DOKUMENTI. KOMENTĀRI. VIEDOKĻI

“Darba kārtība - 2000”

(“Agenda - 2000”)

Tulkojums veikts Latvijas Tulkošanas

un terminoloģijas centra pārraudzībā.

Tā pilns teksts “Latvijas Vēstnesī” —

ar centra labvēlību un atļauju

Turpinājums. Sākums — “LV”, nr.197., 198.

Eiropas Komisijas atzinums par Latvijas pieteikumu iestāties Eiropas Savienībā

Briselē, 1997.gada 15.jūlijā

Saturā: A. IEVADS

a) Priekšvārds

Pieteikums iestāties

Eiropas Savienībā

Komisijas atzinuma konteksts

Komisijas atzinuma saturs

b) Attiecības starp

Eiropas Savienību un Latviju

Vēsturiskais un ģeopolitiskais

konteksts

Latvijas nostāja

pret Eiropas Savienību

Līgumattiecības

Pirmsiestāšanās stratēģija

Tirdznieciskās attiecības

Vispārīgs novērtējums

B. KRITĒRIJI UZŅEMŠANAI

EIROPAS SAVIENĪBĀ

1. Politiskie kritēriji

1.1 Demokrātija un likumu vara

Parlaments un likumdevējvara:

struktūra

Parlamenta funkcionēšana

Izpildvaras struktūra

Izpildvaras funkcionēšana

Tiesu vara: struktūra

Tiesu sistēmas funkcionēšana

1.2 Cilvēktiesības

un minoritāšu aizsardzība

Pilsoņu tiesības un politiskās tiesības

Ekonomiskās, sociālās

un kultūras tiesības

Minoritāšu tiesības

un minoritāšu aizsardzība

1.3 Vispārīgs novērtējums

2. Ekonomiskie kritēriji

2.1 Ekonomiskais stāvoklis

Priekšvēsture

Liberalizācijas pasākumi

Ekonomikas stabilizācija

Struktūras pārmaiņas

Finansiālais sektors

Ekonomiskās un sociālās sfēras

attīstība

2.2 Ekonomika dalības aspektā

Ievads

Funkcionējošas tirgus ekonomikas

pastāvēšana

Spēja tikt galā ar konkurences

spiedienu un tirgus spēkiem

Izredzes un prioritātes

2.3 Vispārīgs novērtējums

3. Spēja pildīt

dalībvalsts saistības

3.1 Iekšējais tirgus bez robežām

Četras brīvības

— Vispārīgā reglamentācija

— Brīvā preču kustība

— Brīva kapitāla kustība

— Brīva pakalpojumu kustība

— Brīva personu kustība

— Vispārīgs novērtējums

Konkurence

3.2 Inovācija

Informacionālā sabiedrība

Izglītība, apmācība un jaunatne

Pētniecība un tehnoloģiju izstrāde

Telekomunikācijas

Audiovizuālie līdzekļi

3.3 Ekonomika un finanses

Ekonomiskā un monetārā savienība

Nodokļi

Statistika

3.4 Nozaru politika

Rūpniecība

Lauksaimniecība

Zivsaimniecība

Enerģētiskie resursi

Transports

Mazie un vidēja lieluma uzņēmumi

3.5 Ekonomiskā un sociālā kohēzija

Nodarbinātība un sociālā politika

Reģionālā politika un kohēzija

3.6 Dzīves kvalitāte un vide

Vide

Patērētāju aizsardzība

3.7 Tieslietas un iekšlietas

3.8 Ārpolitika

Tirdzniecība un starptautiskās

ekonomiskās attiecības

Attīstība

Muita

Kopīgā ārpolitika un drošības

politika

3.9 Finansiālie jautājumi

Finansiālā kontrole

Budžeta problēma

4. Administratīvā spēja

piemērot pamatlikumus

4.1 Pārvaldības struktūras

4.2 Pārvaldības un tiesu kompetence

4.3 Vispārīgs novērtējums

C. KOPSAVILKUMS

UN SECINĀJUMI

Pielikumi

Parlamenta sastāvs

Vienots tirgus:

Baltās grāmatas pasākumi

Statistikas dati

B. KRITĒRIJI UZŅEMŠANAI

EIROPAS SAVIENĪBĀ

3. Spēja pildīt dalībvalsts saistības

3.4 Nozaru politika

Lauksaimnieciskā politika

Ražotāja subsīdijas ekvivalents (PSE), ko aprēķinājusi OECD, 1995. gadā bija 8 %. Salīdzināšanai: Eiropas Savienībā — 49 %.

Latvijas mērķis ir atbalstīt ģimeņu zemnieku saimniecības un veidot jaunus lauksaimniecības produkcijas noieta tirgus. Lauksaimniecības produkcijas cenu politika aprobežojas ar valsts robežu aizsardzību, jo mākslīgi noteiktās cenas, ko maksāja valstij piederošo nozaru uzņēmumi, privatizācijas procesa gaitā bija jāatceļ.

Kopš 1994. gada ieviestas subsīdijas, ko piešķir, pamatojoties uz attiecīgajā sektorā īstenoto politiku. Lauksaimniecības atbalstīšanas politika ietver arī eksporta subsīdijas (1994. gadā — 2,2 miljoni ekiju), procentu likmju subsīdijas un kredītus (1994. gadā zemnieku saimniecībām piešķirtie kredīti sasniedza 26 miljonus ekiju). Papildus darbojas Cukura fonds un Reģionālās izlīdzināšanas fonds (graudkopībā), kas palīdz subsidēt kredītu likmes un finansēt projektus attiecīgajos sektoros.

Tiešās piemaksas ieviestas šādās jomās: dīzeļdegvielas subsīdijas un augstvērtīgu šķirņu un sēklu iegādes veicināšana. Tās tomēr veido pavisam nelielu subsīdiju daļu. 1995. gadā valsts pasūtījums (caur Valsts labības biroju) bija 1 % no kopējā valsts patēriņa. Mērķis bija izveidot labības rezervi 60 % apmērā no kopējā valsts patēriņa. Jaunā likumprojektā, kas tiks pieņemts tuvākajā laikā, paredzēts veidot labības rezervi 3 % apmērā no kopējā valsts patēriņa (t. i., kviešu un rudzu daudzums, ko iedzīvotāji patērē trijos mēnešos).

Lauksaimniecības produkcijas cenas ir daudz zemākas par ES cenām (piemēram, 1995. gadā: kvieši un mieži — attiecīgi 80,5 % un 46,5 % no vidējām ES cenām; liellopu gaļa: 49 %; piens: 47 %). Izņēmums ir cūkgaļa (24,5 % virs ES cenām). Tomēr piena un gaļas cenas reāli pieaug. Līdz ar to lopkopība kļūst ienesīga. Tirgus atbalstcenas, kas līdzinātos Kopīgās lauksaimnieciskās politikas noteiktajām cenām, Latvijā netiek izmantotas. 1995. gadā Latvija lauksaimniecībai iztērēja 5,9 % no kopējā budžeta, t. i., lielāku summu nekā iepriekšējos gados.

Aizvien lielāka uzmanība tiek veltīta lauku attīstības politikai. Latvijas valdība šobrīd īsteno lauku diversifikācijas programmu, kas ietver finansiālu atbalstu ieguldījumiem lauku rajonos.

Robežu aizsardzība ir dominējošais lauksaimniecības atbalstīšanas instruments Latvijā. Tarifu struktūra atspoguļo pašmāju produkcijas aizsardzības politiku.

1995. gada 1. janvārī stājās spēkā Brīvās tirdzniecības līgums starp Latviju un ES. Tajā iekļautas abpusējas nodokļu atlaides lauksaimniecībai. Eiropas Savienībai šīs koncesijas 1996. gadā tika papildinātas, izpildot ES prasības.

1997. gada martā Latvija atcēla cukura importa kvantitatīvos ierobežojumus. Tā vietā Zemkopības ministrija automātiski piešķir licences. Saeimā iesniegti likumi, kas paredz samazināt labības importa kvantitatīvos ierobežojumus. Paredzams, ka šie likumi tiks pieņemti 1997. gada laikā.

1996. gadā tika paplašināts Baltijas ārējās tirdzniecības līgums, attiecinot to arī uz lauksaimniecības produkciju. Šis līgums nodrošina pilnīgi brīvu tirdzniecību ar tiem ražojumiem, kas atbilst Baltijas noteikumiem par šo ražojumu izcelsmi. Līgums stājās spēkā 1997. gada 1. janvārī. Tas ir pirmais solis ceļā uz muitas ūniju. Latvija šobrīd piedalās sarunās par iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā.

Latvija sāk ieviest noteikumus, kas izklāstīti Baltajā grāmatā.

Pašreizējās situācijas novērtējums un prognozes

Zemes reforma un privatizācija gandrīz pabeigtas, toties atpaliek īpašumtiesību uz zemi reģistrēšana Zemesgrāmatā. Vēl nav izveidojies īsts zemes tirgus, kas savukārt traucē strukturālo pārmaiņu veikšanu. Pārtikas tirgvedības un pārstrādes rūpniecībā privatizācija gandrīz pabeigta. Tomēr pārstrukturēšana norisinās samērā lēni, un pati nozare ir samērā “vārīgaī, ja runa ir par konkurenci no ārpuses. Salīdzinot ar ES standartiem, kvalitātes standarti un efektivitātes līmenis ir zems. Ne lopkautuves, ne pienotavas neatbilst ES higiēnas standartiem. Paredzams, ka labākie uzņēmumi ES standartus sasniegs pēc 1—2 gadiem. Tomēr piena produktu eksports uz ES ir iespējams.

Šobrīd Latvija neīsteno nekādu tirgus politiku, kas līdzinātos Kopīgajai lauksaimnieciskajai politikai.

Šādas politikas pamatinstrumenti ir piena produktu kvotas, aramzemes un labības shēmas pamatnoteikumi (bāzes zonas, rezerves, kompensācijas, piemaksas lopkopībā), kā arī lauku un strukturālās attīstības programmas. Latvijas uzņemšana Eiropas Savienībā nozīmēs lielus grozījumus pašreizējā valsts lauksaimnieciskajā politikā.

Šo pasākumu vadīšana un kontrole prasīs samērā sarežģītu administratīvo sistēmu izveidošanu, ietverot atbilstoša zemes reģistra, lopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu izstrādi. Jāatzīst, ka lai veiktu šādus pasākumus, Latvijā nepieciešams uzlabot administratīvo struktūru darbu.

Šobrīd ir grūti paredzēt, kā veidosies lauksaimniecības atbalstcenas Latvijā pirms iestāšanās Savienībā. Tas būs atkarīgs no daudziem faktoriem, to vidū no pašmāju tautsaimniecības līmeņa, situācijas eksporta tirgū un cenu atbalsta līmeņu attīstības Eiropas Savienībā.

Latvija veic attiecīgos pasākumus, kā norādīts Baltajā grāmatā.

Latvija plāno izveidot koordinējošu struktūrvienību, kas saskaņos vietējos likumus attiecībā uz veterināriju ar ES prasībām. Latvija arī plāno izveidot struktūrvienību, kas piešķirs sertifikātus veterinārijā atbilstoši ES prasībām. Valdība secinājusi, ka nepieciešams pilnveidot likumus, un noteikusi termiņus šim darbam — no 1997. gada 1. janvāra līdz 1999. gada beigām.

Jāizveido ar nepieciešamajām iekārtām apgādāts oficiāls veterinārijas pakalpojumu tīkls, nodrošinot efektīvu kontroli uz robežas, kā arī tranzītpreču kontroli. Jāpilnveido sertificēšanas procedūras. Jāievieš efektīva lopu identifikācijas sistēma. Jāpieņem likumi, kas aizsargā mājdzīvniekus. Vajadzēs modernizēt atsevišķus pārtikas pārstrādes uzņēmumus gan tirdzniecības nolūkos, gan pašmāju vajadzībām. Latvijā joprojām tiek veikta vakcinācija pret cūku mēri. Atteikšanās no šās vakcinācijas ir nepieciešama, bet to varētu būt grūti īstenot.

Augkopībā ir sagatavots grafiks pašreizējo likumu tuvināšanai ES likumiem. Latvijas puse norādījusi, ka varētu būt grūtības ar atsevišķu pasākumu veikšanu (piemēram, ražotāju reģistrēšana, augu pases), kā arī varētu būt infrastruktūras problēmas (piemēram, cilvēku izglītošana, laboratoriju iekārtošana).

Likumi attiecībā uz sēklām un pavairojamo materiālu, kā arī uz sēklu kvalitātes standartiem tikai daļēji atbilst ES likumiem, un ir nepieciešama tālāka saskaņošana. Šobrīd Latvijā nevienai šķirnei nav noteikti ES ekvivalenti.

Pašreizējie likumi attiecībā uz lopbarību neatbilst ES likumiem. Latvijas likumu tuvināšana ES likumiem tikai sākas. Ir nepieciešama inspekcijas un kontroles pasākumu reorganizēšana un modernizēšana, lai nodrošinātu pamatlikumu prasību izpildi. Līdzīga situācija vērojama noteikumos par organisko lauksaimniecību, pesticīdu lietošanu un augu aizsardzību.

Secinājums

Jāveic liels darbs, lai pietuvotos pamatlikumu prasībām, kaut gan ir vērojams progress Baltajā grāmatā minēto pasākumu īstenošanā.

Īpaša uzmanība jāvelta:

— veterināro un fitosanitāro prasību izpildei un uzņēmumu modernizēšanai, lai tie atbilstu ES standartiem; tas ir it īpaši svarīgi, ja runājam par inspekciju un kontroli, kas tiek veikta, lai aizsargātu ES ārējo robežu;

— administratīvo struktūru darba uzlabošanai, lai šīs struktūras nākotnē prastu izmantot Kopīgās lauksaimnieciskās politikas instrumentus;

— lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības sektora tālākai pārstrukturēšanai ar mērķi uzlabot tā konkurētspēju.

Tā kā šobrīd eksistē tikai ierobežots Kopīgās lauksaimnieciskās politikas mehānismu skaits, būs nepieciešama fundamentāla lauksaimnieciskās politikas reforma. Vajadzēs veikt lielu darbu, lai vidēji īsā laikā sagatavotos uzņemšanai Eiropas Savienībā.

Zivsaimniecība

Kopīgā zivsaimniecības politika ietver kopīgu tirgus struktūru darbu, struktūrpolitiku, līgumus ar trešajām valstīm, zivju resursu apsaimniekošanu un saglabāšanu un pētniecības darbu kā atbalstu šīm aktivitātēm.

Eiropas līgums ietver pasākumus, kas saistīti ar zivsaimniecības produkcijas tirdzniecību ar ES, un paredz sadarbību. Baltā grāmata neparedz nekādus pasākumus šajā jomā.

Īss raksturojums

1995. gadā zivsaimniecībā bija nodarbināti 12 000 cilvēku, t. i., 1 % no kopējā nodarbinātības apjoma, kas ir par trešdaļu mazāk nekā 1990. gadā. 1995. gadā kopējā nozveja bija 150 000 t — 27 miljonu ekiju vērtībā. Zivsaimniecība ir viena no vissvarīgākajām pārtikas rūpniecības nozarēm.

1996. gada 1. janvārī tāljūras zvejas kuģu floti veidoja 17 kuģi (1991. gadā — 90), kas 1995. gadā nozvejoja 91 500 t sardīņu un makreļu (Austrumatlantija, pie Mauritānijas). Pirms neatkarības atgūšanas katru gadu tika nozvejotas 500 000 t, no kurām lielākā daļa nokļuva Padomju Savienības tirgū.

Baltijas zvejas kuģu flote ar 171 kuģi ir privātīpašums un zvejo (ar kvotām) mencas, siļķes un reņģes. Pēdējām divām zivju sugām kvotas tiek izmantotas tikai līdz pusei, un tāpēc ar nozvejotajām zivīm nepietiek zivju pārstrādes nozares vajadzībām. 270 kuģi zvejo piekrastes ūdeņos. 1995. gadā zvejas kuģu kopējā nozveja Baltijas jūrā bija 57 000 t. Kuģu vidējais vecums ir divdesmit gadu. Pēdējos gados zvejas kuģu skaits samazinājies par 30 %.

Tāljūras zvejas kuģu flotē 80 % nozvejas nodrošina līgums ar Mauritāniju. Lielākā daļa no nozvejotajām zivīm tiek eksportēta, bet Baltijas jūras un piekrastes ūdeņu kuģi nodrošina darbu pašmāju iedzīvotājiem un zivis — zivju pārstrādes uzņēmumiem.

Visi 34 zivju pārstrādes uzņēmumi ir privātuzņēmumi. Pieci lielākie uzņēmumi (vairāk nekā 500 strādājošo) un arī mazie uzņēmumi ražo plašu produkcijas klāstu. Kopējais pārstrādē nodarbināto cilvēku skaits ir 6336, kas pārsniedz zvejošanā nodarbināto cilvēku skaitu (5500).

