Ministru kabineta noteikumi Nr. 304

Rīgā 1997.gada 19.augustā (prot. nr.45 4.§)

Ekonomikas ministrijas nolikums

Izdoti saskaņā ar Ministriju iekārtas likuma 5.pantu

I. Ekonomikas ministrijas galvenie uzdevumi un funkcijas valsts pārvaldes jomā

1. Ekonomikas ministrijai (turpmāk - ministrija) ir šādi galvenie uzdevumi:

1.1. izstrādāt un īstenot valsts politiku tautsaimniecībā;

1.2. savas kompetences ietvaros izstrādāt normatīvo aktu projektus, saskaņojot tos ar Eiropas līguma prasībām un Eiropas komisijas Baltās grāmatas ieteikumiem, un nodrošināt minēto prasību un ieteikumu ieviešanu;

1.3. organizēt starptautisko sadarbību ekonomikas jomā.

2. Ministrijai ir šādas galvenās funkcijas:

2.1. tautsaimniecības stratēģijas un struktūrpolitikas jomā:

2.1.1. nodrošināt ekonomiskās reformas īstenošanu un metodoloģisko vadību;

2.1.2. izstrādāt tautsaimniecības attīstības koncepciju;

2.1.3. analizēt valsts ekonomisko stāvokli un sagatavot pārskatus, kā arī izstrādāt tautsaimniecības attīstības prognozes;

2.1.4. metodoloģiski vadīt un koordinēt ekonomikas valsts programmu (arī nacionālo programmu) izstrādi un īstenošanu;

2.1.5. organizēt ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamos zinātniskos pētījumus ekonomikas jomā un to rezultātu ekspertīzi, kā arī nepieciešamo speciālistu apmācību;

2.2. rūpniecības politikas jomā:

2.2.1. veicināt stabilu iekšzemes kopprodukta ikgadēju pieaugumu, sakārtojot uzņēmējdarbības vidi visu tautsaimniecības nozaru netraucētai attīstībai un rūpējoties par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) efektivitātes un konkurētspējas paaugstināšanu;

2.2.2. veicināt rūpniecības prioritāro nozaru rekonstrukcijas un attīstības projektu un pasākumu programmu izstrādāšanu un atbalstīšanu;

2.2.3. realizējot valsts intereses resursu racionālā izmantošanā, veicināt tādu rūpniecisko ražošanu, kas izmanto vietējās izejvielas un pārstrādā ražošanas atlikumus;

2.2.4. sagatavot priekšlikumus par ievedmuitas tarifu noteikšanu vai atcelšanu izejvielām, materiāliem, iekārtām un komplektējošajām detaļām, kuras tiek izmantotas rūpniecības produkcijas ražošanai;

2.2.5. atbilstoši starpvaldību nolīgumiem un Latvijas Republikas likumiem un citiem normatīvajiem aktiem koordinēt licenču izsniegšanu tekstilizstrādājumu eksportam uz Eiropas savienības valstīm;

2.2.6. koordinēt mazo un vidējo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) attīstības veicināšanas ekonomisko instrumentu izstrādi, kā arī minēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) konsultatīvo organizāciju attīstību;

2.3. ārējo ekonomisko attiecību un tirdzniecības politikas jomā:

2.3.1. izstrādāt un īstenot ārējās tirdzniecības nacionālo programmu;

2.3.2. izstrādāt eksporta veicināšanas politiku;

2.3.3. izstrādāt iekšējā tirgus aizsardzības stratēģiju un drošības pasākumus;

2.3.4. koordinēt sadarbību ar Pasaules tirdzniecības organizāciju;

2.3.5. analizēt un koordinēt ārējās ekonomiskās attiecības;

2.3.6. koordinēt sadarbību ar starptautiskajām ekonomiskajām organizācijām;

2.3.7. izstrādāt starptautisko izstāžu un gadatirgu stratēģiju un koordinēt izstāžu organizēšanu;

2.3.8. koordinēt un izstrādāt Latvijas Republikas ekonomisko pārstāvniecību veidošanas stratēģiju;

