Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par graudu iepirkšanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.08.1997., Nr. 210 (925) https://vestnesis.lv/ta/id/44724

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par graudu iepirkšanu

Vēl šajā numurā

22.08.1997., Nr. 210 (925)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Preses konferences

Par graudu iepirkšanu

Vakar, 21. augustā, Zemkopības ministrijā notika preses konference, kurā galvenokārt tika runāts par graudiem. Šogad bija pateicīgi laika apstākļi graudu briešanai, un lielais birums sākās pāris nedēļas agrāk, nekā tas ir parasti. Tādēļ ir izveidojušās milzu rindas pie elevatoriem, pārstrādes uzņēmumi nespēj iepirkt visu labību, ko piedāvā zemnieki, un zemnieki ir nemierā arī ar to, ka daži uzņēmumi laužot līgumus par piegādi vai arī koriģējot cenu, nosakot to zemāku, nekā līgumā noteikts. Zemkopības ministrs Andris Rāviņš situāciju raksturoja šādi:

— Šā gada 18. augustā Latvijā ir iepirktas 92 857 tonnas graudu. Pagājušajā gadā šajā pašā laikā pārstrādes uzņēmumos bija nonākuši tikai 19 000 tonnu graudu. Tātad šogad šis skaitlis ir vairāk nekā četras reizes lielāks nekā pērn. Tas varētu būt arī zināms attaisnojums situācijai, kas šobrīd veidojas pie un ap graudu pārstrādes uzņēmumiem. Zemnieki acīmredzot vairāk ir domājuši par graudu transportēšanu nekā to uzglabāšanu un nodošanu vēlāk. Nevar noliegt, ka daudzi pārstrādes uzņēmumi ir atpalikuši arī tehniskā nodrošinājuma ziņā un nespēj intensīvi pieņemt visus graudus, ko šogad piedāvā zemnieki. Taču tas nenozīmē, ka graudu ir pietiekami. Pārtikai vajadzēs vēl ļoti daudz graudu, tādēļ neatbilst patiesībai runas, kas jau izskanējušas dažviet presē, ka Latvija jau pārpārēm piebērta ar graudiem.

Lai mēģinātu uzlabot izveidojušos situāciju, Zemkopības ministrija sasauca kopā lielākos graudu pārstrādātājus un bankas. Par sarunu rezultātiem žurnālistus informēja Andris Rāviņš:

— Šī ir ārkārtas situācija, un tās risināšanai varētu tikt dzēsti kredītprocenti pārstrādes uzņēmumiem. Tika pieņemts lēmums, ka Zemkopības ministrija kompensēs pārstrādes uzņēmumiem kredītprocentus 10 procentu apmērā, ja uzņēmums ņems kredītu un 10 dienu laikā samaksās zemniekam 50 procentu apmērā no iepirktā graudu apjoma — konkrēti katram graudu ražotājam. Šis mehānisms varētu iekustināt esošo sastingumu, un diezgan droši mēs varētu gaidīt ziemāju sēju, jo ražotāji saņems vismaz pusi naudas par iepirkto ražu. Summa, ko bankas kredīta veidā varētu piešķirt pārstrādes uzņēmumiem, ir 4 miljoni latu. Tā ir summa, par ko var nopirkt pusi no valstij nepieciešamajām 100 000 tonnām graudu. Zemkopības ministrijai 10 procentu segšanai uz 9 mēnešiem no sava budžeta vajadzēs 300 000 latu. Uzreiz gribu piebilst, ka šie 300 000 lati kredītprocentu dzēšanai netiks ņemti no subsīdiju naudas. Ja bankas kredītprocenti būs augstāki par 10, tad atlikušos procentus vajadzēs segt pašiem pārstrādes uzņēmumiem. Par šo darījumu starp ministriju un pārstrādes uzņēmumiem tuvākajās dienās tiks noslēgts līgums. Protams, pārstrādātājs tiks rūpīgi pārbaudīts, lai naudu izlietotu tikai graudu pirkšanai, nevis tā aizplūstu citiem mērķiem. Un te nevajadzētu šķirot, vai ir noslēgts līgums vai nav, — nauda paredzēta šāgada graudu ražas iepirkšanai.

Ministrs vēlreiz atgādināja, ka par katru gadījumu, kad graudi netiek pieņemti un tiek lauzti līgumi ar zemniekiem, vajag informēt sava rajona lauksaimniecības departamentu, kas savukārt ziņos par to ministrijai.

Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Irina Pilvere vēl piebilda, ka Finansu ministrijai ir lūgts zemniekiem par nodotajiem graudiem pagarināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksāšanas termiņu uz trīs mēnešiem. VID var dot savām reģionālajām iestādēm norādījumu par termiņa pagarināšanu, un ir cerības, ka tā arī tiks darīts un zemnieki varēs veikt PVN maksājumus tad, kad tiks samaksāts par visiem nodotajiem graudiem.

Kā žurnālistiem pastāstīja ZM Tirgus politikas departamenta direktore Aiga Smiltāne, pašlaik Latvijā no ārvalstīm ir ievesti 56 000 tonnu graudu, tas ir 5 procenti no visa Latvijas patēriņa.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, kas notika 20. augustā un bija veltīta galvenokārt lauksaimniecības jautājumiem, Zemkopības ministrijas pārstāvji informēja, pavisam valstī ievesti 4000 tonnu pārtikas kviešu, tajā skaitā jūlijā — 2000 tonnu pārtikas kviešu ienākuši no Lietuvas.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!