Par Latvijas vārdu un tēlu Eiropā

Latvijas Republikas diplomātisko misiju vadītāju darba sanāksme Rīgā, vakar 21.augustā

Ministru prezidents Guntars Krasts:

Turpinājums no 1.lpp.

Iepriekšējo gadu pieredze ir pierādījusi nozares spēju absorbēt līdzekļus, nedodot gaidīto efektu. Ministru prezidents norādīja, ka nevis līdzekļu pārdales, bet nozares reformu rezultātā varētu palielināt budžeta izdevumu īpatsvaru attiecīgi līdz vienam procentam 1999.gadā.

Lai precīzāk izprastu naturalizācijas procesa gaitu, nepieciešams veikt sociālos pētījumus, kas noskaidrotu motivāciju, kādēļ tikai 4,2 procenti no potenciālajiem pilsonības pretendentiem vēlas iegūt Latvijas pilsonību.

Runājot par institucionālajām jaudām, Ministru prezidents norādīja, ka Valdības deklarācijā ir ietverta sadaļa par valsts pārvaldes reformu. Paredzēts līdz 1998.gada 1.janvārim pārskatīt valsts pārvaldes institucionālo sistēmu, izstrādāt programmu, lai valsts pārvaldei neraksturīgās funkcijas tiktu nodotas privātajam sektoram. Lai nodrošinātu izpildāmo funkciju efektivitāti, valdības konceptuālā nostāja nozaru attīstībā balstīsies ne tikai uz papildus līdzekļu piešķiršanu attiecīgam sektoram, bet uz racionālāku un ekonomiskāku esošo līdzekļu izmantošanu.

Guntars Krasts uzsvēra attiecību dinamiku ar Eiropas Savienību, par ko liecina Latvijas eksporta apjoms uz ES valstīm, kas pirmajos sešos mēnešos ir pieaudzis gandrīz par 50 procentiem, salīdzinot ar atbilstošo laika posmu pērn. Šī pusgada rezultāti rāda, ka pieaudzis Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms, it īpaši ar ES valstīm. Eksports palielinājies par 23 procentiem, imports — par 22 procentiem. Tirdzniecībā ar ES valstīm panākts ievērības cienīgs pieaugums. 1997.gada sešos mēnešos Latvija eksportēja uz ES preces par 46 procentiem vairāk nekā iepriekšējā gada pirmajā pusgadā, palielinot šo valstu īpatsvaru Latvijas eksportā šajā laika posmā no 43 līdz 51 procentam.

Analizējot ārpolitikas stratēģiskos virzienus integrācijas kontekstā, Ministru prezidents aicināja vēstniecības aktīvi strādāt, lai ES valstu vadītāju Luksemburgas tikšanās laikā šogad decembrī tiktu panākts lēmums par vienotu starta līniju. Lai aktivizētu Latvijas integrācijas procesu Eiropas Savienībā, būtiska ir visu asociācijas līguma iespēju izmantošana. Ir daudzas lietas, kas teorētiski ir iespējamas, bet līguma pašreizējais statuss tās neļauj īstenot. Asociācijas līguma pilnīga ratifikācija būtu arī apliecinājums ES vēlmei redzēt Latviju savā saimē.

Tikšanās nobeigumā Ministru prezidents uzsvēra, ka, lai paplašinātu politisko dialogu starp ES dalībvalstīm, asociētām valstīm un Latviju, ir jāveido individuāla stratēģija katrai valstij, izmantojot parlamentāro sadarbību un sadarbību starp izpildinstitūcijām, kopumā attīstot globālo reģionālo skatījumu Latvijas ārpolitiskajām aktivitātēm. Norādīdams, ka Eiropas Integrācijas birojs ir veidots tiešā Ministru prezidenta pakļautībā, Guntars Krasts vēlreiz apliecināja, ka uzņemas šī procesa vadību.

Valdības preses departaments

Diplomātisko misiju vadītāji — “Latvijas Vēstnesim”:

Kā jau informējām, vakar Rīgā sākās Latvijas Republikas diplomātisko misiju vadītāju divu dienu darba sanāksme, kurā uzmanības centrā ir Latvijas integrācija Eiropas Savienībā. Sanāksmē piedalījās Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Ministru prezidents Guntars Krasts, piedalās arī amatpersonas no Saeimas un ministrijām. Sanāksmi atklāja ārlietu ministrs Valdis Birkavs. Diplomātisko misiju vadītāji tiek informēti par mūsu valsts integrācijas procesa norisi dažādās tautsaimniecības nozarēs.

