Projekts

1997.gada jūlija redakcijā

Latvijas Republikas Civilprocesa likums 4.daļa

Šķīrējtiesa (arbitrāža)

Izstrādāts darba grupā

Ziedoņa Špengeļa vadībā

Par Civilprocesa sadaļu

“Šķīrējtiesa (arbitrāža)”

Eiropā un visā pasaulē plaši izplatīts tāds alternatīvs strīdu izšķiršanas veids kā šķīrējtiesa. Attīstoties tirgus ekonomikas attiecībām, rodas vairāk strīdu un pieaug to daudzveidība, kā arī uzņēmēju prasības pret strīdu izšķiršanas konfidencialitāti un strīdiem piemērojamo procesuālo likumdošanu. Ārvalstu praksē pieņemts, ka lielākā daļa uzņēmēju strīdu tiek nodoti izšķiršanai šķīrējtiesā. Attīstoties ekonomiskajām attiecībām ar ārvalstu uzņēmējiem, Latvijas uzņēmēji saskaras ar jautājumu, kur nodot izšķiršanai iespējamos pušu strīdus. Tas ir aktuāli arī privatizācijas procesā, kuras sakarā Latvijā ienāk ārvalstu investori, kas, vadoties pēc pasaules prakses, vēlas nodot strīdus izšķiršanai šķīrējtiesās. Šobrīd šķīrējtiesu jautājums Latvijas likumdošanā nav pilnībā regulēts. Pašlaik Latvijā šķīrējtiesu darbības jautājumus reglamentē tikai Civilprocesa kodeksā vēl padomju varas laikos iekļautais Nolikums par šķīrējtiesu, kurš tika izstrādāts, balstoties uz padomju varas procesuālajiem principiem, un daži grozījumi, kas šai Nolikumā tika izdarīti 1996.gadā, nav pārveidojuši Nolikumu par starptautiskajam līmenim atbilstošu likumdošanas aktu. Tas zināmā mērā attur puses no strīdu nodošanas izšķiršanai Latvijas šķīrējtiesās, un līgumos nereti tiek paredzēta strīdu nodošana izšķiršanai Londonas, Parīzes, Stokholmas u.c. šķīrējtiesā, kur process ir ļoti dārgs, turklāt to vēl vairāk sadārdzina ārvalstu advokātu algošana un ceļa izdevumi, tādēļ Latvijas uzņēmējiem tas bieži ir nepieejams. Civilprocesa likuma sadaļas par šķīrējtiesām pieņemšana radītu likumdošanas bāzi, lai vietēju un starptautisku darījumu līgumos būtu iespēja paredzēt nodot strīdus izšķiršanai šķīrējtiesās Latvijā, domājams, tam piekristu arī liela daļa ārvalstu uzņēmēju, jo likums būtu autoritāte uzņēmējiem.

Latvijā šķīrējtiesas pastāvēja arī pirmās republikas laikā, un Latvijas Civilprocesa likums paredzēja iespēju civiltiesisko strīdu izšķirt šķīrējtiesā. Arī šķīrējtiesu darbību regulējošās normas bija iekļautas Civilprocesa likumā kā 3.daļas IV nodaļas 2.apakšnodaļa — Šķīrējtiesa (1488.—1521.p.).

Par pamatu projektam ņemts UNCITRAL (ANO Starptautiskās tirdzniecības tiesību komiteja) izstrādātais un 1985.gadā ANO Ģenerālajā asamblejā apstiprinātais parauglikums. Parauglikumā šķīrējtiesu darbības reglamentācija balstās uz vispāratzītiem šķīrējtiesas darbības principiem, kuri apkopoti kopš šā gadsimta divdesmitajiem gadiem un tiek ievēroti, izstrādājot gan starptautiskās konvencijas, gan atsevišķas valsts šķīrējtiesu darbību reglamentējošo likumdošanu. Balstoties uz UNCITRAL parauglikumu, nacionālo likumdošanu šķīrējtiesu jautājumos izstrādājušas 17 valstis, to skaitā Austrālija, Kanāda, Somija, Bulgārija, Krievija, Ukraina, Lietuva, 4 ASV štati u.c., bet Zviedrija, kurai likums par šķīrējtiesu bija vēl pirms parauglikuma apstiprināšanas, pašlaik pārstrādā savu likumdošanu atbilstoši UNCITRAL parauglikumam.

Civilprocesa sadaļas “Šķīrējtiesa (arbitrāža)”

likumprojekta izstrādāšanas darba grupas vadītājs

Ziedonis Špengelis

Likumprojekts

Civilprocesa likums

4.da~a. šķīrējtiesa (arbitrāža)

59.nodaļa. Vispārīgie noteikumi

450.pants. Šķīrējtiesās (arbitrāžās) izšķiramie strīdi

(1) Puses var vienoties par strīda, kas jau radies vai var rasties nākotnē, nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā (arbitrāžā).

(2) Šķīrējtiesā (arbitrāžā) var nodot izšķiršanai jebkuru civiltiesisku strīdu, izņemot tos, kurus saskaņā ar likumu var izskatīt tikai tiesā.

60.nodaļa. Šķīrējtiesas (arbitrāžas) līgums

451.pants. Šķīrējtiesas (arbitrāžas) līguma jēdziens

Šķīrējtiesas (arbitrāžas) līgums ir šajā likumā noteiktajā kārtībā noslēgta vienošanās starp pusēm par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā (arbitrāžā).