2.3.9. koordinēt apvienoto komiteju darbību Latvijas Republikas starptautisko tirdzniecības līgumu un līgumu par tirdzniecisko un ekonomisko sadarbību ietvaros;

2.3.10. administrēt Latvijas Republikas noslēgtos brīvās tirdzniecības līgumus (izņemot brīvās tirdzniecības līgumu ar Eiropas savienību), kā arī sagatavot un slēgt jaunus brīvās tirdzniecības līgumus;

2.3.11. koordinēt Baltijas muitas ūnijas izveidošanu un tās ieviešanas pasākumu izpildi;

2.4. kvalitātes struktūrpolitikas un vadības jomā:

2.4.1. izstrādāt un īstenot kvalitātes nodrošināšanas nacionālo programmu un tirgus uzraudzības nacionālo programmu;

2.4.2. koordinēt Eiropas savienības preču un pakalpojumu brīvās kustības, patērētāju tiesību aizsardzības direktīvu un normatīvo aktu ieviešanu valstī;

2.4.3. izstrādāt patērētāju tiesību aizsardzības koncepciju, koordinēt tās īstenošanu un organizēt patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu projektu izstrādi;

2.4.4. metodoloģiski vadīt un koordinēt nacionālo standartizācijas sistēmu;

2.4.5. koordinēt nacionālās akreditācijas un sertifikācijas sistēmas darbību valsts nereglamentētajā sfērā un uzraudzīt to valsts reglamentētajā sfērā;

2.4.6. metodoloģiski koordinēt Preču un pakalpojumu kvalitātes informatīvā un konsultāciju centra darbību;

2.4.7. koordinēt Pasaules tirdzniecības organizācijas pieprasījumu punkta izveidi un darbību saskaņā ar līgumu par tirdzniecības tehniskajām barjerām un līgumu par sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem;

2.4.8. veidot Latvijas Republikā atzīto produktu, procesu vai pakalpojumu atbilstības novērtēšanas apliecinājumu un apstiprinājumu valsts reģistru;

2.5. enerģētikas attīstības jomā:

2.5.1. izstrādāt enerģētikas attīstības koncepciju un noteikt tās prioritāros virzienus;

2.5.2.vadīt energoresursu bilances izstrādāšanu, analīzi un prognozēšanu;

2.5.3. vadīt enerģētikas pārvaldei nepieciešamās informācijas apstrādes sistēmu lietošanu;

2.5.4. sagatavot starpvalstu līgumprojektus un analizēt līgumu izpildes gaitu;

2.5.5. koordinēt energoresursu racionālu izmantošanu, vietējo un reģeneratīvo energoresursu piesaistīšanu;

2.5.6. veikt enerģētikas plānošanas un prognozēšanas rezultātu analītisko apstrādi;

2.5.7. piedalīties energoapgādes uzņēmumu ekonomiskās darbības regulēšanā;

2.5.8. izskatīt investīciju projektus un priekšlikumus un analizēt to izpildes gaitu;

2.5.9. izskatīt priekšlikumus par kurināmā un enerģētisko naftas produktu valsts rezervju veidošanu;

2.6. privatizācijas jomā:

2.6.1. izstrādāt privatizācijas politiku un metodoloģiski vadīt tās īstenošanu;

2.6.2. pārzināt valsts īpašuma un pārraudzīt pašvaldību īpašuma privatizācijas gaitu valstī;

2.6.3. pildīt valsts īpašuma privatizācijas fonda rīkotāja funkcijas un nodrošināt šī fonda līdzekļu izlietošanas programmu projektu izstrādi, ievērojot valdības noteiktās prioritātes, un kontrolēt fonda līdzekļu izlietojumu atbilstoši apstiprinātajām programmām;

2.6.4. nodrošināt valsts un pašvaldību uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un citu īpašuma objektu denacionalizācijas jautājumu risināšanu;

2.6.5. pieņemt lēmumus par īpašuma tiesību atjaunošanu uz valsts īpašumā esošajiem objektiem saskaņā ar likumu "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem";