Kas attiecas uz zivkopību, šajā jomā darbojas astoņas valsts zivaudzētavas, kurās strādā 200 cilvēku. Privāto zivkopju nav daudz, bet viņu skaits palielinās. Visvairāk tiek audzētas karpas, bet pēdējā laikā aizvien vairāk tiek audzētas arī foreles. 1995. gadā kopējā nozveja iekšējos ūdeņos bija 1100 tonnas.

Būdama ES tirdzniecības partnere, Latvija veido 0,06 % no ES importētās zivsaimniecības produkcijas (neatkarīgi no izcelsmes) un 2,4 % no produkcijas, ko ES importē no kandidātvalstīm. Latvija saņem 0,16 % no kopējā zivsaimniecības produkcijas eksporta pasaulē un 1,9 % — no kandidātvalstu eksporta produkcijas (pēc produkcijas vērtības).

Latvijas un ES apsaimnieko Baltijas jūras resursus, darbojoties kopīgā organizācijā — Starptautiskajā Baltijas jūras zivsaimniecības komisijā. Latvijas noslēgusi līgumus par zveju ar Farēru salām, Krieviju un ASV.

Pašreizējās situācijas novērtējums un prognozes

Salīdzinot ar ES, Latvijas saražotā produkcija un eksporta / importa apjomi nav lieli, un tāpēc nav domājams, ka tie varētu jūtami ietekmēt ES rādītājus. Saskaņā ar informāciju par noslēgtajiem zvejas līgumiem un Latvijas dalību starptautiskajās vai reģionālajās zvejas organizācijās, uzskatām, ka nekādas lielas problēmas nav paredzamas.

Lielākajās ostās ir saldētavas, taču nepieciešams uzlabot sanitāri higiēniskos apstākļus, kā arī veikt plašus remontus, modernizēšanu un iegādāties iekārtas.

Zvejas flotes jaudas samazināšanās, sektora modernizēšana un nepieciešamās strukturālās palīdzības noteikšana būs galvenie risināmie jautājumi. Latvijai vajadzēs izveidot zivsaimniecības administratīvās struktūras, kas varēs īstenot Kopīgo zivsaimniecisko politiku, t. i., resursu apsaimniekošanu, zvejas flotes reģistra turēšanu, strukturālās politikas īstenošanu šajā sektorā, tirgus pārvaldīšanu un statistikas datu vākšanu, kā arī ES politikas īstenošanu attiecībā uz higiēnas un sanitāro normu ievērošanu un vides aizsardzību.

Secinājums

Modernizācijas process un pamatlikumu ieviešana prasīs lielu darbu. Šķiet, ka vidēji īsā laikā zivsaimniecības sektors neradīs lielas problēmas.

Enerģētiskie resursi

Kā norādīts Baltās grāmatas nodaļā “ES enerģijas politikaī, galvenie ES enerģijas politikas mērķi ir konkurences palielināšana, enerģijas piegāžu drošība un vides aizsardzība. Pamatlikumi ietver Eiropas līguma noteikumus un pakārtotos likumus, kas regulē konkurenci, valsts subsīdijas, iekšējo enerģētikas tirgu (arī direktīvas par elektrību, cenu “caurspīdīgumuī, gāzes un elektrības transportēšanu, hidrokarbonātu licencēšanu, rezervēm ārkārtas gadījumos utt.), kodolenerģiju, kā arī enerģijas pietiekamību un vides aizsardzību. Enerģijas politikas svarīgi elementi ir arī Transeiropas enerģijas tīkla izveide un palīdzība pētniecības un attīstības darbam enerģijas jomā. Tiek veikti tādi pasākumi kā gāzes sektora liberalizācija, efektīvas enerģijas izmantošanas pamatlikumu izstrāde un autodegvielas programmas sagatavošana.

Pamatlikumi kodolenerģijas jomā sagatavoti, pamatojoties uz sākotnējo Eiropas Atomenerģijas komitejas (EAEC) Līgumu, un veido tiesisko un politisko instrumentu kopumu — arī starptautiskos nolīgumus. Šobrīd pamatlikumi regulē veselības aizsardzības un drošības jautājumus — arī aizsardzību pret radiāciju, kodoliekārtu drošību, rīkošanos ar radioaktīvajiem atkritumiem, ieguldījumus (ieskaitot EURATOM finansiālos instrumentus), pētniecības veicināšanu, kopīgo kodoltirgu, piegādes, drošības pasākumus un starptautiskās attiecības.

Eiropas līgums nodrošina sadarbības iespējas, lai varētu veikt enerģijas tirgu integrāciju Eiropā, kā arī ietver noteikumus par palīdzības sniegšanu radniecīgajās politikas jomās. Baltā grāmata, kurā iekļauta Eiropas Ekonomiskās sadarbības konvencija (CEEC) iekšējam enerģijas tirgum, uzsver nepieciešamību izmantot galvenās iekšējā tirgus direktīvas kopā ar ES likumu par konkurenci. Kodolenerģijas sakarā Baltajā grāmatā atrunāti jautājumi par drošības pasākumiem šajā jomā un radioaktīvo atkritumu pārvadāšanu.

Īss raksturojums

Latvija importē vairāk nekā 3/4 no enerģētiskajiem resursiem, galvenokārt naftu un gāzi (no Krievijas), bet arī ogles. Daļu no elektrības resursiem Latvija saņem no Igaunijas, Lietuvas un Krievijas. Enerģijas resursu imports veido lielu daļu no valsts ārējās tirdzniecības deficīta (1994. gadā — 38 %). Tiek izmantoti arī pašmāju resursi — galvenokārt malka, hidroenerģijas resursi un kūdra, kas kopā veido apmēram 18 % no valsts enerģijas resursu bilances.

Enerģijas izmantošanas efektivitāte ir gandrīz divas reizes zemāka par ES līmeni, kam pamatā ir no Padomju Savienības mantotās zemās cenas, neatbilstošā politika un novecojušās iekārtas.

Latvija izmanto gāzes un naftas vadus un neaizsalstošās ostas, lai transportētu gāzi un naftu, kas iegūtas Krievijā. Tomēr, lai saņēmēji būtu apmierināti, Latvijai vajadzēs ieguldīt līdzekļus atbilstošu mēraparātu ierīkošanā. ES var gūt stratēģisku labumu no Latvijas pazemes gāzes krātuvēm.

Tiek meklētas iespējas, kā pievienot Latvijas enerģētikas tīklus ES tīkliem. Plānotā Baltijas elektrības loka izveide varētu veicināt šādu pievienošanu, bet, domājams, ka tuvākajā un vidēji īsā laikā Latvija paliks piesaistīta Krievijas enerģētikas sistēmai. Jāatzīmē Rīgā esošā apvienotās energosistēmas dispečerpunkta reģionālā loma Baltijā, ieskaitot Kaļiņingradu.

Latvijā ir tikai viens pētniecības kodolreaktors Salaspilī. Valdība pieņēmusi lēmumu slēgt šo reaktoru 1996. gadā. Ir izstrādāta reaktora nojaukšanas koncepcija.

Pašreizējās situācijas novērtējums un prognozes

Latvijas valdības pieņemtā enerģijas politika 1996. gadā, kas atbilst ES principiem, ir vērsta uz enerģētikas sektora pārstrukturēšanu atbilstoši tirgus principiem, enerģijas piegāžu drošības paaugstināšanu, enerģijas efektīvu izmantošanu, vides aizsardzību, kā arī reģionālās sadarbības un sadarbības ar ES veicināšanu. Jāatzīmē, ka šāda sadarbība Baltijas reģiona robežās lietderīga, jo it īpaši enerģētikas sektorā Baltijas valstis cita citu lieliski papildina.

Likumiem attiecībā uz konkurenci enerģētikas sektorā vēl neatbilst enerģijas resursu iekšējā tirgus direktīvām un ES likumam par konkurenci. 1991. gada Konkurences likums un Likums par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā (kas nosaka regulējošos principus, bet vēl nepieciešami pakārtotie likumi) pirmie soļi ceļā uz ES noteikumu pieņemšanu. Pēc iespējas ātrāk jāpieņem Likums par enerģiju, kas noteiks sektorā darbojošos galveno personu (piegādātāju) lomu, un arī citi likumi attiecībā uz enerģijas resursiem.

Enerģētikas sektorā darbojas lieli valsts monopoli. Izņēmums nesen privatizētā “Latvijas gāzeī, bet tiek veikti priekšdarbi arī citu lielāko uzņēmumu privatizēšanai. Naftas, gāzes un ogļu importa cenas ir piesaistītas tirgus cenām, taču patērētāju maksātās siltuma, gāzes un elektrības cenas vēl neatbilst patiesajam izmaksu līmenim. Nesamaksāti rēķini par enerģijas izmantošanu radījuši parādus energopiegādes uzņēmumos, bet valdība ir sākusi risināt problēmas.

Enerģētikas sektorā gatavība avārijas situācijām, ieskaitot prasību nodrošināt naftas rezervi deviņdesmit dienām, neatbilst pamatlikumos izvirzītajiem noteikumiem, kaut gan likumu izstrāde šajā jautājumā ir uzsākta. Ņemot vērā nepieciešamību atvēlēt šim nolūkam līdzekļus, paredzams, ka tuvāko gadu laikā būs iespējams nodrošināt tikai trīsdesmit dienu rezervi. Tā kā krātuvju tilpums ir pietiekams, pēc nepieciešamo pārveidojumu veikšanas varētu būt iespējams uzkrāt nepieciešamo rezervju daudzumu.

Latvijai vajadzēs papūlēties, lai izpildītu pamatlikumu prasības attiecībā uz enerģijas efektīvu izmantošanu (piemēram, minimālās efektivitātes normas, elektrotehnisko ierīču marķēšana) un vides aizsardzību (piemēram, degvielas kvalitātes standarti), kaut gan darbs pie šiem jautājumiem jau uzsākts.

Caur Latviju tiek eksportēts urāns no Krievijas un NVS uz ES, kā arī ievests Krievijā un atkal izvests no tās pēc pārstrādes. Izejvielas kodolreaktoram tika sūtītas no Krievijas. Ja pēc reaktora slēgšanas un nojaukšanas nebūs iespējams nosūtīt uz Krieviju pēdējo plānoto sūtījumu, tas uz laiku — līdz piemērota risinājuma atrašanai — tiks noglabāts speciālās tvertnēs.

Kaut gan Latvijai nav izstrādāta programma kodolenerģijas jomā, tai vajadzēs pievienoties Euratom līgumam un citiem, saistītiem noteikumiem — tādiem kā aizsardzība pret radiāciju, kodolmateriālu piegāde, drošības pasākumi un Euratom noslēgtie starptautiskie līgumi. Tā kā nav kodolenerģijas programmas, Latvija nav iestājusies vairākās starptautiskās organizācijās un nav ieviesusi vairākus nepieciešamos režīmus kodolenerģijas laukā.

Tomēr Latvijas likumi, kas vērsti uz šādu režīmu ieviešanu, ir sagatavoti vai tiek gatavoti. Latvijai arī ir pilns nolīgums par drošības pasākumiem ar IAEA, tā kā piegāžu un kopīgā kodoltirgus jomā nav paredzamas problēmas ar ES likumu ieviešanu.

Secinājums

Ja Latvija intensīvāk turpinās sākto darbu, vidēji īsā laikā nav paredzamas nekādas lielas problēmas ar tuvināšanos pamatlikumu normām. Pirms Latvijas uzņemšanas Eiropas Savienībā, svarīgi ir atrisināt tādas problēmas kā monopoldarbības koriģēšana (ieskaitot importu un eksportu), piekļūšana enerģijas resursu tīkliem, enerģijas cenas, gatavība avārijas situācijām (ieskaitot naftas rezervju sagatavošanu), efektīva enerģijas izmantošana un vides aizsardzības normas.

Runājot par Latvijas likumu atbilstību Eiratoma noteikumiem, var teikt, ka šajā jomā nav paredzami sarežģījumi, bet Latvijai pēc iespējas ātrāk vajadzētu pievienoties vairākiem starptautiskiem kodolrežīmiem.

Transports

ES transporta politiku veido politikas un iniciatīvas trijās galvenajās jomās:

— kvalitātes uzlabošana, veidojot integrētas un konkurētspējīgas transporta sistēmas, kas balstās uz modernām tehnoloģijām un nenodara ļaunumu videi un cilvēku drošībai;

— Kopīgā tirgus darbības uzlabošana, lai nodrošinātu efektivitāti, izvēles iespējas un ērti izmantojamus transporta pakalpojumu, piedevām ievērojot sociālos standartus;

— ārējo sakaru paplašināšana, uzlabojot transporta sakarus ar trešajām valstīm un veicinot ES transporta pakalpojumu nodrošinātāju iekļūšanu citos transporta tirgos (Kopīgās transporta politikas programma, 1995—2000.).

Eiropas līgums nodrošina iespējas tuvināt valstu likumus ES likumiem, kā arī piedāvā sadarbības iespējas, lai pārstrukturētu un modernizētu transporta sistēmas, uzlabotu iekļūšanu transporta tirgū, atvieglotu preču tranzītu un sasniegtu tādus standartus, kas atbilst ES standartiem. Baltā grāmata izklāsta pasākumus, kas jāveic, lai ieviestu iekšējā tirgus noteikumus transporta sektorā, ieskaitot tādus aspektus kā konkurences attīstīšana, likumu saskaņošana un standartu ieviešana.

Īss raksturojums

Latvijas neaizsalstošās ostas padarīja Latviju par nozīmīgu tranzītkoridoru starp agrāko Padomju Savienību un Rietumiem. Šobrīd vairs netiek pilnīgi izmantotas ostu iespējas. Latvijas kā tranzītkoridora loma starp Rietumeiropu un Krieviju, Baltkrieviju un Vidusāziju ir atkarīga no attiecībām ar Krieviju, kas ne vienmēr bijušas labvēlīgas šādām tranzītam. Jauno robežu nospraušana ar Krieviju, Igauniju un Lietuvu arī ir ietekmējusi Latvijas kā tranzītkoridora konkurētspēju.

Tāpēc Latvijai jāiegulda līdzekļi Austrumu — Rietumu dzelzceļa tīkla uzlabošanā, kā arī robežu šķērsošanas infrastruktūrā gan uz jaunajām robežām, gan ostās. Latvijas teritoriju šķērso viens Viseiropas koridors, kā tika nolemts Viseiropas transporta konferencē Krētā.

Pēc valsts robežu atvēršanas pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā radījušas asu kritumu pieprasījumā pēc transporta pakalpojumiem, kaut arī transporta īpatsvars nacionālajā kopproduktā palielinās. Vienlaikus aizvien vairāk palielinās pasažieru pārvadājumi pa autoceļiem, bet samazinās — pa dzelzceļu. Laikā no 1990. līdz 1995. gadam dzelzceļš pazaudējis 3/4 no agrākā pasažieru līmeņa. Ļoti strauji pieaudzis personisko transporta līdzekļu izmantošanas līmenis. Šobrīd personiskie automobiļi dominē pasažieru pārvadāšanā, radot sastrēgumus pilsētās un ap tām, kā arī atsevišķos robežpunktos.

Pašreizējās situācijas novērtējums un prognozes

Ja runājam par Kopīgā tirgus pamatlikumu ieviešanu, Latvija paveikusi lielu darbu, it īpaši gaisa transporta jomā. Latvijas starptautiskā transporta sektors jau tagad ievēro noteikumus, kas līdzinās ES noteikumiem — it īpaši gaisa transporta jomā, kaut arī vēl ir daudz darāmā pasažieru un preču pārvadāšanā pa autoceļiem. Preču pārvadāšanā pa sauszemi jāievieš ES likumi (par attiecīgas profesijas apgūšanu, autovadītāja tiesībām, maksimālo svaru un izmēriem un ceļa nodokli). Tuvāko gadu laikā jāpārskata apkalpošanas standarti un grāmatvedības standartizācija dzelzceļu sektorā, lai ieviestu pamatlikumus.

Latvijas valdība izvirzījusi mērķi izveidot konkurētspējīgu un integrētu transporta sistēmu, un izstrādājusi tālejošu programmu. Divi galvenie šķēršļi, kas jāpārvar šajā jomā, ir: pieņemama transporta drošības līmeņa sasniegšana (joma, kurā Latvija jau ir jūtami progresējusi) un optimāla transporta sistēmas izmantošana (šī mērķa sasniegšanai izveidota augstākminētā programma).

Lai uzlabotu sakarus ar ES dalībvalstīm un saviem kaimiņiem, laikā no 1995.ņ1999. gadam Latvija plāno ieguldīt apmēram 0,3 miljardus ekiju (no budžeta) transporta infrastruktūrā, ko izmanto starptautiskie satiksmes līdzekļi (galvenokārt Viseiropas noteiktajā Baltijas ceļā). Šī summa aptuveni atbilst 1,5 % — 1,7 % no nacionālā kopprodukta, kas šķiet ticams skaitlis.

