• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Baltijas un Ziemeļvalstu kopīgā projektā Valmierā - "Sievietes un vīrieši dialogā". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.08.1997., Nr. 199/200 https://www.vestnesis.lv/ta/id/44638

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Republikas valdības ministri

Vēl šajā numurā

08.08.1997., Nr. 199/200

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

INFORMĀCIJA. KONFERENCES

Baltijas un Ziemeļvalstu kopīgajā projektā Valmierā - "Sievietes un vīrieši dialogā"

Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis,

tiekoties ar Baltijas un Ziemeļvalstu konferences

"Sievietes un vīrieši dialogā" dalībniekiem Saeimas namā 7.augustā

Godājamie parlamentu deputāti un valdību locekļi! Godājamie konferences dalībnieki! Dāmas un kungi! Man ir patiess prieks sveikt jūs Rīgā, Saeimas namā. Šāda iespēja un gods uzrunāt mūsu kaimiņvalstu parlamentu un valdību pārstāvjus, kuri ieradušies Latvijā, lai piedalītos dzimumu līdztiesības jautājumiem veltītajā konferencē, man ir pirmoreiz.

Ikdienas darbu ritumā mēs Latvijā diemžēl bieži neveltām visu nepieciešamo uzmanību sievietes un vīrieša līdztiesības problēmām un it kā atliekam šo jautājumu praktisko risināšanu uz vēlāku laiku. Taču dzimumlīdztiesības problēmām ir jābūt mūsu sabiedrības redzeslaukā jau šodien, negaidot, kamēr mūsu valsts būs sasniegusi pietiekami augstu attīstības līmeni, jo patiesu demokrātiju veicina un stiprina abu dzimumu personu - gan vīriešu, gan sieviešu - līdzdalība demokrātiskos procesos un sabiedrisko lietu lemšanā, turklāt no vienlīdzīgu iespēju pozīcijām. Tāpēc iniciatīva organizēt plašu diskusiju un dialogu, kas ir iespējams, pateicoties Valsts cilvēktiesību biroja, Ziemeļvalstu informācijas biroja un Valmieras rajona padomes ieguldītajam darbam, kā arī Ziemeļu Ministru padomes, Igaunijas, Lietuvas valdību un sponsoru finansiālajam atbalstam, ir apsveicama un liecina par mūsu patieso vēlmi un centieniem vispusīgi apspriest dzimumu līdztiesības problēmas. Man gribētos cerēt, ka mēs mācīsimies un sadzirdēsim mūsu kaimiņu, Ziemeļvalstu, jau vismaz divu gadu desmitu pieredzi un pakāpeniski mēģināsim palīdzēt arī Latvijas sievietei un vīrietim izprast, ka abiem dzimumiem ir vienāda sociāla vērtība, ka līdztiesība starp sievietēm un vīriešiem ir arī cilvēktiesību jautājums.

Latvijā pastāv dažādi uzskati par sievietes un vīrieša lomu ģimenē, darba tirgū un sabiedrībā kopumā. Šad tad, arī diskutējot par Saeimas vēlēšanu un pašvaldību vēlēšanu likumprojektiem, ir izskanējuši viedokļi, ka nepieciešams noteikt kvotas sieviešu skaitam varas struktūrās, tādējādi mēģinot nodrošināt dzimumu līdztiesību. Arī šādi priekšlikumi ir apspriežami, un, domāju, ka mani kolēģi parlamentā labprāt strādātu kopā ar deputātēm sievietēm. Taču jo vairāk es domās apkopoju sarunās ar cilvēkiem dzirdēto un apkārt redzēto, gan arī personiski izjusto, jo vairāk es nonāku pie pārliecības, ka dzimumu nelīdztiesības galvenā sakne meklējama nevis likumā vai apstāklī, ka attiecīgā likuma trūkst, bet gan sabiedrības, t.i., mūsu pašu attieksmē, nereti pat apziņā.

Gan konferences sesijās, gan grupu darbā ir paredzēts apspriest problēmas, kas saistītas ar joprojām eksistējošiem stereotipiem, ar sieviešu un vīriešu tiesību vienlīdzīgu realizāciju dažādās jomās. Es šoreiz pakavēšos tikai pie viena aspekta, proti, pie nepieciešamības celt vīriešu lomu un līdzatbildību ģimenē.

Tapt labākam un veicināt līdztiesību - šis darbs katram jāsāk ar sevi, lai vispirms jau mūsu ģimenē sieviete un vīrietis, cik iespējams, vienādi dalītu ikdienas rūpes un atbildību par bērniem. Tad arī sievietei atliks vairāk laika pilnveidot sevi, celt savu pašapziņu, pietiks apņēmības un gribas vērtēt pasauli, vadoties no pozitīvā. Šajā sakarā prātā nāk filozofa un sociologa Ērika Fromma grāmatā nesen lasītā tēze par mātes mīlestību pret bērnu, proti, bērnam bez mātes rūpēm un gādības vēl ir nepieciešams arī "medus", tas ir, dzīves mīlestība. Un to var sniegt māte, kura ir laimīgs cilvēks.

