Latvijas Republikas valdības ministri,

kuriem uzticību 1997.gada 7.augustā izteikusi Latvijas Republikas 6.Saeima

Ministru prezidents

Guntars Krasts

Dzimis 1957.gada 16.oktobrī Rīgā; precējies, trīs dēli. Izglītība: 1976.g. beidzis Rīgas 31.vidusskolu; 1983.g. — Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultāti. Ziņas par darbu: no 1983.g. līdz 1991.g. — zinātniskais līdzstrādnieks Latvijas Valsts Lauksaimniecības ekonomikas zinātniskās pētniecības institūtā; no 1991.g. līdz 1995.g. — uzņēmējs; kopš 1995.g. — ekonomikas ministrs. Citi pienākumi: Starptautiskā Valūtas fonda alternatīvais governors; Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas alternatīvais governors; Latvijas Privatizācijas aģentūras padomes priekšsēdētājs; Latvijas Attīstības aģentūras padomes priekšsēdētājs; Valsts nekustamā īpašuma aģentūras padomes priekšsēdētāja vietnieks; Latvijas Hipotēku un zemes bankas padomes loceklis. Publikācijas: vairāk nekā 30 zinātnisko rakstu Latvijā un ārzemēs. Svešvalodas: angļu, krievu. Vaļasprieks: tūrisms, peldēšana un slēpošana.

Ministru prezidenta

biedrs

Juris Kaksītis

Dzimis 1943.gada 27.aprīlī Gulbenes rajona Stāmerienas pagastā; precējies, divi bērni. Izglītība: beidzis Latvijas Valsts universitātes Juridiskās fakultātes Tiesību zinību nodaļu. Ziņas par darbu: no 1969.g. līdz 1977.g. — izmeklētājs un prokurora palīgs LPSR prokuratūrā; no 1977.g. līdz 1985.g. — tiesnesis Rīgas pilsētas Proletāriešu rajona tiesā; no 1985.g. līdz 1993.g. — tiesnesis Augstākajā tiesā; 1993.g. — tieslietu ministra vietas izpildītājs, valsts sekretāra vietnieks; 1994.g. — strādājis sabiedriskajā fondā “Par Latvijas iekšējo drošību”; no 1994.g. līdz 1995.g. — zvērināts advokāts; kopš 1997.g.februāra — Ministru prezidenta biedrs; kopš 1985.g. — līdztekus pamatdarbam LU Juridiskās fakultātes lektors; 6.Saeimas deputāts, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Svešvalodas: krievu, vācu.

Vides aizsardzības

un reģionālās attīstības

ministrs,

Ministru prezidenta biedrs

Anatolijs Gorbunovs

Dzimis 1942.gada 10.februārī Ludzas rajona Pildas pagastā; precējies, ir dēls. Izglītība: 1992.g. beidzis Rīgas Celtniecības tehnikumu; 1970.g. — Rīgas Politehnisko institūtu; 1978.g. — Maskavas Sabiedrisko zinātņu akadēmiju. Ziņas par darbu: no 1959.g. līdz 1962.g. strādājis par tehniķi celtnieku; no 1970.g.līdz 1974.g. — vecākais pasniedzējs Rīgas Politehniskajā institūtā; no 1974.g. līdz 1988.g. — darbs LKP rajona, Rīgas pilsētas komitejā un Centrālkomitejā; no 1988.g. līdz 1990.g. — LPSR Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs; no 1990.g. līdz 1993.g. — LR Augstākās padomes priekšsēdētājs; no 1993.g. līdz 1995.g. — 5.Saeimas priekšsēdētājs, Tautsaimniecības komisijas loceklis; kopš 1996.g. augusta — vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Ministru prezidenta biedrs; Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs; Latvijas — Krievijas starpvaldību komisijas Latvijas puses priekšsēdētājs. Politiskā piederība: savienība “Latvijas ceļš”. Svešvalodas: krievu, angļu.

