Ministru kabineta noteikumi Nr.301

Rīgā 1997.gada 12.augustā (prot. nr.44 13.§)

Finansu ministrijas nolikums

Izdoti saskaņā ar Ministriju iekārtas likuma 5.pantu

I. Finansu ministrijas galvenie uzdevumi un funkcijas valsts pārvaldes jomā

1. Finansu ministrijai (turpmāk — ministrija) ir šādi galvenie uzdevumi:

1.1. īstenot valsts politiku budžeta, īstermiņa un ilgtermiņa finansu, nodokļu un muitas jautājumos;

1.2. savas kompetences ietvaros izstrādāt normatīvo aktu projektus, saskaņojot tos ar Eiropas līguma prasībām un Eiropas komisijas Baltās grāmatas ieteikumiem, un nodrošināt minēto prasību un ieteikumu ieviešanu.

2. Ministrijai ir šādas galvenās funkcijas:

2.1. finansu vadības jomā:

2.1.1. nodrošināt vienotu principu ievērošanu budžeta plānošanā, izstrādājot un ieviešot valsts un pašvaldību budžetu sastādīšanas un izpildes vienotu metodoloģiju;

2.1.2. sniegt metodisku palīdzību ministrijām un citām valsts institūcijām un pašvaldībām budžeta izstrādāšanā un izpildē;

2.1.3. izvērtēt ministriju un citu valsts institūciju iesniegtos budžeta pieprasījumus pēc to atbilstības budžeta programmu un apakšprogrammu rezultatīvajiem rādītājiem, izvirzītajiem mērķiem, ekonomikas un efektivitātes prasībām, kā arī, pamatojoties uz minētajiem pieprasījumiem, izstrādāt likumprojektu par valsts budžetu un kopā ar attiecīgajiem paskaidrojumiem iesniegt Ministru kabinetā;

2.1.4. piešķirt valsts budžeta izpildītājiem asignējumus izdevumiem vai pilnvarām nākotnes saistībām, kas noteiktas apropriācijas kārtībā saskaņā ar likumu, atbilstoši ministrijas noteiktajā kārtībā izstrādātajiem finansēšanas plāniem, kā arī nodrošināt, lai izdevumi no valsts budžeta nepārsniegtu attiecīgo apropriāciju;

2.1.5. noteikt valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu finansēšanas un valsts parāda uzskaites, kā arī valdības funkciju klasifikāciju, lai nodrošinātu budžeta līdzekļu izlietošanas kontroli un iespēju veikt analīzi atbilstoši administratīvajām, ekonomiskajām un funkcionālajām kategorijām;

2.2. nodokļu politikas jomā:

2.2.1. izstrādāt normatīvo aktu projektus nodokļu un nodevu sistēmas pilnveidošanai atbilstoši valsts fiskālajām un ekonomiskajām interesēm;

2.2.2. izvērtēt un pieņemt lēmumus par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) iesniegumiem attiecībā uz nokavēto valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu termiņu pagarināšanu un iepriekš aprēķinātās nokavējuma naudas samazināšanu, kā arī par valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parādu kapitalizāciju un dzēšanu;

2.2.3. izstrādāt un saskaņot starpvalstu konvenciju projektus par dubultās aplikšanas ar nodokļiem un nodokļu nemaksāšanas novēršanu;

2.2.4. veikt normatīvo aktu projektu un starptautisko līgumu projektu ekspertīzi jautājumos, kas saistīti ar nodokļiem un nodevām;

2.3. muitas tarifu un likumdošanas jomā:

2.3.1. izstrādāt priekšlikumus muitas nodokļa un muitas nodevu maksājumu jomā, ierosināt grozījumus muitas normatīvajos aktos, kā arī muitas tarifu objektu pārskatīšanu, papildināšanu un precizēšanu;

2.3.2. izstrādāt ar muitas nodokļa aprēķināšanu un iekasēšanu saistīto normatīvo aktu projektus;

2.3.3. nodrošināt Konsultatīvās muitas tarifu padomes darbu muitas tarifu jomā;

2.3.4. uzturēt un sistemātiski aktualizēt Harmonizēto preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu un kombinēto nomenklatūru;

2.4. tautsaimniecības analīzes un fiskālās politikas jomā:

2.4.1. nodrošināt tautsaimniecības un valsts finansu analīzei, makroekonomiskās attīstības modeļu, prognožu un scenāriju izstrādei nepieciešamo statistisko un normatīvo datu savākšanu un datorizētas datu bāzes izveidošanu un sistemātisku aktualizēšanu;