Secinājums

Latvija jūtami progresē, ieviešot pamatlikumus transporta jomā, it īpaši gaisa transporta jomā. Paveicot līdzīgu darbu (arī attiecībā uz efektīvu pamatlikumu ieviešanu) preču pārvadāšanā pa sauszemi (profesijas apguve, svars un izmēri, ceļa nodoklis), kuģniecībā (drošība) un dzelzceļa transporta jomā (apkalpošana, grāmatvedības standartizēšana), nav domājams, ka transporta joma radīs lielas problēmas Kopīgā tirgus pamatlikumu ieviešanā.

Pēc iespējas ātrāk Latvijai jāuzlabo administratīvo struktūru sistēma, tajā skaitā pārbaudes institūciju sistēma, kas ir atbildīga par drošību.

Mazie un vidēja lieluma uzņēmumi

ES uzņēmumu politika vērsta uz mazu un vidēja lieluma uzņēmumu (MVU) attīstībai labvēlīgas vides veidošanu visā Eiropas Savienībā, šo uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanu, kā arī iekļaušanās Eiropas un starptautiskajā apritē veicināšanu. Šo politiku raksturo iespējas individuāli pieņemt lēmumus. ES loma šajā jomā tiek definēta un īstenota ar MVU ikgadējās programmas palīdzību. Šī programma nodrošina juridisko un budžetāro bāzi konkrētiem ES pasākumiem MVU jomā. Līdz šim pamatlikumi šajā jomā aprobežojās ar ieteikumiem konkrētās jomās, kaut gan citi likumi citās jomās skar arī MVU (piemēram, konkurence, vides aizsardzība, uzņēmumtiesības).

Eiropas līgums nodrošina sadarbības iespējas MVU attīstīšanā un nostiprināšanā. Tas it īpaši attiecas uz privātsektoru, un ietver arī informācijas sniegšanu un palīdzību juridiskos, administratīvos un nodokļu jautājumos. Baltajā grāmatā šajā sakarā nav minēti nekādi pasākumi.

Īss raksturojums

Reformu veikšana ar mērķi veidot tirgus ekonomiku, kā arī privatizācijas process radīja iespējas straujam privātuzņēmumu skaita pieaugumam, kas sākās 80. gadu beigās. 1995. gadā mazajos uzņēmumos (0—25 darbinieki) strādāja 250 000 cilvēki, vidēja lieluma uzņēmumos (25ņ499 darbinieki) — 645 000 cilvēki, bet lielajos uzņēmumos (vairāk nekā 500 darbinieki) — 76 900 cilvēku.

Ekonomikas ministrija izstrādājusi mazo uzņēmumu attīstības programmu, kas ietver palīdzības un atbalsta sniegšanu uzņēmējdarbībai, mācībām, sakariem, finansējuma piesaistīšanai un “biznesa inkubatoru” veidošanai. Ir nodibināts Biznesa konsultāciju centru tīkls. Ir izstrādāta reģionālā attīstības politika uzņēmējdarbības atbalstīšanai. Likums par uzņēmumu ienākuma nodokli paredz nodokļu atlaidi 20 % apmērā tiem mazajiem uzņēmumiem, kas atbilst konkrētiem parametriem.

Pašreizējās situācijas novērtējums un prognozes

MVU pamatstruktūras izveidotas, bet nepieciešams tālāk pilnveidot politiku šajā jomā, vienkāršot likumu sistēmu (lai tā būtu “draudzīgāka” MVU), nostiprināt infrastruktūru atbalstu, uzlabot nodokļu iekasēšanas sistēmu un uzlabot MVU iespējas piesaistīt finansējumu.

Zināmā mērā MVU jau tagad — pašmāju tirgū — jūt, ko nozīmē starptautiska konkurence. Konkurences spiediens pastiprināsies, MVU aizvien vairāk iesaistoties starptautiskajā tirgū. Tāpēc laika periodā līdz Latvijas uzņemšanai Eiropas Savienībā jāturpina MVU nostiprināšana.

Secinājums

Nav paredzamas nekādas specifiskas problēmas sakarā ar Latvijas iekļaušanos Eiropas Savienībā MVU programmās.

3.5 Ekonomiskā un sociālā kohēzija

Nodarbinātība un sociālā politika

ES sociālā politika izstrādāta, izmantojot dažādus instrumentus, tāduskā tiesiskās normas, Eiropas sociālais fonds un pasākumi konkrētās jomās (tai skaitā iedzīvotāju veselības aizsardzība, trūcīgie iedzīvotāji un invalīdi). Pamatlikumos atrunāta veselības aizsardzība un darba drošība, darba likumi un darba apstākļi, vīriešu un sieviešu vienlīdzība, sociālās drošības koordinācijas pasākumi imigrantiem, tabakas izstrādājumi). ES sociālajai likumdošanai raksturīga minimālo standartu noteikšana. Papildus ES Līguma 118B pantā iestrādāts sociālais dialogs Eiropas līmenī, bet sociālās politikas protokols ietver konsultācijas ar sociālajiem partneriem un pasākumus, kas atvieglo sociālo dialogu.

Eiropas līgums nodrošina likumu tuvināšanu ES likumiem un sadarbību ar mērķi uzlabot veselības standartus un darba drošību, darbaspēka tirgus politiku un modernizēt sociālās drošības sistēmu. Tas arī novērš diskrimināciju darba apstākļu ziņā, pamatojoties uz nacionālo piederību, attiecībā uz tiem ES darbiniekiem, kas likumīgā ceļā strādā Latvijā. Baltā grāmata paredz pasākumus, kas vērsti uz tuvināšanos pamatlikumiem šajā jomā.

Īss raksturojums

Sociālais dialogs tiek risināts, piedaloties valdībai, darba devēju un strādājošo organizācijām. Parasti tas tiek risināts starp vienu no lielākajām arodbiedrībām, kam ir pastāvīgi kontakti ar Eiropas Arodbiedrību konfederāciju (ETUC), un divām darba devēju organizācijām, kas nav Eiropas Industriālās un darba devēju savienības konfederācijas dalībnieces (UNICE). Sociālais dialogs, ko risina trīs personas, notiek labi, bet divpusējais dialogs jāuzlabo.

Izmantojot ILO metodes, ir noteikts, ka bezdarba līmenis ir 18,3 %. Atšķirības starp reģioniem ir lielas.

Īstenojot nodarbinātības politiku, Latvija izveidojusi reģionālu nodarbinātības dienestu, kas darbojas Latvijas darbaspēka tirgū. Latvija jāaicina pilnveidot savas darbaspēka tirgus iniciatīvas, lai tiktu veidotas tādas nodarbinātības sistēmas, kas atbilst vienotai Eiropas ekonomikai.

Jaunais 1996. gada Likums par sociālo apdrošināšanu nosaka Latvijas pilsoņu galvenās sociālās tiesības un pienākumus. Kaut arī sociālā palīdzība — apmēram 11 % no nacionālā kopprodukta — vispār attiecas uz visiem iedzīvotājiem, oficiālais nabadzības līmenis ir zems. 1996. gada likums paredz, ka sociālo nodokli, ko šobrīd maksā gandrīz tikai un vienīgi darba devēji, nākotnē maksās vienādās daļās darba devējs un darbinieks. Paredzams, ka stāsies spēkā likumi par obligāto sociālo apdrošināšanu, (attiecībā uz darbā gūtajām traumām), bezdarbu, kā arī slimības un dzemdību atvaļinājuma pabalstiem. 1998. gadā Latvija plāno ieviest obligātu pensiju shēmu, ko finansēs, izmantojot pensiju fonda līdzekļus. Jāveic pasākumi, kas vērsti uz sociālās aizsardzības nodrošināšanu.

Latvijā nepieciešams būtiski uzlabot veselības aizsardzības sistēmu.

Pašreizējās situācijas novērtējums un prognozes

1993. gadā, pamatojoties uz ES direktīvās sniegto sistēmu, Latvija izveidoja likumu sistēmu, kas kalpo kā bāze konkrētu veselības aizsardzības un drošības likumu pieņemšanai. Latvijai nepieciešams pieņemt attiecīgos likumus, un tikai tad Latvijas likumi atbildīs pamatlikumiem. Darba drošības uzraudzības sistēma atbilst ILO standartiem, kas paredz neatkarīgu struktūru izveidošanu.

Darba likumu jomā Latvija šobrīd pārstrādā Darba kodeksu, piemērojot to ES likumiem. Liela uzmanība jāpievērš tādām jomām kā masveida atlaišana no darba un darbinieku interešu aizsardzība darba devēja maksātnespējas gadījumā, uzņēmuma pārņemšanas gadījumā [pāriešana citās rokās], darbinieku informēšana par darba apstākļiem, līgumiem un darba laiku. Saskaņā ar ES direktīvām, jāuzlabo darbinieku informēšanas un konsultēšanas līmenis uzņēmumos.

Līdztiesības jomā: Latvijas likumos iestrādāti ES galvenie noteikumi, kas paredz vīriešu un sieviešu diskriminācijas novēršanu. Taču šis princips ne vienmēr tiek ievērots tādās jomāskā vienāda darba samaksa par vienādu darbu, un reklāmās (kas vērstas uz vienu konkrētu dzimumu). Vīriešu un sieviešu darba samaksas apjoms būtiski atšķiras.

Strādājošo tiesības brīvi pārvietoties darbaspēka tirgū: nešķiet, ka šajā jomā Latvija sastapsies ar šķēršļiem, kas traucēs pieņemt pamatlikumus. Tomēr šādu tiesību piešķiršana prasīs grozījumus valsts likumos, it īpaši attiecībā uz nodarbinātības iespējām un diskrimināciju atkarībā no nacionālās piederības.

Imigrējušā darbaspēka sociālā drošība: šajā jomā Latvijas uzņemšana Eiropas Savienībā neradīs lielas problēmas, kaut gan būs nepieciešami daži tehniska rakstura labojumi. Lielāka uzmanība jāpievērš administratīvajam darbam, lai varētu ievērot koordinācijas noteikumus sadarbībā ar citām valstīm. Latvijai jāizveido administratīvās struktūras, kas Latvijai ļaus integrēties ES koordinācijas sistēmā. Nākotnē būs nepieciešams veikt plānošanu, priekšdarbus un mācības, lai sagatavotu administratīvos darbiniekus koordinācijas darba uzdevumu izpildei.

Latvija nav ievērojusi tās direktīvu prasības, kas nosaka brīdinājuma uzrakstu iespiešanu uz cigarešu paciņām, kā arī attiecībā uz maksimālo darvas saturu, tomēr likumi par atsevišķiem darvas satura aspektiem, tabakas izstrādājumu reklāmu un smēķēšanas ierobežojumiem tika pieņemti 1996. gada decembrī. Līdz 2003. gadam tiks nodrošināta Latvijas atbilstība ES direktīvu prasībām, un tas tiks panākts, veicot pakāpenisku saskaņošanu.

Secinājums

Jāturpina sociālās reformas, un būtiski jāuzlabo valsts veselības aizsardzības sistēma. Jāturpina uzlabot sociālais dialogs. Latvijai jāveic apjomīgs darbs, lai pieskaņotu savu likumu sistēmu ES prasībām tādās jomās kā veselības aizsardzība un drošība, darba likumi, līdztiesība, kā arī jāturpina attīstīt tās struktūras, kas nodrošinās likumu efektīvu izmantošanu praksē. Latvijai turpinot darbu šajos virzienos, vidēji īsā laikā tā varēs pildīt pienākumus, ko uzliek dalība Savienībā.

Reģionālā politika un kohēzija

Saskaņā ar ES Līguma XIV nodaļu, ES atbalsta tālāku kohēziju, galvenokārt izmantojot strukturālos fondus. Latvijai vajadzēs efektīvi ieviest šos instrumentus, vienlaikus ievērojot principus, mērķus un procedūras, kas darbosies tad, kad Latvija tiks uzņemta Savienībā.

Eiropas līgums paredz sadarbību reģionālās attīstības un plānošanas jomā, galvenokārt apmainoties ar informāciju vietējo, reģionālo un centrālo struktūru jomā, kā arī apmainoties ar ierēdņiem un speciālistiem. Baltā grāmata šajā sakarā neparedz nekādus pasākumus.

Īss raksturojums

1995. gadā Latvija sasniedza apmēram 18 % no ES vidējā nacionālā kopprodukta. Bezdarba līmenis nostabilizējies apmēram 6ņ7 % līmenī. Kaut arī Latvija ir samērā neliela valsts, tajā vērojamas lielas reģionālās atšķirības — dienvidaustrumu rajoni ir mazāk attīstīti, salīdzinājumā ar centrālajiem rajoniem. Latvijā ir viena, samērā koncentrēta, urbanizēta struktūra — Rīga, kurā ir vislielākais iedzīvotāju skaits visā Baltijā (40 % no visiem iedzīvotājiem).

Latvijā ir 26 apriņķi un 568 pašvaldības (7 lielpilsētas, 70 pilsētas un 491 lauku pagasti). Latvijas rajonos ir liela pašvaldību ietekme.

Galvenās problēmas:

— zemas kvalitātes infrastruktūra, izņemot galveno tranzīta koridorus;

— industriālās lejupslīdes jeb pilsētu krīzes punkti (“kabatas”);

— agrāko militāro objektu konversija, it īpaši piekrastes zonās;

— ekonomiskās attīstības trūkums lauku rajonos.

Reģionālā politika tiek īstenota, pamatojoties uz “Reģionālās politikas attīstības vadlīnijāmī, ko Ministru padome pieņēma 1995. gadā. Šobrīd tiek gatavots jauns reģionālās attīstības likums. Tiek izstrādāti to zonu kritēriji, kādām nepieciešama palīdzība. Tiek pētīti reģioni, lai noteiktu atpalikušos rajonus, kam tiks sniegta palīdzība, sākot no 1998. gada. Reģionālās attīstības likumā teikts, ka paredz, ka “reģionālās attīstības politika būs valsts attīstības politikas neatņemama sastāvdaļaī. Visas valsts mērogā jānosaka vadlīnijas valsts zemes izmantošanai.

Latvijas reģionālās attīstības iniciatīvu īstenošanu praksē veic nozaru ministrijas. Vides aizsardzības un reģionālās plānošanas ministrija galvenokārt nodarbojas ar vides plānošanu, bet Ekonomikas ministrija īsteno reģionālo politiku. Reģionālās attīstības padome, kurā darbojas visu attiecīgo ministriju pārstāvji, piedalās reģionālās attīstības iniciatīvu izstrādē, koordinēšanā un īstenošanā.

Izdevumi Latvijas reģionālās politikas īstenošanai ir ierobežoti. Tomēr vēl nav iespējams noteikt, cik liela būs izdevumu daļa, ko Latvija paredzēs kopējai valsts attīstības programmai un kas varētu veidot potenciālo līdzekļu kopumu ES strukturālās politikas ietvaros. Tāpēc nav iespējams sniegt ticamu Latvijas līdzfinansēšanas iespēju novērtējumu.

Pašreizējās situācijas novērtējums un prognozes

Latvija veic reģionālo attīstību valsts attīstības programmas ietvaros. Neraugoties uz to, uzsākts process, kas nodrošinās reģionālās politikas juridisko bāzi. Šajā jomā sasniegts liels progress. Valsts attīstības programmas ietvaros Latvijas varas struktūras vēlas piešķirt lielāku prioritāti reģionālajai attīstībai. Tomēr vēl jāprecizē atsevišķas procedūras.

Vajadzētu vienkāršot institucionālo sistēmu un lēmumu pieņemšanas sistēmu. Jānoskaidro kompetences sadalījums starp iesaistītajām institūcijām, jānovērš pilnvaru dublēšanās, koncentrējot konkrētus uzdevumus vienas institūcijas kompetencē, jāuzlabo starpministriju koordinēšanas darbs. Visbeidzot, jāīsteno Latvijas pakārtoto administratīvo struktūru reforma.

Secinājums

Latvija demonstrē skaidru izpratni par to, ka nepieciešams risināt problēmu, kas saistīta ar augošajām atšķirībām reģionu starpā. Ņemot vērā Latvijas mazos izmērus, lēmums ietvert reģionālās attīstības politiku valsts attīstības programmas stratēģijā, ir pamatots. Saprotams, ka Latvijai jāuzlabo to administratīvo struktūru darbs, kas vadīs saistītās reģionālās attīstības programmas. Šīm struktūrām jāspēj pārvarēt grūtības, kas rodas šajā darbā. Pēc nepieciešamo reformu īstenošanas — vidēji īsā laikā — Latvija varētu būt gatava ieviest ES likumus un efektīvi izmantot ES strukturālajai politikai atvēlētos līdzekļus.

