valsts dokumenti

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1997.gada 19.augustā Noteikumi nr. 304

Rīgā (prot. nr.45 4.¤)

Ekonomikas ministrijas nolikums

Izdoti saskaņā ar

Ministriju iekārtas likuma 5.pantu

I. Ekonomikas ministrijas galvenie uzdevumi un funkcijas valsts pārvaldes jomā

1. Ekonomikas ministrijai (turpmāk - ministrija) ir šādi galvenie uzdevumi:

1.1. izstrādāt un īstenot valsts politiku tautsaimniecībā;

1.2. savas kompetences ietvaros izstrādāt normatīvo aktu projektus, saskaņojot tos ar Eiropas līguma prasībām un Eiropas komisijas Baltās grāmatas ieteikumiem, un nodrošināt minēto prasību un ieteikumu ieviešanu;

1.3. organizēt starptautisko sadarbību ekonomikas jomā.

2. Ministrijai ir šādas galvenās funkcijas:

2.1. tautsaimniecības stratēģijas un struktūrpolitikas jomā:

2.1.1. nodrošināt ekonomiskās reformas īstenošanu un metodoloģisko vadību;

2.1.2. izstrādāt tautsaimniecības attīstības koncepciju;

2.1.3. analizēt valsts ekonomisko stāvokli un sagatavot pārskatus, kā arī izstrādāt tautsaimniecības attīstības prognozes;

2.1.4. metodoloģiski vadīt un koordinēt ekonomikas valsts programmu (arī nacionālo programmu) izstrādi un īstenošanu;

2.1.5. organizēt ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamos zinātniskos pētījumus ekonomikas jomā un to rezultātu ekspertīzi, kā arī nepieciešamo speciālistu apmācību;

2.2. rūpniecības politikas jomā:

2.2.1. veicināt stabilu iekšzemes kopprodukta ikgadēju pieaugumu, sakārtojot uzņēmējdarbības vidi visu tautsaimniecības nozaru netraucētai attīstībai un rūpējoties par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) efektivitātes un konkurētspējas paaugstināšanu;

2.2.2. veicināt rūpniecības prioritāro nozaru rekonstrukcijas un attīstības projektu un pasākumu programmu izstrādāšanu un atbalstīšanu;

2.2.3. realizējot valsts intereses resursu racionālā izmantošanā, veicināt tādu rūpniecisko ražošanu, kas izmanto vietējās izejvielas un pārstrādā ražošanas atlikumus;

2.2.4. sagatavot priekšlikumus par ievedmuitas tarifu noteikšanu vai atcelšanu izejvielām, materiāliem, iekārtām un komplektējošajām detaļām, kuras tiek izmantotas rūpniecības produkcijas ražošanai;

2.2.5. atbilstoši starpvaldību nolīgumiem un Latvijas Republikas likumiem un citiem normatīvajiem aktiem koordinēt licenču izsniegšanu tekstilizstrādājumu eksportam uz Eiropas savienības valstīm;

2.2.6. koordinēt mazo un vidējo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) attīstības veicināšanas ekonomisko instrumentu izstrādi, kā arī minēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) konsultatīvo organizāciju attīstību;

2.3. ārējo ekonomisko attiecību un tirdzniecības politikas jomā:

2.3.1. izstrādāt un īstenot ārējās tirdzniecības nacionālo programmu;

2.3.2. izstrādāt eksporta veicināšanas politiku;

2.3.3. izstrādāt iekšējā tirgus aizsardzības stratēģiju un drošības pasākumus;

2.3.4. koordinēt sadarbību ar Pasaules tirdzniecības organizāciju;

2.3.5. analizēt un koordinēt ārējās ekonomiskās attiecības;

2.3.6. koordinēt sadarbību ar starptautiskajām ekonomiskajām organizācijām;

2.3.7. izstrādāt starptautisko izstāžu un gadatirgu stratēģiju un koordinēt izstāžu organizēšanu;

