VALDĪBĀ

Pēc Ministru kabineta

5.augusta sēdes

Ministru prezidenta biedra Jura Kaksīša,

finansu ministra Roberta Zīles

un vides valsts ministra Induļa Emša

atbildes, skaidrojumi, komentāri

Preses konferencē pēc valdības sēdes vispirms runāja Juris Kaksītis:

— 29. jūnijā tika izveidota valdības komisija palīdzības sniegšanas koordinācijai sakarā ar šā gada 28. jūnijā Talsos notikušo traģēdiju. Tagad var uzskatīt, ka tā savu darbu ir beigusi, un šodien valdībā tika ziņots par tās darbu. Komisijas mērķis, kā jau liecina tās nosaukums, bija koordinēt palīdzības sniegšanu. Mūsuprāt, tā ir veikta, un katrā ziņā tas, kas varbūt vēl darāms, vairs nav jādara caur valdības komisiju. To visu var izdarīt vai nu Labklājības ministrija, vai nu Finansu ministrija, ja nepieciešama nauda.

Tātad mūsu pamatuzdevums sākotnēji, pirmajās dienās, bija medicīnas iestāžu nodrošināšana ar visu nepieciešamo, lai ārstētu cietušos. Bija jānodrošina finansējums bojā gājušo bērnu ģimenēm — bēru izdevumiem un tā tālāk. Uzdevums bija arī nodrošināt ar finansējumu tos, kuriem nepieciešama tālāka ārstēšana, kas varēja būt arī sarežģīta un pat ārpus mūsu valsts robežām. Mēs uzskatījām, ka nākamais mūsu uzdevums ir informēt valdību par to, cik gatavi esam pareizi reaģēt gan no normatīvo aktu viedokļa, gan no organizatoriskā viedokļa ārkārtas situācijās. Visbeidzot, sniegt valdībā informāciju par to, kas notiek prokuratūrā, izmeklējot šo lietu.

Izmeklēšana joprojām turpinās. Vēl nav pabeigtas visas tehniskās ekspertīzes. Tas nozīmē, ka vēl jāgaida, līdz tiks izlemts jautājums par to vai citu personu saukšanu pie kriminālatbildības. Prokuratūra savā atzinumā vēsta, ka tas var būt līdz 10. augustam. Saskaņā ar viņu plāniem tieši šodien tiek pabeigtas ekspertīzes.

Kas atteicas uz ārstēšanu, tad jāsaka, ka visi, kam nepieciešama akūtā ārstēšanās un kas ir bijuši Talsu vai Rīgas slimnīcās, šo ārstēšanu ir saņēmuši. Jāatzīmē, ka visumā ārstēšana notikusi veiksmīgi. No slimnīcām izrakstītie vai nu atrodas savās ģimenēs, vai arī rehabilitācijas iestādēs. Līdz ar to ārkārtas situācija praktiski ir beigusies. Sniegtais finansējums, mūsuprāt, ir izlietots atbilstoši mērķiem. Pāri palikušie 23 121,96 lati atrodas Talsu pašvaldības rīcībā. Talsos finansējums vēl būs nepieciešams, bet to varēs nodrošināt caur Finansu ministriju. Papildu finansējums pēc 15. jūlija — 35 094 lati — arī ir nodots Talsu pašvaldībai un atbilstoši tam, kā teikts rīkojumā, tiks arī izmantots.

Kā zināms, vienā no iepriekšējām valdības sēdēm Tieslietu ministrijai tika uzdots apkopot to normatīvo bāzi, kas attiecināma uz masu pasākumu rīkošanu. Nākamajai valdībai būs jālemj, vai pietiek ar tādu normatīvo bāzi, kāda pašlaik jau ir, lai nodrošinātu masu pasākumu veiksmīgu norisi, vai tomēr vajadzētu speciālu likumu par masu pasākumu organizēšanu. Tādā likumā, manuprāt, visu vajadzētu pateikt — kas ir atbildīgais, ar ko jāsaskaņo un tā tālāk.

Iekšlietu ministrija jau ir gādājusi, lai turpmāk būtu nodrošināta operatīvā apzināšanas sistēma. Tāda ir vajadzīga arī jebkurā citā institūcijā, lai ziņas tiktu operatīvi nogādātas tām personām, kam tālāk jārīkojas.

Ir sagatavoti visi dokumenti attiecībā uz cilvēkiem, kurus, mūsuprāt, vajadzētu apbalvot. Četri cilvēki ieteikti apbalvošanai ar Triju Zvaigžņu ordeni. Ordeņa domei jau nosūtīti materiāli par viņiem. Šodien valdība akceptēja rīkojumu par 15 personu apbalvošanu ar Ministru kabineta Atzinības rakstu. To pašu jau ir izdarījusi Labklājības ministrija un Talsu pašvaldība. Kā jau iepriekš teicu, arī finanses ir atvēlētas.

