu laikā nav mainījuši pretapaugļošanās metodi, neskatoties uz visai pieaugušo informāciju šai laukā.
Attieksmes jautājumi.
112. zīm. Visi respondenti (%)
113. zīm. Visi respondenti (%)
Jautājums par sievietes nevainību, stājoties laulībā, ir viens no tiem nedaudzajiem, kur ievērojami atšķiras sieviešu un vīriešu nostāja (tam iebilst divas trešdaļas sieviešu, ap 40% vīriešu).
Vardarbība
Vīrieši visvairāk cietuši no fiziskās vardarbības (katrs ceturtais), bet gandrīz katra piektā sieviete cietusi no psiholoģiskās vardarbības (18,7%). Arī vīriešiem psiholoģiskā vardarbība nav gājusi secen (15%). Seksuālo vardarbību biežāk minējušas sievietes (6,6%).
Tas, ka katrs otrais vīrietis un trešā sieviete, kuri cietuši no vardarbības, nav meklējuši palīdzību varētu mudināt domāt par vardarbības seku neatrisināšanu kā stresa, neiecietības, naida cēloni cilvēku savstarpējās attiecībās (skat 117. zīm.).
Nav mazsvarīgi, ka vēlēšanos izmantot psihoterapeita, psihologa konsultācijas biežāk paudušas sievietes nekā vīrieši. Tas mudina domāt, ka vīrieši biežāk saskārušies ar šo problēmu neatrisināšanu vai risina tās citādā veidā.
114. zīm. Visi respondenti (%)
115. zīm. Visi respondenti (%)
116. zīm. Visi respondenti (%)
117. zīm. % —no tiem, kuriem nācies ciest no
vardarbības
118. zīm. % — no tiem, kuri palīdzību meklējuši
pie psihoterapeita
119. zīm. Visi respondenti (%)
HIV, AIDS, STS
Kā rāda pētījumā iegūtie dati, tad attieksmes jautājumi par tādām slimībām kā AIDS, HIV, STS arī ir tā jautājumu grupa, uz kuru gan sievietes, gan vīrieši ir atbildējuši ļoti līdzīgi (skat. 120. - 130. zīm.), parādot sabiedrībā valdošos uzskatus gan par to, kā cilvēks var inficēties ar HIV, STS, gan arī kam ir vislielākais risks inficēties ar HIV, STS.
120. zīm. Visi respondenti (%)
121. zīm. Visi respondenti (%)
122. zīm. Visi respondenti (%)
Tikai nedaudz vairāk kā puse no visiem respodentiem, uz jautājumiem “cik daudz Jūs zināt par AIDS, HIV, STS” atbildēja, ka zin ļoti daudz un diezgan daudz (piemēram, ļoti daudz un diezgan daudz par AIDS zin 67% sieviešu un 53% vīriešu). Jāuzsver, ka sieviešu informētības līmenis par tādām slimībām kā AIDS, HIV, STS ir nedaudz augstāks nekā vīriešiem (apmēram 10%).
Vairākumā gadījumos aptaujātie izprot, ka ar HIV var inficēties “asinskontaktu” un dzimumattiecību ceļā, zināms izņēmums ir zobārsta vai manikīres pakalpojumi. Taču diezgan daudz pieļauj, ka arī sadzīves kontaktos (lietojot kopējus priekšmetus, tualetēs u.c.) var inficēties (skat.123. - 124. zīm.). Diezgan svarīgi būtu iedzīvotājiem zināt, kāda veida kontakti nerada risku inficēties ar HIV, lai šī vīrusa nēsētāji nenonāktu vispārējā sociālā izolētībā.
123. zīm. Visi vīrieši (%)