INFORMĀCIJA

Nāk jaunā Latvijas raža

Kā saņemam?

Zemkopības ministra preses konferencē vakar

Turpinājums no 1.lpp.

Zemkopības ministrs tuvākajās dienās solīja darīt visu, lai zemnieks saņemtu uzreiz vismaz pusi no kopējās summas. Uz jautājumu — kā zemniekam rīkoties turpmāk, lai viņš godīgi saņemtu savu naudu par izaudzēto ražu, ministrs atbildēja, ka daudz var mācīties no kļūdām. Zemniekam vajag būt īpaši uzmanīgam, apsverot, ar ko slēgt līgumus, kādi ir līguma noteikumi.

Valsts labības biroja direktora vietnieks Juris Spručs informēja, ka, salīdzinot ar pagājušā gada augusta vidu, graudaugu iepirkums ir stipri palielinājies. 1996. gadā šajā pašā laikā kviešu bija iepirkts divas reizes mazāk, miežu — septiņas reizes mazāk. Savukārt rudzu iepirkums bija divas reizes lielāks. Pašlaik stāvoklis ir šāds: iepirkti pārstrādei un uzglabāšanai 3,5 tūkstoši tonnu kviešu, 422 tonnas rudzu un apmēram tūkstoš tonnu miežu. Rodas secinājums — jo vairāk graudu tiks ražots, jo to cenas būs zemākas. Tajā pašā laikā speciālisti lēš, ka Latvijā izaudzētās labības nepietiek pat iedzīvotāju vajadzībām... Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Jānis Lapše ieteica zemniekiem nesteigties ar graudu pārdošanu, jo ziemas un pavasara mēnešos tie vienmēr esot dārgāki. Šis padoms der, protams, vienīgi tiem, kuriem ir kvalitatīvas graudu glabātuves.

Presē vairākkārt parādījusies informācija, ka Latvijā izaudzēto nepieņem tāpēc, ka valstī ir ievesti graudi no ārzemēm. Valsts iestādes nav devušas atļauju šādai graudu ievešanai, arī par lielo kontrabandas labības daudzumu ir stipri pārspīlēts. Legāli šogad ir ievesti 19,3 tūkstoši tonnu pārtikas graudu, 5,3 tūkstoši tonnu graudu spirta dedzināšanai un 32,2 tūkstoši tonnu lopbarības.

Īsi pirms vakardienas preses konferences zemkopības ministrs Andris Rāviņš tikās ar Ministru prezidentu Guntaru Krastu un informēja viņu par radušos situāciju Latvijas laukos. Guntars Krasts uzklausīja lauku ministra sacīto ar sapratni un ieinteresētību, tika apspriesti vairāki varianti, kā normalizēt radušos situāciju ar labības iepirkumu valstī. Kā sacīja Andris Rāviņš, arī turpmāk netiks mainīti graudu iepirkuma muitas tarifi. Ja graudu uzpircēji cer, ka varēs ar atvieglotiem muitas noteikumiem uzpirkt un ievest graudus Latvijā, tad viņu cerības ir veltas. Ir jānodrošina arī iekšējā tirgus aizsardzība. Taču, ja kaimiņvalstī Lietuvā ir lieliskas graudu ražas, tad graudus var ievest arī Latvijā (sakarā ar Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līgumu). Bet ir iespējama šī līguma ierobežošana attiecībā uz graudu ievešanu.

Svarīgs ir jautājums par pievienotās vērtības nodokli graudu audzētājiem. Šis nodoklis būtu jāatmaksā pēc “sezonas” principa (tāpat, kā tas ir cukurbiešu audzētājiem), tam piekritis arī Ministru prezidents Guntars Krasts.