Aizsardzības ministrs

Tālavs Jundzis

Dzimis 1951.gada 4.oktobrī Gulbenē; precējies, ir meita. Izglītība: 1974.g.beidzis Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti; 1986.g. ieguvis zinātnisko grādu kriminoloģijā; 1993.g. — juridisko zinātņu doktora grāds; 1995.g. — studijas Karaliskajā kara koledžā Londonā un LUISS universitātes Starptautisko attiecību departamentā Itālijā; 1996.g. — studijas NATO Aizsardzības koledžā Romā. Ziņas par darbu: no 1976.g. līdz 1988.g. strādājis ar prokuroru; no 1988.g. līdz 1990.g. — ZA Filozofijas un tiesību institūta Kriminoloģijas nodaļas vadītājs; no 1989.g. līdz 1992.g. — LU Juridiskās fakultātes vecākais pasniedzējs; no 1990.g. līdz 1993.g. — LR Augstākās padomes deputāts; no 1991.g. līdz 1993.g. — aizsardzības ministrs; no 1993.g. līdz 1997.g. — ZA Baltijas stratēģisko studiju centra direktors; no 1997.g. marta līdz jūnijam — Rīgas Domes deputāts; kopš 1997.g.jūnija — aizsardzības ministrs. Publikācijas: 52 publikācijas par kriminoloģijas un drošības politikas jautājumiem. Svešvalodas; krievu, angļu.

Ārlietu ministrs

Valdis Birkavs

Dzimis 1942.gada 28.jūlijā Rīgā; precējies, ir dēls. Izglītība: 1969.g. ar izcilību beidzis Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti. Vienlaikus studējis Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļā; 1978.g. aizstāvējis disertāciju juridiskajās zinātnēs. Ziņas par darbu: no 1969.g. līdz 1986.g. strādājis Tiesu ekspertīžu un kriminoloģijas zinātniskās pētniecības laboratorijā; no 1986.g. līdz 1987.g. — vecākais pasniedzējs Latvijas Valsts universitātē; 1990.g. ievēlēts par LR Augstākās padomes deputātu un likumdošanas komisijas priekšsēdētāja vietnieku; no 1992.g. līdz 1993.g. — LR Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks; no 1993.g. līdz 1994.g. — Ministru prezidents; no 1994.g. līdz 1995.g. — ārlietu ministrs, Ministru prezidenta biedrs, kopš 1995.g. — ārlietu ministrs; 5.Saeimas un 6.Saeimas deputāts; Latvijas Juristu biedrības prezidents un viens no tās dibinātājiem. Politiskā piederība: savienības “Latvijas ceļš” priekšsēdētājs. Svešvalodas: angļu, krievu.

Ekonomikas ministrs

Atis Sausnītis

Dzimis 1955.gada 17.martā Smiltenē; precējies, divi bērni. Izglītība: beidzis Rīgas Tehniskās universitātes Elektroenerģētikas fakultāti, mācījies 1993.g. un 1994.g. Zviedrijā, 1995.g. Anglijā — kooperācijas augstākās vadības kursos. Ziņas par darbu: no 1979.g. līdz 1984.g. strādājis par inženieri Valmieras rajona sabiedriskajās organizācijās; no 1984.g. līdz 1986.g. — Valmieras rajona RPBS valdes priekšsēdētājs; no 1986.g. līdz 1995.g. — Centrālās savienības “Turība” valdes priekšsēdētāja vietnieks; kopš 1995.g. — 6.Saeimas deputāts, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs. Svešvalodas; krievu, vācu.

Finansu ministrs

Roberts Zīle

Dzimis 1958.gada 20.jūnijā Rīgā; precējies, divas meitas. Izglītība: 1976.g.beidzis Rīgas 25.vidusskolu; 1981.g. — Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultāti; 1987.g. — neklātienes aspirantūru Latvijas Zemkopības un lauksaimniecības ekonomikas institūtā; 1992.g. — stažējies Aiovas Valsts universitātē ASV un Brandonas universitātē Kanādā; no 1993.g. līdz 1994.g. — viesu zinātniskais līdzstrādnieks La Torbes universitātē Austrālijā. Ziņas par darbu: no 1981.g. līdz 1982.g. — redaktors izdevniecībā “Avots”, no 1982.g. līdz 1996.g. — Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta nodaļas vadītājs, pētnieks; 6.Saeimas deputāts, no 1996.g.līdz 1997.g. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, kopš 1997.g. februāra — finansu ministrs. Dalība starptautiskajās konferencēs un publikācijas: uzstājies konferencēs un semināros, kā arī publicējis rakstus un pētījumus par īpašuma tiesību un lauksaimniecības politikas jautājumiem ASV, Austrālijā, Norvēģijā, Somijā, Ungārijā, Slovākijā, Latvijas pārstāvis vairāku starptautisku organizāciju pētījumu projektos. Svešvalodas: angļu, krievu, daļēji — vācu.