452.pants. Šķīrējtiesas (arbitrāžas) līguma puses

Šķīrējtiesas (arbitrāžas) līgumu var noslēgt:

1) rīcībspējīga fiziskā persona neatkarīgi no pilsonības un dzīvesvietas;

2) Latvijas Republikā vai ārvalstīs reģistrēta juridiskā persona.

453.pants. Šķīrējtiesas (arbitrāžas) līguma forma

(1) Šķīrējtiesas (arbitrāžas) līgumu noslēdz rakstveidā. To kā atsevišķu noteikumu (šķīrējtiesas (arbitrāžas) klauzulu) var ietvert jebkurā līgumā.

(2) Puses var noslēgt šķīrējtiesas (arbitrāžas) līgumu, apmainoties ar vēstulēm, telefaksiem, telegrammām vai citiem telekomunikācijas līdzekļiem, kuros izteikta griba par strīda vai iespējamā strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā (arbitrāžā).

(3) Šķīrējtiesas (arbitrāžas) līgumu var atcelt vai grozīt, pusēm rakstiski vienojoties.

454.pants. Šķīrējtiesas (arbitrāžas) līguma spēks

(1) Personas, kas noslēgušas līgumu par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā (arbitrāžā), nav tiesīgas no tā atteikties, ja likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā šķīrējtiesas (arbitrāžas) līgums nav grozīts vai atcelts.

(2) Šķīrējtiesas (arbitrāžas) līgums ir spēkā, kamēr tiesiskā attiecība, kuras sakarā noslēgts šķīrējtiesas (arbitrāžas) līgums, neizbeidzas ar noilgumu vai mierizlīgumu, ja vien puses šķīrējtiesas (arbitrāžas) līgumam nav noteikušas citu termiņu.

(3) Ja šķīrējtiesas (arbitrāžas) līgums kā atsevišķs noteikums ir ietverts pušu noslēgtajā līgumā (turpmāk — pamatlīgums), šķīrējtiesas (arbitrāžas) līgums uzskatāms par patstāvīgu līgumu. Ja pamatlīguma termiņš izbeidzies vai šķīrējtiesa (arbitrāža) atzīst pamatlīgumu par spēkā neesošu, šķīrējtiesas (arbitrāžas) līgums paliek spēkā.

455.pants. Šķīrējtiesas (arbitrāžas) līgumam piemērojamais likums

Ja šķīrējtiesas (arbitrāžas) līgumā nav noteikts tam piemērojamais likums, šķīrējtiesas (arbitrāžas) līgumam piemērojamais likums nosakāms saskaņā ar šā likuma 489.pantu.

61.nodaļa. Šķīrējtiesas (arbitrāžas) procesa organizācija

456.pants. Strīda pakļautības šķīrējtiesai (arbitrāžai) noteikšana

(1) Par strīda pakļautību lemj pati šķīrējtiesa (arbitrāža), arī gadījumos, kad kāda no pusēm apstrīd šķīrējtiesas (arbitrāžas) līguma esamību vai spēkā esamību.

(2) Iesniegumu par to, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai (arbitrāžai), puse var iesniegt pirms vai kopā ar atsauksmi uz prasību.

(3) Šķīrējtiesa (arbitrāža) jautājumu par strīda pakļautību tai var izlemt jebkurā šķīrējtiesas (arbitrāžas) procesa stadijā ar nolēmumu.

457.pants. Prasības nodrošināšana pirms prasības celšanas strīdos, kas pakļauti šķīrējtiesas (arbitrāžas) izšķiršanai

(1) Strīdos, kas pakļauti šķīrējtiesu (arbitrāžu) izšķiršanai, pēc iespējamā prasītāja pieteikuma tiesa pēc iespējamā atbildētāja vai tā mantas atrašanās vietas šā likuma 136.pantā noteiktajā kārtībā var nodrošināt prasību pirms tās celšanas. Tā pati tiesa pēc puses vai šķīrējtiesas (arbitrāžas) lūguma lemj par prasības nodrošinājuma atcelšanu vai grozīšanu.

(2) Šāds puses pieteikums nav uzskatāms par šķīrējtiesas (arbitrāžas) vienošanās neievērošanu un nav šķērslis strīda izšķiršanai šķīrējtiesā (arbitrāžā).

458.pants. Šķīrējtiesnesis (arbitrs)

(1) Šķīrējtiesnesis (arbitrs) ir persona, kas atbilstoši šķīrējtiesas (arbitrāžas) līguma un šā likuma noteikumiem ir iecelta strīda izšķiršanai.

(2) Par šķīrējtiesnesi (arbitru) var iecelt fizisku rīcībspējīgu personu neatkarīgi no tās tautības, pilsonības un dzīvesvietas, kura rakstiski ir piekritusi būt par šķīrējtiesnesi (arbitru).

(3) Šķīrējtiesnesim (arbitram) jāpilda savi pienākumi godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei, viņam jābūt neatkarīgam un objektīvam.

459.pants. Šķīrējtiesnešu (arbitru) skaits

(1) Šķīrējtiesnešu (arbitru) skaitam jābūt nepāra skaitlim. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu (arbitru) skaitu, šķīrējtiesa (arbitrāža) sastāv no trim šķīrējtiesnešiem (arbitriem).

(2) Šķīrējtiesa (arbitrāža) var sastāvēt arī no viena šķīrējtiesneša (arbitra), ja puses par to vienojas.