Vēstniekiem, protams, ir arī savi uzskati par Latvijas integrēšanās gaitu. “Latvijas Vēstneša” pārstāvis sanāksmes dienās tikās ar vairākiem mūsu valsts diplomātisko misiju vadītājiem un ieklausījās viņu domās.

Jānis Dripe, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Zviedrijas Karalistē:

— Kā jūs vērtējat mūsu valsts integrēšanās gaitu Eiropas Savienībā?

— Es atbildēšu Zviedrijas nostājas kontekstā. Un te nu jāteic, ka esmu gandarīts, jo tieši Zviedrija ir tā, kas visnoteiktāk paudusi savu viedokli attiecībā uz Latvijas integrēšanos ES. Zviedri ir stingri pateikuši, ka līdz 13. decembrim, līdz Luksemburgas samitam, ja vien netiks mainīti šī pasākuma termiņi, zviedri atbalstīs kopējo sarunu uzsākšanas ideju. Tā, nenoliedzami, Latvijai ir visizdevīgākā nostāja.

Bet šī darba sanāksme Rīgā, Valsts prezidenta un daudzo kolēģu klātbūtne, finansu ministra un, protams, ārlietu ministra klātbūtne liecina, ka mums nevajadzētu ne mirkli būt naiviem. Dzīve turpināsies arī pēc Luksemburgas samita. Un, ja arī Latvija nebūs to laimīgo valstu vidū, kas uzsāks tiešās sarunas, mums tomēr jābūt gataviem. Tāda ir mūsu valsts stratēģija, tāda ir mūsu ārlietu resora stratēģija, vadoties pēc kuras, mēs strādājam. Pašlaik šajā pievienošanās procesā droši vien nav pamata izmisumam. Bet ir pamats nopietni koncentrēties darbam. Gan mums pašiem, diplomātiskajam korpusam, vēstniekiem, gan cilvēkiem šeit, Latvijā. Jo mēs ārpus Latvijas varam “pārdot” tikai tās lietas, kas šeit, Latvijā, ir reāli un labi izdarītas. Šodien vērtēšanas kritēriji ir objektīvi un skaidri. Mēs, vēstnieki, varam tikai labāk vai sliktāk darīt zināmu to pozitīvo, kas Latvijā ir paveikts. Mēs nevaram pateikt vai noslēpt lietas, kas nav izdarītas.

Gvido Zemrībo, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Dānijas Karalistē un Islandes Republikā:

— Kā jūs vērtējat šajā darba sanāksmē apspriežamo pamatjautājumu — Latvijas integrācija Eiropas Savienībā?

— Manuprāt, tas ir viens no galvenajiem un būtiskākajiem jautājumiem mūsu ārpolitikā. Un varbūt arī ne tikai ārpolitikā, bet Latvijas dzīvē vispār. Jo mūsu valstij ir ļoti svarīgi, vai mēs nonāksim Eiropas Savienībā un kad tas notiks. Kādreiz, pirms vairākiem gadiem, mēs domājām tikai par mūsu politisko neatkarību un cerējām, ka tad jau būs kāds “Maršala plāns” vai kas tamlīdzīgs, kas mums palīdzēs ļoti ātri ekonomikā “nostāties uz kājām”. Diemžēl tas nenotika. Un Eiropas Savienība varētu būt viens no šādiem līdzekļiem. Lai gan, no otras puses, mūsu valstij ir pašai jādarbojas un jādara viss nepieciešamais Latvijas attīstībai un tautas labklājībai arī neatkarīgi no tā, vai mēs esam Eiropas Savienībā, vai mēs tajā nonākam tuvākā vai tālākā nākotnē.

Mārtiņš Perts, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Bulgārijas Republikā, Grieķijas Republikā un Itālijas Republikā:

— Vai jūs Latvijas integrēšanās procesa vērtējumā esat optimists vai pesimists?

— Jāizvērtē reālā situācija un arī jāmāk parādīt savus sasniegumus. Jāpaskatās, kā to prata izdarīt mūsu kaimiņi. Turklāt viss jau vēl ir priekšā, un nekāda traģēdija nenotiks nevienā situācijā. Jo mēs esam uz pareizā ceļa.