Tātad paši nepieciešamākie darbi, kas bija veicami valdības komisijai, ir pabeigti. Paliek tikai viens, manuprāt, nepieciešams darbs. Vajadzētu nodrošināt Stalšānu ģimenei, kas zaudēja divus bērnus, iespējas kādu laiku uzturēties kādā citā valstī, lai viņi varētu nedaudz aizmirsties no tā, kas šeit viņiem katru dienu atgādina smago traģēdiju. Es domāju, ka to varēs izdarīt.

Tad valdības sēdē nolemto komentēja Indulis Emsis:

— Šodien mēs izskatījām un akceptējām grozījumus Likumā par īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām. Šo grozījumu steidzamības nepieciešamību diktē divi iemesli. Pirmkārt, šis likums ir pieņemts 1993. gadā, bet šobrīd tajā ir daži punkti, kas vairs nesaskan ar jaunākajiem normatīvajiem aktiem. Tas attiecas uz ministrijas kompetenci, kur atsevišķi deleģējumi bija pretrunā ar Ministru kabineta iekārtas likumu. Līdz ar to vajadzēja dažus deleģējumus, kas bija ministrijai, pārcelt uz Ministru kabinetu. Bet galvenais steidzamības iemesls ir tas, ka mēs esam ieviesuši jaunu kategoriju — biosfēras rezervāts. Šo kategoriju mēs ieviesām tāpēc, ka pirmais biosfēras rezervāts Latvijā tiks nodibināts, ja Saeima atbalstīs likumu par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta izveidošanu, ko šodien akceptēja Ministru kabinets.

Kas tad ir šī jaunā īpaši aizsargājamās dabas teritorijas kategorija? Tā ir diezgan liela un starptautiski nozīmīga teritorija, kurā ir dabas, kultūrvēstures un cilvēka saimnieciskās darbības kompozīcija, kas ļauj šajā teritorijā īstenot ilgtspējīgas attīstības programmas. Tas varbūt skan nedaudz sarežģīti. Biosfēras rezervāti atšķiras no citām teritorijām, piemēram, no nacionālajiem parkiem, kas varētu būt tiem vistuvākā kategorija ar to, ka šajās teritorijās dominē dabas aizsardzības ieceres, reģionālās attīstības ieceres un ilgtspējīgas attīstības ieceres. Tāda teritorija tiek izveidota, lai rastu kompromisu starp tautsaimniecības attīstību, reģionālo attīstību un dabas vērtību saglabāšanu.

Jau 1990. gadā, kad mēs ar attiecīgu tā laika Ministru padomes lēmumu izveidojām Ziemeļvidzemes reģionālo dabas kompleksu, tas bija iecerēts kā teritorija, kurā tiks veikti priekšdarbi, lai varētu izveidot biosfēras rezervātu. Tas nozīmē, ka mēs tādējādi iegūtu starptautisku akceptu šai teritorijai. Jo biosfēras rezervāti nav tikai nacionālās likumdošanas jautājums. Lai biosfēras rezervāts tiktu izveidots, jāsaņem attiecīgas starptautiskas institūcijas atbalsts. Šīs teritorijas platība būs nedaudz lielāka par 430 tūkstošiem hektāru. Tā aptvers vairākus rajonus — Limbažu, Valmieras un daļu Valkas rajona. Tā stiepjas no Igaunijas robežas līdz Skultei, iekļaujot pat Liepupes gultni. Šī teritorija būtībā ir Salacas upes sateces baseins un vēl Rīgas jūras līcī ietekošo mazo upīšu sateces baseini. Šie upju baseini tad arī nosaka biosfēras rezervāta teritoriju. Arī jūras piekrastes akvatorija līdz 10 metru izobārai.

Šai teritorijai jau tagad ir administrācija, taču tai nav tādu pilnvaru, kādas būs pēc tam, kad Saeima pieņems šo likumu par biosfēras rezervātu. Nekādu drastisku īpaša režīma pastiprinājumu pēc jaunā statusa piešķiršanas šajā teritorijā nebūs. Jo, kā jau teicu, Ziemeļvidzemes rezervāts eksitē jau kopš 1990. gada. Spēkā paliek visi līdzšinējie ierobežojumi, kas attiecas uz fiziskajām un juridiskajām personām. Jaunu nebūs. Spēkā saglabājas visi noslēgtie līgumi starp šo Ziemeļvidzemes dabas kompleksu un vietējiem zemes īpašniekiem. Bet gada laikā jaunajai administrācijai būs jāizstrādā dabas aizsardzības plāns, kas jāiesniedz Ministru kabinetam apstiprināšanai. Un šajā jaunajā dabas aizsardzības plānā, iespējams, varētu būt papildu ierobežojumi, ja tādi būs nepieciešami.

Pēc tam runāja Roberts Zīle:

— Šodien Ministru kabineta sēdē man bija jāziņo par 27 izskatāmajiem jautājumiem.