2.4.2. izveidot un regulāri pilnveidot makroekonomiskās attīstības un fiskālo rādītāju prognozēšanas modeļus;

2.4.3. ar makroekonomiskās attīstības imitācijas modeļa palīdzību sagatavot īstermiņa un ilgtermiņa makrofiskālās prognozes, ietverot nacionālos kontus, maksājumu bilanci, monitāros rādītājus, budžeta pamatrādītājus (ieņēmumu un izdevumu kopapjomu, to struktūru un īpatsvara izmaiņas iekšzemes kopproduktā);

2.4.4. ar fiskālā modeļa palīdzību sagatavot galveno valsts fiskālo rādītāju īstermiņa un ilgtermiņa prognozes;

2.4.5. sistemātiski pētīt, analizēt un novērtēt tautsaimniecības nozaru un reģionu attīstību, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju saimnieciski finansiālo darbību, valsts regulējamo cenu un pakalpojumu tarifu izmaiņas un to ietekmi uz inflāciju, neiekasēto nodokļu ietekmi uz fiskālajiem rādītājiem;

2.4.6. sadarbībā ar Ekonomikas ministriju analizēt valsts investīciju programmas finansu resursu izmantošanu un izvērtēt attiecīgo resursu izmantošanas atbilstību valsts budžeta finansētajām programmām un apakšprogrammām atbilstoši tautsaimniecības attīstības pamatnostādnēm;

2.4.7. sekmēt valsts atbalsta politikas veidošanu atbilstoši Eiropas līguma prasībām;

2.4.8. sadarbībā ar Monopoldarbības uzraudzības komiteju izvērtēt attiecīgos spēkā esošos normatīvos aktus, ievērojot Eiropas līguma prasības un Latvijas Republikas konkurences politikas pamatprincipus, un sniegt priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem tajos;

2.4.9. sadarbībā ar Monopoldarbības uzraudzības komiteju izvērtēt valsts atbalsta uzņēmējdarbības projektu atbilstību Eiropas līguma prasībām un to potenciālo ietekmi uz konkurenci iekšējā tirgū;

2.4.10. saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem sniegt informāciju par plānotajiem valsts atbalsta pasākumiem uzņēmējdarbībai, kā arī pārskatus par pasākumiem, kas veikti valsts atbalsta uzņēmējdarbībai jomā;

2.4.11. nodrošināt to pasākumu uzskaiti un publiskumu, kas tiek veikti valsts atbalsta jomā;

2.4.12. koordinēt sadarbību ar starptautiskajām finansu organizācijām: Starptautisko valūtas fondu, Pasaules Bankas grupu (Starptautisko rekonstrukcijas un attīstības banku, Starptautisko finansu korporāciju, Starptautisko attīstības asociāciju un Daudzpusējo investīciju garantēšanas aģentūru) un Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banku;

2.4.13. izvērtēt normatīvo aktu projektu finansu politikas jomā atbilstību Eiropas līguma prasībām;

2.4.14. nodrošināt finansu likumdošanas harmonizācijas gaitu;

2.5. finansu tirgus regulēšanas un attīstības jomā:

2.5.1. nodrošināt kapitāla tirgus, izložu un azartspēļu attīstības sistemātisku analīzi;

2.5.2. izstrādāt kapitāla tirgus attīstību veicinošu normatīvo aktu projektus;

2.5.3. veicināt vērtspapīru tirgus attīstību un stabilitāti, nodrošinot ieguldītāju interešu aizsardzību;

2.5.4. veikt visu veidu izložu un azartspēļu uzskaiti;

2.5.5. īstenot valsts politiku dārgmetālu jomā;

2.6. ārvalstu neatmaksājamās tehniskās palīdzības līdzekļu koordinācijas jomā:

2.6.1. koordinēt neatmaksājamās ārvalstu tehniskās palīdzības resursu piesaistīšanu un saņemšanu, lai nodrošinātu to efektīvu izmantošanu, kā arī veiktu minēto resursu izmantošanas centralizētu pārraudzību;

2.6.2. apkopot ārvalstu un starptautisko organizāciju tehniskās palīdzības piedāvājumus un Latvijas Republikas ministriju un citu institūciju tehniskās palīdzības pieprasījumus atbilstoši ministriju noteiktajām prioritātēm un veidot ārvalstu tehniskās palīdzības piedāvājumu un pieprasījumu datu bāzi, kā arī sniegt informāciju pārskatu sagatavošanai;