2.3.8. koordinēt un izstrādāt Latvijas Republikas ekonomisko pārstāvniecību veidošanas stratēģiju;

2.3.9. koordinēt apvienoto komiteju darbību Latvijas Republikas starptautisko tirdzniecības līgumu un līgumu par tirdzniecisko un ekonomisko sadarbību ietvaros;

2.3.10. administrēt Latvijas Republikas noslēgtos brīvās tirdzniecības līgumus (izņemot brīvās tirdzniecības līgumu ar Eiropas savienību), kā arī sagatavot un slēgt jaunus brīvās tirdzniecības līgumus;

2.3.11. koordinēt Baltijas muitas ūnijas izveidošanu un tās ieviešanas pasākumu izpildi;

2.4. kvalitātes struktūrpolitikas un vadības jomā:

2.4.1. izstrādāt un īstenot kvalitātes nodrošināšanas nacionālo programmu un tirgus uzraudzības nacionālo programmu;

2.4.2. koordinēt Eiropas savienības preču un pakalpojumu brīvās kustības, patērētāju tiesību aizsardzības direktīvu un normatīvo aktu ieviešanu valstī;

2.4.3. izstrādāt patērētāju tiesību aizsardzības koncepciju, koordinēt tās īstenošanu un organizēt patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu projektu izstrādi;

2.4.4. metodoloģiski vadīt un koordinēt nacionālo standartizācijas sistēmu;

2.4.5. koordinēt nacionālās akreditācijas un sertifikācijas sistēmas darbību valsts nereglamentētajā sfērā un uzraudzīt to valsts reglamentētajā sfērā;

2.4.6. metodoloģiski koordinēt Preču un pakalpojumu kvalitātes informatīvā un konsultāciju centra darbību;

2.4.7. koordinēt Pasaules tirdzniecības organizācijas pieprasījumu punkta izveidi un darbību saskaņā ar līgumu par tirdzniecības tehniskajām barjerām un līgumu par sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem;

2.4.8. veidot Latvijas Republikā atzīto produktu, procesu vai pakalpojumu atbilstības novērtēšanas apliecinājumu un apstiprinājumu valsts reģistru;

2.5. enerģētikas attīstības jomā:

2.5.1. izstrādāt enerģētikas attīstības koncepciju un noteikt tās prioritāros virzienus;

2.5.2.vadīt energoresursu bilances izstrādāšanu, analīzi un prognozēšanu;

2.5.3. vadīt enerģētikas pārvaldei nepieciešamās informācijas apstrādes sistēmu lietošanu;

2.5.4. sagatavot starpvalstu līgumprojektus un analizēt līgumu izpildes gaitu;

2.5.5. koordinēt energoresursu racionālu izmantošanu, vietējo un reģeneratīvo energoresursu piesaistīšanu;

2.5.6. veikt enerģētikas plānošanas un prognozēšanas rezultātu analītisko apstrādi;

2.5.7. piedalīties energoapgādes uzņēmumu ekonomiskās darbības regulēšanā;

2.5.8. izskatīt investīciju projektus un priekšlikumus un analizēt to izpildes gaitu;

2.5.9. izskatīt priekšlikumus par kurināmā un enerģētisko naftas produktu valsts rezervju veidošanu;

2.6. privatizācijas jomā:

2.6.1. izstrādāt privatizācijas politiku un metodoloģiski vadīt tās īstenošanu;

2.6.2. pārzināt valsts īpašuma un pārraudzīt pašvaldību īpašuma privatizācijas gaitu valstī;

2.6.3. pildīt valsts īpašuma privatizācijas fonda rīkotāja funkcijas un nodrošināt šī fonda līdzekļu izlietošanas programmu projektu izstrādi, ievērojot valdības noteiktās prioritātes, un kontrolēt fonda līdzekļu izlietojumu atbilstoši apstiprinātajām programmām;

2.6.4. nodrošināt valsts un pašvaldību uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un citu īpašuma objektu denacionalizācijas jautājumu risināšanu;