460.pants. Šķīrējtiesnešu (arbitru) iecelšana

(1) Pusēm ir tiesības brīvi noteikt šķīrējtiesnešu (arbitru) iecelšanas kārtību.

(2) Puses var uzticēt jebkurai rīcībspējīgai fiziskajai vai juridiskajai personai iecelt šķīrējtiesnešus (arbitrus).

(3) Ja šķīrējtiesas (arbitrāžas) līgumā noteikts, ka strīdu izšķir pastāvīgi darbojošā šķīrējtiesa (arbitrāža), šķīrējtiesnešus (arbitrus) ieceļ saskaņā ar šķīrējtiesas (arbitrāžas) reglamentu.

(4) Ja strīdu izšķir šķīrējtiesa (arbitrāža), kas izveidota konkrēta strīda izšķiršanai, un puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu (arbitru) iecelšanas kārtību, katra puse ieceļ pa vienam šķīrējtiesnesim (arbitram), kuri vienojoties ieceļ trešo šķīrējtiesnesi (arbitru), kurš ir šķīrējtiesas (arbitrāžas) sastāva priekšsēdētājs.

461.pants. Šķīrējtiesneša (arbitra) atcelšana

Ja puse iecēlusi šķīrējtiesnesi (arbitru) un par to ir paziņots otrai pusei, tā nevar atcelt šo šķīrējtiesnesi (arbitru) bez otras puses piekrišanas.

462.pants. Šķīrējtiesneša (arbitra) noraidījuma pamati

(1) Personai, kurai tiek prasīta piekrišana iecelšanai par šķīrējtiesnesi (arbitru), jāatklāj jebkādi apstākļi, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par viņas objektivitāti un neatkarību.

(2) Šķīrējtiesnesim (arbitram) līdz šķīrējtiesas (arbitrāžas) procesa beigām nekavējoties jāatklāj pusēm šie apstākļi, ja vien puses par tiem jau nav informētas iepriekš.

(3) Šķīrējtiesnesi (arbitru) var noraidīt, ja pastāv apstākļi, kuri izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību, vai ja viņa kvalifikācija neatbilst tai, par kuru puses vienojušās. Puse var noraidīt šķīrējtiesnesi (arbitru), kuru tā iecēlusi vai kura iecelšanā tā piedalījusies, tikai tad, ja noraidījuma pamati šai pusei kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesneša (arbitra) iecelšanas.

463.pants. Šķīrējtiesneša (arbitra) noraidījuma kārtība

(1) Puses var brīvi vienoties par šķīrējtiesneša (arbitra) noraidījuma kārtību.

(2) Ja strīdu izšķir pastāvīgi darbojošā šķīrējtiesā (arbitrāžā) un puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša (arbitra) noraidījuma kārtību un sekām, to nosaka šķīrējtiesas (arbitrāžas) reglaments.

(3) Ja strīdu izšķir šķīrējtiesa (arbitrāža), kas izveidota konkrēta strīda izšķiršanai, un puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša (arbitra) noraidījuma kārtību, puse, kura vēlas noraidīt šķīrējtiesnesi (arbitru), piecpadsmit dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par šā šķīrējtiesneša (arbitra) iecelšanu vai tai kļuvis zināms kāds no 462.pantā minētajiem apstākļiem, nosūta šķīrējtiesnešiem paziņojumu, norādot tajā, kuru šķīrējtiesnesi (arbitru) noraida, un noraidījuma pamatus. Ja šķīrējtiesnesis (arbitrs), kuram pieteikts noraidījums, neatsakās no savu pienākumu pildīšanas vai ja otra puse nepiekrīt šķīrējtiesneša (arbitra) noraidījumam, jautājumu par noraidījumu izlemj pārējie šķīrējtiesneši (arbitri). Ja strīdu izšķir viens šķīrējtiesnesis (arbitrs), jautājumu par noraidījumu izlemj šis šķīrējtiesnesis (arbitrs).

464.pants. Šķīrējtiesneša (arbitra) pilnvaru izbeigšanās

(1) Šķīrējtiesneša (arbitra) nāves gadījumā vai ja šķīrējtiesnesis (arbitrs) nevar veikt vai neveic šķīrējtiesneša (arbitra) pienākumus, šķīrējtiesneša (arbitra) pilnvaras var tikt izbeigtas.

(2) Puses var brīvi vienoties par šķīrējtiesneša (arbitra) pilnvaru izbeigšanos un šķīrējtiesneša (arbitra) pilnvaru izbeigšanās kārtību.

(3) Ja strīdu izšķir pastāvīgi darbojošā šķīrējtiesā (arbitrāžā) un puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša (arbitra) pilnvaru izbeigšanās kārtību, šķīrējtiesneša (arbitra) pilnvaru izbeigšanās kārtību un sekas nosaka šķīrējtiesas (arbitrāžas) reglaments.

465.pants. Jauna šķīrējtiesneša (arbitra) iecelšana

Ja šķīrējtiesnesis (arbitrs) noraidīts vai viņa pilnvaras izbeigušās, jaunu šķīrējtiesnesi (arbitru) ieceļ šā likuma 460.pantā noteiktajā kārtībā.

63. nodaļa. Strīda izšķiršana šķīrējtiesā (arbitrāžā)

466.pants. Pušu līdztiesība

Šķīrējtiesa (arbitrāža), izšķirot strīdu, ievēro pušu līdztiesības principu. Katrai pusei ir vienādas tiesības izklāstīt savu viedokli un aizstāvēt savas tiesības.