2.6.3. sagatavot normatīvo aktu projektus, kuri attiecas uz ārvalstu tehniskās palīdzības līgumiem un to izpildi;

2.6.4. izstrādāt nacionālo indikatīvo programmu atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm un valsts un sabiedrisko organizāciju tehniskās palīdzības pieprasījumiem;

2.7. valsts un pašvaldību pasūtījumu uzraudzības jomā:

2.7.1. sekot valsts pasūtījumu piešķiršanai, analizēt attiecīgos statistikas datus un apkopot informāciju par valsts pasūtījumu apjomiem un izpildes gaitu;

2.7.2. uzturēt sakarus ar ārvalstu un starptautiskajām institūcijām valsts un pašvaldību pasūtījumu un to juridiskā nodrošinājuma jautājumos;

2.7.3. sniegt metodisku palīdzību valsts pasūtītājiem, piegādātājiem un darbu izpildītājiem;

2.8. grāmatvedības metožu analīzes un koordinācijas jomā:

2.8.1. analizēt starptautiskajos grāmatvedības standartos ieteiktās grāmatvedības metodes un veicināt to ieviešanu;

2.8.2. apkopot un analizēt Grāmatvedības standartu konsultatīvās padomes iesniegtos atzinumus;

2.8.3. analizēt naudas plūsmas pārskatu un pašvaldību pārskatu sagatavošanas metodes.

3. Pildot minētos uzdevumus un funkcijas, ministrija ir tiesīga:

3.1. saņemt ziņas no kredītiestādēm par valsts uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) finansu operācijām un kontiem;

3.2. kopīgi ar kredītiestādēm iesniegt ministrijās, citās valsts pārvaldes institūcijās un Ministru kabinetā priekšlikumus par to uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un iestāžu likvidāciju vai reorganizāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kuri nepilda saistības ar budžetu;

3.3. netraucēti saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām statistisko un cita veida informāciju ministrijas kompetencē esošajos jautājumos;

3.4. atsaukt vai apturēt asignējumus atbilstoši likumā “Par budžetu un finansu vadību” noteiktajam;

3.5. ja ir pārkāpti finansu vadības noteikumi, kopīgi ar citām institūcijām veikt šādus pasākumus attiecībā uz budžetu izpildītājiem:

3.5.1. uz laiku atņemt pilnvarojumu asignēt vai rīkot budžeta ieņēmumus vai izdevumus;

3.5.2. noteikt budžeta kontu lietošanas ierobežojumus;

3.5.3. atsaukt vai apturēt asignējumus, lai tiktu atlīdzināti nelikumīgi izlietotie līdzekļi, vai arī pieprasīt nelikumīgi izlietoto līdzekļu atmaksāšanu;

3.6. savas kompetences ietvaros veikt citas darbības, kuras nosaka normatīvie akti.

II. Finansu ministra un valsts ieņēmumu valsts ministra kompetence

4. Ministriju politiski vada finansu ministrs.

5. Finansu ministrs ir tiesīgs:

5.1. savas kompetences ietvaros bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt ministriju valsts institūcijās;

5.2. savas kompetences ietvaros apstiprināt ministrijas pakļautībā esošo institūciju un — likumos noteiktajos gadījumos — ministrijas pārraudzībā esošo institūciju, kā arī ministrijas pārziņā esošo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nolikumus vai statūtus;

5.3. kontrolēt valsts sekretāra un ministrijas struktūrvienību darbu;

5.4. ieteikt Ministru prezidentam valsts ieņēmumu valsts ministra un parlamentārā sekretāra kandidatūru, kā arī pieprasīt valsts ieņēmumu valsts ministra un parlamentārā sekretāra atkāpšanos no amata;

5.5. iecelt amatā un atbrīvot no amata ministrijas valsts sekretāru saskaņā ar likumu “Par valsts civildienestu”, izskatīt valsts sekretāra kompetencē esošos jautājumus, kā arī atcelt valsts sekretāra rīkojumus, ja tie ir pretrunā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem vai finansu ministra instrukcijām, ieteikumiem un rīkojumiem.