2.6.5. pieņemt lēmumus par īpašuma tiesību atjaunošanu uz valsts īpašumā esošajiem objektiem saskaņā ar likumu "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem";

2.6.6. veikt pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas projektu ekspertīzi un, ja nepieciešams, sagatavot lēmumu projektus par atsevišķu pašvaldības īpašuma privatizācijas projektu darbības apturēšanu;

2.6.7. metodoloģiski vadīt privatizācijas sertifikātu izlietošanu un kontrolēt tās finansēšanu, kā arī analizēt privatizācijas sertifikātu izlietošanas iespējas un to faktisko izlietojumu;

2.6.8. izsniegt licences privatizācijas sertifikātu starpniecības uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), sertifikātu ieguldījumu sabiedrībām un fondiem un kontrolēt to darbību;

2.6.9. sistemātiski kontrolēt kredītiestāžu sniegto informāciju par sertifikātu kontu apkalpošanu un privatizācijas sertifikātu izlietošanu, kā arī sagatavot pārskatus par sertifikātu piešķiršanu un izmantošanu;

2.7. investīciju jomā:

2.7.1. izmantojot sadarbībā ar Finansu ministrijas speciālistiem izstrādātās makroekonomiskās prognozes, sastādīt projektu valsts investīciju programmas finansējuma kopapjomam;

2.7.2. koordinēt ministriju darbu valsts investīciju projektu sastādīšanā, pamatošanā un izvērtēšanā;

2.7.3. katru gadu apkopot ministriju iesniegtos valsts investīciju projektus, veikt to analīzi un izstrādāt valsts investīciju programmas projektu nākamajiem trim gadiem;

2.7.4. iesniegt valsts investīciju programmu Finansu ministrijā iekļaušanai nākamā gada budžeta projektā, kā arī valsts investīciju programmu trim nākamajiem gadiem - apstiprināšanai Ministru kabinetā;

2.7.5. veicināt ministriju darbinieku apmācību un kvalifikācijas celšanu investīciju projektu sastādīšanā un sniegt konsultācijas un ekspertvērtējumus valsts investīciju jomā;

2.7.6. izstrādāt priekšlikumus un pasākumu kopumu valsts investīciju projektu finansēšanas iespēju pilnveidošanai, kā arī investīcijām labvēlīgu apstākļu radīšanai valstī;

2.7.7. sadarboties ar starptautiskajām ekonomiskajām organizācijām investīciju piesaistes jomā.

3. Veicot minētās funkcijas un uzdevumus, ministrija ir tiesīga:

3.1. pieprasīt un bez maksas saņemt no ministrijām, no citām valsts institūcijām un pašvaldībām, kā arī no kredītiestādēm informāciju ekonomisko jautājumu jomā (arī par valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju) un, ja nepieciešams, nodot to ministrijas pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošo institūciju rīcībā;

3.2. izveidot konsultatīvās padomes, rīcības komisijas un darba grupas, kuru darbā iesaistīti arī ieinteresēto ministriju, citu institūciju un iestāžu pārstāvji, kā arī citi lietpratēji;

3.3. kontrolēt valsts budžeta līdzekļu izmantošanu ministrijas pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošajās institūcijās;

3.4. dot atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem normatīvo aktu projektiem;

3.5. uzturēt divpusējus un daudzpusējus starptautiskos sakarus, kā arī izstrādāt starptautisko līgumu projektus par ministrijas kompetencē esošajiem jautājumiem;

3.6. savas kompetences ietvaros veikt citas darbības, kuras nosaka normatīvie akti.

