Nāk jaunā Latvijas raža.
Kā saņemam ?
Zemkopības ministra preses konferencē vakar
Zemkopības ministram Andrim Rāviņam jau pirmās darba dienas ministra amatā sagādā ne mazums rūpju un raižu. Par tām vakar, 14. augustā, preses konferencē runāja gan pats ministrs, gan ministrijas valsts sekretārs Jānis Lapše, gan Valsts labības biroja direktora vietnieks Juris Spručs.
Nav noslēpums, ka šogad graudu raža Latvijā padevusies laba, taču viena lieta ir graudus izkult, otra — tos izdevīgi pārdot. Šobrīd bažas sagādā tas, kā un kur šo ražu realizēt, cik par to saņems un — zemniekam svarīgākais — kad saņems. A.Rāviņš secināja, ka šogad īpaši gara kļuvusi distance no graudu ražotājiem līdz graudu pieņēmējiem un pārstrādātājiem. Ministrs zināja teikt, ka, piemēram, Zemgales pusē Sesavas pagasta zemnieki pat gaidot 28 stundas, lai nodotu izaudzēto ražu. Tas nav normāli.
Šosezon graudu iepirkumu cenas ir par 15 līdz 20 procentiem zemākas nekā pērn. Pārstrādātāji graudu ražotājiem maksā 70 līdz 90 latus, atkarībā no lipekļa satura graudos. Lielākās atšķirības ir norēķinu kārtībā. Daudzviet tā ir šāda — apmēram 20 līdz 30 procentus par pārdotajiem graudiem sola samaksāt mēneša laikā, apmēram 50 procentus — līdz jaunajam gadam, pārējo — līdz nākamā gada martam. Šo samaksas kārtību zemnieki zināmā mērā vērtē kā dzirnavnieku kreditēšanu, bezprocentu aizdevumu pārstrādātājiem. Pavisam drīz ir jāsēj ziemāji, zemniekiem nav naudas degvielai, sēklai, minerālmēsliem, tāpēc viens no zemnieku neapmierinātības iemesliem ir arī pieaugošās ražošanas izmaksas. Savukārt pārstrādes uzņēmumi bilst, ka viņi kreditē zemniekus, jo naudu no graudu patērētājiem (piemēram, maizes ēdājiem) viņi saņem krietni vēlāk.