Andris Rāviņš informēja, ka tikšanās laikā ar Guntaru Krastu tika analizēta Valsts labības biroja darbība un lietderība, tika atzīts, ka tā nav efektīva. Šobrīd Valsts labības biroja galvenā funkcija ir labības tirgus nodrošināšana un stabilizēšana. Šīs funkcijas labības birojs neveic vajadzīgajā līmenī. Ir apspriežama doma uzņēmumu pārveidot par aģentūru, kas kļūtu par elastīgu, sekmīgu tirgus veicinātāju.

Žurnālistiem Andris Rāviņš solīja turpināt iepriekšējā ministra iesāktos darbus, aizstāvēt likumā paredzētos trīs procentus subsīdijām lauksaimniecībai no valsts budžeta, nodrošināt kredītgarantiju fondu.

Dagnija Muceniece

Foto: Juris Logins

Vācijas Bundestāga viesis

Pie ārlietu ministra

No 13. līdz 15.augustam Latvijā uzturas vizītē Vācijas Bundestāga Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Karls Heincs Hornhīss.

Trešdien, 13.augustā, augstais viesis ieradās vizītē pie mūsu valsts ārlietu ministra Valda Birkava, kurš pozitīvi novērtēja šo vizīti un izteica atzinību par Vācijas atbalstu Latvijas integrācijai eiroatlantiskajās struktūrās. Sarunas sākumā notika viedokļu apmaiņa attiecībā uz ES paplašināšanas procesu, kā arī Latvijas un pārējo Baltijas valstu gatavību kļūt par pilntiesīgām ES dalībvalstīm. Karls Heincs Hornhīss pauda viedokli, ka Vācijā diskusija par Eiropas Savienības paplašināšanas stratēģiju vēl turpināsies un Latvijas puses argumenti ir vērā ņemami, aizstāvot vienotu starta līniju visām kandidātvalstīm.

V.Birkavs uzsvēra, ka kandidātvalstu starpā nav būtisku atšķirību un Latvija ir veikusi lielu darbu ceļā uz ES. Sarunu sākšana ar visām kandidātvalstīm sekmēs šo valstu ekonomisko un sociālo attīstību un dos papildu impulsu integrācijai ES, kā arī turpinās iesāktās reformas. Sarunas laikā abas puses apsprieda arī citus starptautisko attiecību jautājumus.

ĀM preses centrs

Vakar notika arī Latvijas un Vācijas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētāja Paula Kļaviņa tikšanās ar Vācijas Bundestāga Ārlietu komisijas priekšsēdētāju prof.Dr. Karlu Heincu Hornhīsu Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Par Valsts policijas sistēmas sakārtotību

Trešdien, 13.augustā, Iekšlietu ministrijā notika ministrijas vadītāju operatīvā sanāksme par Mobilā pulka profesionalizāciju, lai celtu tā darbības efektivitāti, kā arī tuvinātu Valsts policijas sistēmas sakārtotību Eiropas Savienības prasībām. Nav pieļaujams, ka pārkārtošanās posmā samazinātos Mobilajā pulkā dienējošo skaits un samazinātos tā rīcības spēja, uzsvēra iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers.

Apspriedē Z.Čevers un Iekšlietu ministrijas struktūrvienību vadītāji vēlreiz izvērtēja vairākus pulka profesionalizācijas modeļus, par visoptimālāko tomēr atzīstot pakāpenisku šī procesa īstenošanu atbilstoši budžeta iespējām, neizslēdzot, ka nākamgad daļa pulka personālsastāva varētu būt obligātajā karadienestā iesauktie brīvprātīgie. Lai veiktu Mobilā pulka pāreju uz profesionālo dienestu, vispirms jāīsteno šī procesa galvenais mērķis — iedzīvotāju drošības paaugstināšana. Turpretī pašlaik, atsakoties no obligātā dienesta karavīriem Mobilajā pulkā, par divsimt vīriem jau samazinājies Rīgas ielās patrulējošo kārtībnieku skaits, un tas turpmāk nav pieļaujams.

Sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Eiropas Integrācijas biroju Iekšlietu ministrija plāno pamatoti skaidrot ieinteresētajām ES struktūrām nepieciešamību pārkārtojumus veikt pakāpeniski, par galveno kritēriju uzskatot iedzīvotāju aizsargātību.

