INFORMĀCIJA. KONFERENCES
Baltijas un Ziemeļvalstu kopīgajā projektā Valmierā - "Sievietes un vīrieši dialogā"
Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis,
tiekoties ar Baltijas un Ziemeļvalstu konferences
"Sievietes un vīrieši dialogā" dalībniekiem Saeimas namā 7.augustā
Godājamie parlamentu deputāti un valdību locekļi! Godājamie konferences dalībnieki! Dāmas un kungi! Man ir patiess prieks sveikt jūs Rīgā, Saeimas namā. Šāda iespēja un gods uzrunāt mūsu kaimiņvalstu parlamentu un valdību pārstāvjus, kuri ieradušies Latvijā, lai piedalītos dzimumu līdztiesības jautājumiem veltītajā konferencē, man ir pirmoreiz.
Ikdienas darbu ritumā mēs Latvijā diemžēl bieži neveltām visu nepieciešamo uzmanību sievietes un vīrieša līdztiesības problēmām un it kā atliekam šo jautājumu praktisko risināšanu uz vēlāku laiku. Taču dzimumlīdztiesības problēmām ir jābūt mūsu sabiedrības redzeslaukā jau šodien, negaidot, kamēr mūsu valsts būs sasniegusi pietiekami augstu attīstības līmeni, jo patiesu demokrātiju veicina un stiprina abu dzimumu personu - gan vīriešu, gan sieviešu - līdzdalība demokrātiskos procesos un sabiedrisko lietu lemšanā, turklāt no vienlīdzīgu iespēju pozīcijām. Tāpēc iniciatīva organizēt plašu diskusiju un dialogu, kas ir iespējams, pateicoties Valsts cilvēktiesību biroja, Ziemeļvalstu informācijas biroja un Valmieras rajona padomes ieguldītajam darbam, kā arī Ziemeļu Ministru padomes, Igaunijas, Lietuvas valdību un sponsoru finansiālajam atbalstam, ir apsveicama un liecina par mūsu patieso vēlmi un centieniem vispusīgi apspriest dzimumu līdztiesības problēmas. Man gribētos cerēt, ka mēs mācīsimies un sadzirdēsim mūsu kaimiņu, Ziemeļvalstu, jau vismaz divu gadu desmitu pieredzi un pakāpeniski mēģināsim palīdzēt arī Latvijas sievietei un vīrietim izprast, ka abiem dzimumiem ir vienāda sociāla vērtība, ka līdztiesība starp sievietēm un vīriešiem ir arī cilvēktiesību jautājums.
Latvijā pastāv dažādi uzskati par sievietes un vīrieša lomu ģimenē, darba tirgū un sabiedrībā kopumā. Šad tad, arī diskutējot par Saeimas vēlēšanu un pašvaldību vēlēšanu likumprojektiem, ir izskanējuši viedokļi, ka nepieciešams noteikt kvotas sieviešu skaitam varas struktūrās, tādējādi mēģinot nodrošināt dzimumu līdztiesību. Arī šādi priekšlikumi ir apspriežami, un, domāju, ka mani kolēģi parlamentā labprāt strādātu kopā ar deputātēm sievietēm. Taču jo vairāk es domās apkopoju sarunās ar cilvēkiem dzirdēto un apkārt redzēto, gan arī personiski izjusto, jo vairāk es nonāku pie pārliecības, ka dzimumu nelīdztiesības galvenā sakne meklējama nevis likumā vai apstāklī, ka attiecīgā likuma trūkst, bet gan sabiedrības, t.i., mūsu pašu attieksmē, nereti pat apziņā.
Gan konferences sesijās, gan grupu darbā ir paredzēts apspriest problēmas, kas saistītas ar joprojām eksistējošiem stereotipiem, ar sieviešu un vīriešu tiesību vienlīdzīgu realizāciju dažādās jomās. Es šoreiz pakavēšos tikai pie viena aspekta, proti, pie nepieciešamības celt vīriešu lomu un līdzatbildību ģimenē.
Tapt labākam un veicināt līdztiesību - šis darbs katram jāsāk ar sevi, lai vispirms jau mūsu ģimenē sieviete un vīrietis, cik iespējams, vienādi dalītu ikdienas rūpes un atbildību par bērniem. Tad arī sievietei atliks vairāk laika pilnveidot sevi, celt savu pašapziņu, pietiks apņēmības un gribas vērtēt pasauli, vadoties no pozitīvā. Šajā sakarā prātā nāk filozofa un sociologa Ērika Fromma grāmatā nesen lasītā tēze par mātes mīlestību pret bērnu, proti, bērnam bez mātes rūpēm un gādības vēl ir nepieciešams arī "medus", tas ir, dzīves mīlestība. Un to var sniegt māte, kura ir laimīgs cilvēks.