II. Ekonomikas ministra kompetence

4. Ministriju politiski vada ekonomikas ministrs.

5. Ekonomikas ministrs ir tiesīgs:

5.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt ministriju citās institūcijās;

5.2. savas kompetences ietvaros apstiprināt ministrijas pakļautībā un - likumos noteiktajos gadījumos - ministrijas pārraudzībā un pārziņā esošo institūciju nolikumus vai statūtus;

5.3. ieteikt Ministru prezidentam parlamentārā sekretāra kandidatūru, kā arī pieprasīt parlamentārā sekretāra atkāpšanos no amata;

5.4. iecelt amatā un atbrīvot no amata ministrijas valsts sekretāru saskaņā ar likumu "Par valsts civildienestu", izskatīt valsts sekretāra kompetencē esošos jautājumus, kā arī atcelt valsts sekretāra rīkojumus, ja tie ir pretrunā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem vai ekonomikas ministra instrukcijām, ieteikumiem un rīkojumiem;

5.5. veikt citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

III. Ministrijas struktūra

6. Parlamentārais sekretārs darbojas saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu un Ministriju iekārtas likumu.

7. Valsts sekretārs vada ministrijas administratīvo darbu un nodrošina tās darba nepārtrauktību ministrijas politiskās vadības maiņas gadījumā.

8. Valsts sekretārs ir valsts civildienesta ierēdnis (ierēdņa kandidāts), kas veic šādas funkcijas:

8.1. savas kompetences ietvaros bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju citās institūcijās;

8.2. apstiprina ministrijas centrālā aparāta štatu sarakstu atbilstoši valsts budžetā ministrijai noteiktajam darba samaksas fondam un štata vienību skaitam;

8.3. saskaņā ar normatīvajiem aktiem ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas ierēdņus (ierēdņu kandidātus) un pieņem darbā un atlaiž no darba ministrijas darbiniekus;

8.4. nodrošina ministrijas darbību atbilstoši piešķirtajiem finansu līdzekļiem, kā arī iesniedz ekonomikas ministram priekšlikumus par ministrijas darbībai nepieciešamo juridisko un administratīvo nodrošinājumu;

8.5. ir atbildīgs par ministrijas kompetencē esošo jautājumu risināšanu atbilstoši uzdevumam saskaņot normatīvos aktus ar Eiropas līguma prasībām un Eiropas komisijas Baltās grāmatas ieteikumiem un nodrošināt minēto normatīvo aktu ieviešanu;

8.6. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

9. Valsts sekretāram ir vietnieki, kas ir valsts civildienesta ierēdņi (ierēdņu kandidāti). Valsts sekretāra vietnieku funkciju sadalījumu un viņiem pakļautās struktūrvienības nosaka valsts sekretārs.

10. Ministrijas sastāvā ietilpst departamenti, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas. Departamentus un patstāvīgās nodaļas izveido valsts sekretārs, un to uzdevumi un funkcijas noteiktas valsts sekretāra apstiprinātos departamentu un nodaļu nolikumos.

11. Departamentus vada departamentu direktori, kas ir valsts civildienesta ierēdņi (ierēdņu kandidāti). Departamenta direktors pilda valsts sekretāra un attiecīgā valsts sekretāra vietnieka rīkojumus, organizē un vada departamenta darbu.

12. Patstāvīgās nodaļas vada attiecīgo nodaļu vadītāji, kas ir valsts civildienesta ierēdņi (ierēdņu kandidāti). Patstāvīgo nodaļu vadītāji pilda valsts sekretāra rīkojumus, organizē un vada patstāvīgo nodaļu darbu.

IV. Ministrijas pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošās institūcijas

13. Ministrijas pakļautībā ir Tirdzniecības un pakalpojumu kontroles centrs.

14. Ministrijas pārraudzībā ir:

14.1. Valsts statistikas komiteja;

14.2. Monopoldarbības uzraudzības komiteja;

14.3. Energoapgādes regulēšanas padome;

14.4. Latvijas nacionālais akreditācijas birojs;

14.5. Latvijas nacionālais standartizācijas un metroloģijas centrs;

14.6. Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija.

15. Ministrijas pārziņā ir:

15.1. bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Latvijas Attīstības aģentūra";

15.2. bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra";

15.3. valsts akciju sabiedrība "Latvijas eksportkredīts".

V. Pārejas jautājumi

16. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1997.gada 21.janvāra noteikumus nr.40 "Ekonomikas ministrijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 27.nr.).