3.6 Dzīves kvalitāte un vide

Vide

No Līguma izrietošā Kopienas ekoloģiskā politika ir vērsta uz ilgtspēju, kas balstīta uz vides aizsardzības ietveršanu ES nozarpolitikā, profilakses pasākumiem, principu “Piesārņotājs maksāī, ekoloģisko kaitējumu apkarošanu to izcelsmes vietās un atbildības dalīšanu. Pamatlikumi aptver apmēram 200 juridiskos aktus ar plašu jautājumu loku, ieskaitot ūdens un gaisa piesārņojumu, atkritumu un ķimikāliju saimniecību, biotehnoloģiju, aizsardzību pret radiāciju un dabas aizsardzību. Dalībvalstīm jānodrošina, lai, dodot piekrišanu noteiktu sabiedrisko un privāto projektu īstenošanai, iepriekš būtu novērtēts, kā tā ietekmēs vidi.

Eiropas līgums prasa, lai Latvija piekoptu tādu attīstības politiku, kurā valda ilgtspējīgas attīstības princips un kurā visā pilnībā iestrādāti ekoloģiskie apsvērumi. Tāpat šajā līgumā teikts, ka vide ir viena no jomām, kurās jāīsteno divpusēja sadarbība, kā arī likumu tuvināšana Kopienas likumiem.

Baltā grāmata aptver tikai nelielu vides pamatlikumu daļu, proti, ražošanas likumus, kuri tieši saistīti ar preču brīvu kustību.

Īss raksturojums

Latvijā ekoloģiskās problēmas nav tik nopietnas kā citur reģionā, jo to vairākums ir lokalizēts tā sauktajos karstajos punktos un tikai dažas problēmas izpaužas visas valsts mērogā. Tomēr Latvijas ekoloģisko standartu uzlabošana līdz ES līmenim būs sarežģīts darbs.

Joprojām nopietna problēma ir virszemes ūdeņu kvalitāte, it īpaši pilsētu piesārņojuma dēļ, bet pēc 1990. gada, Rīgā un citās pilsētās parādoties jaunām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, situācija jūtami uzlabojusies. Ja neskaita ar satiksmi saistīto piesārņojumu Rīgas apkārtnē, situācija ar gaisa piesārņotību ir apmierinoša. Atkritumu saimniecību nodarbina problēma, kā sakopt vecās bīstamo atkritumu izgāztuves un aizvākt municipālos atkritumus, kuru apjoms aizvien palielinās. Latvijai ir vērtīgi relatīvi neskartas dabas apgabali, kas būtu labs papildinājums paplašinātas Savienības vides daudzveidībai.

Kopš 1990. gada vides politikas nostādņu jomā paveikts diezgan daudz: pieņemts jauns pamatlikums (1991. gada Likums par vides aizsardzību), kā arī vairāki nacionālie ilglaika plāni (nacionālais vides politikas plāns, vides veselības rīcībplāns, kā arī ļoti detalizēts ekoloģiskās darbības plāns — 1995.—1996. g.).

Pārējā likumdošana uz priekšu virzās lēnāk. Pieņemti vai top nozaru noteikumi (piemēram, par atkritumiem). No 1996. gada ir spēkā un labi darbojas nacionāls resursu izmantošanas likums. Ir plāni par tālāku sabiedrības līdzdalības un ekonomisko instrumentu attīstīšanu. Tomēr liela daļa nozaru likumu vēl joprojām ir veca un turklāt krietni straujāk uz priekšu jāvirzās vides politikas pasākumu īstenošanā un iedzīvināšanā, kur īpaši svarīgi ir pilnveidot novērošanas un uzraudzības struktūras. Valsts izdevumi vides uzturēšanai, salīdzinot ar ES rādītājiem, ir zemi.

Latvija ratificējusi gan 1974. gada, gan 1992. gada Helsinku Konvenciju par Baltijas jūras aizsardzību un parādījusi apņēmību sakopt Baltijas jūras “karstos punktusī.

Pašreizējās situācijas novērtējums un prognozes

Ir paredzēts, ka visi jaunie vides likumi atbildīs Kopienas pamatlikumiem. Lai nodrošinātu saderību ar Eiropas Kopienas likumiem, Eiropas integrācijas biroja pārraudzībā izveidota īpaša vides darba grupa. Visus Baltās grāmatas likumus paredzēts pārņemt nākamajos divos līdz trijos gados. Stratēģija atlikušo likumu saskaņošanai jāizveido līdz 1998. gada sākumam. Latvijas mērķis ir pilnīga atbilstība pamatlikumiem līdz 2005. gadam. Lai to sasniegtu, vēl nepieciešams izstrādāt un ieviest saskaņotus likumus attiecībā uz gaisa piesārņotību, ķimikālijām un dabas aizsardzību. Kas attiecas uz aizsardzību pret radiāciju, šai jomā parasti trūkst vajadzīgās drošības kultūras. Pašlaik Latvija gatavo ūdens kvalitātes likumu. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai drīz tiktu pārņemtas pamatdirektīvas par gaisu, atkritumiem un ūdeni un direktīva “Integrētā piesārņotības profilakse un apkarošanaī (IPPA), kā arī lai tiktu stratēģiski izlemts, kā finansēt lielos ieguldījumus, kurus prasīs jaunie likumi ūdens, gaisa un atkritumu sektorā.

Ņemot vērā pašreizējos plānus un iestrādes, nākamajos gados likumu saskaņošanas jomā gaidāms liels progress.

Kas attiecas uz sekmīgu iekļaušanos Eiropas Kopienas ekoloģiskajos pamatlikumos, galvenās ilglaika problēmas ir nepieciešamība ieguldīt līdzekļus infrastruktūrā, it īpaši ūdens un notekūdeņu sektorā ārpus lielajām pilsētām, un likumu iedzīvināšana. Bažas rada nopietnais likumu tuvināšanas procesam nepieciešamo finansiālo resursu un cilvēkresursu trūkums. Liels šķērslis, ar ko jātiek galā, ir tas, ka trūkst darbinieku, kuri spētu šo tuvināšanu lietpratīgi veikt. Ar iestāšanos Eiropas Savienībā saistītais Latvijas stratēģiskais plāns vides jomā būtu jāpapildina ar Eiropas Kopienas ekoloģiskajiem pamatlikumiem atbilstošu īstenošanas grafiku, vispirmo uzdevumu vidū ietverot iepriekš minēto pamatdirektīvu un IPPA direktīvu iedzīvināšanu.

Secinājums

Reformām Latvijā norisot pašreizējā veidā un ātrumā, pilnīga vides pamatlikumu pārņemšana vidēji īsā laikā, domājams, ir paveicama. Tomēr faktiska atbilstība vairākiem likumiem (piemēram, attiecībā uz pilsētu notekūdeņu apstrādi, dzeramo ūdeni, atkritumu saimniecību un gaisa piesārņotību) varētu būt sasniedzama tikai ilgā laikā un prasīs būtiski palielināt ieguldījumus vides jomā, kā arī lielas pūles veltīt administratīvās spējas palielināšanai.

Patērētāju aizsardzība

Kopienas pamatlikumi skar arī jautājumus, kas saistīti ar patērētāju ekonomisko interešu aizsardzību (tādus kā, piemēram, maldinošas reklāmas apkarošana, cenu norādīšana, patērētāja kredīts, negodīgi līgumnoteikumi, neklātienes tirdzniecība, ceļojuma pakalpojumu paketes, ceļojošo tirgotāju darbība un laikā dalīts kopīpašums), kā arī preču vispārīgo drošību un speciālajām kosmētisko līdzekļu, tekstilpreču un rotaļlietu nozarēm.

Eiropas līgums paredz likumu tuvināšanu Kopienas likumiem, kā arī sadarbību, kuras mērķis ir sasniegt pilnīgu Latvijas un Kopienas patērētāju aizsardzības sistēmu saderību. Baltās grāmatas pirmā posma pasākumi ir vērsti uz ražojumu, to vidū kosmētisko līdzekļu, tekstilizstrādājumu un rotaļlietu, drošības palielināšanu un patērētāju ekonomisko interešu aizsardzību (te īpaši minami pasākumi, kas attiecas uz maldinošu reklāmu, patērētāja kredītu, negodīgiem līgumnoteikumiem un cenu norādīšanu. Otrā posma pasākumi saistīti ar ceļojuma pakalpojumu paketēm, ceļojošo tirgotāju darbību un laikā dalītu kopīpašumu. Būs jāņem vērā arī jaunie Eiropas Kopienas likumi, kas pieņemti nesen (neklātienes tirdzniecība) vai tiks pieņemti drīzumā (salīdzinošā reklāma, cenu norādīšana).

Īss raksturojums

Patērētāju aizsardzības likums tika pieņemts 1992. gadā, un tas nosaka patērētāju tiesības un ražotāju, pārdevēju un pakalpojumu sniedzēju pienākumus attiecībā uz kvalitātes nodrošināšanu, korektu reklāmu un preču drošību. Likums arī nosaka atbildību par patērētāju tiesību neievērošanu un definē patērētāju aizsardzības jomā strādājošo nevalstisko organizāciju lomu. Šo organizāciju lomu ierobežo resursu trūkums.

Lai uzlabotu ražojumu un pakalpojumu kvalitāti un drošību, kā arī lai izstrādātu un īstenotu patērētāju tiesību aizsardzību, 1995. gada jūnijā valdība pieņēma Patērētāju tiesību aizsardzības programmu.

Vispārīgi par patērētāju lietām jāatbild Ekonomikas ministrijai, tomēr Patērētāju aizsardzības likumā tās loma nav norādīta. No citām patērētāju aizsardzībā iesaistītajām institūcijām minamas Tirdzniecības uzraudzības komiteja un Monopoldarbības uzraudzības komiteja.

Pašreizējās situācijas novērtējums un prognozes

Par spīti diezgan lielajam progresam, pašreizējie patērētāju aizsardzības likumi Latvijā tikai daļēji atbilst pamatlikumiem . Patērētāju ekonomisko interešu aizsardzības jomā, šķiet, nav likumu, kas reglamentētu ceļojošo tirgotāju darbību, neklātienes tirdzniecību, laikā dalītu kopīpašumu un patērētāja kredītu. Labojumi nepieciešami maldinošas reklāmas un negodīgu līgumnoteikumu jomā, bet ceļojuma pakalpojumu pakešu un cenu norādīšanas likumprojekti tiek gatavoti.

1996. gada nogalē tika pieņemts jauns Likums par preču un pakalpojumu drošumu un ražotāja un pakalpojumu sniedzēja atbildību. Lai arī šis likums lielos vilcienos pārņem Direktīvu par ražojumu vispārīgo drošību, nepieciešami daži papildu labojumi, lai nodrošinātu pilnīgu saderību ar Eiropas Kopienas standartiem, galvenokārt tāpēc, ka likums valsts institūcijām nepiešķir vajadzīgās pilnvaras. Kas attiecas uz speciāliem sektoriem, tiek gatavots vispārīgs likums par patēriņa preču marķēšanu. Tikko tas būs pieņemts, tiks ierosināts pieņemt likumu par tekstilpreču marķēšanu. Šķiet, ka top arī likumprojekti par kosmētiskajiem līdzekļiem un rotaļlietu drošību, kuri papildinās pašreizējos likumus un padarīs tos atbilstošus Eiropas Kopienas prasībām.

Līdz ar pamatlikumu ieviešanu būs jāgādā, lai attīstītos spēcīga un neatkarīga patērētāju kustība, ko varas institūcijas atbalstītu.

Secinājums

Patērētāju aizsardzības jomā uzsāktās reformas Latvijai būs jāturpina, jo, lai Latvija varētu apmierināt Eiropas Kopienas prasības patēriņa jomā, būtiski jāpapildina pašreizējie likumi vai arī jāpieņem jauni likumi. Ir nepieciešamas arī efektīvākas institucionālās struktūras, kas spētu nodrošināt likumu piemērošanu. Taču domājams, ka patērētāju aizsardzības pamatlikumu pārņemšana vidēji īsā laikā Latvijai neradīs lielas problēmas.

3.7 Tieslietas un iekšlietas

Pašreizējā reglamentācija

Tieslietu un iekšlietu pamatlikumi galvenokārt izriet no sadarbības reglamentācijas, kas ietverta Eiropas Savienības līguma jeb “trešā pīlāra” VI nodaļā (K pantā), tomēr ar tiem cieši saistīta arī kāda daļa no “pirmajā pīlārā”(Eiropas Kopienas līgumā) ietvertās reglamentācijas un likumdošanas pasākumiem.

ES reglamentācija tieslietu un iekšlietu jomā pirmām kārtām attiecas uz šādiem jautājumiem: patvērums; ārējo robežu un imigrācijas kontrolēšana; muitu sadarbība un policijas sadarbība smagu noziegumu (piemēram, narkotiku tirdzniecības) apkarošanā un tiesu sadarbība krimināltiesiskajos un civiltiesiskajos jautājumos. Eiropas Savienības līgums reglamentē, uz kādiem pamatprincipiem šāda sadarbība balstāma, šai ziņā īpaši izceldams Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un 1951. gada Ženēvas Konvenciju par bēgļu statusu. Netieši izriet, ka šādai sadarbībai jābalstās arī uz veselu virkni starptautisku konvenciju attiecīgajā darbības jomā, it īpaši uz Eiropas Padomes, Apvienoto Nāciju Organizācijas un Hāgas konferences dokumentiem. Trešā pīlāra pamatlikumi pēc juridiskā satura atšķiras no pirmā pīlāra pamatlikumiem; trešā pīlāra pamatlikumu juridisko saturu veido konvencijas, kopīgi pasākumi, kopīgas nostādnes un rezolūcijas (arī likumprojektu elementus, par kuriem šo likumprojektu pieņemšanas sarunās jau panākta vienošanās).

Eiropadome vienojusies par vairākām ES konvencijām (to vidū par 1990. gada Dublinas konvenciju, kā arī par konvencijām, kas attiecas uz noziedznieku izdošanu, viltojumiem un EUROPOL), un šobrīd tās ratificējamas nacionālajiem parlamentiem; par vairākām citām konvencijām, to vidū ārējo robežu konvenciju, Eiropadomē turpinās sarunas, kas sasniegušas dažādu stadiju. Tieslietu un iekšlietu pamatlikumi paredz ne tikai likumdošanu un pieņemto likumu sekmīgu iedzīvināšanu, bet arī augstu praktiskās sadarbības pakāpi.

Jaunais līgums

Kad spēkā stāsies Amsterdamas Starpvaldību konferencē tapušais Līgums, daudzos no nupat minētajiem jautājumiem pašreizējā sadarbības reglamentācija savu spēku zaudēs.

Vairākkārt uzsvērdams mērķi pārvērst Savienību par “brīvības, drošības un likumības reģionuī, jaunais Līgums šos jautājumus — arī tādus kā brīva personu kustība, patvērums un imigrācija — iekļauj Kopienas kompetences sfērā.

Kas attiecas uz personu brīvu kustību, jaunais Līgums paredz Šengenas pamatlikumu iekļaušanu Eiropas Savienības reglamentācijā un ikvienai ES dalībvalsts kandidātei uzliek pienākumu šos pamatlikumus visā pilnībā pieņemt.

Kas attiecas uz jautājumiem, kuri joprojām paliek sadarbības reglamentācijā, t. i., uz policijas lietām un krimināllikumiem, jaunais Līgums paredz sadarbības sistēmas pilnveidošanu.

Eiropas līgums un Baltā grāmata

Eiropas līgums paredz arī sadarbību narkotiku lietošanas un naudas atmazgāšanas apkarošanā.

Baltā grāmata trešā pīlāra jautājumiem tieši nepievēršas, bet tajā ir norādīts uz tādiem pirmā pīlāra jautājumiem kā naudas atmazgāšana un personu pārvietošanās brīvība, kas cieši saistīti ar tieslietām un iekšlietām. Tā norāda arī uz Briseles konvenciju un Romas konvenciju.

Īss raksturojums

Vispārīgie priekšnosacījumi sadarbībai tieslietās un iekšlietās

1995. gadā Latvija iestājās Eiropas Padomē un ir ratificējusi Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Satversme paredz, ka tiesu vara saskaņā ar likuma varas principu ir neatkarīga. Latvija vēl nav ratificējusi datu aizsardzības konvenciju, kas pieņemta 1990. gadā. (Sk. arī atsevišķo sadaļu par Vienoto tirgu). Tieslietu un iekšlietu iestāžu institucionālajā reformēšanā kaut kas jau ir paveikts, taču, kopumā ņemot, Latvijas tieslietu un iekšlietu iestādes vēl joprojām cieš no būtiskām nepilnībām personāla, finanšu un vadības sistēmās. Valdība šo problēmu risināšanai nesen izveidojusi ministru prezidenta vadītu Trešā pīlāra integrācijas koordinēšanas grupu.

Patvērums

1997. gada jūnijā Latvija ratificēja 1951. gada Ženēvas konvenciju un ir pieņēmusi likumu par patvēruma meklētājiem. Muceniekos top jauns patvēruma meklētāju un bēgļu uzņemšanas centrs, ko atbalsta tā radīšanas ierosinātāji — Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programma (UNDP) un ANO augstais komisārs bēgļu lietās.