Lai mūsu nākamo paaudžu attieksme un izpratne par sievietes un vīrieša dzimumu līdztiesību būtu labāka, milzīga nozīme ir arī skolām, jo mācību procesā ir iespējams pastiprināt vai mainīt attiecīgus stereotipus.

Atļaujiet man novēlēt raženu darbu Valmierā un izteikt cerību, ka gūtie iespaidi un domu apmaiņa Latvijas sabiedrībai un varas struktūrām dos jaunu impulsu sieviešu un vīriešu nopietnam dialogam un praktisku risinājumu atrašanai.

Esam satikušies

Vakar, 7.augustā, Valmierā sākās Baltijas-Ziemeļvalstu dzimumu līdztiesības k

onference "Sievietes un vīrieši dialogā". Tajā pulcējušies vairāk nekā 1200 dalībnieki no Baltijas un Ziemeļvalstīm. Konference ir lielākais 1997.gada Ziemeļu Ministru padomes projekts un arī līdz šim lielākais ar dzimumu līdztiesības tematiku saistītais pasākums, kāds jebkad ir rīkots Baltijas valstīs.

"Sievietes un vīrieši dialogā" jautājumu loks ir: dzimumu līdztiesība darba un ģimenes dzīvē, izglītībā, likumdošanā, masu informācijas līdzekļu darbā, politikā, veselības aizsardzībā, tāpat vardarbības problēmas u.c. ( Par to plaši rakstījis arī "Latvijas Vēstnesis" 1.augustā. - Red.)

Konferences dalībnieki pārstāv visplašāko sabiedrības spektru: gan valsts, gan sabiedrisko, gan privāto sektoru. Tajā piedalās astoņu valstu ministri/es, parlamentārieši/tes, politiķi/es, kā arī studenti/es, žurnālisti/es, zinātnieki/ces, izglītības darbinieki/ces, uzņēmēji/as un citas ieinteresētās personas. Plenārsesiju runātāju statusā vien ir 33 un darba grupu vadītāju statusā vēl 228 starptautiski ievērojamas personas (3-4 katrā, 79 darba grupas, 8 temati). Konferences ietvaros paredzēta plaša kultūras programma, kurā piedalīsies vairāk nekā 25 dažādas mākslinieku grupas no astoņām valstīm.

Konferences rīkošanā piedalās Valsts cilvēktiesību birojs, Ziemeļvalstu informācijas birojs Rīgā, Sieviešu organizāciju sadarbības padome, Valmieras rajona padome un Vidzemes augstskola. Pasākumam finansiālu atbalstu sniedz Ziemeļu Ministru padome, Valsts cilvēktiesību birojs, Igaunijas un Lietuvas valdības, kā arī sponsori.

Roberts Putnis,

konferences preses sekretārs

Latvijas sievieķu un vīrieķu statistiskais portrets

No Latvijas Valsts

statistikas komitejas

1997.gada krājuma

Sieviešu un vīriešu skaits Latvijā (gada sākumā)

Gads Pastāvīgie iedzīvotāji, tūkst. cilvēku Iedzīvotāju kopskaitā, procentos
sievietes vīrieši sievietes vīrieši
19201.2 874,2 721,9 54,8 45,2
19251.2 984,8 860,0 53,4 46,6
19301.2 1013,9 886,1 53,4 46,6
19351 1015,3 890,6 53,3 46,7
19591 1166,4 913,5 56,1 43,9
19701 1278,8 1073,1 54,4 45,6
1981 1356,7 1157,9 54,0 46,0
1991 1425,5 1242,4 53,4 46,6
1992 1419,8 1237,2 53,4 46,6
1993 1394,9 1211,3 53,5 46,5
1994 1375,1 1190,7 53,6 46,4
1995 1357,5 1172,0 53,7 46,3
1996 1343,2 1158,5 53,7 46,3
1997 1331,7 1148,2 53,7 46,3