Lai mūsu nākamo paaudžu attieksme un izpratne par sievietes un vīrieša dzimumu līdztiesību būtu labāka, milzīga nozīme ir arī skolām, jo mācību procesā ir iespējams pastiprināt vai mainīt attiecīgus stereotipus.
Atļaujiet man novēlēt raženu darbu Valmierā un izteikt cerību, ka gūtie iespaidi un domu apmaiņa Latvijas sabiedrībai un varas struktūrām dos jaunu impulsu sieviešu un vīriešu nopietnam dialogam un praktisku risinājumu atrašanai.
Esam satikušies
Vakar, 7.augustā, Valmierā sākās Baltijas-Ziemeļvalstu dzimumu līdztiesības k
onference "Sievietes un vīrieši dialogā". Tajā pulcējušies vairāk nekā 1200 dalībnieki no Baltijas un Ziemeļvalstīm. Konference ir lielākais 1997.gada Ziemeļu Ministru padomes projekts un arī līdz šim lielākais ar dzimumu līdztiesības tematiku saistītais pasākums, kāds jebkad ir rīkots Baltijas valstīs.
"Sievietes un vīrieši dialogā" jautājumu loks ir: dzimumu līdztiesība darba un ģimenes dzīvē, izglītībā, likumdošanā, masu informācijas līdzekļu darbā, politikā, veselības aizsardzībā, tāpat vardarbības problēmas u.c. ( Par to plaši rakstījis arī "Latvijas Vēstnesis" 1.augustā. - Red.)
Konferences dalībnieki pārstāv visplašāko sabiedrības spektru: gan valsts, gan sabiedrisko, gan privāto sektoru. Tajā piedalās astoņu valstu ministri/es, parlamentārieši/tes, politiķi/es, kā arī studenti/es, žurnālisti/es, zinātnieki/ces, izglītības darbinieki/ces, uzņēmēji/as un citas ieinteresētās personas. Plenārsesiju runātāju statusā vien ir 33 un darba grupu vadītāju statusā vēl 228 starptautiski ievērojamas personas (3-4 katrā, 79 darba grupas, 8 temati). Konferences ietvaros paredzēta plaša kultūras programma, kurā piedalīsies vairāk nekā 25 dažādas mākslinieku grupas no astoņām valstīm.
Konferences rīkošanā piedalās Valsts cilvēktiesību birojs, Ziemeļvalstu informācijas birojs Rīgā, Sieviešu organizāciju sadarbības padome, Valmieras rajona padome un Vidzemes augstskola. Pasākumam finansiālu atbalstu sniedz Ziemeļu Ministru padome, Valsts cilvēktiesību birojs, Igaunijas un Lietuvas valdības, kā arī sponsori.
Roberts Putnis,
konferences preses sekretārs
Latvijas sievieķu un vīrieķu statistiskais portrets
No Latvijas Valsts
statistikas komitejas
1997.gada krājuma
Sieviešu un vīriešu skaits Latvijā (gada sākumā)
Gads | Pastāvīgie iedzīvotāji, tūkst. cilvēku | Iedzīvotāju kopskaitā, procentos | ||
