SAEIMĀ

Vakar:

Šajā karstajā dienā, šajā karstajā Saeimas namā, šajā karstajā ārkārtas sēdē: prezidijs — Saeimas sekretāra biedrs Māris Rudzītis, Saeimas sekretārs Imants Daudišs, Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks; Ministru prezidents Guntars Krasts; Saeimas zālē — deputāti Jānis Straume, Māris Grīnblats, Juris Dobelis, Pēteris Tabūns, Oskars Grīgs, Juris Sinka, Anna Seile, Roberts Jurdžs, Juris Galerijs Vidiņš; satiksmes ministrs Vilis Krištopans

deputāts Valdis Nagobads, finansu ministrs Roberts Zīle; robežšķirtnē — Ministru prezidents Guntars Krasts / Ministru prezidents Andris Šķēle; deputāts Oskars Grīgs, aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis; iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers;

“Turības” prezidents Ivars Strautiņš, labklājības ministrs Vladimirs Makārovs, deputāts Roberts Jurdžs; ekonomikas ministrs Atis Sausnītis, Ministru prezidenta biedrs Juris Kaksītis; zemkopības ministrs Andris Rāviņs, ārlietu ministrs Valdis Birkavs; Ministru prezidenta padomnieks Mārtiņš Ķibilds, Ministru prezidents

Guntars Krasts, deputāts Paulis Kļaviņš, iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers. Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Ministru prezidenta kandidāts

Saeimas tribīnē

Turpinājums no 1.lpp.

Tomēr arī šajos apstākļos, kad mums nav iespējams rast nepieciešamos līdzekļus daudzu stratēģisku problēmu risināšanai un pat vairākiem neatliekamiem darbiem, ir iespējama straujāka virzība uz priekšu.

Un tā ir nepieciešama.

Jo sasniegtā stabilitāte, cerīgie ekonomiskie un fiskālie rādītāji nav pašmērķis.

Tas ir pamats, nepieciešamais priekšnoteikums valsts tālākai attīstībai.

Tāpēc jaunās valdības viens no galvenajiem uzdevumiem būs veicināt ekonomiskās izaugsmes avotus tautsaimniecībā un radīt labvēlīgu vidi to attīstībai.

Pašreizējie iekšzemes kopprodukta izaugsmes tempi diemžēl neļauj būtiski uzlabot iedzīvotāju dzīves līmeni.

Tautsaimniecības pamatnozaru — rūpniecības un lauksaimniecības — attīstība ir pārāk lēna.

Lai gan privātais sektors saražo lielāko iekšzemes kopprodukta daļu un nodarbina ap divām trešdaļām darbaspēka, tas nevar radīt vidi, nosacījumus savai attīstībai — likumus, regulējošās institūcijas, infrastruktūru...

Tas ir valsts uzdevums — padarīt šo vidi pilnīgāku un attīstītāku, uzņēmējam labvēlīgāku.

Tieši to jaunā valdība arī iecerējusi darīt — jau tuvākajā laikā pārskatīt uzņēmējdarbību regulējošos normatīvus, turpināt vienkāršot ārējās tirdzniecības procedūras, aktīvāk realizēt eksporta veicināšanas programmas.

Lai pasargātu Latvijas iekšējo tirgu no negodīgas ārvalstu konkurences, tiks izstrādāti antidempinga likumi.

Par nozīmīgu darbu šajā pasākumu kompleksā jākļūst arī aktīvai mazā biznesa atbalsta programmas realizācijai.

Valdība apzinās, ka tas ir ne tikai ekonomisks, bet arī sociāls uzdevums — sabiedrības vidusslāņa radīšana.

Sāpīga problēma ir sakaru, satiksmes un energomonopolu tarifu politika. Raugoties nākotnē, es redzu iespēju uzņēmumu sekmīgas liberalizācijas rezultātā šos tarifus samazināt.

Es uzsveru — sekmīgas liberalizācijas.

Tādēļ tiks turpināta šo infrastruktūras objektu privatizācija, vienlaikus pastiprinot kontroli pār to darbību un nodrošinot tirgus orientētu cenu un tarifu veidošanos.