Ministru prezidents G.Krasts

Ekonomikas ministrs A.Sausnītis

---

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1997.gada 19.augustā Noteikumi nr. 305

Rīgā (prot. nr.45 1.¤)

Vides valsts inspekcijas nolikums

Izdoti saskaņā ar likuma

"Par vides aizsardzību" 44.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Vides valsts inspekcija ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā esoša civiliestāde, kas veic normatīvo aktu izpildes valsts kontroli un uzraudzību vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas jomā visā Latvijas teritorijā, kontinentālajā šelfā, kā arī Baltijas jūras un Rīgas jūras līča Latvijas ekonomiskajā zonā, teritoriālajos ūdeņos un iekšējos ūdeņos.

2. Vides valsts inspekcija savus uzdevumus veic sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām, sabiedriskajām organizācijām un sabiedriskajiem vides aizsardzības inspektoriem, kā arī atbilstošajām ārvalstu kontroles un uzraudzības institūcijām.

3. Vides valsts inspekcija uzrauga reģionālo vides pārvalžu, Jūras vides pārvaldes, valsts rezervātu un citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vides valsts inspektoru darbību vienotas kontroles nodrošināšanā vides aizsardzībā un dabas resursu racionālā izmantošanā.

4. Vides valsts inspekcija ir juridiska persona, un tai ir zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un Vides valsts inspekcijas pilnu nosaukumu.

5. Vides valsts inspekcijai ir budžeta konts Valsts kasē. Vides valsts inspekciju finansē no valsts pamatbudžeta.

II. Vides valsts inspekcijas uzdevumi

6. Vides valsts inspekcijai ir šādi uzdevumi:

6.1. kontrolēt visu veidu dabas resursu ieguves un izmantošanas noteikumu ievērošanu, kā arī savvaļas (arī aizsargājamo) dzīvnieku un augu sugu aizsardzības un atražošanas noteikumu ievērošanu (arī attiecīgo limitu, kvotu, termiņu, skaita regulēšanas pasākumu, introdukcijas, reintrodukcijas, krustošanas, tirdzniecības un kolekciju veidošanas prasību ievērošanu);

6.2. kontrolēt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un objektu, kā arī ūdens objektu, mežu, vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu, zemes un zemes dzīļu aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanu;

6.3. kontrolēt piesārņojošo vielu izplūdi (novadīšanu) vidē;

6.4. kontrolēt radioaktīvo vielu un ķīmisko vielu lietošanas, uzglabāšanas un transportēšanas noteikumu ievērošanu, kā arī visu veidu atkritumu, ražošanas blakusproduktu un organisko atlieku savākšanas, lietošanas, utilizācijas, dezaktivizācijas un uzglabāšanas noteikumu ievērošanu;

6.5. kontrolēt bīstamo kravu transportēšanas (ar autotransportu) drošības noteikumu ievērošanu, kā arī saskaņot bīstamo kravu pārvadāšanas maršrutus;

6.6. kontrolēt kodoliekārtu kodoldrošību un kodolmateriālu uzglabāšanas un transportēšanas noteikumu ievērošanu, veikt jonizējošā starojuma avotu uzskaiti, kā arī to tehnogēno nejonizējošā starojuma avotu uzskaiti, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi;

6.7. veikt iekšējo ūdeņu kuģu un motorlaivu reģistrāciju, ja to galveno dzinēju jauda nepārsniedz 55 kW (75 ZS), kā arī airu laivu un citu bezdzinēja peldošo līdzekļu reģistrāciju, ja to celtspēja ir 300 kg vai trīs cilvēki un lielāka, bet nepārsniedz 80 bruto tonnas;

6.8. sniegt valsts un pašvaldību institūcijām un sabiedrībai informāciju par stāvokli vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas kontroles jomā.