— Kas, jūsuprāt, ir pats vājākais punkts mums pašiem Latvijā, kas kavē mūsu valsts virzību uz Eiropas Savienību?

— Problēmas ir veidā, kā mūsu situācija “tiek piesniegta” uz āru. Teiksim, ekonomiskie rādītāji ir skaitļi, kas mainās atkarībā no attīstības brīža. Bet ir situācijas, kurām grūti atrast kontrargumentus. Piemēram, par lielo nepilsoņu skaitu Latvijā un pārējiem šīs jomas jautājumiem. Kāpēc cilvēki, pat tie, kam ir tiesības kļūt par Latvijas pilsoņiem, to dara tik kūtri? Kāpēc? Vai tas ir pētīts? Vai tas ir izskaidrots? Šie momenti politisko jautājumu lokā ir ļoti būtiski.

— Esmu dzirdējis, manuprāt, visai loģisku izskaidrojumu, ka nepilsoņiem nav nekādu reālu ierobežojumu un, kļūdami pilsoņi, viņi neiegūs nekādas būtiskas priekšrocības. Drīzāk jau papildu pienākumus, piemēram, dienēt Latvijas armijā.

— Manuprāt, tas nav arguments. Ja šiem cilvēkiem ir vienaldzīga integrēšanās valstī, kurā viņi dzīvo, tad tas nozīmē, ka pie mums kaut kas tomēr nav kārtībā. Ir taču normāli, ja cilvēki grib piederēt pie kādas valsts. Ja cilvēks ir lepns būt attiecīgās valsts pārstāvis. Paskatieties pasaules čempionātos, kā uzvarētāji skrien ar savas valsts karogu! Tā kā tomēr kaut kas nav izdarīts. Mums tikai nav informācijas par to. Un mums ir grūti atbildēt uz šiem jautājumiem, bet vēstnieka darba procesā nākas uz tiem bieži atbildēt.

Sandra Kalniete, Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijas Republikā:

— Kā jūs vērtējat šo vēstnieku darba sanāksmi un tajā apspriežamo problēmu?

— Protams, šāda sanāksme ir ļoti vērtīga un vajadzīga. Un mēs tajā intensīvi spriežam par to, kas vēl būtu darāms. Taču būtu ļoti nepieciešams, lai sabiedrība apzinātos, ka Ārlietu ministrija nevar izdarīt to, kas jādara visiem kopā. Un, ja Ārlietu ministrija tiek uzskatīta par vienīgo vainīgo, kā tas pašlaik vērojams Latvijas presē, tad sabiedrības apziņā nostiprinās tāds stereotips. Es tagad esmu nedēļu Rīgā un pilnīgi katru dienu esmu lasījusi ko negatīvu. Un es varu iedomāties, ka l998. gada 1. janvārī pēc Luksemburgas lēmuma, un Luksemburgā šis lēmums droši vien nemainīsies, sāks meklēt vainīgos. Un tad būs jāatbild ārlietu ministram, valsts sekretāram, valsts sekretāra vietniekiem un vēstniekiem — visi būs vainīgi. Bet citās ministrijās un citās Latvijas valsts institūcijās, tai skaitā arī parlamentā,vainīgo nebūs.

— Kas, jūsuprāt, ir pats sāpīgākais aspekts Latvijas virzībā uz Eiropas Savienību ārpus Ārlietu ministrijas kompetenču sfēras?

— Svarīgākais būtu saprast, ka tas nav propagandas pasākums. Ka tas ir reāls darbs.

— Kam, jūsuprāt, Latvijā vajadzētu pievērst vairāk uzmanības šajā ceļā uz Eiropas Savienību? Ekonomikas vai varbūt juridiskajiem jautājumiem?

— Abiem. Likumdošanas bāzes saskaņošana ar ekonomisko situāciju un citām realitātēm.

Andris Ķesteris, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Vācijas Federatīvajā Republikā:

— Kā Latvijas integrācijas process Eiropas Savienībā izskatās, no Vācijas raugoties?