sievietes | vīrieši | sievietes | vīrieši | |
19201.2 | 874,2 | 721,9 | 54,8 | 45,2 |
19251.2 | 984,8 | 860,0 | 53,4 | 46,6 |
19301.2 | 1013,9 | 886,1 | 53,4 | 46,6 |
19351 | 1015,3 | 890,6 | 53,3 | 46,7 |
19591 | 1166,4 | 913,5 | 56,1 | 43,9 |
19701 | 1278,8 | 1073,1 | 54,4 | 45,6 |
1981 | 1356,7 | 1157,9 | 54,0 | 46,0 |
1991 | 1425,5 | 1242,4 | 53,4 | 46,6 |
1992 | 1419,8 | 1237,2 | 53,4 | 46,6 |
1993 | 1394,9 | 1211,3 | 53,5 | 46,5 |
1994 | 1375,1 | 1190,7 | 53,6 | 46,4 |
1995 | 1357,5 | 1172,0 | 53,7 | 46,3 |
1996 | 1343,2 | 1158,5 | 53,7 | 46,3 |
1997 | 1331,7 | 1148,2 | 53,7 | 46,3 |
--------------------
1 Pēc tautas skaitīšanas datiem.
2 Ieskaitot daļu bijušā Abrenes apriņķa, kas 1944.gadā tika pievienots Krievijai.
Laulības un šķiršanās
Gads | Reģistrēto laulību skaits | Šķirto laulību skaits | |||||||
pavisam | uz 1000 iedzīvotājiem | pavisam | uz 1000 iedzīvotājiem | ||||||
1980 | 24611 | 9,8 | 12650 | 5,0 | |||||
1990 | 23619 | 8,8 | 10783 | 4,0 | |||||
1991 | 22337 | 8,4 | 11070 | 4,2 | |||||
1992 | 18906 | 7,2 | 14553 | 5,5 | |||||
1993 | 14595 | 5,6 | 10278 | 4,0 | |||||
1994 | 11572 | 4,5 | 8416 | 3,3 | |||||
1995 | 11072 | 4,4 | 7821 | 3,1 | |||||
1996 | 9634 | 3,9 | 6051 | 2,4 | |||||
Laulībā stājušos vecuma struktūra 1996.g. | |||||||||
Visas laulības | Pirmās laulības | ||||||||
sievietes | vīrieši | sievietes | vīrieši | ||||||
pavisam | procentos | pavisam | procentos | pavisam | procentos | pavisam | procentos | ||
Pavisam | 9634 | 100 | 9634 | 100 | 6869 | 100 | 6868 | 100 | |
tai skaitā ve- | |||||||||
cumā (gadi) | |||||||||
-17 | 189 | 2,0 | 11 | 0,1 | 189 | 2,7 | 11 | 0,2 | |
18-19 | 1195 | 12,4 | 401 | 4,2 | 1194 | 17,4 | 401 | 5,8 | |
20-24 | 3944 | 40,9 | 3624 | 37,6 | 3757 | 54,7 | 3544 | 51,6 | |
25-29 | 1628 | 16,9 | 2356 | 24,5 | 1125 | 16,4 | 2000 | 29,1 | |
30-34 | 775 | 8,0 | 957 | 9,9 | 295 | 4,3 | 503 | 7,3 | |
35-39 | 534 | 5,5 | 598 | 6,2 | 161 | 2,3 | 185 | 2,7 | |
40-44 | 335 | 3,5 | 384 | 4,0 | 45 | 0,7 | 73 | 1,1 | |
45-49 | 314 | 3,3 | 340 | 3,5 | 33 | 0,5 | 55 | 0,8 | |
50-54 | 230 | 2,4 | 263 | 2,7 | 20 | 0,3 | 36 | 0,5 | |
55-59 | 214 | 2,2 | 272 | 2,8 | 14 | 0,2 | 20 | 0,3 | |
60+ | 276 | 2,9 | 428 | 4,5 | 36 | 0,5 | 40 | 0,6 | |
Galveno vecuma grupu īpatsvars sieviešu un vīriešu kopskaitā (procentos) | |||||||||
Iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra | |||||||||
Skaits 1997 | Vīriešu skaits uz 1000 attiecīgā vecuma sievietēm | ||||||||
sievietes | vīrieši | 1991 | 1997 | ||||||
Pavisam | 1331677 | 1148193 | 872 | 862 | |||||
tai skaitā ve- | |||||||||
cumā (gadi) | |||||||||
0-4 | 58720 | 61892 | 1051 | 1054 | |||||
5-9 | 87896 | 92481 | 1037 | 1052 | |||||
10-14 | 94048 | 97360 | 1033 | 1035 | |||||
15-19 | 81672 | 84024 | 1048 | 1029 | |||||
20-24 | 81427 | 84361 | 1071 | 1036 | |||||
25-29 | 86190 | 91690 | 1028 | 953 | |||||
30-34 | 88193 | 89403 | 987 | 1014 | |||||
