MĒS VISI BALTIJĀ

Igaunijas

Republikā

Par pārmetumiem valdībai

Koalīcijas partijas priekšsēdētājs Tīts Vehi neatbalsta premjera Marta Sīmana valdības nodomu radīt kancleru padomi, kas pirms valdības sēdēm iztirzātu to darba kārtību.

Ekspremjers Tīts Vehi izteicies, ka viņš nevarot apgalvot, ka šāds lēmums ir kļūda, jo katra valdība izvēlas savu vadības stilu pati, bet viņš gan kancleru padomi nedibinātu. No valdības likuma un valdības vadīšanas loģikas izriet, ka kanclers ir visaugstākais ierēdnis, kas vada ministrijas aparāta darbu. — Valsts sekretārs līdz šim izpildīja un tam arī pašlaik ir jāpilda tie pienākumi, ko turpmāk ir paredzēts uzlikt kancleru padomei, — tā T.Vehi.

Valdībai iesniegtos priekšlikumus no normatīvi tehniskās puses pirms valdības sēdes izskata valsts kancelejas dokumentu nodaļa. T.Vehi uzskata, ka tā būtu dublēšanās, ja valdības sēdes darba kārtību vispirms izanalizētu pēc satura, bet tehniski un normatīvi — arī kancleru padome.

Kaut gan izlemšana ir valdības ziņā, padomei ir tiesības iesniegt valdībai priekšlikumus. Pēc T.Vehi atzinuma kancleru padomes uzdevums būtu valdību pilnībā atbrīvot no tehnisku jautājumu risināšanas, atstājot tai tikai lēmējas lomu.

— Bet valdībai ir jāzina, par ko tā pieņem lēmumu, — uzsvēra ekspremjers. Pēc T.Vehi vārdiem, ministrs nevar būt tikai politiķis, viņam ir jāzina arī savs darbības lauks.”

Kā premjers viņš esot izskatījis visus priekšlikumus un, kad bijis vajadzīgs, zvanījis priekšlikumu iesniedzējam ministram, lūdzot tekstus izlabot. Valdības sēdēs es neatbalstīju arī to, ka priekšlikuma izskatīšanā ministrs pieaicina ekspertus vai profesionāļus. Ministram pašam esot jāspēj priekšlikumu izklāstīt un atbildēt uz jautājumiem — Vehi atcerējās savu valdības laiku.

Pēc T.Vehi vārdiem, kancleru kā padomdevēju loma nemamāmi var pārvērsties par lēmēju lomu. — Lemj tas, kurš vairāk zina. Kad kancleru padome bez priekšlikumu izskatīšanas sāks dot padomus arī valsts vadīšanā, tad bez politikas šeit neiztikt, — piemetināja T.Vehi.

Valdības preses biroja direktors Juhans Kivirehks uzskata, ka tas nebūšot iespējams, jo pēc premjera Marta Sīmana priekšlikuma radītā kancleru padome no padomdevējas nepārvērtīsies par lēmēju. — Es neredzu iespēju, ka kancleri varētu iejaukties politisko jautājumu lemšanā vai priekšlikumu būtiski izmainīt. Viņu uzdevums būs kopā ar valsts sekretāru precizēt problēmas un vajadzības gadījumā kaut ko priekšlikumā pārveidot.

Par uzņēmējdarbības regulēšanu

Līdz šā gada 1.jūlijam Igaunijas uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 21516 uzņēmumi, no tiem 4287 akciju sabiedrības, 4478 fizisko personu uzņēmumi, kā arī 12 024 daļējas apvienības. Uzņēmumi, kuri līdz 1.septembrim nebūs reģistrēti uzņēmumu reģistrā vai pieteikti reģistrēšanai, tiks likvidēti piespiedu kārtā.

Kā paskaidroja tieslietu ministrs Pauls Varuls, līdz šim ir bijis pietiekami ilgs laiks — divi gadi — lai uzņēmumu piereģistrētu vai pārreģistrētu. Bet vienmēr atrodas tādi, kas visu atstāj uz beidzamo laiku. Tā Tallinā vien nav piereģistrēti 8500 uzņēmumi. Pēc uzņēmumu reģistra prognozēm, tādu uzņēmumu skaits, kam draudēs likvidēšana, Igaunijā būs apmēram 45000. Likvidēšanai ir divas iespējas.