IeM preses centrs

Par narkotiku un narkomānijas apkarošanu

Trešdien, 13. augustā, Iekšlietu ministrijā notika Narkotiku kontroles un narkomānijas apkarošanas koordinācijas komisijas sēde.

Latvijai, pievienojoties ANO konvencijām, kas regulē narkotisko vielu apriti, jāizveido un jāuztur administratīvi atbildīga struktūra, kā arī jāizstrādā Nacionālā narkomānijas apkarošanas programma. Lai koordinētu valsts, pašvaldību un sabiedrisko institūciju darbību narkotisko vielu aprites kontrolē un narkomānijas novēršanā un apkarošanā, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem tika izveidota komisija, kuru vada iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers. Tās sastāvā darbojas izglītības un zinātnes ministrs, valsts ieņēmumu valsts ministre, veselības valsts ministrs, Aizsardzības un Tieslietu ministrijas valsts sekretāri, Ārlietu, Labklājības, Iekšlietu un Finansu ministrijas departamentu vadītāji.

Iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera vadībā notika komisijas sēde, kurā izskatīja ministriju sagatavotos darba plānu projektus, kas veidos nacionālās narkomānijas apkarošanas programmu. Pašlaik Latvijā ir reģistrēti vairāk nekā 6000 narkomānu. Pērn par narkotiku lietošanu un glabāšanu tika ierosinātas 214 krimināllietas, šā gada pirmajos sešos mēnešos jau 326. Pērn atklāja vienu nelegālu laboratoriju. 1997. gada sešos mēnešos Iekšlietu ministrijas darbinieki atklājuši jau divas narkotisko vielu ražotnes, kas bija pielāgotas kokaīna un amfetamīna ražošanai. 1996. gadā par autotransporta vadīšanu narkotisko vielu reibumā sodīti 11 autobraucēji, šogad par līdzīgiem pārkāpumiem aizturēti 13 cilvēki. Šogad tika konfiscēti 6 kilogrami marihuānas un 45 litri opija ekstrakta.

Pēc projektu apspriešanas komisijas sēdes iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers secināja, ka iesniegtajiem plāniem ir labi mērķi. “Bet ministrijas nav aprēķinājušas nepieciešamo finansējumu pasākumu realizēšanai. Tādi plāni varētu īstenoties ne ātrāk kā pēc 10 gadiem. Ja mēs Ministru kabinetam nevarēsim iesniegt dokumentu, ko katra atbildīgā ministrija un par kādiem līdzekļiem darīs, kādi rezultāti tiks sasniegti, gan nacionālās narkomānijas apkarošanas programmas, gan komisijas darbs kļūs formāls,” uzskata iekšlietu ministrs. Viņa atzinumu atbalstīja arī valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča, norādot, ka nepieciešamos līdzekļus varētu meklēt gan valsts iekšienē, piemēram, to atļauj tā sauktais tabakas likums, gan izmantojot ārzemju programmu finansējuma iespējas.

Komisijas tikšanās laikā tika spriests arī par speciālas prokuratūras izveidi noziegumu izmeklēšanai saistībā ar narkotikām, tiesnešu specializāciju, ieceļojošo personu reģistrācijas sakārtošanu, vienošanās projektu starp aviosabiedrībām un tiesību aizsardzības iestādēm “Rīgas” lidostas informācijas apmaiņai par pasažieriem.

Lai informētu vispārizglītojošo skolu 7.–12. klašu skolēnus par narkotisko vielu lietošanas kaitīgumu, mācību programmā ir paredzētas speciālas mācību stundas par šo tēmu.

Pēc komisijas priekšsēdētāja priekšlikuma komisijai septembra sākumā vajadzētu sapulcēties vēlreiz, līdz tam sagatavojot dokumentu, ko varētu iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.

IeM preses centrs