Iekšlietu ministrs

Ziedonis Čevers

Dzimis 1960.gada 29.janvārī Rīgā; precējies, divi bērni. Izglītība: 1978.gadā beidzis Rīgas 8.vidusskolu; 1982.g. — Latvijas Fiziskās kultūras un sporta institūtu. Ziņas par darbu: no 1976.g. līdz 1977.g. — strādnieks rūpnīcā “Sarkanā zvaigzne” un autoelektroaparātu rūpnīcā; no 1979.g. līdz 1981.g. — treneris pasniedzējs Centrālajā sporta klubā “Daugava”; no 1981.g. līdz 1989.g. — darbs komjaunatnē; 1989.g. — Rīgas pilsētas Kirova rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks; no 1989.g. līdz 1991.g. — Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes priekšnieka vietnieks; no 1991.g. līdz 1994.g. — iekšlietu ministrs; no 1994.g. līdz 1995.g. — atklātā sabiedriskā fonda “Par Latvijas iekšējo drošību” prezidents; 6.Saeimas deputāts, no 1995.g. līdz 1996.g. — Ministru prezidenta biedrs. Profesionālās un sabiedriskās aktivitātes: daudzu sporta un sabiedrisko organizāciju aktīvists.

Izglītības

un zinātnes ministrs

Juris Celmiņš

Dzimis 1950.gada 6.februārī Talsos; precējies. Izglītība: 1979.g. beidzis Latvijas Valsts universitātes Vēstures fakultāti. Ziņas par darbu: no 1974.g. līdz 1983.g. — skolotājs Irlavas un E.Birznieka–Upīša Tukuma vidusskolā; no 1983.g. līdz 1990.g. — Tukuma mākslas un novadpētniecības muzeja direktors, Tukuma 2.vidusskolas direktors, LKP Tukuma rajona komitejas nodaļas vadītājs, laikraksta “Tukuma Ziņotājs” redaktors; no 1990.g. līdz 1993.g. — LR Augstākās padomes deputāts; no 1993.g. līdz 1995.g. — DCP valdes priekšsēdētāja vietnieks, priekšsēdētājs, DP valdes priekšsēdētāja vietnieks, priekšsēdētājs, DPS līdzpriekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks; no 1995.g. līdz 1997.g. — 6.Saeimas deputāts, Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs, Zinātnes un kultūras komisijas priekšsēdētāja biedrs; kopš 1997.g. februāra — izglītības un zinātnes ministrs. Svešvalodas: krievu, vācu, daļēji — angļu.

Zemkopības ministrs

Andris Rāviņš

Dzimis 1955.gada 3.janvārī; precējies, trīs bērni. Izglītība: 1974.g. beidzis Priekuļu lauksaimniecības tehnikumu; 1980.g. — Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Lauksaimniecības mehanizācijas fakultāti; dažādas apmācības par vietējās demokrātijas principiem valsts pārvaldē. Ziņas par darbu: no 1980.g. strādājis par inženieri Jelgavas rajona kolhozā “Avangards”, kopš 1990.g. — Jelgavas rajona padomes priekšsēdētājs.

Satiksmes ministrs

Vilis Krištopans

Dzimis 1954.g. 13.jūnijā Omskas apgabalā; precējies, trīs bērni. Izglītība: 1980.g. beidzis Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras un celtniecības fakultāti. Ziņas par darbu: strādājis par sporta instruktoru, nacionālās sporta bāzes “Mežaparks” galveno inženieri, VEF basketola meistarkomandas treneri; no 1989.g. līdz 1993.g. — uzņēmējs; no 1993.g. līdz 1994.g. — valsts ieņēmumu valsts ministrs; kopš 1995.g. — satiksmes ministrs; 5.Saeimas un 6.Saeimas deputāts; Ventspils ostas valdes loceklis; Vācijas—Latvijas bankas padomes priekšsēdētājs. Svešvalodas: angļu, vācu, krievu.