467.pants. Šķīrējtiesas (arbitrāžas) procesa kārtības noteikšana

(1) Pusēm ir tiesības brīvi noteikt šķīrējtiesas (arbitrāžas) procesa kārtību.

(2) Ja puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai pastāvīgi darbojošā šķīrējtiesā (arbitrāžā), bet nav vienojušās par šķīrējtiesas (arbitrāžas) procesa kārtību, uzskatāms, ka puses ir vienojušās par strīda izšķiršanu saskaņā ar šās pastāvīgi darbojošās šķīrējtiesas (arbitrāžas) reglamentu.

(3) Ja strīdu izšķir šķīrējtiesa (arbitrāža), kas izveidota konkrēta strīda izšķiršanai, un puses nav vienojušās par šķīrējtiesas (arbitrāžas) procesa kārtību, šķīrējtiesas (arbitrāžas) sastāvs var izšķirt strīdu tādā veidā, kādu tas uzskata par vispiemērotāko.

468.pants. Termiņi

(1) Šķīrējtiesa (arbitrāža) pati nosaka procesuālos termiņus.

(2) Pastāvīgi darbojošā šķīrējtiesa (arbitrāža) ievēro šķīrējtiesas (arbitrāžas) reglamentā noteiktos procesuālos termiņus.

469.pants. Strīda izšķiršanas vieta

Pusēm ir tiesības brīvi noteikt strīda izšķiršanas vietu. Ja puses par to nav vienojušās, strīda izšķiršanas vietu nosaka šķīrējtiesa (arbitrāža).

470.pants. Šķīrējtiesas (arbitrāžas) valoda

(1) Šķīrējtiesa (arbitrāža) notur procesu valsts valodā. Puses var vienoties par procesa noturēšanu citā valodā. Ja kāds no procesa dalībniekiem nepārvalda valodu, kurā tiek noturēts process, šķīrējtiesa (arbitrāža) var pieaicināt tulku. Kārtību, kādā tiek apmaksāti tulka pakalpojumi, nosaka šķīrējtiesa (arbitrāža).

(2) Šķīrējtiesa (arbitrāža) var pieprasīt pusēm jebkura rakstveida pierādījuma tulkojumu vai notariāli apliecinātu tulkojumu valodā, kādā tiek noturēts process.

471.pants. Pušu pārstāvība

(1) Fiziskās personas savas lietas šķīrējtiesā (arbitrāžā) ved pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību.

(2) Juridisko personu lietas šķīrējtiesā (arbitrāžā) ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji.

(3) Puses šķīrējtiesas (arbitrāžas) procesā var pieaicināt zvērinātus advokātus juridiskās palīdzības sniegšanai.

472.pants. Maksa par pakalpojumiem šķīrējtiesā (arbitrāžā)

(1) Maksā par pakalpojumiem šķīrējtiesā (arbitrāžā) ietilpst maksa, kas sedz šķīrējtiesas (arbitrāžas) procesa vai citus ar strīda izskatīšanu saistītos izdevumus, kā arī šķīrējtiesneša (arbitra) honorārs.

(2) Maksas par pakalpojumiem šķīrējtiesā (arbitrāžā) apmēru, kā arī apmaksas termiņus un kārtību nosaka šķīrējtiesa (arbitrāža), ievērojot prasības summas apmēru, strīda sarežģītību un šķīrējtiesas (arbitrāžas) līgumā minētos nosacījumus.

473.pants. Šķīrējtiesas (arbitrāžas) procesa konfidencialitāte

(1) Šķīrējtiesas (arbitrāžas) process un nolēmums ir konfidenciāli. Informāciju par šķīrējtiesas (arbitrāžas) procesu un nolēmumu nedrīkst sniegt trešām personām un publicēt, izņemot gadījumu, kad puses vienojas par pretējo.

(2) Šķīrējtiesas (arbitrāžas) sēdes ir slēgtas. Personas, kas nepiedalās procesā, var būt klāt šķīrējtiesas (arbitrāžas) sēdē tikai ar pušu piekrišanu.

474.pants. Šķīrējtiesas (arbitrāžas) procesa uzsākšana

(1) Šķīrējtiesas (arbitrāžas) process sākas ar brīdi, kad atbildētājs saņem prasītāja paziņojumu par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesai (arbitrāžai).

(2) Pastāvīgi darbojošās šķīrējtiesas (arbitrāžas) reglaments vai puses vienojoties var noteikt citu šķīrējtiesas (arbitrāžas) procesa uzsākšanas kārtību.

475.pants. Prasības pieteikuma iesniegšana

(1) Prasības pieteikumu šķīrējtiesā (arbitrāžā) iesniedz rakstveidā.

(2) Prasības pieteikumā norāda

1) informāciju par pusēm:

a) juridiskajām personām: nosaukumu un juridisko adresi, ja prasītājam ir zināmi,— arī reģistrācijas numuru un tālruņa numuru;

b) fiziskajām personām: vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, ja prasītājam ir zināmi,— arī personas kodu un tālruņa numuru;

2) prasības saturu, summu, prasības summas aprēķinu;

3) apstākļus, kas apstiprina prasību;

4) pievienoto dokumentu sarakstu.

(3) Prasības pieteikumam pievieno

1) pušu vienošanos par šķīrējtiesu (arbitrāžu), ja vien šī vienošanās nav ietverta pamatlīgumā;

2) līgumu, kura sakarā radies strīds;

3) dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā;

4) pierādījumus par prasības nosūtīšanu atbildētājam.