6. Ministrijā ir valsts ieņēmumu valsts ministrs, kas:

6.1. vada darbu valsts ieņēmumu jomā un ir politiski atbildīgs Saeimā par attiecīgās nozares darbību;

6.2. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju citās valsts institūcijās;

6.3. izdod instrukcijas, ieteikumus un rīkojumus savas kompetences ietvaros un atbilstoši attiecīgajām pilnvarām.

III. Ministrijas struktūra

7. Parlamentārais sekretārs darbojas saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu un Ministriju iekārtas likumu.

8. Valsts sekretārs vada ministrijas administratīvo darbu un nodrošina tās darba nepārtrauktību ministrijas politiskās vadības maiņas gadījumā.

9. Valsts sekretārs ir valsts civildienesta ierēdnis (ierēdņa kandidāts), kas veic šādas funkcijas:

9.1. savas kompetences ietvaros bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju citās valsts institūcijās;

9.2. apstiprina ministrijas centrālā aparāta štatu sarakstu atbilstoši valsts budžetā ministrijai noteiktajam darba samaksas fondam un štata vienību skaitam;

9.3. ieceļ amatā un atbrīvo no amata ierēdņus (ierēdņu kandidātus), pieņem darbā un atlaiž no darba ministrijas darbiniekus saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

9.4. nodrošina ministrijas darbību atbilstoši piešķirtajiem finansu līdzekļiem, kā arī iesniedz finansu ministram priekšlikumus par ministrijas darbībai nepieciešamo juridisko un administratīvo nodrošinājumu.

10. Valsts sekretāram ir vietnieki, kas ir valsts civildienesta ierēdņi (ierēdņu kandidāti). Valsts sekretāra vietnieku funkciju sadalījumu un viņiem pakļautās ministrijas struktūrvienības ar rīkojumu nosaka valsts sekretārs.

11. Ministrijas sastāvā ietilpst departamenti, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas. Departamentus un patstāvīgās nodaļas izveido valsts sekretārs, un to uzdevumi un funkcijas noteiktas valsts sekretāra apstiprinātos departamentu un nodaļu nolikumos.

12. Departamentus vada departamentu direktori, kas ir valsts civildienesta ierēdņi (ierēdņu kandidāti). Departamenta direktors pilda valsts sekretāra un attiecīgā valsts sekretāra vietnieka rīkojumus, organizē un vada departamenta darbu.

13. Patstāvīgās nodaļas vada attiecīgo nodaļu vadītāji, kas ir valsts civildienesta ierēdņi (ierēdņu kandidāti). Patstāvīgo nodaļu vadītāji pilda valsts sekretāra rīkojumus, organizē un vada patstāvīgo nodaļu darbu.

IV. Ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošās institūcijas un pārziņā esošie valsts uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības)

14. Ministrijas pakļautībā ir:

14.1. Valsts kase;

14.2. Akcizēto preču pārvalde;

14.3. Tehniskā vienība;

14.4. īpašās palīdzības fondi;

14.5. Centrālā finansu un kontraktu vienība.

15. Ministrijas pārraudzībā ir:

15.1. Valsts ieņēmumu dienests;

15.2. valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra”;

15.3. Valsts proves uzraudzības inspekcija;

15.4. Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcija;

15.5. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija;

15.6. Vērtspapīru tirgus komisija;

15.7. Satiksmes birojs.

16. Ministrijas pārziņā ir šādi valsts uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības):

16.1. valsts akciju sabiedrība “Latvijas Hipotēku un zemes banka”;

16.2. valsts akciju sabiedrība “Latvijas Loto”;

16.3. valsts uzņēmums “Nams”.

V. Pārejas jautājumi

17. Atzīt par spēku zaudējušiem šādus Ministru kabineta noteikumus:

17.1. 1995.gada 21.februāra noteikumus nr.39 “Finansu ministrijas nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 1995, 31.nr.);

17.2. 1995.gada 15.augusta noteikumus nr.252 “Grozījumi Finansu ministrijas nolikumā” (Latvijas Vēstnesis, 1995, 125.nr.);

17.3. 1996.gada 23.aprīļa noteikumus nr.147 “Grozījumi Finansu ministrijas nolikumā” (Latvijas Vēstnesis, 1996, 74./75.nr.);

17.4. 1996.gada 10.septembra noteikumus nr.348 “Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 21.februāra noteikumos nr.39 “Finansu ministrijas nolikums”” (Latvijas Vēstnesis, 1996, 154.nr.).

Ministru prezidents G.Krasts

Finansu ministrs R.Zīle