2.6.6. veikt pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas projektu ekspertīzi un, ja nepieciešams, sagatavot lēmumu projektus par atsevišķu pašvaldības īpašuma privatizācijas projektu darbības apturēšanu;

2.6.7. metodoloģiski vadīt privatizācijas sertifikātu izlietošanu un kontrolēt tās finansēšanu, kā arī analizēt privatizācijas sertifikātu izlietošanas iespējas un to faktisko izlietojumu;

2.6.8. izsniegt licences privatizācijas sertifikātu starpniecības uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), sertifikātu ieguldījumu sabiedrībām un fondiem un kontrolēt to darbību;

2.6.9. sistemātiski kontrolēt kredītiestāžu sniegto informāciju par sertifikātu kontu apkalpošanu un privatizācijas sertifikātu izlietošanu, kā arī sagatavot pārskatus par sertifikātu piešķiršanu un izmantošanu;

2.7. investīciju jomā:

2.7.1. izmantojot sadarbībā ar Finansu ministrijas speciālistiem izstrādātās makroekonomiskās prognozes, sastādīt projektu valsts investīciju programmas finansējuma kopapjomam;

2.7.2. koordinēt ministriju darbu valsts investīciju projektu sastādīšanā, pamatošanā un izvērtēšanā;

2.7.3. katru gadu apkopot ministriju iesniegtos valsts investīciju projektus, veikt to analīzi un izstrādāt valsts investīciju programmas projektu nākamajiem trim gadiem;

2.7.4. iesniegt valsts investīciju programmu Finansu ministrijā iekļaušanai nākamā gada budžeta projektā, kā arī valsts investīciju programmu trim nākamajiem gadiem - apstiprināšanai Ministru kabinetā;

2.7.5. veicināt ministriju darbinieku apmācību un kvalifikācijas celšanu investīciju projektu sastādīšanā un sniegt konsultācijas un ekspertvērtējumus valsts investīciju jomā;

2.7.6. izstrādāt priekšlikumus un pasākumu kopumu valsts investīciju projektu finansēšanas iespēju pilnveidošanai, kā arī investīcijām labvēlīgu apstākļu radīšanai valstī;

2.7.7. sadarboties ar starptautiskajām ekonomiskajām organizācijām investīciju piesaistes jomā.

3. Veicot minētās funkcijas un uzdevumus, ministrija ir tiesīga:

3.1. pieprasīt un bez maksas saņemt no ministrijām, no citām valsts institūcijām un pašvaldībām, kā arī no kredītiestādēm informāciju ekonomisko jautājumu jomā (arī par valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju) un, ja nepieciešams, nodot to ministrijas pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošo institūciju rīcībā;

3.2. izveidot konsultatīvās padomes, rīcības komisijas un darba grupas, kuru darbā iesaistīti arī ieinteresēto ministriju, citu institūciju un iestāžu pārstāvji, kā arī citi lietpratēji;

3.3. kontrolēt valsts budžeta līdzekļu izmantošanu ministrijas pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošajās institūcijās;

3.4. dot atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem normatīvo aktu projektiem;

3.5. uzturēt divpusējus un daudzpusējus starptautiskos sakarus, kā arī izstrādāt starptautisko līgumu projektus par ministrijas kompetencē esošajiem jautājumiem;

3.6. savas kompetences ietvaros veikt citas darbības, kuras nosaka normatīvie akti.