476.pants. Atsauksme uz prasību

Atbildētājam pušu vai šķīrējtiesas (arbitrāžas) noteiktajā termiņā jāiesniedz atsauksme uz prasību, norādot iebildumus, ja tādi ir, un to apstiprinošus pierādījumus.

477.pants. Pretprasība

(1) Puses var brīvi vienoties par pretprasības iesniegšanas kārtību.

(2) Ja puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai pastāvīgi darbojošā šķīrējtiesā (arbitrāžā), bet nav vienojušās par pretprasības iesniegšanas kārtību, to nosaka pastāvīgi darbojošās šķīrējtiesas (arbitrāžas) reglaments.

(3) Ja strīdu izšķir šķīrējtiesa (arbitrāža), kas izveidota konkrēta strīda izšķiršanai, un puses nav vienojušās par pretprasības iesniegšanas kārtību, atbildētājs ir tiesīgs visā šķīrējtiesas (arbitrāžas) procesa laikā līdz sprieduma pieņemšanai iesniegt pretprasību, lai tā tiktu izskatīta kopā ar sākotnējo prasību, ja pretprasības priekšmets aptverts ar šķīrējtiesas (arbitrāžas) līgumu.

478.pants. Prasības grozīšana un papildināšana

Ja puses nav vienojušās par pretējo, puse var grozīt un papildināt prasību un iebildumus pret to visā šķīrējtiesas (arbitrāžas) procesa laikā līdz sprieduma pieņemšanai. Šķīrējtiesa (arbitrāža) var noraidīt šādus grozījumus un papildinājumus, ja uzskata to par procesa novilcināšanu.

479.pants. Mutiskais un rakstiskais šķīrējtiesas (arbitrāžas) process

(1) Ievērojot pušu noslēgto šķīrējtiesas (arbitrāžas) līgumu, šķīrējtiesa (arbitrāža) var nolemt rīkot sēdes, lai noklausītos pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī iepazīties ar rakstiskiem pierādījumiem un citiem materiāliem, vai šķīrējtiesas (arbitrāžas) procesu noturēt, pamatojoties tikai uz rakstiskiem pierādījumiem un materiāliem. Pat ja puses vienojušās par mutiska šķīrējtiesas (arbitrāžas) procesa nenoturēšanu, šķīrējtiesa (arbitrāža) nozīmē mutisku šķīrējtiesas (arbitrāžas) sēdi, ja viena no pusēm to pieprasa procesa laikā.

(2) Šķīrējtiesa (arbitrāža) laikus paziņo pusēm par šķīrējtiesas (arbitrāžas) sēdi.

(3) Šķīrējtiesa (arbitrāža) iepazīstina puses ar jebkuriem iesniegumiem, dokumentiem un citu informāciju, kuru tā saņēmusi, kā arī ar ekspertu atzinumiem un citiem pierādījumiem.

480.pants. Korespondence

(1) Visi paziņojumi, pieteikumi un cita veida korespondence nosūtāma ierakstītā vēstulē vai citādi, fiksējot nosūtīšanas faktu, vai arī nogādājama adresātam personīgi pret parakstu.

(2) Korespondence uzskatāma par saņemtu, ja korespondence ir piegādāta adresātam personīgi vai piegādāta pēc pasta adreses, juridiskās personas juridiskās adreses vai fiziskās personas dzīvesvietas, bet, ja to nevar noskaidrot, tad pēc pēdējās zināmās adreses.

481.pants. Sekas, ja puses nepiedalās šķīrējtiesas (arbitrāžas) procesā

Ja bez attaisnojošiem iemesliem

1) prasītājs neiesniedz prasības pieteikumu atbilstoši šā likuma 475.pantam, šķīrējtiesa (arbitrāža) procesu izbeidz;

2) atbildētājs neiesniedz atsauksmi uz prasību atbilstoši šā likuma 476.pantam — šķīrējtiesa (arbitrāža) turpina procesu, tomēr neuzskatot šādu neiesniegšanu par prasības atzīšanu, ja šķīrējtiesas (arbitrāžas) līgumā nav noteikts citādi;

3) puses neierodas uz mutisku šķīrējtiesas (arbitrāžas) sēdi vai neiesniedz rakstveida pierādījumu, šķīrējtiesa (arbitrāža) turpina procesu un izšķir strīdu, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem.

482.pants. Pierādījumi

(1) Pierādīšanas līdzekļi šķīrējtiesā (arbitrāžā) var būt pušu paskaidrojumi, rakstiski pierādījumi, lietiski pierādījumi un ekspertu atzinumi.

(2) Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu un iebildumu pamatojumu. Šķīrējtiesa (arbitrāža) var pieprasīt pusēm iesniegt papildu dokumentus vai citus pierādījumus.

(3) Rakstiskos pierādījumus parasti iesniedz oriģinālā. Ja puse iesniedz dokumenta norakstu, šķīrējtiesa (arbitrāža), ja uzskata to par nepieciešamu, var pieprasīt iesniegt oriģināldokumentu. Oriģināldokumentu pēc tās personas lūguma, kas iesniegusi šo dokumentu šķīrējtiesā (arbitrāžā), šķīrējtiesa (arbitrāža) atdod atpakaļ, atstājot procesa materiālos apliecinātu dokumenta norakstu.

(4) Šķīrējtiesa (arbitrāža) pati nosaka pierādījumu pieļaujamību, atbilstību un pamatotību.