35-39 | 97256 | 93716 | 956 | 964 | |||||
40-44 | 88484 | 80942 | 930 | 915 | |||||
45-49 | 84457 | 74387 | 893 | 881 | |||||
50-54 | 74299 | 61064 | 859 | 822 | |||||
55-59 | 91921 | 72056 | 796 | 784 | |||||
60-64 | 79555 | 56122 | 694 | 705 | |||||
65-69 | 79043 | 50267 | 469 | 636 | |||||
70-74 | 70073 | 27627 | 480 | 394 | |||||
75-79 | 37240 | 14660 | 407 | 394 | |||||
80+ | 51203 | 16141 | 354 | 315 | |||||
Laulības pēc līgavas un līgavaiņa vecuma 1996.g. | |||||||||
Laulību | Līgavas vecums (gadi) | ||||||||
skaits | -19 | 20-24 | 25-29 | 30-34 | 35-39 | 40-49 | 50-59 | 60+ | |
Pavisam | 9634 | 1384 | 3944 | 1628 | 775 | 534 | 649 | 444 | 276 |
Līgavaiņa | |||||||||
vecums (gadi) | |||||||||
-19 | 412 | 218 | 170 | 20 | 4 | - | - | - | - |
20-24 | 3624 | 925 | 2263 | 358 | 63 | 12 | 2 | 1 | - |
25-29 | 2356 | 214 | 1189 | 701 | 178 | 64 | 8 | 2 | - |
30-34 | 957 | 17 | 225 | 330 | 244 | 112 | 28 | - | 1 |
35-39 | 598 | 8 | 69 | 138 | 145 | 152 | 81 | 5 | - |
40-49 | 724 | 2 | 25 | 63 | 116 | 145 | 309 | 61 | 3 |
50-59 | 535 | - | 2 | 16 | 23 | 43 | 181 | 217 | 53 |
60+ | 428 | - | 1 | 2 | 2 | 2 | 40 | 158 | 219 |
Laulības pēc laulībā stājušos tautības 1996.g. | |||||||||
Laulību | Sievietes tautība | ||||||||
skaits | lat- | krie- | baltkrie- | ukrai- | po- | lietu- | ebre- | citas | |
vietes | vietes | vietes | nietes | lietes | vietes | jietes | |||
Pavisam | 9634 | 5424 | 2960 | 363 | 294 | 267 | 130 | 64 | 132 |
Vīrieša | |||||||||
tautība: | |||||||||
latvieši | 5495 | 4521 | 627 | 80 | 61 | 76 | 75 | 11 | 44 |
krievi | 2882 | 554 | 1724 | 190 | 157 | 130 | 36 | 35 | 56 |
baltkrievi | 337 | 73 | 183 | 32 | 21 | 21 | 2 | 2 | 3 |
ukraiņi | 262 | 54 | 133 | 24 | 30 | 7 | 4 | 1 | 9 |
poļi | 232 | 61 | 119 | 16 | 5 | 26 | 2 | 1 | 2 |
lietuvieši | 109 | 55 | 28 | 6 | 7 | 4 | 7 | - | 2 |
ebreji | 78 | 15 | 40 | 6 | 3 | - | 1 | 11 | 2 |
citas | 239 | 91 | 106 | 9 | 10 | 3 | 3 | 3 | 14 |
Jauktās laulības | |||||||||
(procentos no salaulāto attiecīgās tautības personu kopskaita) | |||||||||
Laulāto tautība | 1980 | 1990 | 1995 | 1996 | |||||
Sieviešu īpatsvars, kuras laulājušās ar citas tautības vīriešiem | |||||||||
Latvietes | 20,0 | 18,6 | 17,7 | 16,6 | |||||
Krievietes | 36,2 | 38,0 | 40,5 | 41,8 | |||||
Baltkrievietes | 85,0 | 86,1 | 91,8 | 91,2 | |||||
Ukrainietes | 84,1 | 86,1 | 90,4 | 89,8 | |||||
Polietes | 88,8 | 90,3 | 89,3 | 90,3 | |||||
Lietuvietes | 87,0 | 89,2 | 95,3 | 94,6 | |||||
Ebrejietes | 35,6 | 49,1 | 70,0 | 82,8 | |||||
Vīriešu īpatsvars, kuri laulājušies ar citas tautības sievietēm | |||||||||
Latvieši | 19,1 | 18,2 | 18,4 | 17,7 | |||||
Krievi | 35,3 | 36,0 | 38,2 | 40,2 | |||||
Baltkrievi | 83,8 | 86,2 | 91,6 | 90,5 | |||||
Ukraiņi | 87,5 | 88,2 | 90,4 | 88,5 | |||||
Poļi | 86,1 | 88,3 | 87,6 | 88,8 | |||||
Lietuvieši | 86,6 | 89,0 | 94,7 | 93,6 | |||||
Ebreji | 52,9 | 59,9 | 83,3 | 85,9 |