Ja uzņēmumam nav īpašuma un tas nevienam nav parādā, tad tas vienkārši tiks izslēgts no reģistra. Bet, ja pret uzņēmēju būs prasības, tad likvidēšana notiks caur tiesu. Pat ja pret uzņēmēju nav prasību, bet tam ir īpašums, īpašniekiem jāiesniedz likvidācijas iesniegums un īpašuma dalīšana var notikt tikai likvidēšanas procesā.

Ziņas par uzņēmumdarbības piespiedu izbeigšanu tiks publicētas “Riigi Teataja” (“Valsts Ziņotājs”) lappusēs. Pēc tam parāda galvotājiem, akcionāriem, dalībniekem un locekļiem četru mēnešu laikā jāiesniedz prasības tiesā par likvidēšanas noteikšanu vai bankrota pasludināšanu.

Uzņēmumu reģistra būtība ir ieviest valstī vajadzīgo kārtību. Uzņēmumu reģistra nozīme galvenokārt saistās ar to, lai dotu garantijas uzņēmējpartneriem. Pārreģistrācijas galvenais motīvs ir likvidēt tā sauktos plaukta jeb formāli eksistējošos uzņēmumus, kuru skaits Tallinā vien varētu būt ap 15000. Uz 1.jūliju uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 21516 uzņēmumi, no kuriem 10 137 ir izveidoti pēc uzņēmumu likuma pastiprināšanas, bet 11379 — pārreģistrētie.

Par jaunumiem senvēstures pētniecībā

Arheologi beidzot atraduši senā Viljandi pils torņa paliekas, ko pētnieki ir meklējuši kopš arheoloģisko izrakumu sākšanas Viljandes pilī vispār. Šis tornis ir redzams 1602.gada Jakoba Laurusa gravīrā un 1683.gada zviedru laika plāna kopijā.

Turklāt blakus šim tornim arheologi atklājuši arī pirms Livonijas kara celtās apsildāmās telpas paliekas. Pēc arheologu domām, šeit atradusies bronzas apstrādātāja darbnīca. No savrupatradumiem tiek minēta kaula svilpīte un porcelāna pīpes galviņa. Turpmāk pētnieki lielāku uzmanību pievērsīs pils mūrim, kas celts XIII gadsimta vidū.

Sāmsalā turienes Vihmas akmens laikmeta apmetnes tuvumā arheologi atklājuši vēl vienu līdzīgu apmetni. Tā pieder pie tā sauktā pirmskeramikas posma mezolīta (vidējā akmens laikmeta) perioda un bijusi apdzīvota pirms 7000 gadiem. Līdz šim Sāmsalā bija zināmas piecas līdzīgas apmetnes, no kurām jaunatklātā Vihmas apmetne ir vecākā. Arheologi neizslēdz iespēju, ka šeit atradīs vēl līdzīgas apmetnes.

Lietuvas

Republikå

Par Eiropas Komisijas vērtējumu Lietuvai

Lietuvas sagatavošanās sarunām par iestāšanos ES speciālās delegācijas politiskais padomdevējs Eģidijus Vareiķis Eiropas Komisijas 16.jūlija paziņojumu komentēja šādi:

— Nevajadzētu dusmoties uz skolotāju, kas ielicis sliktāku atzīmi, nekā cerēts.

E.Vareiķis secina, ka ES, spriežot par valstu gatavību sākt sarunas, lai iestātos tajā, negrib pieļaut kļūdas. Tādas kļūdas kaitētu ES interesēm.

Delegācija ir izanalizējusi Eiropas Komisijas novērtējumu par valstīm, kas pretendē uz iestāšanos ES, un ir atradusi šajos dokumentos atsevišķus faktus un vispārinājumus, kas rada izbrīnu. Balstoties uz rūpīgu analīzi, izveidots dokumentu projekts, kurā novērtēts Eiropas Komisijas viedoklis par Lietuvu. Šis dokuments (Vērtējuma novērtējums) iesniegts apspriešanai Lietuvas premjerministram Ģediminam Vagnorim un viņa vadītajai valsts Eiropas integrācijas komisijai.