483.pants. Ekspertīze

(1) Ja šķīrējtiesas (arbitrāžas) līgumā nav noteikts citādi, šķīrējtiesa (arbitrāža) var noteikt ekspertīzi, aicināt vienu vai vairākus ekspertus.

(2) Pusēm pēc šķīrējtiesas (arbitrāžas) pieprasījuma ir jāiesniedz vai jāuzrāda ekspertam nepieciešamā informācija, dokumenti, preces vai citi priekšmeti.

(3) Pēc puses pieprasījuma un, ja šķīrējtiesa (arbitrāža) to uzskata par nepieciešamu, pēc atzinuma došanas eksperts piedalās šķīrējtiesas (arbitrāžas) sēdē, lai dotu paskaidrojumus un atbildētu uz pušu jautājumiem par savu atzinumu.

(4) Kārtību, kādā tiek apmaksāti eksperta pakalpojumi, nosaka šķīrējtiesa (arbitrāža).

484.pants. Prasības nodrošināšana

Pēc vienas puses pieprasījuma šķīrējtiesa (arbitrāža) var pieņemt otrai pusei obligāti izpildāmu lēmumu par prasības nodrošināšanu. Šķīrējtiesa (arbitrāža) var pieprasīt no pretējās puses iesniegt attiecīgu nodrošinājumu šāda lēmuma izpildei.

485.pants. Puses — fiziskās personas — nāve un puses — juridiskās personas — izbeigšanās procesuālās sekas

(1) Puses — fiziskās personas — nāve vai puses — juridiskās personas izbeigšanās neizbeidz šķīrējtiesas (arbitrāžas) līgumu un šķīrējtiesas (arbitrāžas) procesu, ja puses nav vienojušās par pretējo un ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu.

(2) Šai gadījumā šķīrējtiesa (arbitrāža) aptur šķīrējtiesas (arbitrāžas) procesu uz laiku līdz puses tiesību pārņēmēja leģitimācijai.

(3) Pēc šā panta otrajā daļā noteiktā termiņa šķīrējtiesas (arbitrāžas) procesu atjauno.

486.pants. Tiesības uz iebildumiem

Ja ir pārkāpts vai nav ievērots kāds no šķīrējtiesas (arbitrāžas) procesa obligātiem noteikumiem, pusei, kas piedalās šķīrējtiesas (arbitrāžas) procesā, bez vilcināšanās, tiklīdz tai par to ir kļuvis zināms vai vajadzētu kļūt zināmam, jāiesniedz šķīrējtiesai (arbitrāžai) un otrai pusei rakstiski iebildumi. Puse, kas zina, ka ir pārkāpts vai nav ievērots kāds no minētajiem noteikumiem, bet turpina piedalīties šķīrējtiesas (arbitrāžas) procesā un neiesniedz iebildumus pret tādiem pārkāpumiem, uzskatāma par atteikušos no savām tiesībām celt šādus iebildumus.

487.pants. Protokols

(1) Šķīrējtiesas (arbitrāžas) sēdes parasti netiek protokolētas. Tomēr, ja kāda no pusēm to pieprasa, sēdes protokolē.

(2) Protokolu raksta šķīrējtiesas (arbitrāžas) izraudzītais sekretārs. Puses sekretāru var noraidīt šā likuma 462. un 463.pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Protokolu paraksta visi šķīrējtiesneši un sekretārs. Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un izteikt iebildumus vai piezīmes. Par piezīmju atbilstību sēdē notikušajam lemj šķīrējtiesa (arbitrāža).

(4) Kārtību, kādā tiek apmaksāti sekretāra pakalpojumi, nosaka šķīrējtiesa (arbitrāža).

488.pants. Procesa dokumentu glabāšana pēc šķīrējtiesas (arbitrāžas) procesa pabeigšanas

(1) Pastāvīgi darbojošā šķīrējtiesā (arbitrāžā) procesa dokumenti pēc šķīrējtiesas (arbitrāžas) procesa pabeigšanas paliek glabāšanā šķīrējtiesā (arbitrāžā). Šķīrējtiesa (arbitrāža) dokumentu uzglabāšanu veic saskaņā ar likumu “Par arhīviem”.

(2) Ja šķīrējtiesa (arbitrāža) izveidota konkrēta strīda izšķiršanai, procesa dokumenti tiek noformēti tādā eksemplāru skaitā, lai pēc šķīrējtiesas (arbitrāžas) procesa pabeigšanas tos vienā eksemplārā izsniegtu katrai pusei. Ja kāda no pusēm šķīrējtiesas (arbitrāžas) procesa laikā iesniegusi šķīrējtiesai (arbitrāžai) dokumentu oriģinālus, šķīrējtiesa (arbitrāža) tai atdod atpakaļ šos dokumentu oriģinālus. Otrai pusei pēc tās lūguma šķīrējtiesa (arbitrāža) izsniedz šo dokumentu oriģinālu šķīrējtiesas (arbitrāžas) apliecinātus norakstus.

64. nodaļa. Šķīrējtiesas (arbitrāžas) nolēmums

489.pants. Strīdam piemērojamais materiālais likums

(1) Izšķirot strīdu, šķīrējtiesai (arbitrāžai) vispirms jāapsver, vai puses ir vienojušās par to, pēc kādiem likumiem apspriežamas viņu savstarpējās attiecības. Tāda vienošanās ir spēkā, ciktāl tas nav pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem.

(2) Ja šāda vienošanās nav bijusi, pušu tiesiskai attiecībai piemērojamais likums nosakāms saskaņā ar Civillikuma noteikumiem.