Imigrācija / robežkontrole

Latvijai ir līgumi par bezvīzu režīmu ar Lielbritāniju, Īriju, Dāniju un Islandi, un gaidāms, ka stāsies spēkā arī šādi līgumi ar Norvēģiju, Zviedriju un Somiju. Līgumi par bezvīzu režīmu noslēgti arī ar vairākām Centrāleiropas valstīm un ar Lietuvu un Igauniju, ar kurām izveidota kopīga bezvīzu ceļošanas zona. Latvija no ES ir pārņēmusi to trešo valstu sarakstu, attiecībā uz kurām nepieciešamas vīzas. Savu politisko līniju, kas saistīta ar gatavošanos uzņemšanai Savienībā, Latvija realizē stingri. Ir izveidota jauna iedzīvotāju reģistrēšanas sistēma, kas izmantojama, arī izdodot jaunas pases Latvijas pilsoņiem un Latvijā pastāvīgi dzīvojošajiem nepilsoņiem. Latvijai ir atpakaļuzņemšanas līgumi ar Igauniju, Lietuvu, Dāniju, Zviedriju, Somiju un Islandi, un tiek gatavoti šādi līgumi ar Itāliju, Norvēģiju, Franciju, Portugāli un citām valstīm.

Nav oficiāla divpusēja atpakaļuzņemšanas līguma ar Krieviju. Robežkontroles sistēmas uz austrumu robežas ir neefektīvas, tajās nepieciešams būtiski uzlabot personālsastāvu un tehnisko aprīkojumu. 1997. gada janvārī valdība robežapsardzības pienākumus no Aizsardzības ministrijas nodeva Iekšlietu ministrijai, un rezultātā stāvoklis būtiski uzlabojies.

Policijas sadarbība

Latvijā pastāv organizētā noziedzība narkotiku tirdzniecības, sieviešu tirdzniecības, prostitūcijas un kontrabandas jomā; tiek izmantota vardarbība un izspiešana. Lai organizētās noziedzības apkarošana kļūtu sekmīgāka, izveidots Policijas birojs, kas cieši sadarbojas ar drošības policiju. Tiek plānoti jauni likumi liecinieku aizsardzībai un cīņai ar finansiālajiem noziegumiem un naudas atmazgāšanu. Ir paredzētas plašas policijas spēku mācības. Latvija gatavo vietējos likumus, kas nepieciešami, lai pievienotos 1990. gada konvencijai par naudas atmazgāšanu; nozīmīgas šās konvencijas daļas jau iedzīvinātas, tās ietverot citos likumos. (Sk. arī atsevišķo sadaļu par Vienoto tirgu.) Nekādi terorisma draudi nepastāv.

Narkotikas

Latvija ir otršķirīga narkotiku tirdzniecības tranzītvalsts. 1996. gadā narkotiku konfiscēšanas gadījumi bija nenozīmīgi, bet šim uzdevumam atvēlētie resursi bija visai ierobežoti. Vietējais narkotiku patēriņš pieaug, un šobrīd jau pastāv vietēja sintētisko narkotiku ražošana. Latvija ratificējusi galvenās starptautiskās konvencijas, kas attiecas uz narkotikām (izņemot konvenciju par naudas atmazgāšanu — sk. iepriekš), un pieņēmusi savus vietējos likumus par psihotropiskajām vielām un prekursoriem. Latvija izveidojusi Narkotiku kontroles komiteju, kas izvērš ANO un Pasaules Veselības organizācijas programmām atbilstošu darbību. Sava īpaša narkotiku apkarošanas programma tagad ir arī policijai.

Tiesu sadarbība

Latvijas tiesu sistēmai ir nopietnas problēmas, kas saistītas ar pieredzes trūkumu un resursu ierobežotību. Tomēr valdība sākusi tiesu sistēmu sagatavot dalībai Savienībā. Nesen Latvija ratificējusi galvenās krimināltiesiskās konvencijas (par noziedznieku izdošanu, savstarpējo palīdzību, sodīto personu pārvešanu), un tā ratificējusi vairākas Hāgas konvencijas. Latvija ir arī uzsākusi tiesu sistēmas reformu, kas vērsta uz tās attīstīšanu un tehnisko modernizēšanu, kā arī tiesu sistēmas darbinieku gatavošanas uzlabošanu un viņu prestiža celšanu. Latvijas piedalīšanās starptautiskajā sadarbībā galvenokārt orientēta uz Interpolu un konvencijām ar kaimiņvalstīm.

Pašreizējās situācijas novērtējums un prognozes

Latvijas likumos un to iedzīvināšanas sistēmā joprojām ir nopietni robi, kas jāaizpilda; progress bijis nozīmīgs, bet nevienmērīgs. Jāveic pasākumi, kas uzlabotu robežkontroli, nostāju pret patvēruma meklētājiem un organizētās un finansiālās noziedzības apkarošanu.

Galvenās institucionālās problēmas sakņojas resursu ierobežotībā un pieredzējušu darbinieku nepietiekamībā, kā arī vadības trūkumos, kas noved pie darbības neefektivitātes un korupcijas. Īpaša uzmanība jāvelta robežkontroles jautājumiem. Nepieciešams, lai lielāks kļūtu to Latvijas amatpersonu skaits, kuriem būtu pieredze praktiskajā sadarbībā ar tieslietu un iekšlietu speciālistiem Eiropas Savienībā. Valdība strādā pie institūciju sagatavošanas dalībai ES tieslietu un iekšlietu procesā.

Secinājums

Tieslietu un iekšlietu jomā Latvija savu attīstību sāk no zemas bāzes, un tās gatavošanos sekmīgai sadarbībai ar ES tieslietu un iekšlietu iestādēm apgrūtina nopietnas institucionālās problēmas. Ja Latvija vēlas vidēji īsā laikā sasniegt tādu stāvokli, lai tā spētu apmierināt tieslietu un iekšlietu pamatlikumus (tagadējos un gaidāmos), šajā darbā tai būs jāiegulda lielas, ilglaicīgas pūles.

3.8 Ārpolitika

Tirdzniecība un starptautiskās ekonomiskās attiecības

Šajā laukā pamatlikumus galvenokārt veido Kopienas daudzpusējie un divpusējie komercpolitikas līgumi un tās patstāvīgie komercaizsardzības instrumenti.

Eiropas līgumā attiecībā uz vairākām jomām ietverta reglamentācija, kas prasa, lai līgumslēdzējas puses darbotos saskaņā ar PTO/VVTT (WTO/GATT) principiem vai citām attiecīgām starptautiskajām saistībām.

Baltā grāmata šajā laukā nekādu reglamentāciju neaplūko.

Īss raksturojums

Latvija izveidojusi atvērtu, tirdzniecisku ekonomiku, un ir gaidāms, ka līdz 1997. gada beigām tā kļūs par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) locekli. Latvijai ir novērotājas statuss Līgumā par valdības pasūtījumu, un, kad tā būtu iestājusies Savienībā, tai vajadzētu rīkoties atbilstoši saistībām, kas izriet no daudzpusējiem PTO līgumiem, kuriem Kopiena pievienojusies.

Pašlaik Latvijā nepastāv kvantitatīvi ierobežojumi nekādām tekstilprecēm vai apģērbiem. Kad Latvija būtu iestājusies Savienībā, uz to sāktu attiekties Kopienas tekstilpolitika; jebkurus Kopienas ierobežojumus, kas Latvijas iestāšanās brīdī vēl būtu spēkā, vajadzētu par Latvijas tiesai atbilstošu daudzumu koriģēt.

Pašreizējās situācijas novērtējums un prognozes

Kad Latvija būtu iestājusies Savienībā, tai vajadzētu sākt ievērot Kopienas “Kopīgos muitas tarifus” un ārējās tirdzniecības reglamentāciju, kura izriet no “Kopīgās lauksaimnieciskās politikasī. Pēc Urugvajas raunda sarunām vidējais svērtais vislielākās labvēlības valstīm piemērojamais rūpniecības ražojumu muitas tarifu līmenis Kopienai būs 3,6 %. Gaidāms, ka Latvijai šis līmenis būs cieši pieskaņots “Kopienas kopīgajam muitas tarifamī.

Savās attiecībās ar starptautiskām organizācijām Latvijai vajadzētu nodrošināt, lai tās rīcībā un saistībās ir ievērots Eiropas līgums, kā arī nodrošināt, lai saskaņoti noritētu to nākotnes saistību pārņemšana, kuras tai būs jāpilda kā Kopienas dalībvalstij.

Kad Latvija būtu iestājusies Savienībā, tā kļūtu par Kopienas dažādo preferenciālo līgumu dalībnieci. Preferenciālie līgumi starp Latviju un trešajām valstīm līdz ar Latvijas uzņemšanu Savienībā būtu jāizbeidz.

Kas attiecas uz tādām jomām kā pakalpojumu tirdzniecība un uzņēmējdarbības dibināšana, sarunās par iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā Latvija centusies savas daudzpusējās VVTT saistības pēc iespējas tuvināt analoģiskajām Kopienas saistībām. Domājams, ka jebkuras atlikušās nozīmīgās neatbilstības ir iespējams novērst.

Kad Latvija būtu iestājusies Savienībā, tai būtu jāatceļ nacionālie likumi komercaizsardzības līdzekļu jomā un to vietā jāsāk piemērot Eiropas Kopienas likumus.

Pieredze, ko devusi līdzšinējā jaunu dalībvalstu uzņemšana, ir parādījusi, ka automātiska spēkā esošās pretdempinga reglamentācijas attiecināšana uz jaunām dalībvalstīm mudina trešās valstis izvirzīt iebildumus, apšaubot šās pieejas atbilstību attiecīgajiem PTO noteikumiem. Ir arī pierādījies, ka jaunas valsts uzņemšana rada labu izdevību apiet Kopienas komercaizsardzības dokumentos ietverto reglamentāciju. Tas notiek, ja pirms uzņemšanas uz nākamo dalībvalsti lielā daudzumā tiek eksportēti tādi ražojumi, uz kuriem attiecas šī reglamentācija, un pēc uzņemšanas šiem ražojumiem automātiski ir atļauta brīva kustība pa palielināto muitas zonu. Latvijas pirmsiestāšanās fāzē pret šīm divām problēmām būtu jānodrošinās.

Latvija nav pievienojusies nevienam kodolieroču neizplatīšanas režīmam, taču tā ir izteikusi interesi tādā piedalīties. Latvijas izmantotais dubultfunkcijas priekšmetu kontrolsaraksts ir tiešs Kopienas saraksta tulkojums. Tiek kontrolēts arī ieroču eksports. Šķiet, ka tam, lai Latvija šajā jomā sāktu piemērot Kopienas likumus, nav principiālu šķēršļu.

Secinājums

Latvijai šajā jomā ir pietiekami labs stāvoklis, lai tai būtu iespējams tuvāko gadu laikā sākt piemērot Kopienas prasības.

Attīstība

Pamatlikumus attīstības sektorā galvenokārt veido Lomes konvencija, kas ir spēkā līdz 2000. gada sākumam.

Ne Eiropas līgumā, ne Baltajā grāmatā nekādas reglamentācijas šajā jomā nav.

Īss raksturojums

Latvijai ir vairāki tirdzniecības līgumi ar mazattīstītām valstīm, kas balstīti uz vislielākās labvēlības režīmu. Latvijā netiek piemērotas nekādas Vispārīgās muitas atvieglojumu sistēmas shēmas, un visas preces tiek muitotas.

Nekāda attīstībpalīdzības budžeta Latvijai nav.

Pašreizējās situācijas novērtējums un prognozes

Kad Latvija būtu iestājusies Savienībā, tai attiecībā uz Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstīm būtu jāsāk piemērot preferenciāls tirdzniecības režīms un kopā ar citām dalībvalstīm jāpiedalās Eiropas Attīstības fonda (EAF) finansēšanā; šis fonds Lomes konvencijas ietvaros sniedz finansiālu palīdzību.

Domājams, ka Lomes konvencijai atbilstoša tirdzniecības režīma piemērošanas uzsākšana Latvijai pamatvilcienos nebūs saistīta ar grītībām.

Parasti jaunās dalībvalstis Lomes konvencijai pievienojas (parakstīdamas attiecīgu protokolu) dienā, kad tās tiek uzņemtas Eiropas Savienībā.

Secinājums

Domājams, ka Latvija dažu gadu laikā sasniegs tādu stāvokli, lai spētu pildīt ES prasības šajā jomā.

Muita

Pamatlikumus šajā sektorā veido: Kopienas Muitas kodekss un tam pakārtotās instrukcijas; ES Kombinētā nomenklatūra; “Kopīgie muitas tarifiī, ieskaitot tirdzniecības preferences, tarifu kvotas un tarifu apturēšanu; un citi ar muitu saistītie likumi, kas neietilpst muitas kodeksā.

Eiropas līgums attiecas uz brīvās tirdzniecības zonas ar Kopienu izveidošanu un muitas tarifu pakāpenisku atcelšanu plašam ražojumu lokam saskaņā ar skaidriem grafikiem, sākot ar līguma spēkā stāšanās datumu.

Baltā grāmata pirmajā posmā ierindo līdzekļus, kuriem jānostiprina un jāvienkāršo ar Eiropas līgumu iedibinātā brīvā tirdzniecība, to vidū likumus, kas saderīgi ar Muitas kodeksu, Kombinēto nomenklatūru utt. Otrais posms attiecas uz pilnīgu Kopienas likumu pārņemšanu, kas pēc uzņemšanas Eiropas Savienībā ļautu iestāties muitas ūnijā.

Īss raksturojums

Kad Latvija būtu iestājusies Eiropas Savienībā, Latvijas muitas iestādēm būtu jāuzņemas visi pienākumi, kuru pildīšana nepieciešama, lai to pārziņā esošā ES ārējās robežas daļa būtu aizsargāta un kontrolēta. Tām būtu jāatbild ne vien par netiešo nodokļu reglamentāciju, bet arī par Kopienas kopīgās komercpolitikas, kopīgās lauksaimnieciskās politikas, kopīgās zivsaimnieciskās politikas utt. iedzīvināšanu un piemērošanu uz ārējās robežas.

Lai Latvija spētu sākt pilnīgi piemērot šos pamatlikumus, tai vispirms jāspēj pārņemt un iedzīvināt Kopienas likumus; tāpat šai nolūkā nepieciešams, lai tai atbilstošā līmenī būtu vajadzīgā infrastruktūra un iekārtas, it īpaši datorizācijas un izmeklēšanas līdzekļi, un lai būtu izveidota efektīva muitas organizācija ar pietiekamu skaitu kvalificētu un motivētu darbinieku, kuri parāda augstu godīguma pakāpi.

Spēkā esošie likumi, kā arī muitas kodeksā neiekļautie ar muitu saistītie likumi līdz šim nav atbildusi Eiropas Kopienas prasībām. Bet, izmantodama muitas programmu sniegto metodisko palīdzību, Latvija sagatavojusi ar Kopienas muitas kodeksu saskaņotu muitas kodeksu un tam pakārtotās instrukcijas.

Savu nacionālo preču nomenklatūru Latvija jau ir gandrīz pilnīgi pieskaņojusi Kopienas Kombinētajai nomenklatūrai. Tomēr šajā fāzē Latvijas administrācijai nav vienotu tarifu, un tas apgrūtinās Latvijas tarifu likmju salīdzināšanu ar “Kopīgo muitas tarifu” likmēm. Bez tam Latvijai būs jāiepazīstas ar Eiropas Kopienā izmantoto informācijas sistēmas “Obligātie tarifi” metodoloģiju.

1997. gada 1. aprīlī Latvija pārņēma jauno Eiropas valstīm kopīgo izcelsmes kumulācijas sistēmu.

Latvija pieteikusies kļūt par Eiropas Kopienas un Eiropas Brīvās tirdzniecības zonas Kopīgā tranzīta konvencijas un Kopīgo administratīvo dokumentu konvencijas līgumslēdzēju pusi. Latvijai šajā jomā palīdz kāda Kopienas speciālo uzdevumu grupa, bet darbu kavē grūtības ar garantijām. Lai pievienotos tranzīta konvencijai, būs jāveic diezgan lieli tālākie priekšdarbi, kas prasīs ilgāku laiku.

Pašreizējās situācijas novērtējums un prognozes

Latvijai savas nacionālās procedūras būtu jāpielāgo Kopienas likumiem, kuri reglamentē tarifu apturēšanu un muitas procedūras ar ekonomisku nozīmi. Uzņemšanas brīdī būtu nepieciešama kāda speciāla pagaidu reglamentācija, it īpaši attiecībā uz darījumiem, kas sākušies pirms uzņemšanas datuma, bet tiek pabeigti pēc šā datuma.