Cita problēma — arvien padziļinās ekonomiskās izaugsmes atšķirības starp dažādiem Latvijas reģioniem, pie kā novedusi pēdējo gadu nesabalansētā nozaru un reģionu attīstība.

Ne vien izaugsmes līmeņu, bet izaugsmes iespēju atšķirība.

Kā to novērst?

Valdības deklarācijā tam rodama atbilde vairākās sadaļās — gan saistībā ar administratīvi teritoriālās reformas realizāciju, gan lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību, gan ar īpaši atbalstāmo reģionu programmas īstenošanu.

Valdības lauksaimniecības politikas galvenās iezīmes — tās ir subsīdijas trīs procentu apmērā un pasākumi kreditēšanas apstākļu uzlabošanai.

Taču deklarācijā nepārprotami formulēta arī prasība turpināt reformu, lai lauksaimniecība ne tikai iekļautos Latvijas nozaru struktūrā, bet būtu arī gatava Eiropas Savienības lauksaimniecības politikas instrumentu ieviešanai.

Neatsverama nozīme tautsaimniecības attīstībā ir satiksmes nozares sakārtošana — iekšējā transporta tīkla attīstība un transporta sistēmas pielāgotība tranzīta procedūru izpildei.

Būtisks sociāls solis ir valdības apņemšanās nākošajā gadā par 15 procentiem palielināt pasažieru pārvadājumu dotāciju.

Ikviena sektora reformā mūsu mērķi ir skaidri — radīt stabilu pamatu nozares attīstībai un uzlabot pakalpojumu kvalitāti, saglabājot minimālā pakalpojumu līmeņa garantijas.

Nav mazsvarīgi arī tas, ka tieši izglītības, veselības aizsardzības un arī valsts pārvaldes sistēmas reforma ir reālākā iespēja panākt šajās nozarēs strādājošo būtisku algu pieaugumu.

Neapšaubāmi, ka visas šīs reformas un valsts tālāka virzība skatāma caur Eiropas integrācijas prizmu.

Mūsu uzņēmējiem jau tagad Eiropas Savienības tirgus savos biznesa plānos jāiestrādā kā iekšējais tirgus.

Un arī otrādi — jāpierod uz Latvijas tirgu skatīties kā uz Eiropas Savienības tirgus sastāvdaļu, ar visām no tā izrietošajām kvalitātes, muitas un nodokļu administrēšanas un citām prasībām.

Šī valdība ļoti labi apzinās, ka tikai iekļaušanās Eiropas Savienībā var nodrošināt tālāku un neatgriezenisku valsts stiprināšanu un izaugsmi.

Nākošais gads būs izšķirošais — vai Latvija būs spējīga kļūt par sarunām gatavu kandidātvalsti, vai vēl uz gadu paliks mīņājoties iestāties gribētāju priekškambarī.

Galvenais, kas mums jāsaprot, — virzība uz Eiropas Savienību nav tikai Latvijas ārpolitikas prioritāte.

Tāpēc arī valdības deklarācijā nav sfēras, kas neparedzētu skaidru un nelokāmu kursu uz Eiropas Savienības standartu ieviešanu — vai tas būtu iekšējais tirgus, muitas procedūra vai grāmatvedība, lauksaimniecības sektora pārkārtošana, vides aizsardzība vai noziedzības apkarošana.

Kļūdās tie, kas integrāciju Eiropas Savienībā uzskata par kaut kādu abstraktu formalitāšu nokārtošanu, par pakļaušanos prasībām, kas mums, Die's pasarg', varētu vēl kaitēt.

Tikai jāapzinās, ka arī Eiropas standartu ieviešana, lai cik izsvērta un konsekventa tā būtu, vien neko nedos, ja ar aktīvu rīcību nespēsim iezīmēt savu valsti starptautiskajās politiskajās kartēs.

Ja nespēsim strikti nospraust savas valsts robežas un nodrošināt to aizsardzību. Tāpēc valdība apņemas jau nākošajā gadā sākt Latvijas Austrumu robežas izbūvi.