490.pants. Nolēmumu pieņemšana šķīrējtiesā (arbitrāžā)

(1) Visi nolēmumi (lēmumi un spriedumi) šķīrējtiesā (arbitrāžā), ja tā sastāv vairāk kā no viena šķīrējtiesneša (arbitra), tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu.

(2) Šķīrējtiesas (arbitrāžas) sastāva priekšsēdētājs var patstāvīgi izlemt procesuālos jautājumus, ja viņam to uzticējušas puses vai pārējie šķīrējtiesneši (arbitri).

(3) Šķīrējtiesas (arbitrāžas) nolēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas dienu. Tas nav pārsūdzams un protestējams.

491.pants. Mierizlīgums

(1) Ja šķīrējtiesas (arbitrāžas) procesa laikā puses noslēdz mierizlīgumu, šķīrējtiesa (arbitrāža) procesu izbeidz.

(2) Pēc pušu pieprasījuma un ja tas nav pretrunā ar likumu, pušu mierizlīguma saturu apstiprina šķīrējtiesa (arbitrāža) ar savu lēmumu. Šādam lēmumam ir tāds pats juridisks spēks kā šķīrējtiesas (arbitrāžas) spriedumam.

492.pants. Šķīrējtiesas (arbitrāžas) spriedums

(1) Šķīrējtiesas (arbitrāžas) spriedumu taisa rakstveidā, un to paraksta šķīrējtiesneši (arbitri). Ja šķīrējtiesa (arbitrāža) sastāv no vairākiem šķīrējtiesnešiem (arbitriem), spriedumu paraksta visi šķīrējtiesneši (arbitri), bet, ja viens no šķīrējtiesnešiem (arbitriem) neparaksta spriedumu, šķīrējtiesas (arbitrāžas) spriedumā jānorāda iemesls, kāpēc nav viņa paraksta. Spriedumā norāda tā pieņemšanas datumu un vietu.

(2) Spriedumā jānorāda tā pamatojums un motivējums, ja vien puses nav vienojušās par pretējo, kā arī tiesas secinājums par prasības apmierināšanu vai pilnīgu vai daļēju noraidīšanu.

(3) Šķīrējtiesas (arbitrāžas) spriedumā norāda šķīrējtiesas (arbitrāžas) izdevumus, kā arī šo izdevumu un izdevumu par pušu juridisko pārstāvniecību un palīdzību sadalījumu starp pusēm.

(4) Šā panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā parakstītā šķīrējtiesas (arbitrāžas) sprieduma norakstu nosūta pusēm.

493.pants. Šķīrējtiesnešu (arbitru) parakstu uz nolēmuma apliecināšana

Pastāvīgi darbojošās šķīrējtiesās (arbitrāžās) šķīrējtiesnešu (arbitru) parakstu uz nolēmuma apliecināšanas kārtību nosaka reglaments, bet, ja šķīrējtiesa (arbitrāža) tiek izveidota konkrēta strīda izšķiršanai, šķīrējtiesnešu (arbitru) parakstus apliecina notariāli.

494.pants. Šķīrējtiesas (arbitrāžas) procesa izbeigšana

Šķīrējtiesa (arbitrāža) pieņem lēmumu par šķīrējtiesas (arbitrāžas) procesa izbeigšanu, ja

1) prasītājs atsauc savu prasību un atbildētājs neiebilst pret to;

2) puses vienojas par šķīrējtiesas (arbitrāžas) procesa izbeigšanu ar mierizlīgumu;

3) šā likuma 481.panta 1.punktā noteiktajā gadījumā;

4) šķīrējtiesa (arbitrāža) atzīst, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai (arbitrāžai);

5) iestājusies puses — fiziskās personas — nāve vai puses — juridiskās personas — izbeigšanās, un apstrīdētā tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses vienojušās, ka process šādā gadījumā ir izbeidzams.

495.pants. Šķīrējtiesas (arbitrāžas) sprieduma labošana, tulkošana un papildu spriedums

(1) Piecpadsmit dienu laikā pēc sprieduma saņemšanas katra puse, paziņojot par to otrai pusei, var lūgt šķīrējtiesu (arbitrāžu)

1) izlabot jebkuru spriedumā pielaisto kļūdu aprēķinos, gramatisko vai drukas kļūdu. Šādas kļūdas šķīrējtiesa var izlabot arī pēc savas iniciatīvas;

2) izskaidrot spriedumu. Sprieduma izskaidrojums no tā pieņemšanas brīža kļūst par sprieduma neatņemamu sastāvdaļu;

3) pieņemt papildu spriedumu, ja spriedumā nav izšķirta kāda līdz sprieduma pieņemšanai iesniegtā prasība. Ja šķīrējtiesa (arbitrāža) uzskata lūgumu par pamatotu, tā šo lūgumu izlemj, taisot papildu spriedumu.

(2) Šķīrējtiesa (arbitrāža) lemj, vai pušu piedalīšanās ir nepieciešama, šķīrējtiesai (arbitrāžai) izlemjot šādu jautājumu.

496.pants. Jaunatklātie apstākļi

(1) Šķīrējtiesa (arbitrāža) var pēc puses lūguma no jauna izšķirt strīdu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, kuriem ir būtiska nozīme un kuri nav bijuši zināmi un nav varējuši būt zināmi šai pusei.