II. Ekonomikas ministra kompetence

4. Ministriju politiski vada ekonomikas ministrs.

5. Ekonomikas ministrs ir tiesīgs:

5.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt ministriju citās institūcijās;

5.2. savas kompetences ietvaros apstiprināt ministrijas pakļautībā un - likumos noteiktajos gadījumos - ministrijas pārraudzībā un pārziņā esošo institūciju nolikumus vai statūtus;

5.3. ieteikt Ministru prezidentam parlamentārā sekretāra kandidatūru, kā arī pieprasīt parlamentārā sekretāra atkāpšanos no amata;

5.4. iecelt amatā un atbrīvot no amata ministrijas valsts sekretāru saskaņā ar likumu "Par valsts civildienestu", izskatīt valsts sekretāra kompetencē esošos jautājumus, kā arī atcelt valsts sekretāra rīkojumus, ja tie ir pretrunā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem vai ekonomikas ministra instrukcijām, ieteikumiem un rīkojumiem;

5.5. veikt citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

III. Ministrijas struktūra

6. Parlamentārais sekretārs darbojas saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu un Ministriju iekārtas likumu.

7. Valsts sekretārs vada ministrijas administratīvo darbu un nodrošina tās darba nepārtrauktību ministrijas politiskās vadības maiņas gadījumā.

8. Valsts sekretārs ir valsts civildienesta ierēdnis (ierēdņa kandidāts), kas veic šādas funkcijas:

8.1. savas kompetences ietvaros bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju citās institūcijās;

8.2. apstiprina ministrijas centrālā aparāta štatu sarakstu atbilstoši valsts budžetā ministrijai noteiktajam darba samaksas fondam un štata vienību skaitam;

8.3. saskaņā ar normatīvajiem aktiem ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas ierēdņus (ierēdņu kandidātus) un pieņem darbā un atlaiž no darba ministrijas darbiniekus;

8.4. nodrošina ministrijas darbību atbilstoši piešķirtajiem finansu līdzekļiem, kā arī iesniedz ekonomikas ministram priekšlikumus par ministrijas darbībai nepieciešamo juridisko un administratīvo nodrošinājumu;

8.5. ir atbildīgs par ministrijas kompetencē esošo jautājumu risināšanu atbilstoši uzdevumam saskaņot normatīvos aktus ar Eiropas līguma prasībām un Eiropas komisijas Baltās grāmatas ieteikumiem un nodrošināt minēto normatīvo aktu ieviešanu;

8.6. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

9. Valsts sekretāram ir vietnieki, kas ir valsts civildienesta ierēdņi (ierēdņu kandidāti). Valsts sekretāra vietnieku funkciju sadalījumu un viņiem pakļautās struktūrvienības nosaka valsts sekretārs.

10. Ministrijas sastāvā ietilpst departamenti, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas. Departamentus un patstāvīgās nodaļas izveido valsts sekretārs, un to uzdevumi un funkcijas noteiktas valsts sekretāra apstiprinātos departamentu un nodaļu nolikumos.

11. Departamentus vada departamentu direktori, kas ir valsts civildienesta ierēdņi (ierēdņu kandidāti). Departamenta direktors pilda valsts sekretāra un attiecīgā valsts sekretāra vietnieka rīkojumus, organizē un vada departamenta darbu.

12. Patstāvīgās nodaļas vada attiecīgo nodaļu vadītāji, kas ir valsts civildienesta ierēdņi (ierēdņu kandidāti). Patstāvīgo nodaļu vadītāji pilda valsts sekretāra rīkojumus, organizē un vada patstāvīgo nodaļu darbu.

IV. Ministrijas pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošās institūcijas

13. Ministrijas pakļautībā ir Tirdzniecības un pakalpojumu kontroles centrs.

14. Ministrijas pārraudzībā ir:

14.1. Valsts statistikas komiteja;

14.2. Monopoldarbības uzraudzības komiteja;

14.3. Energoapgādes regulēšanas padome;

14.4. Latvijas nacionālais akreditācijas birojs;

14.5. Latvijas nacionālais standartizācijas un metroloģijas centrs;

14.6. Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija.

15. Ministrijas pārziņā ir:

15.1. bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Latvijas Attīstības aģentūra";

15.2. bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra";

15.3. valsts akciju sabiedrība "Latvijas eksportkredīts".

V. Pārejas jautājumi

16. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1997.gada 21.janvāra noteikumus nr.40 "Ekonomikas ministrijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 27.nr.).

Ministru prezidents G.Krasts

Ekonomikas ministrs A.Sausnītis