Šobrīd Latvijai nav tarifu apturēšanas sistēmas. Tas rada nopietnas bažas par tās spēju tikt galā ar sarežģītajiem Kopienas mehānismiem šajās sfērās.

Būs svarīgi, lai Latvijas muitas iestādes varētu pienācīgi piedalīties dažādajās datorizētajās sistēmās, kas nepieciešamas, lai tiktu galā ar muitas ūnijā / iekšējā tirgū pastāvošo muitas un netiešo nodokļu reglamentāciju, kā arī datorizētajās sistēmās, kas domātas savstarpējai administratīvajai palīdzībai muitas, lauksaimniecības un netiešo nodokļu jautājumos. Latvijā datorizācija vēl ir pavisam agrīnu priekšdarbu stadijā.

Kad Latvija būtu iestājusies Eiropas Savienībā, Latvijai būs jāatceļ muitas kontrole uz robežām ar līdzšinējām ES dalībvalstīm un citām jaunuzņemtajām valstīm. Stratēģiskajā plānošanā būtu jāņem vērā, kādi resursi nepieciešami, lai pastiprinātu robežposteņus uz robežām ar Eiropas Savienībā neietilpstošām valstīm.

Secinājums

Latvijai joprojām lielas pūles būs jāvelta tam, lai savus likumus, organizāciju un personālu pieskaņotu pienākumiem, kas jāveic modernai muitas pārvaldei. Ja tas tiks darīts, tai, domājams, būs iespējams vidēji īsā laikā sākt pildīt Eiropas Kopienas prasības.

Kopīgā ārpolitika un drošības politika

Kopš neatkarības atgūšanas 1991. gadā Latvija savā ārpolitikā un drošības politikā orientējusies uz ES un NATO. Vairākas valdības deklarācijas apliecinājušas, ka dalība Eiropas un Eiropas Atlantijas struktūrās ir galvenais Latvijas ārpolitikas mērķis. Latvija bijusi aktīva dalībniece Savienības kopīgās ārpolitikas un drošības politikas ietvaros organizētajos dialogos un pēc ielūguma vienmēr atbalstījusi ES pasākumus šajā jomā.

Latvija ir ANO, EDSO (Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas), Eiropas Padomes un daudzu citu starptautisku organizāciju dalībvalsts. Tā ir Rietumeiropas Savienības asociētā partnere, piedalās Ziemeļatlantijas sadarbības padomē un “Partnerattiecībās mieram” un ir izteikusi skaidru vēlēšanos iespējami drīzāk kļūt par Rietumeiropas Savienības un NATO locekli. Tā nosūtījusi armijas daļas piedalīties NATO vadītajos IFOR/SFOR spēkos. Latvija cenšas dot ieguldījumu reģionālajā stabilitātē, aktīvi iesaistoties Baltijas jūras reģiona sadarbībā, it īpaši Baltijas jūras valstu padomes un Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības organizāciju darbā. Tā apsver iespēju iestāties Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības zonā.

Starp Latviju un Savienības dalībvalstīm nav nekādu teritoriālu strīdu. Nav arī nekādu nopietnu strīdu ar asociētajām kaimiņvalstīm, kaut arī vienošanās ar Lietuvu par jūras robežu vēl aizvien nav nokārtota.

Labu attiecību ar Krieviju uzturēšana un attīstīšana ir viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm. Svarīgs sasniegums bija Krievijas armijas izvešana no Latvijas; izņēmums ir ierobežoti spēki, kas līdz 1998. gadam EDSO uzraudzībā apsargās Skrundas lokatoru. Nopietns jautājums, kas vēl jārisina Latvijai un Krievijai, ir robežlīguma sagatavošana un parakstīšana; taču sarunās, kas sekoja Latvijas lēmumam vairs neprasīt, lai Krievija atzīst 1920. gada Miera līgumu, ir panākts progress. No 1997. gada marta pastāv līguma projekts par robežlīniju, kas sakrīt ar pastāvošo kontroles līniju. Latvijas valdība izteikusi savu gatavību parakstīt līgumu, tiklīdz Krievija ir gatava to darīt.

Ir parakstīts robežlīgums starp Latviju un Baltkrieviju, bet vēl jāpabeidz robežu fiziskā demarkācija.

Latvijai ir jauns un neliels diplomātiskais dienests ar ierobežotu pieredzi un resursiem. Tomēr domājams, ka ar laiku tā būs spējīga pilnvērtīgi pildīt Savienības locekles lomu. Tai ir 26 pārstāvniecības ārzemēs un 226 diplomātiskie darbinieki.

Latvija atbalsta atomieroču, bioloģisko un ķīmisko ieroču neizplatīšanu un ir parakstītājvalsts vai kandidātvalsts visos attiecīgajos starptautiskajos ieroču kontroles līgumos. Tā neražo un neeksportē ieročus. Latvijas nelielā armija, kura pakļauta demokrātiskai kontrolei, tiek reorganizēta, lai atbilstu NATO prasībām. Latvija piedalās Baltijas miera uzturēšanas spēku bataljonā (BALTBAT), un 1996. gadā tās teritorijā notika plašas mācības (Baltic Challenge) “Partnerattiecību mieram” ietvaros. Latvijai nav militārās rūpniecības bāzes.

Paziņojumā, kas pievienots pieteikumam iestāties Savienībā, Latvija apliecināja, ka tā ir gatava un spējīga pilnīgi un aktīvi piedalīties Kopīgajā ārpolitikā un drošības politikā.

Vērtējot līdzšinējo Latvijas ārpolitiku un drošības politiku, ir pamats cerēt, ka, būdama ES dalībvalsts, tā spētu pildīt savas saistības šajā jomā.

3.9 Finansiālie jautājumi

Finansiālā kontrole

Lai varētu īstenot Kopienas politiku, it īpaši lauksaimniecības un strukturālo fondu jomā, nepieciešamas efektīvas valsts izdevumu administrēšanas un kontroles sistēmas un pret nelikumībām vērsta reglamentācija. Likumu tuvināšana vēl jo vairāk ir vajadzīga, lai varētu ieviest “savu līdzekļu” sistēmu un pieņemamu grāmatvedības reglamentāciju.

Eiropas līgums paredz sadarbību revīzijas un finansiālās kontroles jomā, ieskaitot vajadzīgo ES metodisko palīdzību. Baltā grāmata šajā jomā neparedz nekādus pasākumus.

Īss raksturojums

Kā paredzēts 1993. gada Likumā par valsts revīziju, Valsts revīzijas dienests ir neatkarīga institūcija, kas kontrolē valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumus un izdevumus, kā arī speciālos budžeta līdzekļus. Savus konstatējumus un ieteikumus dienests iesniedz Saeimai.

Valsts revīzijas dienests ir Starptautiskās Augstākā audita institūciju organizācijas un Eiropas Augstākā audita organizāciju organizācijas dalībnieks.

Vadības revīzijas padome pārrauga iekšējā audita sistēmas visās valsts iestādēs. Vairākām ministrijām (tādām kā Satiksmes un Zemkopības ministrija) ir pašām savas iekšējās revīzijas sistēmas.

Budžeta kontroli nodrošina Finansu ministrija un Valsts kase.

Valsts ieņēmumu dienests, kas darbojas Finansu ministrijas pārraudzībā, veic nodokļu, nodevu un citu maksājumu administrēšanu.

Pašreizējās situācijas novērtējums un prognozes

Tā kā ES izdevumi lauksaimniecības vajadzībām, strukturālie fondi un “savi līdzekļi” pilnīgi atšķiras no tām sistēmām, kādas šobrīd darbojas Latvijā, tad, lai iedibinātu nepieciešamos pārvaldīšanas un kontrolēšanas mehānismus, būs jāveic apjomīgi priekšdarbi.

Kas attiecas uz “saviem līdzekļiemī, īpaša uzmanība būs jāpievērš tādām jomām kā muitas maksājumi, muitas maksājumu nomaksāšanas termiņi, paziņojumu izsūtīšana parādniekiem un grāmatvedības procedūras.

Secinājums

Lai iedibinātu nepieciešamos pārvaldīšanas un kontrolēšanas mehānismus, kas atbilstu ES prasībām, būs jāveic apjomīgi priekšdarbi. Taču, ja pie tiem ķersies ar vajadzīgo izdomu un ierosmi, domājams, vidēji īsā laikā Latvija sasniegs tādu gatavību, ka šajā jomā tai nebūs lielu problēmu ar iestāšanos Savienībā.

Budžeta problēma

Ziņojumā “Agenda 2000” attēlota vispārīgā finansiālā reglamentācija, kurai jāatrisina problēmas, kādas sakarā ar ES paplašināšanos vidēji īsā laikā var rasties budžetā. Mērķis ir panākt, lai jebkāda paplašināšanās atbilstu izvirzītajām Kopienas politikas vadlīnijām un iekļautos saprātīgās budžeta robežās.

Šobrīd būtu grūti (ja ne pāragri) precīzi novērtēt, kādu ietekmi uz ES budžetu atstās katras atsevišķās kandidātvalsts pievienošanās Savienībai. Ietekme var būt visai dažāda, un to nosaka vairāki faktori:

— datums, kurā kandidātvalsts iestājas Eiropas Savienībā;

— pārmaiņas ES politikā līdz tam laikam, it īpaši lēmumi, kas tiks pieņemti Kopīgās lauksaimnieciskās politikas tālākās reformas jomā, kā arī jaunās vadlīnijas strukturālo pasākumu jomā;

— tas, cik lielā mērā kandidātvalstīm būs izdevies veicināt ekonomikas augsmi, palielināt savu konkurētspēju, ražotspēju un spēju pārņemt pamatlikumus;

— pārejas perioda pasākumi, kas tiks nosprausti sarunu laikā.

Tāpēc šeit iespējams ieskatam sniegt tikai vispārīgas norādes attiecībā uz atsevišķām budžeta kategorijām, kā arī vispārīgas aplēses.

Izdevumi

Ja Kopīgā lauksaimnieciskā politika tiks reformēta atbilstoši Komisijas ieteikumiem, pēc tam, kad reformas būs izstrādātas un īstenotas (un runa būs tikai par tirgū iekļūšanas pasākumiem), Latvijas uzņemšana Eiropas Savienībā būs saistīta tikai ar nelieliem papildu izdevumiem salīdzinājumā ar paredzamajiem izdevumiem piecpadsmit pašreizējām dalībvalstīm.

Pēc iekļaušanās perioda izdevumi strukturālajiem pasākumiem Latvijā nepārsniegs 4 % no tās nacionālā kopprodukta.

Citu ES iekšpolitikas virzienu īstenošana jaunajās dalībvalstīs radīs papildu izdevumus, tā ka, iespējams, kopējie izdevumi pārsniegs šo valstu īpatsvaru ES nacionālajā kopproduktā, jo atsevišķu politikas virzienu īstenošanas izdevumi ir atkarīgi arī no mērķa grupas, ģeogrāfiskās atrašanās vietas un to dalībvalstu skaita, kas veic attiecīgos koordinēšanas un saskaņošanas pasākumus. Latvijas nacionālais kopprodukts šobrīd ir mazāks par 0,1 % no ES kopējā nacionālā kopprodukta.

Taču Latvijas uzņemšana Eiropas Savienībā neradīs lielus papildu izdevumus ES ārējā darbībā.

Nedrīkst aizmirst, ka tad, kad kāda no kandidātvalstīm tiek uzņemta, ES budžetā vairs netiek iekļautas summas, kas šai valstij tika piešķirtas pirmsuzņemšanas periodā, piemēram, Phare projektu ietvaros.

Trijās minētajās jomās paredzamās izmaksas, kas radīsies, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, 2005.—2006. gadā varētu būt 0,4 līdz 0,5 miljardi ekiju gadā (pēc 1997. gada cenām).

Ienākumi

Pilnā apjomā darbojoties “savu līdzekļu” sistēmai, jauno dalībvalstu ieguldījums ES budžetā kopējā nacionālā kopprodukta un pievienotās vērtības nodokļa jomā (ņemot vērā likumus, kas attiecas uz PVN), domājams, būs tuvs tam, kāds ir šo valstu īpatsvars ES nacionālajā kopproduktā, t. i., Latvijai — mazāks par 0,1 %. Latvijas īpatsvars “savos līdzekļos” būs atkarīgs no valsts tirdzniecības bilances uzņemšanas laikā.

Lai nodrošinātu “pašu līdzekļu” izveidošanu, uzraudzību un pieejamību atbilstoši ES prasībām, Latvijai vajadzēs pārskatīt savu pašreizējo muitas sistēmu. Lai varētu precīzi aprēķināt nacionālo kopproduktu, nepieciešams būtiski uzlabot valsts grāmatvedības sistēmu, padarot to drošu, viendabīgu un visaptverošu. Nepieciešams uzlabot statistikas vākšanas un apkopošanas darbu, kam būs liela nozīme PVN “pašu līdzekļu” bāzes veidošanā, tādējādi Latvijas PVN sistēmu visā pilnībā saskaņojot ar ES direktīvu prasībām.

4. Administratīvā spēja piemērot pamatlikumus

1995. gada decembrī Madridē Eiropadome nolēma, ka Centrāleiropas un Austrumeiropas kandidātvalstu harmoniskai integrācijai Eiropas Savienībā, starp citu, varētu būt nepieciešama šo valstu pārvaldības struktūru koriģēšana. Šajā nodaļā aplūkota valsts pārvaldība Latvijā, ieskaitot ar to saistītos tiesu sistēmas aspektus, un novērtēta tās pašreizējā un gaidāmā spēja veikt funkcijas, kas tiek prasītas no mūsdienīgas, demokrātiskas valsts, īpašu uzmanību pievēršot nepieciešamībai kārtot lietas, kas saistītas ar pamatlikumiem.

4.1 Pārvaldības struktūras

Latvijas konstitucionālās struktūras, ieskaitot reģionālās un pašvaldības, to pilnvaras un pienākumi raksturoti 1. nodaļā.

Valdības līmenī ir 12 ministrijas, Valsts kanceleja un vairākas līdzvērtīgas nozīmes organizācijas, tādas kā Eiropas integrācijas padome, kas koordinē jautājumus, kuri saistīti ar iestāšanos Savienībā.

Civildienesta likums tika pieņemts 1994. gadā. Tas nosaka valsts ierēdņa statusu, tiesības un pienākumus.

Latvijā tiek atzīts civildienesta politiskās neatkarības princips, lai gan augstākie amati ne vienmēr ir brīvi no partiju politiskās ietekmes.

Latvijā nodarbināti aptuveni 13 600 valsts ierēdņi (no tiem 4200 ir muitas personāls). Privātsektorā algas ir daudz augstākas nekā valsts sektorā. Daudzi valsts ierēdņi papildina savus ienākumus, strādājot citur.

Pārvaldības reforma guva paātrinājumu pēc vēlēšanām 1993. gadā. 1993. gada decembrī nodibināja Civildienesta pārvaldi un Latvijas Valsts pārvaldes skolu, lai īstenotu Civildienesta likumu, kā arī Ētikas padomi to ētikas jautājumu un interešu konfliktu risināšanai, kas skar valsts amatpersonas. 1995. gada jūlijā valsts pārvaldības reformas funkcija tika nodota Valsts kancelejas Valsts reformu departamentam. Vietējās un reģionālās pārvaldības reformas jautājumu nodeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

Latvijā nodibināta speciāla organizatoriska struktūra ar integrēšanos Eiropā saistīto jautājumu risināšanai, kas ietver Eiropas integrācijas biroju ministrijas līmenī. (Sk. arī ievada sadaļu par Eiropas Savienības un Latvijas attiecībām.)

4.2 Pārvaldības un tiesu kompetence

Līdz 1991. gadam Latvija bija Padomju Savienības daļa, un līdz tam laikam tajā valdīja centralizētā plānošana. Komunistiskā sistēma noliedza likuma varas prioritāti un pakļāva tieslietas un pārvaldību partijas politikas īstenošanai. Tāpēc sabiedrība gan pārvaldību, gan likuma varu arvien vairāk sāka uztvert kā politiskās kontroles instrumentus.

Valsts pārvaldībai nepieciešamas tālākas strukturālās reformas. Kopš 1993. gada tiek īstenota sistemātiska programma. Valdības līmenī šī struktūra visumā tiek veidota pēc Ziemeļvalstu / Rietumeiropas sistēmu parauga.

Plānotajam Valsts pārvaldes birojam būtu jāieņem nozīmīga vieta.

Ministriju efektivitāte un saliedētība ir ļoti atšķirīga, no labas līdz ļoti sliktai. Visām ministrijām galveno problēmu rada spējīgu un pieredzējušu darbinieku trūkums.

Juridiskā bāze civildienestam ir pietiekama. Bet Latvijas ilglaika attīstībai būtu svarīgi, lai civildienests izveidotu patiesas politiskās neatkarības tradīcijas un praksi.