— Es domāju, ka Eiropas Komisijas atzinums ir Latvijai labvēlīgs. Jā, Komisija gan Latviju pagaidām nav nosaukusi kā iespējamo kandidāti pirmā viļņa sarunām. Runājot par vienoto starta līniju vai pirmajām valstim, jāteic, ka mūsu mērķis ir nodrošināt sev līdzvērtīgu vietu ar visām pārējām valstīm Eiropas Savienības paplašināšanās procesā. Un šī mērķa īstenošanai ir dažādi līdzekļi. Teorētiski vienkāršākais un, mūsuprāt, visefektīvākais līdzeklis būtu sākt sarunas ar visām kandidātvalstīm vienlaicīgi. Taču tas nav vienīgais līdzeklis, kā mēs varam saglabāt savu vietu šajā procesā. Iespējami arī citi līdzekļi, kas mūsu uztverē ir komplicētāki. Taču esam gatavi strādāt arī pie tiem. Bet galvenais ir tas, ka pēc eiropiešu ieskata mēs esam izpildījuši nosacījumus, lai kļūtu par pilnvērtīgu Eiropas Savienības dalībvalsti vidējā perspektīvā. Lai tad tiešām bez liekas kavēšanās ar mums tiktu uzsāktas šīs iestāšanās sarunas. Tas ir mūsu ārlietu dienesta tuvākais uzdevums. Un es nesaskatu nekādu traģēdiju, ja Luksemburgā tiešām tiks nosauktas tikai šīs piecas valstis. Traģēdija sāksies tad, ja nebūs skaidra mehānisma, kā sākt sarunas ar tām valstīm, kuras nebūs saņēmušas tik pozitīvu vērtējumu kā šīs piecas valstis (Čehija, Polija, Ungārija, Slovēnija un Igaunija).

Mārtiņš Virsis, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Austrijas Republikā, Lihtenšteinā, Slovēnijas Republikā, Šveices Konfederācijā un Ungārijas Republikā:

— Kā jūs vērtējat Latvijas integrācijas procesu ES?

— Es to vērtēju kā vienu no svarīgākajiem Latvijas ārpolitikas jautājumiem. Un ne tikai ārpolitikas, bet arī iekšpolitikas, arī saimnieciskās dzīves jautājumiem. Jo var jau dažādi kritizēt šo virzību uz Eiropas Savienību, bet tad būtu jādomā par alternatīvu. Un kur tad šī alternatīva ir?!

— Jūs Latviju parstāvat veselā virknē valstu. Vai šajās valstīs attieksme pret Latvijas vēlmi iestāties Eiropas Savienībā ir līdzīga vai principiāli atšķirīga?

— Es varētu teikt, ka attieksme visās šajās valstīs kopumā ir visai pozitīva.

— Ko jūs uzskatāt par galveno kavēkli Latvijai šajā ceļā?

— Es domāju — to pašu, ko mūsu apspriedē teica Valsts prezidents un Eiropas Integrācijas biroja vadītājs Jānis Vaivads. Proti, tas, ka mums tomēr trūkst iekšpolitiskās stabilitātes un kontinuitātes. Protams, Ārlietu ministrija to nevar izmainīt. Bet tajā pašā laikā mums pašiem, partijām un politiķiem ir jādomā, kā tas viss izskatās uz āru. Es varu teikt, ka Austrijas, Šveices un Ungārijas presē par tiem procesiem un sarežģījumiem, kas pie mums bija, rakstīja ļoti maz . Jo žurnālisti tur ir profesionāļi, un viņi gaidīja, kāds būs prokuratūras spriedums. Tā ka prese nebūtu tā lielākā problēma. Bet, protams, Latvijā ir ārvalstu vēstniecības. Ir arī citi cilvēki, kas raksta savus ziņojumus. Tāpēc mums nav jābūt pārsteigtiem, ja tādā veidā, kā mūsu politiķi runā, tas arī izskan ārvalstīs.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Finansu ministrs Roberts Zīle, Valsts prezidents Guntis Ulmanis, ārlietu ministrs Valdis Birkavs, Valdis Krastiņš, Gvido Zemribo, Jānis Dripe, Mārtiņš Perts, Imants Lieģis, Aivars Vovers, Saeimas sekretārs Imants Daudišs, Andris Razāns, Eiropas integrācijas biroja vadītājs Jānis Vaivads

Oļģerts Pavlovskis, Aivis Ronis, Sandra Kalniete, Normans Penke, Atis Sjanīts, Andris Piebalgs, Andris Ķesteris, Ojārs Kalniņš un Anna Žīgure. Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”