Labklājības ministrs

Vladimirs Makarovs

Dzimis 1957.gada 14.oktobrī Rēzeknē; precējies, divi dēli. Izglītība: 1977.g. beidzis Strazdumuižas internātskolu; 1982.g. — Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti vēstures specialitātē. Ziņas par darbu: 1979.g. strādājis par atslēdznieku montētāju Rīgas Mācību ražošanas kombinātā; no 1980.g. līdz 1990.g. — Rīgas vājredzīgo un neredzīgo bērnu internātskolas audzinātājs, skolotājs; no 1990.līdz 1991.g. — Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas galvenais speciālists, Sociālās nodrošināšanas nodaļas vadītājs; no 1991.g.līdz 1994.g. — Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departamenta direktors; no 1994.g. līdz 1995.g. — sociālo lietu valsts ministrs; kopš 1995.g. decembra — labklājības ministrs. Politiskā darbība: piedalījies Latvijas Tautas frontes un apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” dibināšanā; 1995.g. — Rīgas Domes deputāts.

Tieslietu ministrs

Dzintars Rasnačs

Dzimis 1963.gada 17.jūlijā Jūrmalā; precējies, trīs bērni un audžumeita. Izglītība: 1982.g. beidzis Rīgas Industriālo politehnikumu, ieguvis tehnologa specialitāti, 1990.g. — Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes vakara nodaļu tiesību zinātņu specialitātē un ieguvis jurista kvalifikāciju; mācās LU Juridiskās fakultātes maģistratūrā Valsts tiesību un politisko zinātņu studiju programmā. Ziņas par darbu: 1982.g. un no 1984.g. līdz 1990.g. strādājis ražošanas apvienībā VEF; no 1990.g. līdz 1992.g. — LTF Rīgas Vidzemes priekšpilsētas nodaļu apvienības koordinācijas centra vadītājs; 1992.g. — direktora vietnieks juridiskajā birojā; no 1992.g. līdz 1993.g. — galvenais speciālists Rīgas Vidzemes priekšpilsētas TDP valdes juridiskajā nodaļā; no 1993.g. līdz 1995.g. — Saeimas deputāta palīgs; 1995.g. — Saeimas frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” konsultants; kopš 1995.g. decembra — tieslietu ministrs; Latvijas Juristu biedrības biedrs. Vēlētie amati: no 1990.g. līdz 1994.g. — Rīgas Vidzemes priekšpilsētas TDP deputāts, darbojies Namīpašumu denacionalizācijas komisijā, Rīgas pilsētas Zemes komisijā, Vidzemes priekšpilsētas Sodu izciešanas iestāžu novērošanas komisijā; no 1994.g. līdz 1995.g. — CVK loceklis; apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK domnieks. Svešvalodas: krievu, sarunvalodas līmenī — angļu. Vaļasprieks: sporta spēles, makšķerēšana, ūdenstūrisms, kalnu slēpošana, riteņbraukšana.

Kultūras ministre

Ramona Umblija

Dzimusi 1950.gada 24.novembrī Rīgā. Izglītība: 1975.g. beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju un ieguvusi mākslas zinātnieka kvalifikāciju. Ziņas par darbu: no 1968.g. līdz 1970.g. — strādājusi Latvijas Valsts vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļā; no 1973.g. līdz 1986.g. — nodaļas vadītāja žurnāla “Māksla” redakcijā; no 1986.g. līdz 1987.g. — organizatoriskā darba sekretāre Mākslinieku savienībā; no 1987.g. strādā Latvijas Kultūras fondā — valdes priekšsēdētāja vietniece, kopš 1993.g. — valdes priekšsēdētāja; no 1979.g. līdz 1987.g. — Latvijas TV ārštata korespondente; veidojusi latviešu mākslinieku darbu kolekcijas eksponēšanai ārzemēs, lasa lekcijas ārzemēs un Latvijā iebraukušo delegāciju pārstāvjiem par mūsdienu latviešu mākslu un kultūru, kā arī LU maģistratūras studentiem — par pasaules kultūras vēsturi un divdesmitā gadsimta mākslu. Kopš 1979.g. — Mākslinieku savienības biedre.