Jo mērķis taču mums ir skaidrs — nākotnē tai jākļust par Eiropas Savienības Austrumu robežu.

Tiesa, ir vēl otrs mērķis, varbūt pat grūtāk sasniedzams nekā pirmais.

Tā ir mūsu apziņas veidošana, izpratne par to, kas tad ir mūsu valsts robeža. Vai tā ir tikai svītrainu stabiņu rinda, kur mūs gaida nelaipni muitnieki, garas automašīnu rindas un nebeidzamas formalitātes, vai tā ir tautas un valsts drošas esamības apziņas līnija.

Es ceru, ka robežapsardzes pāriešana iekšlietu sistēmā attaisnos tās loģisko pamatojumu — robežas kontrole ir iekšējās drošības jautājums.

Jau nākošajā gadā jums būs iespēja valdībai prasīt atskaiti par deklarācijā solīto darbu pie vienotas robežkontroles ieviešanas, tāpat kā par krīžu operatīvās vadības centra izveidi, par noziedzības apkarošanas valsts programmu un citiem darbiem valsts iekšējās drošības stiprināšanā.

Valdība apzinās, ka tikai pasargāta tauta grib un spēj ticēt savai valstij un valsts varai.

Bez šīs ticības arī deklarācijā izvirzītās valsts aizsardzības prioritātes — valsts pašaizsardzības spēju vairošana un virzība uz NATO — tautai var palikt tikai tukša skaņa.

Tur jau tā lieta, ka valsts pašaizsardzības spējas — tās nav tikai ailes budžeta likumā.

Tā pirmkārt ir valsts un katra tās pilsoņa griba.

Manis sastādītais Ministru kabinets ir paudis savu gribu, uzņemoties atbildību vadīt valsti un liekot jums priekšā savas darbības deklarāciju.

Tā apzināti tapusi tik detalizēta un konkrēta — lai valdību veidojošajiem partneriem būtu iespējams kontrolēt vienam otru un lai sabiedrība varētu kontrolēt mūs.

Mēs esam noskaņoti lietišķam darbam, tāpēc arī mūsu darbu dienaskārtība ir lietišķa.

Turklāt laika ir tikai tik, cik līdz nākošajām vēlēšanām.

Mēs solām tikai to, ko šajā laikā varam izdarīt — vai tie būtu iepriekšējo valdību iesāktie darbi, mūsu valdības ieceres vai pamati, ko varam ielikt, lai to turpinātu jau nākamās valdības.

Godātie deputāti!

Valdību atbalstošie, valdību kritizējošie!

Aicinu jūs uz konstruktīvu sadarbību un vēlreiz lieku pie sirds — mēs esam atpalikuši no laika.

Turpretī darāmais ik brīdi nāk klāt.

Tāpēc arī gribu nomierināt tos, kam valdības maiņa šķiet kā nenovēršamas krīzes priekšvēstnesis.

Krīze tuvākajā laikā nav paredzēta.

Jo mūsu dienaskārtība jau ir aizpildīta.

Paldies par uzmanību!

Ministru prezidents

preses konferencē

Ministru prezidents Guntars Krasts savā pirmajā preses konferencē Saeimas namā vakar, 7.augustā, pulksten 14.46

Apmēram pusstundu pēc Saeimas balsojuma par uzticību jaunajai valdībai Guntars Krasts turpat Saeimas namā pirmo reizi sāka atbildēt uz žurnālistu jautājumiem preses konferencē kā Ministru prezidents.

Jautājums: — Vai ņemsit vērā tos priekšlikumus, ko šodien izteica deputāti Jānis Jurkāns un Aleksandrs Kiršteins?

Guntars Krasts: — Man jāteic, ka abi runātāji gribēja labu, kā es sapratu no viņu teiktā. Bet viņi, manuprāt, ir par maz iedziļinājušies tajos formulējumos, kas ir Deklarācijā. Deklarācijā ir ņemtas vērā tās idejas, ko viņi izteica. Viņi pagrieza problēmas mazliet citā rakursā.