III. Vides valsts inspekcijas amatpersonas un darbinieki

7. Vides valsts inspekcijas amatpersonas ir:

7.1. Vides valsts inspekcijas priekšnieks, kurš vienlaikus ir Latvijas Republikas vides aizsardzības galvenais valsts inspektors. Vides valsts inspekcijas priekšnieks ir valsts civildienesta ierēdnis (ierēdņa kandidāts), un viņu ieceļ amatā un atbrīvo no amata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs;

7.2. Vides valsts inspekcijas priekšnieka vietnieks, Vides valsts inspekcijas daļu vadītāji un viņu vietnieki, kā arī vecākie inspektori, inspektori un jaunākie inspektori, kuri ir valsts civildienesta ierēdņi (ierēdņu kandidāti) un kurus ieceļ amatā un atbrīvo no amata saskaņā ar likumu "Par valsts civildienestu".

8. Vides valsts inspekcijas amatpersonas savā darbībā ievēro konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, kas kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus.

9. Vides valsts inspekcijas amatpersonas ir atbildīgas par pieņemto lēmumu, izdoto rīkojumu un veikto darbību atbilstību normatīvajiem aktiem. Minēto amatpersonu rīkojumus un lēmumus var pārsūdzēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

10. Vides valsts inspekcijas priekšnieks:

10.1. plāno, vada un organizē Vides valsts inspekcijas darbību un ir atbildīgs par to;

10.2. nosaka Vides valsts inspekcijas struktūru un Vides valsts inspekcijas struktūrvienību funkcijas, kā arī apstiprina struktūrvienību nolikumus;

10.3. saskaņā ar darba samaksas fondu apstiprina Vides valsts inspekcijas štatu sarakstu, kā arī izdara grozījumus tajā;

10.4. ieceļ amatā un atbrīvo no amata Vides valsts inspekcijas ierēdņus (ierēdņu kandidātus), kā arī pieņem darbā un atlaiž no darba Vides valsts inspekcijas darbiniekus;

10.5. izdod Vides valsts inspekcijas amatpersonām un darbiniekiem saistošus rīkojumus;

10.6. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Vides valsts inspekciju;

10.7. groza vai atceļ jebkuras Vides valsts inspekcijas amatpersonas rīkojumu un lēmumu, ja tas ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem;

10.8. risina jautājumus, kas saistīti ar Vides valsts inspekcijas finansiālo darbību un tehniskā aprīkojuma pilnveidošanu;

10.9. koordinē un metodoloģiski vada reģionālo vides pārvalžu, Jūras vides pārvaldes, valsts rezervātu un citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vides valsts inspektoru darbību, kā arī dod tiem saistošus norādījumus vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas jautājumos;

10.10. aptur vai atceļ attiecīgo reģionu vides aizsardzības galveno valsts inspektoru lēmumus, ja tie neatbilst normatīvo aktu prasībām.

IV. Vides valsts inspekcijas amatpersonu tiesības

11. Vides valsts inspekcijas amatpersonām ir šādas tiesības:

11.1. pieņemt lēmumus, sniegt atzinumus un izdot rīkojumus un priekšrakstus, sastādīt protokolus (aktus) un izskatīt materiālus par vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvo aktu pārkāpumiem un saukt vainīgās personas pie administratīvās atbildības vai veikt citas normatīvajos aktos noteiktās darbības;

11.2. ja netiek ievērota normatīvajos aktos noteiktā vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas kārtība, apturēt, pārtraukt vai aizliegt vainīgo juridisko vai fizisko personu darbību, kā arī ierosināt nelikumīgi iegūtās vai nelikumīgi izmantotās atļaujas (licences) anulēšanu;

11.3. celt prasības pret vainīgajām personām par videi nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu;

11.4. savu uzdevumu veikšanai pieprasīt un saņemt bez maksas no juridiskajām un fiziskajām personām informāciju vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas jautājumos;

11.5. saskaņā ar Vides valsts inspekcijas plāniem vai gadījumos, ja ir pamats uzskatīt, ka videi nodarīts kaitējums, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apmeklēt un netraucēti pārbaudīt vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvo aktu ievērošanu jebkurā objektā;