Valsts ieņēmumu

valsts ministre

Aija Poča

Dzimusi 1948.gada 30.jūnijā Rīgā; precējusies, divi dēli. Izglītība: 1966.g. beigusi Rīgas 3.vidusskolu; 1971.g. — Latvijas Valsts universitāti ekonomiskās kibernētikas specialitātē; 1979.g. — Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta aspirantūru. Ziņas par darbu: strādājusi Valsts plāna komitejas Plānošanas zinātniskās pētniecības institūtā, Centrālās Patērētāju savienības Pieprasījuma zinātniskās pētniecības laboratorijā; ZA Ekonomikas institūtā, Rīgas Latgales priekšpilsētas pašvaldībā; no 1992.g. līdz 1993.g. — LR Augstākās padomes Ekonomikas komisijas konsultante; 5.Saeimas deputāte; kopš 1995.g. jūnija — valsts ieņēmumu valsts ministre Finansu ministrijā. Partijas piederība: savienības “Latvijas ceļš” biedre. Svešvalodas: krievu, angļu.

Veselības valsts ministrs

Viktors Jaksons

Dzimis 1947.gada 11.februārī Rīgā; precējies, divas meitas. Izglītība: 1964.g. beidzis Rīgas 2.vidusskolu; 1970.g. — Rīgas Medicīnas institūta Vispārējās ārstniecības fakultāti; mācījies internatūrā psihiatrijā; paaugstinājis kvalifikāciju semināros un kursos ārzemēs. Ziņas par darbu: no 1971.g. līdz 1980.g. strādājis Rīgas republikāniskajā psihoneiroloģiskajā slimnīcā par ārstu ordinatoru, nodaļas vadītāju; no 1980.g. līdz 1992.g. — galvenā ārsta vietnieks Rīgas republikāniskajā narkoloģiskajā dispanserā; no 1992.g. līdz 1996.g. — galvenais ārsts Valsts Rīgas narkoloģiskajā slimnīcā; no 1996.g. līdz 1997.g. — Valsts narkoloģiskās aprūpes un veselības centra direktors; kopš 1997.g. aprīļa — Labklājības ministrijas Ārstniecības departamenta direktors; kopš 1993.g. — Latvijas Narkologu biedrības priekšsēdētājs.

Vides valsts ministrs

Indulis Emsis

Dzimis 1952.gada 2.janvārī Limbažu rajona Salacas pagastā; precējies, ir meita. Izglītība: 1975.g. beidzis Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultāti; 1986.g. ieguvis bioloģijas zinātņu kandidāta grādu; 1992.g. nostrificēts kā doktors. Ziņas par darbu: no 1975.g. līdz 1988.g. strādā zinātnisko darbu; no 1989.g. līdz 1993.g. strādā Vides aizsardzības komitejā par priekšsēdētāja pirmo vietnieku, no 1990.g. — par priekšsēdētāju; no 1990.g. līdz 1993.g. LR Augstākās padomes deputāts; kopš 1993.g. — vides valsts ministrs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā; 6.Saeimas deputāts. Politiskā piederība: Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs. Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris un apbalvots ar starptautisku Baltijas jūras godalgu — 1996.gadā. Publikācijas: vairāk nekā 30 zinātniskās publikācijas un divas monogrāfijas. Svešvalodas: vācu, krievu, daļēji — angļu.

Pašvaldību lietu

valsts ministrs

Ēriks Zunda

Dzimis 1950.gada 22.septembrī Rēzeknes rajonā; precējies, trīs bērni. Izglītība: 1973.g. beidzis Rīgas Politehnisko institūtu; mācījies sabiedrības pārvaldes kursos ASV. Ziņas par darbu: no 1975.g. līdz 1989.g. — inženieris, pasniedzējs, zinātniskais līdzstrādnieks Rīgas Politehniskajā institūtā; no 1989.g. līdz 1996.g. — Tukuma pilsētas domes priekšsēdētājs; no 1996.g. — 6.Saeimas deputāts; kopš 1997.g. februāra — pašvaldību lietu valsts ministrs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā; Eiropas pašvaldību kongresa loceklis. Svešvalodas: krievu, angļu.

Pēc Saeimā

iesnigtajiem materiāliem