Vispirms jāmin 81.panta kārtībā pieņemtie grozījumi Kredītiestāžu likuma 65.pantā, kas papildināts ar jaunu trešo daļu. Šis grozījums tagad ļaus Valsts kasei no pašvaldību kontiem pret saistībām, kas tām ir pret Valsts kasi, norakstīt līdzekļus. Šāds grozījums bija nepieciešams, lai pārņemtu saistības saskaņā ar līguma par “Latvijas gāzes” parādiem pārslēgšanu.

Ir precizēta informācija sakarā ar Ministru kabineta pieņemtajiem noteikumiem par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām valsts akciju sabiedrības “Rīgas tirdzniecības osta” teritorijā.

Nostāja šajā gadījumā ir līdzīga kā situācijā, kāda bija ar Rīgas lidostas teritoriju, bet platība šajā gadījumā ir daudz mazāka — aptuveni 6,5 hektāri, nevis 65, kā tas kļūdaini tika izziņots iepriekš.

81.pantā noteiktajā kārtībā tika pieņemti arī grozījumi likumā “Par vērtspapīriem”, un ar to tiek pabeigta likumdošanas harmonizācija ar Eiropas Savienības likumdošanu vērtspapīru tirgus jomā. Protams, vēl būs jāizdod virkne normatīvo aktu, bet tie vairs nebūs likuma līmenī.

Vairāki jautājumi saistījās ar Liepājas speciālo ekonomisko zonu un Ventspils brīvostu. Tika pieņemti pieci dažāda veida normatīvie akti — lai deleģētu speciālajos likumos nenoregulēto jautājumu izlemšanu Ministru kabinetā. Šajā jautājumu grupā iekļāvās arī grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām.

Vēl gribētu minēt noteikumus “Par pieļaujamo nikotīna daudzumu cigaretēs”, kas izdoti saskaņā ar likumā par tabakas izplatības ierobežošanu deleģētajām tiesībām, un Ministru kabineta ierosinātos grozījumus šai pašā likumā, ar kuriem mēs aicinām izslēgt normu par nikotīna daudzuma noteikšanu cigarellās, cigāros un pīpju tabakā, jo mēs to vienkārši nespējam un to nedara arī nekur citur pasaulē. Tas būtu viss par šāsdienas sēdē izskatītajiem jautājumiem.

Vēl gribētu izteikt savas pārdomas citā sakarā — saistībā ar to, ka es, acīmredzot kā visvaļīgākais ministrs, esmu pildījis trīs ministru pienākumus un tāpēc mana potenciāla kā finansu ministra līdzdalība jaunās valdības programmas izstrādē ir bijusi visai ierobežota. Šodien es šo apspriedi pametu aptuveni vienos, kad mēs bijām nonākuši tikai pie trešās sadaļas. Un tagad es nezinu, cik ilgu laiku man vajadzēs, lai iepazītos ar projekta tālāko daļu, un vai es kā iespējamais finansu ministrs varēšu to pieņemt. Jo es vienkārši nespēju sadalīt savu laiku, lai iepazītos ar programmu un varētu apgalvot, ka spēju to izpildīt.

Noslēgumā preses konferences dalībnieki atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Vai neparasti lielais šodien sēdē izskatīto jautājumu apjoms liecina par aizejošās valdības vēlmi vēl paveikt neizdarītos darbus?

Juris Kaksītis: — Jā, domāju, ka tas arī ir saprotams. Tas bija viens no iemesliem arī vēlmei šāsdienas sēdē iesniegt mūsu komisijas ziņojumu.

Vai izdevās izpildīt šāsdienas uzdevumu? Jā, domāju pat, ka simtprocentīgi. Jo lēmumi — vai nu pozitīvi, vai noraidoši — tika pieņemti gandrīz visos izskatāmajos jautājumos.

Tomēr jāatzīmē, ka lielākā daļa bija jau iepriekš plānoti jautājumi, arī 81.pantā noteiktajā kārtībā izskatāmie, tādēļ par kādu īpašu steigu, manuprāt, nevar runāt.

Roberts Zīle: — Mani pārsteidza lielais to jautājumu skaits, kas saistīti ar izdevumiem no neparedzēto gadījumu speciālā fonda. Likums ļauj šos līdzekļus izmantot ar finansu ministra atļauju, bet mums ir iedibināta kārtība, ka šos jautājumus mēs tomēr izskatām arī Ministru kabinetā un es iegūstu it kā papildu pilnvarojumu. Bet šodien sēdē izskatīto šāda veida jautājumu lielais skaits mani nepatīkami pārsteidza un katrā ziņā lika aizdomāties par to, kas mani sagaida kā iespējamo jaunās valdības finansu ministru.

Mintauts Ducmanis,

Dina Gailīte,

“LV” nozares redaktori

Pēc diktofona ieraksta 5.augusta

preses konferencē Valdības namā