Piemēram, par Pasaules tirdzniecības organizāciju. Es pats arī esmu uzmanīgi sekojis līdzi šim procesam kā līdzšinējais ekonomikas ministrs, jo man tas liekas viens no būtiskākajiem momentiem, lai Latvijas ekonomikai būtu papildu impulsi. Es zinu sarunu virzību un attīstību Pasaules tirdzniecības organizācijā. Man šķiet, ka iestāšanās tajā varētu būt iespējama jau šogad. Esmu piedalījies divās darba tikšanās. Tie iebildumi, kas ir pret Latvijas ārējā un iekšējā tirgus politiku, lielākoties jau ir nogludināti atbilstoši Pasaules tirdzniecības organizācijas nostādnēm. Tā kā Kiršteina kungs nedaudz pārspīlēja, teikdams, ka šogad tas nekādā gadījumā nebūšot iespējams.

Tāpat par trim procentiem lauksaimniecībai. Šāds procents nav tāds, kas varētu kavēt Latvijas integrēšanās procesu. Es pats arī sākumā valdības sēdēs izteicu dažādus iebildumus pret koncepciju, kā varētu subsidēt lauksaimniecību. Bet pēdējais variants atbilst Eiropas Savienības prasībām tikai vispārējā līmenī.Galvenokārt tas balstās uz dažādu programmu finansēšanu, kas pilnīgi ir Pasaules tirdzniecības organizācijas garā. Šāda programma nevar būt par šķērsli, lai iestātos Pasaules tirdzniecības organizācijā.

Vēlme, lai budžetā izdevumi aizsardzībai sasniegtu vienu procentu, prasītu ļoti nopietnu esošā budžeta sastādīšanas principu pārskatīšanu. Ja mēs nopietni ķertos pie šī jautājuma, citiem resoriem būtu milzīga interese pārskatīt šo budžetu. Kopā ar finansu ministru esam domājuši, vai tas vispār būtu iespējams — sagatavoto bezdeficīta budžeta projektu pārskatīt no jauna. Esam nākuši pie secinājuma, ka tas varētu aizkavēt budžeta iesniegšanu līdz decembrim. Tādā gadījumā budžets varētu tikt apstiprināts Saeimā kaut kad martā. Tādu situāciju mēs nedrīkstam pieļaut.

Par pārstāvniecību izveidošanu Eiropas Savienības valstīs. Deklarācijā ir teikts — nodrošināt pārstāvniecību attiecīgajās Eiropas Savienības valstīs rezidējošajiem vēstniekiem. Šādu praksi Ārlietu ministrija jau sākusi. Tā kā arī šeit jautājums ir risināms bez papildu finansu līdzekļiem vai arī ar ļoti minimāliem iespējamiem papildu līdzekļiem.

Jautājums: — Kādi ir galvenie priekšnoteikumi jūsu valdības stabilitātei?

Guntars Krasts: — Neesmu vēl veicis rūpīgu analīzi, bet uzskatu, ka galvenais ir, vai partijas ir gatavas ievērot un izpildīt šo Deklarāciju. Lai rezultāts būtu pieņemams visiem, tai skaitā partijām.

Pamatojoties uz savu līdzšinējo dzīves pieredzi, uzskatu, ka man varbūt nepietiek tā skarbuma to pārliecinošo izteiksmes formu, bet es visur esmu panācis to rezultātu, ko es pats atbalstu un ko atbalsta kopumā. Tāpēc uzskatu, ka nedrīkst būt nekādas atkāpšanās populistiskā priekšvēlēšanu gaisotnē.

Jautājums: — Kā veidosies jaunā Ministru kabineta vadītāja aparāts?