Valsts pārvaldē pastāv gan darbinieku pārpilnība, gan nepietiekamība. Taču tā nav tik liela problēma kā pieredzes trūkums. Notiek “smadzeņu aizplūšanaī uz privātsektoru, taču tā nav tik liela, kā varētu gaidīt, ņemot vērā algu līmeņu starpību.

Sabiedrības uzticība civildienestam nav nodrošināta, it īpaši pagastu pašvaldību un pilsētu domju līmenī. Daļēji tas ir tāpēc, ka sabiedrība norūpējusies par korupcijas gadījumiem. Valdība apzinās būtisko un plaši izplatīto korupcijas problēmu valsts administrācijā. 1993. gadā tika izstrādāta Pretkorupcijas programma. Korupcijas novēršanas likums ir spēkā jau vienu gadu. Ir ierosinātas vairākas lietas.

Lai apmierinātu prasības, kas Latvijai rodas, virzoties uz iestāšanos Eiropas Savienībā, un vispār lai nodrošinātu ilgstošu sekmīgu Latvijas valsts attīstību, būs būtiski jāpadziļina valdības iedibinātie plaša mēroga mācību pasākumi. Mācības nepieciešamas gan valdības, gan pašvaldību līmenī, it sevišķi vadības un cilvēkresursu jomā. Ir izveidotas dažādas institūcijas, ar kuru palīdzību šos mērķus varētu sasniegt.

Eiropas integrācijas birojs ir izveidojis funkcionējošu struktūru ar ES saistīto jautājumu izlemšanai. EIB ir labi organizēts un 1997. gadā palielinājis savu personālu. Ir jēga pastiprināt EIB koordinējošo darbību, dodot tam lielākas pilnvaras pār nozaru ministrijām. Liela problēma ir ekspertu deficīts; piemēram, dažos gadījumos tie paši juristi, kas izstrādājuši likumprojektus atsevišķām ministrijām, pēc tam ir atbildīgi par šo likumprojektu rūpīgu izskatīšanu darba grupās.

Svarīgākās jomas, kurās jāievieš pamatlikumi

Vienveidīga Kopienas likumu piemērošana: Efektīvai pamatlikumu izmantošanai kā priekšnoteikumu pieņem to, ka dalībvalstu tiesu varas iestādes spēj izmantot tos līguma noteikumus, kas saistīti ar vienotības un pamatlikumu izmantošanas nodrošināšanu, un, kas spēj garantēt pareizu vienota tirgus un kopienas politikas darbošanos vispār. Ir nepieciešama augstas kvalitātes, labi apmācīta un resursiem bagāta tiesu vara, lai tiesas varētu izmantot Eiropas Kopienas tiesības, ieskaitot gadījumus ar tiešām sekām, un gadījumus ar lietu nodošanu izskatīšanai Eiropas Tiesā saskaņā ar Eiropas Kopienas 177. panta noteikumiem.

Tiesu sistēma Latvijā cieš, tai ir būtiskas vājās vietas, it īpaši runājot par resursiem, un atbilstošu pieredzi. Ja šāds stāvoklis pastāvēs, komisijai rodas vērā ņemamas šaubas par šās sistēmas spēju nodrošināt pamatlikumu efektīvu izmantošanu.

Vienots tirgus: Latvijas spējas nodrošināt pareizu kopienas prasību pielietošanu vienota tirgus apstākļos, it īpaši attiecībā uz preču un pakalpojumu brīvu kustību, iepriekš paredz tādu augsti attīstītu un iedarbīgu regulējošu, standartizējošu, sertificējošu un uzraudzības institūciju pastāvēšanu, kas spēj darboties pilnīgā saskaņā ar Eiropas Kopienas likumu normām. Šo jautājumu analīze veikta nodaļā 3.1 (ar virsrakstu “Četras brīvības”).

Runājot par pārvaldības kompetenci neatkarīgi no preču brīvās kustības, stāvoklis Latvijā vēl nav apmierinošs. Par spīti pamatīgiem pūliņiem, kas veikti standartizācijas un atbilstības novērtēšanas jomā, regulējošās aģentūras cieš no nopietnas kadru trūkuma problēmas. Standartizācijas un metroloģijas centrā ir tikai 152 darbinieki, bet citās iestādēs daudz mazāk. Attiecībā uz pakalpojumu brīvo kustību, stāvoklis uzlabojies pēc Latvijas Centrālās bankas (700 darbinieki) uzraudzības spēju pastiprināšanās. Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija (20 darbinieki) atrodas Finansu ministrijā. Vērtspapīru tirgus komisija (12darbinieki) arī ir izveidota.

Lai izpildītu Eiropas Kopienas prasības šajā jomā visām regulējošām institūcijām jāuzlabo personāls un apmācība.

Konkurence: Kā izklāstīts 3.1 nodaļā (ar virsrakstu “Konkurence”), lai realizētu likumu par konkurences ieviešanu, nepieciešams izveidot monopoldarbības un valsts dotāciju kontroles institūcijas, kā arī panākt to, lai tiesu sistēma, valsts pārvaldība un ar to saistītie ekonomikas dalībnieki pietiekami izprot konkurences likumus un politiku.

Latvijā valsts institūcija ir Valsts Monopoldarbības uzraudzības komiteja, kurā strādā 88 darbinieki; tas ir pietiekami. Kompetences līmenis ir atbilstošs. Tomēr, spēja efektīvi ieviest Eiropas Kopienas prasības šajā jomā prasīs pilnīgu konkurences institūcijas neatkarību, un papildu investīcijas cilvēku resursos.

Telekomunikācijas: Lai formulētu un ieviestu tos daudzos liberalizācijas noteikumus, kas šajā jomā ietverti pamatlikumos, nepieciešama kāda regulējoša un politiku veidojoša institūcija, kas atdalīta no jebkura uzņēmuma, kas darbojas.

Latvijā pastāv divas neatkarīgas regulējošas institūcijas; Satiksmes ministrijas Sakaru departaments (telekomunikācijas un pasta pakalpojumi) un Telekomunikāciju tarifu padome (5 darbinieki). 1996. gadā Satiksmes ministrijā tika izveidots jauns regulēšanas departaments, Informātikas departaments, lai nodarbotos ar informacionālās sabiedrības jautājumiem. Abas institūcijas ir neatkarīgas organizācijas, kas ir nošķirtas no valsts telekomunikāciju uzņēmuma un tiek finansētas no valsts budžeta. Tomēr jāapšauba, vai pārvaldības kompetence ir pietiekama.

Netiešie nodokļi: Netiešo nodokļu pamatlikumu efektīva pārvalde iepriekš paredz struktūras, kas ir spējīgas ieviest Eiropas Kopienas likumus, kas attiecas uz pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa saskaņošanu, vidē, kurā fiskālās regulēšanas sviras Eiropas Kopienas iekšzemes robežās ir likvidētas; un akcīžu sistēma balstās uz muitas noliktavām, kurās nodokļus maksā pēc dalībvalsts vietējā tarifa brīdī, kad preces tiek patērētas. Tam nepieciešama augsti kvalificēta un labi apmācīta un resursiem bagāta apkalpošana, ar augstu godīguma pakāpi.

Latvijā atbilstoša institūcija ir Finansu ministrija. Kopējais darbinieku skaits Valsts ieņēmuma dienestā ir 4100. Lielās kadru mainības dēļ, kas daļēji izriet no tā, ka apmācītos kadrus aicina darbā privātsektorā, ir grūti novērtēt pašreizējā personāla kompetenci. Lai nodrošinātu efektīvu pamatlikumu pārvaldi šajā jomā, būs nepieciešams nostiprināt un uzlabot personāla vispārējo profesionālo līmeni, ieskaitot apmācības pasākumus un atalgojuma paaugstināšanu.

Lauksaimniecība: Pārvaldības prasības lauksaimniecības jomā galvenokārt skar veterināro un fitosanitāro kontroli, lai aizsargātu sabiedrības veselības stāvokli un nodrošinātu [garantētu] lauksaimniecības preču brīvu kustību; kā arī spēju pārvaldīt kopīgās lauksaimnieciskās politikas mehānismus un prasības, ieskaitot finansiālās uzraudzības augsto līmeni un oficiālo statistiku. Šie jautājumi aplūkoti 3.4 nodaļā (“Lauksaimniecībaī); statistikas nozares vispārīgie standarti aplūkoti 3.3 sadaļā (“Statistika”).

Attiecībā uz pārvaldības kompetenci veterinārās un fitosanitārās kontroles jomā, Latvijā nepieciešams veikt darbu arī turpmāk, lai izveidotu pilnīgi nodrošinātu oficiālu veterināro dienestu, ieskaitot efektīvas kontroles iedzīvināšanu robežkontroles punktos, kā arī tranzīta precēm, kas tiek vestas caur valsti. Ir 26 rajonu veterinārie dienesti [inspekcijas], kuros katrā strādā no 3 līdz 8 inspektori [kontrolieri]. Ir apmēram 80 pārtikas inspektori [kontrolieri], kas nodarbināti pilnu darba dienu. Attiecībā uz vispārīgo KLP prasību administrēšanu būs nepieciešama būtiska pašreizējo pārvaldības struktūru piemērošana.

Lai izpildītu Eiropas Kopienas prasības šajā jomā būs nepieciešami būtiski uzlabojumi.

Transports: Eiropas Kopienas iekšējā tirgus un konkurences prasību pielietošana transporta nozarē, attiecīgu infrastruktūras ražojumu izveide [attīstība], kā arī citi transporta pamatlikumu aspekti būs īsta jauno dalībvalstu spēku pārbaude pārvaldīšanā.

Valsts institūcija, kas par to atbild Latvijā, ir Satiksmes ministrija, kurā pavisam strādā 95 darbinieki. Transporta nozares vispārīgās organizācijas reorganizācijas ietvaros, prioritāte [priekšroka] tiek dota mūsdienīgas [modernas] pārvaldības un budžeta operāciju ieviešanai. Tomēr pastāv arī kvalificēta personāla trūkums. Tas rada sevišķas bažas attiecībā uz drošības kontroles ieviešanu.

Nodarbinātība un sociālā politika: Pārvaldības galvenā prasība, neatkarīgi no pamatlikumiem šajā jomā, ir pietiekama kompetence inspicēšanā, it īpaši attiecībā uz veselības stāvokli un darba drošību.

Latvijā darba inspekcijā ir 60 darbinieki, un tai nepieciešama būtiska personāla resursu un kompetences pastiprināšana.

Reģionālā politika un kohēzija: Galvenās pārvaldības prasības šajā jomā ir piemērotu [atbilstošu] un efektīvu [kvalificētu] institūciju eksistence, un sevišķi augsta līmeņa kompetence un godīgums Kopienas fondu pārvaldē.

Latvijā reģionālo attīstību regulē Ekonomikas ministrija. Pašlaik tajā nodarbināto darbinieku skaits Komisijai nav pieejams. (Vides un reģionālās attīstības ministrija (70 darbinieki) nodarbojas ar teritoriālo plānošanu). Šos pasākumus [sagatavošanas darbus] var uzskatīt par visumā atbilstošiem [piemērotiem]. Situācija attiecībā uz finansiālo uzraudzību [regulēšanu], vēl nav apmierinoša (sk. zemāk daļu par “Finansu kontroliī. Lai pamatlikumu pārvalde būtu efektīva, šajā jomā būs nepieciešamas kādas pārvaldības reformas.

Apkārtējā vide: Tā kā Eiropas Kopienas vides aizsardzības politika ietver vides aizsardzības integrāciju Eiropas Kopienas nozaru politikās, pārvaldības potenciālās prasības ir ļoti plašas, un ietekmē daudzas tādas institūcijas, kas parasti nav saistītas ar vides aizsardzību. Tomēr galvenā atbildība pieder vides ministrijām un dažādām tās institūcijām.

Latvijā Vides ministrijā nodarbināti 120 darbinieki. Monitoringu [novērošanu, kontroli, analīzi un prognozēšanu] veic Vides konsultāciju un monitoringa centrs, ieviešanu veic ministrija un 9 reģionālās pārvaldes. Šie pasākumi [sagatavošanas darbi] ir pietiekami. Efektīva pamatlikumu pārvalde šajā jomā prasīs lielākus finansiālos un cilvēku resursus, it īpaši tāpēc, ka likumi tiek arvien vairāk saskaņoti.

Patērētāja aizsardzība: Šajā jomā efektīva pamatlikumu pārvalde prasa piešķirt pilnīgu atbildību kādai konkrētai valsts institūcijai, caur kuru var uzsākt patērētāja politikas un patērētāja aizsardzības likumu formulēšanu [saskaņošanu], ieviešanu un realizēšanu.

Latvijā valsts Kvalitātes struktūrpolitikas un vadības departamentam dotas absolūtas [neierobežotas] pilnvaras patērētāja [interešu] aizsardzības politikas izstrādāšanai un ieviešanai. Kas attiecas un nevalstiskām patērētāju institūcijām, tās joprojām ir pārāk vājas. Joprojām pastāv neskaidrības par patērētāju [interešu] aizsardzības politikas precīzu darbības lauku un mērķiem. Tas daļēji izskaidro šķēršļus, kas radušies patērētāju tiesību realizēšanā; tomēr, citi faktori, kuriem jāpievērš uzmanība, ietver lietpratēju [ekspertu] trūkumu, struktūras nepilnības [deficītu], kā arī jūtīguma trūkumu pret patērētāju problēmām tiesnešu vidū.

Tieslietas un iekšlietas: Tieslietu un iekšlietu jautājumus risina tieslietu un iekšlietu ministrijas. Pārvaldības struktūrām jābūt spējīgām efektīvi risināt politiskā patvēruma un migrācijas, robežu pārzināšanas, policijas sadarbības un tieslietu sadarbības jautājumus. Pietiekami un pareizi apmācīts, un ārkārtīgi godīgs personāls [kura godīgums būtu augstā līmenī] ir primārs.

Latvijā tieslietu un iekšlietu ministrijās strādā atbilstošs personāls. Tomēr spēja risināt politiskā patvēruma un migrācijas jautājumus vēl nav garantēta. Robežu pārzināšanas sistēmas uz austrumu robežām ir neefektīvas un tām nepieciešami lieli cilvēku un finansiālie resursi. Ir izveidotas specializētas policijas vienības un uzsākta liela apmācības programma. Ir sākusies tiesu sistēmas reforma; tieslietu sadarbībā pašlaik uzmanība tiek koncentrēta uz kaimiņvalstīm. Pamatdokumentu kopuma efektīvai pārvaldei [administrēšanai] šajā jomā arī turpmāk būs vajadzīgi ieguldījumi tehniskajos un cilvēku resuros, uzlabota vadības sistēma, pasākumi cīņā ar korupciju un lielāka pieredze praktiskajā tieslietu un iekšlietu sadarbībā ar atbilstošām struktūrām Eiropas Savienībā.

Muita: Lai piemērotu pamatlikumus šajā jomā, nepieciešams atbilstošs infrastruktūras un iekārtu [aprīkojuma] līmenis, tajā skaitā kompjuterizācijas un pētniecības resursi, un efektīvas muitas organizācijas izveidošana, kurā strādātu pietiekams skaits kvalificētu un motivētu darbinieku, kuri būtu ārkārtīgi godīgi [kuru godīgums būtu augstā līmenī].

Latvijā muitas sistēmā strādā 1675 darbinieki. Sakarā ar kadru lielo mainību ir grūti noteikt viņu darba efektivitāti un tāpēc arī to, vai personāla komplektēšanas līmenis ir pietiekams. Lai varētu efektīvi pārvaldīt [administrēt] pamatlikumus šajā jomā, būs nepieciešama pieredzējuša un kvalificēta personāla saglabāšana, muitas pārvaldības sistēmas kompjuterizācija un organizatoriskās struktūras uzlabošana.

Finansu kontrole: Lai aizsargātu Kopienas finansiālās intereses, nepieciešams izveidot pretviltojumu dienestu, apmācīt specializētu personālu (izmeklētājus, miertiesnešus) un tālāk attīstīt konkrētas sadarbības sistēmas. Lai īstenotu Kopienas politiku, it īpaši lauksaimniecībā un strukturiālajos fondos, ir nepieciešamas valsts izdevumu vadības un kontroles sistēmas, kurās paredzēti piesardzības pasākumi cīņai ar viltojumiem. Pārvaldības sistēmā ir nepieciešams skaidri atdalīt iekšējo un ārējo kontroli. Policijai un tiesu institūcijām jāspēj efektīvi tikt galā ar sarežģītiem starpnacionāliem finansiāliem noziegumiem (tajā skaitā viltojumi, korupcija un naudas atmazgāšana), kuri varētu ietekmēt Kopienas finansiālās intereses.

Latvijā galvenā ārējās kontroles institūcija ir Valsts kontrole, kurā strādā 160 darbinieki. Šis skaitlis varētu būt pietiekams, tomēr efektīvai pamatlikumu pārvaldei [administrēšanai] šajā jomā būs nepieciešama pamatīga sagatavošanās, lai izveidotu nepieciešamos vadības un kontroles mehānismus.