--------------------

1 Pēc tautas skaitīšanas datiem.

2 Ieskaitot daļu bijušā Abrenes apriņķa, kas 1944.gadā tika pievienots Krievijai.

Laulības un šķiršanās

Gads Reģistrēto laulību skaits Šķirto laulību skaits
pavisam uz 1000 iedzīvotājiem pavisam uz 1000 iedzīvotājiem
1980 24611 9,8 12650 5,0
1990 23619 8,8 10783 4,0
1991 22337 8,4 11070 4,2
1992 18906 7,2 14553 5,5
1993 14595 5,6 10278 4,0
1994 11572 4,5 8416 3,3
1995 11072 4,4 7821 3,1
1996 9634 3,9 6051 2,4
Laulībā stājušos vecuma struktūra 1996.g.
Visas laulības Pirmās laulības
sievietes vīrieši sievietes vīrieši
pavisam procentos pavisam procentos pavisam procentos pavisam procentos
Pavisam 9634 100 9634 100 6869 100 6868 100
tai skaitā ve-
cumā (gadi)
-17 189 2,0 11 0,1 189 2,7 11 0,2
18-19 1195 12,4 401 4,2 1194 17,4 401 5,8
20-24 3944 40,9 3624 37,6 3757 54,7 3544 51,6
25-29 1628 16,9 2356 24,5 1125 16,4 2000 29,1
30-34 775 8,0 957 9,9 295 4,3 503 7,3
35-39 534 5,5 598 6,2 161 2,3 185 2,7
40-44 335 3,5 384 4,0 45 0,7 73 1,1
45-49 314 3,3 340 3,5 33 0,5 55 0,8
50-54 230 2,4 263 2,7 20 0,3 36 0,5
55-59 214 2,2 272 2,8 14 0,2 20 0,3
60+ 276 2,9 428 4,5 36 0,5 40 0,6
Galveno vecuma grupu īpatsvars sieviešu un vīriešu kopskaitā (procentos)
Iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra
Skaits 1997 Vīriešu skaits uz 1000 attiecīgā vecuma sievietēm
sievietes vīrieši 1991 1997
Pavisam 1331677 1148193 872 862
tai skaitā ve-
cumā (gadi)
0-4 58720 61892 1051 1054
5-9 87896 92481 1037 1052
10-14 94048 97360 1033 1035
15-19 81672 84024 1048 1029
20-24 81427 84361 1071 1036
25-29 86190 91690 1028 953
30-34 88193 89403 987 1014
35-39 97256 93716 956 964
40-44 88484 80942 930 915
45-49 84457 74387 893 881
50-54 74299 61064 859 822
55-59 91921 72056 796 784
60-64 79555 56122 694 705
65-69 79043 50267 469 636
70-74 70073 27627 480 394
75-79 37240 14660 407 394
80+ 51203 16141 354 315
Laulības pēc līgavas un līgavaiņa vecuma 1996.g.
Laulību Līgavas vecums (gadi)
skaits -19 20-24 25-29 30-34 35-39 40-49 50-59 60+
Pavisam 9634 1384 3944 1628 775 534 649 444 276
Līgavaiņa
vecums (gadi)
-19 412 218 170 20 4 - - - -
20-24 3624 925 2263 358 63 12 2 1 -
25-29 2356 214 1189 701 178 64 8 2 -
30-34 957 17 225 330 244 112 28 - 1
35-39 598 8 69 138 145 152 81 5 -
40-49 724 2 25 63 116 145 309 61 3
50-59 535 - 2 16 23 43 181 217 53
60+ 428 - 1 2 2 2 40 158 219
Laulības pēc laulībā stājušos tautības 1996.g.
Laulību Sievietes tautība
skaits lat- krie- baltkrie- ukrai- po- lietu- ebre- citas
vietes vietes vietes nietes lietes vietes jietes
Pavisam 9634 5424 2960 363 294 267 130 64 132
Vīrieša
tautība:
latvieši 5495 4521 627 80 61 76 75 11 44
krievi 2882 554 1724 190 157 130 36 35 56
baltkrievi 337 73 183 32 21 21 2 2 3
ukraiņi 262 54 133 24 30 7 4 1 9
poļi 232 61 119 16 5 26 2 1 2
lietuvieši 109 55 28 6 7 4 7 - 2
ebreji 78 15 40 6 3 - 1 11 2
citas 239 91 106 9 10 3 3 3 14
Jauktās laulības
(procentos no salaulāto attiecīgās tautības personu kopskaita)
Laulāto tautība 1980 1990 1995 1996
Sieviešu īpatsvars, kuras laulājušās ar citas tautības vīriešiem
Latvietes 20,0 18,6 17,7 16,6
Krievietes 36,2 38,0 40,5 41,8
Baltkrievietes 85,0 86,1 91,8 91,2
Ukrainietes 84,1 86,1 90,4 89,8
Polietes 88,8 90,3 89,3 90,3
Lietuvietes 87,0 89,2 95,3 94,6
Ebrejietes 35,6 49,1 70,0 82,8
Vīriešu īpatsvars, kuri laulājušies ar citas tautības sievietēm
Latvieši 19,1 18,2 18,4 17,7
Krievi 35,3 36,0 38,2 40,2
Baltkrievi 83,8 86,2 91,6 90,5
Ukraiņi 87,5 88,2 90,4 88,5
Poļi 86,1 88,3 87,6 88,8
Lietuvieši 86,6 89,0 94,7 93,6
Ebreji 52,9 59,9 83,3 85,9

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!