Guntars Krasts: — Man ir jātiekas ar Valsts Kancelejas vadību, lai varētu runāt par šiem jautājumiem. Man ir ieskicētas atsevišķas personas. Bet pagaidām neesmu saņēmis nopietnu atbildi, vai šie cilvēki piekrīt. Par biroja vadītāju kļūt esmu uzaicinājis partijas “Tēvzemei un Brīvībai” biedru Andreju Kauperu, bet pilnīgi principiālu atbildi no viņa līdz šim neesmu saņēmis. Padomniekus es pagaidām negribētu nosaukt. Jo neesmu vēl pat detalizēti izrunājies ar viņiem. Domāju, ka sava biroja sastāvu varēšu paziņot nākamās nedēļas sākumā. Jācenšas to izdarīt līdz otrdienai. Otrdien esmu paredzējis pirmo valdības sēdi, jo Valsts prezidents man solīja, ka tad, ja šodien valdību apstiprinās, viņš otrdien, ātrāk atgriežoties no Amerikas, būtu gatavs atklāt jaunās valdības pirmo sēdi, kā tas ir paredzēts likumā par Ministru kabinetu.

Šajās dienās bija diezgan spraigs temps. Es pats biju spiests četras dienas veltīt Deklarācijas sagatavošanai. Jāteic, ka pat manu šāsdienas runu, kas bija sakāma Saeimā, sākām kopīgi rakstīt tikai vakar ap pulksten sešiem pievakarē. Tas ir diezgan koncentrēts teksts. Līdz ar to nebija laika sastapt cilvēkus un pārrunāt lietas.

Jautājums: — Vai skolotāji varēs saņemt solīto?

Guntars Krasts: — Tas, kas ir solīts, tas arī būs. Nekas nav mainījies — tie 3,75 miljoni budžetā.

Jautājums: — Kādos apstākļos jūs vēlētos atstāt Ministru prezidenta amatu?

Guntars Krasts: — Ja man neizdosies panākt Ministru kabineta sekmīgu funkcionēšanu, ja jutīšu, ka nespēšu vadīt šo komandu. Tādā gadījumā kļūtu problemātiska mana atrašanās šajā amatā. Pieļauju, ka tā varētu būt tā situācija.

Jautājums: — Kāda varētu būt jūsu rīcība, ja jūs vairs nebūtu Ministru prezidents?

Guntars Krasts: — Pieļauju, ka es atgrieztos privātajā biznesā, kur atbilstoši likumam man būtu jāsāk kaut kas no jauna biznesa jomā.

Jautājums: — Kā vērtējat opozīcijas izteikumus, ka jūs esot atkāpies no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” principiem?

Guntars Krasts: — Opozīcijas izteikumi nav saistāmi ar “Tēvzemei un Brīvībai” programmu. Pirmkārt, ar tās ekonomisko daļu. Gribētu atgādināt, ka presē savulaik tieši “Tēvzemei un Brīvībai” ekonomiskā programma ir vērtēta kā visliberālākā. Tāpēc domāju, ka šis arguments neiztur kritiku.

Jautājums: — Vai visi ministri ir jau iesnieguši parakstītus dokumentus, ka viņi nav pārkāpuši korupcijas novēršanas likumu?

Guntars Krasts: — Man ir jau sagatavoti šādi dokumenti. Bet es tos izdalīšu pirmajā valdības sēdē. Šiem ministriem mēneša laikā vajadzēs tikt skaidrībā par visu, ja kaut kas palicis nenoskaidrots.

Domāju, ka šobrīd Ministru prezidenta pienākumus būs vieglāk pildīt tāpēc, ka tagadējā valdība ir partijiska. Tas daudziem varbūt izklausās ne visai pārliecinoši. Bet tā tas ir. Jo galu galā partija, kas deleģējusi savu ministru attiecīgajā nozarē, ir atbildīga par šī ministra darbību — kā ierakstīts Deklarācijas preambulā. Tātad ministram ir jādara viss iespējamais, lai viss, kas attiecas uz viņa sadaļu, tiktu izpildīts.

Es neizslēdzu arī tādu ministriju koordinēšanu vai pastiprināšanu, kuru darbība iepriekšējā valdībā ne visai sekmējās un arī netika pietiekami veicināta. Ir pirmsvēlēšanu laiks. Un, ja šajā laikā kāds ministrs nepilda vai nespēj izpildīt savu programmu, tad tas ir diezgan būtisks arguments izvērtēt vēlētājiem viņa profesionalitāti un attiecīgās partijas deleģējuma pamatotību.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības lietu

redaktors