4.3 Vispārīgs novērtējums

Ja Latvija vēlas vidēji īsā laikā sasniegt pietiekamu spēju efektīvi piemērot pamatlikumus, savu pārvaldības struktūru reformēšanā tai būs jāiegulda lielas, pastiprinātas pūles.

Jautājumā par tiesu sistēmas spēju efektīvi piemērot Kopienas likumus pagaidām ir grūti dot noteiktu vērtējumu.

C. KOPSAVILKUMS UN SECINĀJUMI

1995. gada 27. oktobrī Latvija iesniedza savu pieteikumu iestāties Eiropas Savienībā. Latvijas lūgums ir daļa no vēsturiska procesa — Eiropas sašķeltības izbeigšanās un demokrātiskas iekārtas nostiprināšanās visā kontinentā.

Saskaņā ar Līguma O panta noteikumiem Komisija pēc Eiropadomes lūguma sagatavojusi atzinumu par Latvijas pieteikumu iestāties Eiropas Savienībā.

Latvijas gatavošanās dalībai Savienībā virzās uz priekšu, it īpaši sakarā ar Brīvās tirdzniecības līgumu, kas stājās spēkā 1995. gada 1. janvārī. 1995. gada 12. jūnijā Eiropas Savienība un Latvija parakstīja Eiropas līgumu. Kad būs pabeigta ratificēšanas procedūra un līgums stāsies spēkā, tas aizstās Brīvās tirdzniecības līgumu. Balstoties uz valdības 1996. gada decembrī pieņemto Nacionālo programmu, sekmīgi tiek īstenota 1995. gada maija Baltā grāmata par iekšējo tirgu — vēl viens būtiski svarīgs pirmsiestāšanās stratēģijas elements. Valdība izveidojusi mehānismus, kas nepieciešami, lai savu politisko kursu saskaņotu ar uzdevumu integrēties Eiropā.

Gatavodama savu atzinumu, Komisija rīkojusies atbilstoši kritērijiem, kas iedibināti Eiropadomes sanāksmē Kopenhāgenā 1993. gada jūnijā. Šās sanāksmes lēmumā teikts, ka Centrāleiropas un Austrumeiropas kandidātvalstīm, kuras to vēlas, kļūs par Savienības loceklēm, ja tās atbildīs šādiem nosacījumiem:

— to institūciju stabilitāte, kuras garantē demokrātiju, likumu varu, cilvēktiesības, kā arī cieņu pret minoritātēm un minoritāšu aizsardzību;

— funkcionējošas tirgus ekonomikas eksistence, kā arī spēja tikt galā ar Eiropas Savienībā pastāvošo konkurences spiedienu un tirgus spēkiem;

— spēja pildīt dalībvalsts pienākumus, ieskaitot uzticību mērķim izveidot politisku, ekonomisku un monetāru savienību.

Vērtējums pēc šiem trejādajiem kritērijiem — pēc politiskās un ekonomiskās atbilstības un pēc spējas pildīt pamatlikumus — ir atkarīgs arī no tā, kā valstī pastāvošā pārvaldības un tiesu sistēma spēj īstenot demokrātijas un tirgus ekonomikas principus un praksē piemērot un iedzīvināt pamatlikumus.

Šie Komisijas atzinumi gatavoti pēc šādas metodes: izanalizēts, kāda situācija ir katrā kandidātvalstī, un prognozēts, kāda virzība vidēji īsā laikā gaidāma, ņemot vērā sasniegto progresu un jau uzsāktās reformas. Kas attiecas uz politiskajiem kritērijiem, tad, lai noskaidrotu, kā praksē darbojas demokrātija un likumu vara, Komisija pašreizējās situācijas analīzē nav aprobežojusies tikai ar institūciju oficiālajiem pārskatiem.

1. Politiskie kritēriji

Latvijas politiskās institūcijas funkcionē pareizi un stabilitātes apstākļos. Tās ievēro savu pilnvaru robežas un savstarpēji sadarbojas. Vēlēšanas, kuras notika 1992. un 1995. gadā, bija brīvas un godīgas, un abos gadījumos izdevās izveidot koalīcijas valdības. Institūciju darbībā normāli piedalās opozīcija. Pastāvīgi un neatlaidīgi jācenšas uzlabot tiesu sistēmas darbību un intensificēt korupcijas apkarošanu.

Pamattiesību ievērošanā lielu pārkāpumu nav. Tomēr Latvijai jāveic pasākumi, kas paātrinātu naturalizācijas procedūras, lai krieviski runājošajiem nepilsoņiem būtu iespējams labāk integrēties Latvijas sabiedrībā. Tāpat Latvijai būtu jācenšas nodrošināt nepilsoņu un minoritāšu līdztiesību, it īpaši attiecībā uz iespējām izvēlēties profesiju un piedalīties demokrātiskajā procesā.

Latvijai piemīt demokrātiskai valstij raksturīgās pazīmes, un tai ir stabilas institūcijas, kas garantē likumu varu un cilvēktiesības.

2. Ekonomiskie kritēriji

Pirmajos trijos gados pēc tam, kad Latvija kļuva neatkarīga, ražošanas apjoms samazinājās par 50 %. Pirmās atveseļošanās pazīmes, kas bija manāmas 1994. gadā, nākamajā gadā iedragāja banku un budžeta krīze; bet 1996. gadā pieaugums atkal kļuva pozitīvs (2,8 %). Kopš 1995. gada pašreizējā valdība piekopusi stingru fiskālo politiku, lai gan maksājumu iekasēšana vēl aizvien ir grūta problēma. Ārējā parāda koeficients joprojām ir zems, bet Latvijai ir liels tirdzniecības deficīts. Inflācijas temps pēdējos gados ir pazeminājies, bet 1996. gadā tas tomēr vēl bija 17,6 %. Iekšzemes kopprodukts uz vienu cilvēku — iedzīvotāju skaitam esot 2,5 miljoniem — ir apmēram18 % no ES vidējā līmeņa. Lauksaimniecības sektorā nodarbināti 18 % darbaspēka, un šis sektors dod 9,9 % no pievienotās bruto vērtības. Uz Eiropas Savienību virzīti 45 % Latvijas eksporta, un no Eiropas Savienības nāk 50 % tās importa.

Pamatodamās uz savu analīzi, Komisija Latvijas spēju izpildīt ekonomiskos kritērijus, kuri iedibināti Kopenhāgenā, vērtē šādi:

Latvija ir guvusi atzīstamus panākumus tirgus ekonomikas izveidē. Tirdzniecība un cenas lielā mērā ir liberalizētas. Daudz kas izdarīts ekonomikas stabilizēšanā. Nozīmīgs progress sasniegts arī likumisko pamatu izveidē, taču to iedzīvināšana joprojām atpaliek. Turklāt vēl nav izveidotas visas nepieciešamās regulējošās institūcijas, un ne visas, kas izveidotas, arī pienācīgi darbojas. Nav pabeigta privatizācija; atlikušie valsts uzņēmumi lielākoties ir sliktā finansiālajā stāvoklī, un nepietiek investoru.

Vidēji īsā laikā Latvijai rastos nopietnas grūtības, ja tai būtu jātiek galā ar Eiropas Savienībā pastāvošo konkurences spiedienu un tirgus spēkiem. Latvijas ekonomika ir samērā atvērta, un darbaspēka izmaksas ir zemas. Tomēr eksportu galvenokārt veido preces ar mazu pievienoto vērtību. Joprojām nav nedz pārstrukturēta rūpniecība, nedz reorganizēti uzņēmumi. Banku sektors ir nepietiekami attīstīts un daļēji arī vājš. Jāmodernizē lauksaimniecība.

3. Spēja pildīt dalībvalsts saistības

Latvijas spēju pildīt pamatlikumus Komisija vērtējusi pēc vairākiem rādītājiem:

— saistības, kas izklāstītas Eiropas līgumā (lai gan Latvijai tas vēl nav stājies spēkā), it īpaši tās, kas attiecas uz dibināšanas tiesībām, nacionālrežīmu, preču brīvu apgrozību, intelektuālo īpašumu un publisko pasūtījumu;

— to pasākumu īstenošana, kuri kā būtiski svarīgi vienotā tirgus izveides elementi izklāstīti Baltajā grāmatā;

— aizvien plašāka pārējo pamatlikumu daļu pārņemšana.

Pirms vēl Eiropas līgums stājies spēkā, Latvija pielikusi nozīmīgas pūles, lai izpildītu vairākas saistības, kas stāsies spēkā līdz ar šo līgumu. Latvija pilda saistības, ko tai uzliek Brīvās tirdzniecības līgums, turklāt ievērodama tajā ietverto īstenošanas grafiku. Nekādas nopietnas divpusējas problēmas nav radušās. Zināmas pūles Latvija ir arī pielikusi, lai pildītu būtiski svarīgos vienotā tirgus likumus. Tā panākusi progresu tādās jomās kā banku darbība, rūpnieciskā īpašuma tiesības, atbilstības novērtēšana un standarti, kā arī komerctiesības. Taču jāturpina darbs pie intelektuālā īpašuma tiesībām, pie publiskajiem tirgiem, pie personas datiem, pie konkurences (it īpaši pie valsts dotāciju caurspīdīguma), pie nodokļiem un citās jomās.

Tālāko virzīšanos var nopietni apgrūtināt Latvijas pārvaldības vājums, kas negatīvi atsaucas ne tikai uz likumu tuvināšanas gaitu, bet arī uz pieskaņoto likumu ieviešanas un iedzīvināšanas kvalitāti.

Kas attiecas uz pārējām pamatlikumu daļām, domājams, Latvijai vidēji īsā laikā sevišķi grūti nebūs tās ieviest šādās jomās: izglītība, apmācība un jaunatne; pētniecība un tehnoloģiju izstrāde; telekomunikācijas; audiovizuālais sektors; zivsaimniecība; mazie un vidējie uzņēmumi; tirdzniecība un starptautiskās ekonomiskās attiecības; attīstība.

Turpretī krietni lielas pūles būs jāpieliek tādās jomās kā statistika un muita.

Ja vien Latvija saglabās pašreizējās pozitīvās tendences attiecībā uz rūpniecības pārstrukturēšanu, tās rūpniecība, domājams, spēs vidēji īsā laikā integrēties vienotajā tirgū.

Attiecībā uz vidi būs jāpieliek ļoti lielas pūles — jāiegulda visai prāvi līdzekļi un jāpaaugstina administratīvā spēja iedzīvināt likumus. Pilnīgu atbilstību pamatlikumiem varētu sagaidīt tikai ilgā laikā, un tā nebūs panākama, nepaaugstinot attiecīgo valsts izdevumu līmeni.

Reālu progresu Latvija ir panākusi tādā jomā kā transports, it īpaši gaisa transports. Ja tiks piestrādāts pie autotransporta, dzelzceļa un jūras transporta, tad, domājams, ar vienoto tirgu saistīto pamatlikumu piemērošanā šajā jomā lielas problēmas neradīsies. Bet būs jāiegulda līdzekļi, lai paplašinātu Eiropas transporta tīklu, nodrošinot, ka vienotais tirgus labi funkcionē.

Ja vien Latvija krietni papūlēsies, savus likumus pieskaņojot ES prasībām tādās jomās kā veselība, drošība un darbs, domājams, Latvija spēs vidēji īsā laikā panākt, ka tā atbilst pamatlikumiem nodarbinātībā un sociālajās lietās.

Par savas reģionālās politikas īstenošanas ietvariem Latvija ir izvēlējusies savu nacionālo attīstības stratēģiju. Ja vien notiks nepieciešamās pārvaldības reformas un paralēli tam tiks iedibināta efektīva finansiālās kontroles sistēma, Latvija, domājams, gūs iespēju savā attīstībā efektīvi izmantot Eiropas Savienības reģionālos un strukturālos fondus.

Lauksaimniecības sektors vēl jāpārstrukturē, un turklāt pašlaik eksistē tikai nedaudzi kopīgās lauksaimnieciskās politikas mehānismi. Lai vidēji īsā laikā sagatavotos uzņemšanai Eiropas Savienībā, šajā jomā būs jāiegulda visai lielas un pastāvīgas pūles.

Kas attiecas uz enerģijas jomu, Latvijai nav nekādu kodolenerģētikas programmu, un tāpēc ar Latvijas atbilstību Eiratoma noteikumiem grūtības nav paredzamas. Taču būs jāpastrādā, lai sagatavotos pamatlikumu izpildei tādās jomās kā enerģijas cenošana, piekļūstamība tīkliem, enerģijas efektivitāte un ekoloģiskās normas.

Pamatojoties uz šo analīzi par Latvijas spēju piemērot pamatlikumus, vēl nevar pārliecinoši pateikt, kad tā būs spējīga uzņemties un īstenot pasākumus, kuri nepieciešami, lai atceltu kontroli uz robežām starp Latviju un Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Latvijas piedalīšanās ekonomiskās un monetārās savienības trešajā posmā, kas nozīmē ekonomiskās politikas koordinēšanu un pilnīgu kapitāla kustības liberalizēšanu, vidēji īsā laikā tomēr būs saistīta ar problēmām. Spriest par to, vai laikā, kad Latviju uzņems Eiropas Savienībā, tā jau varēs piedalīties eiro zonā, vēl ir pāragri. Tas būs atkarīgs no tā, cik lielā mērā Latvijas panākumi strukturālajā pārveidē dos tai iespēju sasniegt konverģences kritērijus un nepārtraukti uzturēt savu atbilstību tiem. Taču tas nav uzņemšanas nosacījums.

Tieslietu un iekšlietu jomā Latvija sāk no zema līmeņa un gatavošanās procesā saskaras ar lielām grūtībām. Ja Latvija vēlas vidēji īsā laikā būt gatava pildīt pamatlikumus, te nemitīgi būs jāiegulda milzīgas pūles.

Savas saistības attiecībā uz kopīgo ārpolitiku un drošības politiku Latvija, domājams, spēs pildīt.

Turklāt Latvijai ne ar vienu dalībvalsti vai kandidātvalsti nav bijis lielu teritoriālu strīdu. Par ļoti svarīgu savas ārpolitikas prioritāti Latvija izvirzījusi labas attiecības ar Krieviju un šai ziņā panākusi nozīmīgu progresu.

4. Administratīvā un tiesiskā spēja

Lai Latvija vidēji īsā laikā sev izveidotu pārvaldības struktūras, kuras nepieciešamas tādā būtiski svarīgā darbā kā pamatlikumu efektīva piemērošana un iedzīvināšana, vēl jāveic reformas, kas prasīs lielas, pastiprinātas pūles.

Tas pats sakāms par Latvijas tieslietu sistēmu, kurai jāpilda tikpat svarīga loma.

SECINĀJUMI

Ievērodama šos apsvērumus, Komisija secina, ka:

— Latvijai piemīt demokrātiskai valstij raksturīgās pazīmes, un tai ir stabilas institūcijas, kas garantē likumu varu un cilvēktiesības, kā arī cieņu pret minoritātēm un minoritāšu aizsardzību. Tomēr Latvijai jāveic pasākumi, kas paātrinātu krieviski runājošo nepilsoņu naturalizācijas tempu, lai viņiem būtu iespējams labāk integrēties Latvijas sabiedrībā;

— Latvija ir guvusi atzīstamus panākumus tirgus ekonomikas izveidē, taču vidēji īsā laikā tai rastos nopietnas grūtības, ja būtu jātiek galā ar Eiropas Savienībā pastāvošo konkurences spiedienu un tirgus spēkiem;

— Latvija ir guvusi zināmus panākumus pamatlikumu pārņemšanā un iedzīvināšanā, it sevišķi attiecībā uz vienoto tirgu. Ja turpmāk tam veltītu pietiekami lielas pūles, vidēji īsā laikā Latvijai vajadzētu kļūt spējīgai pilntiesīgi piedalīties vienotajā tirgū. Lai pamatlikumus varētu visā pilnībā piemērot tādos sektoros kā vide un lauksaimniecība, būs nepieciešamas sevišķi lielas pūles — arī investīciju ziņā. Ja Latvija vēlas, lai tai būtu struktūras, kas efektīvi piemēro un iedzīvina pamatlikumus, visnotaļ nepieciešama pārvaldības sistēmas nostiprināšana.

Ievērodama šos apsvērumus, Komisija uzskata, ka sarunas ar Latviju par tās iestāšanos Eiropas Savienībā jāuzsāk, tiklīdz šī valsts ir pietiekami tālu pavirzījusies Eiropadomes Kopenhāgenas sanāksmes definēto dalības nosacījumu izpildē.

Pilnveidotā pirmsiestāšanās stratēģija palīdzēs Latvijai labāk sagatavoties dalībvalsts saistību pildīšanai un ar attiecīgiem pasākumiem izlabot šajā atzinumā norādītos trūkumus. Ne vēlāk kā 1998. gada beigās Komisija sniegs jaunu ziņojumu par Latvijas panākto progresu.