(2) Lūgumu par strīda izskatīšanu no jauna sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem puse var iesniegt piecpadsmit dienu laikā no dienas, kad pusei šie apstākļi kļuvuši zināmi vai tai bija jāuzzina par šiem apstākļiem. Lūgumu nevar izskatīt, ja kopš šķīrējtiesas (arbitrāžas) nolēmuma pieņemšanas pagājuši vairāk nekā 10 gadi.

65. nodaļa. Latvijā pieņemtā šķīrējtiesas (arbitrāžas) nolēmuma izpilde

497.pants. Šķīrējtiesas (arbitrāžas) nolēmuma izpilde

(1) Šķīrējtiesas (arbitrāžas) nolēmums pusēm ir obligāts un izpildāms labprātīgi šķīrējtiesas (arbitrāžas) nolēmumā noteiktajā termiņā. Ja šķīrējtiesas (arbitrāžas) nolēmumā nolēmuma izpildes termiņš nav noteikts, šķīrējtiesas (arbitrāžas) nolēmums izpildāms nekavējoties.

(2) Ja šķīrējtiesas (arbitrāžas) nolēmums labprātīgi netiek pildīts, ieinteresētā puse ir tiesīga griezties rajona (pilsētas) tiesā pēc šķīrējtiesas (arbitrāžas) atrašanās vietas ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu šķīrējtiesas (arbitrāžas) nolēmuma piespiedu izpildei.

(3) Pusei, kura lūdz izsniegt izpildu rakstu, ne vēlāk kā trīs dienas pirms pieteikuma iesniegšanas tiesā par to šā likuma 480.panta kārtībā ir jāpaziņo pusei, pret kuru tiek prasīta šķīrējtiesas (arbitrāžas) nolēmuma piespiedu izpilde.

(4) Pieteikumam par izpildu raksta izsniegšanu jāpievieno

1) šķīrējtiesas (arbitrāžas) nolēmums vai apliecināts tā noraksts;

2) dokuments, kas apliecina pušu rakstveida vienošanos par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā (arbitrāžā), vai tā apliecināts noraksts;

3) pierādījumi, ka pusei, pret kuru tiek prasīta šķīrējtiesas (arbitrāžas) nolēmuma piespiedu izpilde, par to ir paziņots.

(5) Pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu izlemj tiesnesis vienpersoniski uz iesniegtā pieteikuma un tam pievienoto dokumentu pamata piecu dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas, nepaziņojot par to pusēm. Lēmums par izpildu raksta izdošanu stājas spēkā nekavējoties.

(6) Ja tiesa atzīst, ka ir pamats atteikt izdot izpildu rakstu, par to taisa motivētu lēmumu.

(7) Par lēmumu atteikt izdot izpildu rakstu var iesniegt blakus sūdzību vai protestu 10 dienu laikā no dienas, kad lēmums pieņemts.

(8) Kad lēmums atteikt izdot izpildu rakstu stājies likumīgā spēkā, strīdu var izšķirt vispārīgā kārtībā, ja izpildu rakstu atteikts izdot, pamatojoties uz šā likuma 498.panta pirmās daļas 1.punkta a), c) apakšpunktā un 2.punktā norādītajiem pamatiem, vai atkārtoti nodot izšķiršanai šķīrējtiesā, ja izpildu rakstu atteikts izdot, pamatojoties uz šā likuma 498.panta pirmās daļas 1.punkta b), d) apakšpunktā norādītajiem pamatiem.

498.pants. Pamati atteikumam izdot izpildu rakstu

(1) Tiesa var atteikt izdot izpildu rakstu tikai tad, ja

1) puse, pret kuru tiek prasīta šķīrējtiesas (arbitrāžas) nolēmuma izpildīšana, iesniedz tiesai pierādījumus, ka

a) šķīrējtiesas (arbitrāžas) līgumu noslēgusi rīcībnespējīga persona vai šķīrējtiesas (arbitrāžas) līgums nav spēkā saskaņā ar tam piemērojamo likumu;

b) tai nav ticis pienācīgā veidā paziņots par šķīrējtiesneša (arbitra) iecelšanu vai šķīrējtiesas (arbitrāžas) procesu un tas būtiski ietekmējis šķīrējtiesas (arbitrāžas) procesu;

c) šķīrējtiesas (arbitrāžas) nolēmums pieņemts par strīdu, kurš nav paredzēts šķīrējtiesas (arbitrāžas) līgumā vai kurš neatbilst šķīrējtiesas (arbitrāžas) līguma noteikumiem, vai arī tajā ir izšķirti jautājumi, kurus neietver šķīrējtiesas (arbitrāžas) līgums, ar noteikumu, ka šķīrējtiesas (arbitrāžas) nolēmumu var izpildīt tai daļā, kura atbilst šķīrējtiesas (arbitrāžas) līgumam, ja vien šo daļu var atdalīt no jautājumiem šķīrējtiesas (arbitrāžas) nolēmumā, kuri nav ietverti šķīrējtiesas (arbitrāžas) līgumā;

d) šķīrējtiesa (arbitrāža) netika izveidota vai šķīrējtiesas (arbitrāžas) process nenotika atbilstoši šķīrējtiesas (arbitrāžas) līgumam vai šā likuma noteikumiem;

2) ja tiesa konstatē, ka saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem konkrēto civiltiesisko strīdu var izskatīt tikai tiesā.

(2) Puse zaudē tiesības iebilst pret izpildu raksta izdošanu, ja šī puse saskaņā ar šā likuma 486.pantu uzskatāma par atteikušos no savām tiesībām celt šādus iebildumus.