Lietuvas diplomāti ir nedaudz vīlušies, jo par valsti spriests pēc laika posma, kas Lietuvai nav bijis no labākajiem, tas ir, no 1994. līdz 1995.gadam. Tagad daudz kas mainījies, īpaši lauksaimniecībā. Ārlietu viceministrs Aļģimants Rimkūns atgādināja, ka pirms dažiem mēnešiem Eiropas Komisijas secinājumi par Lietuvas gatavību iestāties ES bija vēl sliktāki. Tātad mēģinājums informēt ES par jaunākajām izmaiņām ekonomikā un sociālajā sfērā, kā arī par centieniem harmonizēt tieslietu sistēmu nav bijis veltīgs. Valstu atbilstība ES vērtēta pēc vairākiem kritērijiem: demokrātijas, tirgus ekonomikas, nacionālo un Eiropas tiesību saskaņošanas. No demokrātijas viedokļa Lietuva ir iekļauta pirmajā (vislabāk novērtēto valstu) grupā, pēc abiem pārējiem kritērijiem — otrajā. Bez tam atsevišķā Eiropas Komisijas otrā direktorāta sagatavotā ziņojumā norādīts, ka ekonomikas attīstības perspektīvas Lietuvā ir vislabākās no trim Baltijas valstīm. Tāpēc Lietuvas ierēdņi cer, ka decembrī Luksemburgā ES starpvaldību konferences lēmums būs atkarīgs no reālā katras pretendējošās valsts progresa.

“Grūti noticēt, ka ES gribēs atšķirt Igauniju no citām Baltijas valstīm un tādējādi sagraut vairākus starptautiskus projektus, piemēram, “Via Baltica”,” norādīja E.Vareiķis. Turklāt ārvalstu politiskie komentētāji ir ievērojuši, ka Baltijas valstu atšķiršana ceļā uz ES kaitē to savstarpējām attiecībām un destabilizē to iekšējo politiku.

Tagad Lietuva nolēmusi aktīvi darboties, lai radītu ES labāku iespaidu par sevi. Lietuvas sagatavošanās dalībai ES prasīs daudz līdzekļu.

Paredzēts par 1,1 miljonu litu gadā palielināt Lietuvas pastāvīgās misijas izdevumus ES. Septembrī Briselē darbs jāsāk vēl sešiem Lietuvas ierēdņiem: vienam Zemes un mežsaimniecības ministrijas, vienam Iekšlietu ministrijas pārstāvim, kā arī četriem speciālistiem, kas pētīs ES iekšējo tirgu un kopējo drošības politiku un uzturēs tiešus sakarus ar Eiropas Komisiju, Eiroparlamentu un presi. Vēl nolemts izveidot Lietuvas diplomātiskās pārstāvniecības Grieķijā un Portugālē, jo Dienvideiropas valstu viedoklim ES ir liela nozīme.

Par palīdzību Polijai

Kā zināms, no visas pasaules uz Poliju tiek sūtīta palīdzība plūdos cietušajiem.

Polijas sabiedrība ļoti atzinīgi novērtējusi Lietuvas valdības lēmumu piešķirt pusmiljona litu plūdu seku likvidēšanai. Lietuvas vēstniecība Varšavā paziņojusi, ka Lietuvas valdība finansēs arī 60 poļu bērnu (no Opoles un Vroclavas) vasaras nometni.

Par miera uzturētāju pulku, kas gatavosies Dānijā

Daļa 6.Lietuvas miera uzturētāju pulka kareivju jau devusies uz Dāniju, pārējie viņiem pievienosies augusta sākumā. Pavisam 45 lietuviešu kareivji Dānijā mācīsies līdz oktobrim, bet pēc tam viņi dosies uz Bosniju iepriekšējā — 5.Lietuvas miera uzturētāju pulka vietā. Tāpat kā iepriekšējais, arī šis pulks ir iekļauts Dānijas bataljonā, kas savukārt ietilpst ASV divīzijas Ziemeļvalstu un Polijas brigādē.

Par Noziedzības novēršanas centru

Jaunizveidotais Noziedzības novēršanas centrs, kam Lietuvas valdība no budžeta līdzekļiem piešķīrusi 100 tūkstošus litu, bet ANO paplašināšanas programma — 150 tūkstošus ASV dolāru, sāk darbu rudenī.

Paredzams, ka tā būs civila iestāde, kas revidēs līdzšinējos likumus, gatavos jaunus likumprojektus, izdarīs piedāvāto likumu juridisku ekspertīzi no noziegumu mazināšanas viedokļa. Turklāt centram jānāk klajā ar iniciatīvu jaunu juridisko aktu sagatavošanā Seimā un valdībā, kā arī jāiesaista Lietuvas institūcijas starptautiskās noziegumu novēršanas programmās.

Materiāli “Latvijas Vēstnesim”:

par Lietuvu — ar Lietuviešu

valodas institūta (Viļņa)

atbalstu — Evija Liparte;

par Igauniju — Katrīna Ducmane