11.6. ja ir pamats uzskatīt, ka tiek pārkāpti vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas un citi normatīvie akti, Vides valsts inspekcijas amatpersona drīkst apturēt un pārbaudīt transportlīdzekļus pārkāpumu vietā, ja minētā amatpersona ir Ministru kabineta apstiprinātā vienota parauga formas tērpā;

11.7. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegādāties, glabāt, nēsāt un pielietot dienesta šaujamieročus un speciālos līdzekļus;

11.8. valkāt Ministru kabineta apstiprināto vienota parauga formas tērpu ar attiecīgām atšķirības zīmēm.

Ministru prezidents G.Krasts

Vides aizsardzības

un reģionālās attīstības ministra vietā -

aizsardzības ministrs T.Jundzis

---

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1997.gada 20.augustā Rīkojums nr. 420

Rīgā (prot. nr.45 11.¤)

Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu bruņoto spēku vienību kopējām militārajām mācībām Latvijas Republikas teritorijā

Saskaņā ar likuma "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās" 9.pantu, likumu "Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā" un likumu "Par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā "Partnerattiecības - mieram", līgumu par to bruņoto spēku statusu un šā līguma protokolu" Aizsardzības ministrijai no 1997.gada 8.septembra līdz 12.septembrim Ādažos rīkot militārās mācības "COOPERATIVE BEST EFFORT '97" ar Amerikas Savienoto Valstu, Igaunijas Republikas, Kanādas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Maķedonijas Republikas, Moldovas Republikas, Nīderlandes Karalistes, Norvēģijas Karalistes, Polijas Republikas, Rumānijas, Somijas Republikas, Ukrainas, Ungārijas Republikas un Zviedrijas Karalistes vienību piedalīšanos.

Ministru prezidents G.Krasts

Aizsardzības ministrs T.Jundzis

---

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1997.gada 20.augustā Rīkojums nr. 421

Rīgā (prot. nr.45 3.¤)

Par pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā

1. Saskaņā ar Pilsonības likuma 13., 14. un 15.pantu un Naturalizācijas pārvaldes atzinumu piešķirt Latvijas Republikas pilsonību šādām personām un viņu nepilngadīgajiem bērniem:

1.1.	Danuta Ahmedova	(personas kods 0601XX-XXXXX);
1.2.	Felicija Ajute	(personas kods 1601XX-XXXXX);
1.3.	Aldona Veronika Alaškeviča	(personas kods 2307XX-XXXXX);
1.4.	Gaļina Andrukele	(personas kods 1207XX-XXXXX);
1.5.	Jurijs Antipins	(personas kods 0205XX-XXXXX);
1.6.	Nataļja Bačurina	(personas kods 2412XX-XXXXX);
1.7.	Margarita Bļinova	(personas kods 1208XX-XXXXX);
1.8.	Jeļena Bogdane	(personas kods 2605XX-XXXXX);
1.9.	Tamāra Butkeviča	(personas kods 2507XX-XXXXX);
1.10.	Fedosija Cibuļska	(personas kods 0606XX-XXXXX);
1.11.	Broņislava Černomordaja	(personas kods 1002XX-XXXXX);
1.12.	Katarina Deņisjuka	(personas kods 1708XX-XXXXX);
1.13.	Ludmila Deņisjuka	(personas kods 2111XX-XXXXX);
1.14.	Sergejs Deņisovs	(personas kods 2504XX-XXXXX);
1.15.	Boriss Dmitrijevs	(personas kods 1210XX-XXXXX);
1.16.	Gaļina Dobele	(personas kods 0703XX-XXXXX);
1.17.	Pāvels Dovbeško	(personas kods 2804XX-XXXXX);
1.18.	Erīne Eglīte	(personas kods 0603XX-XXXXX);
1.19.	Anna Filatova	(personas kods 2209XX-XXXXX);
1.20.	Sofija Freidenfelde	(personas kods 2605XX-XXXXX);
1.21.	Valentīna Frolova	(personas kods 2703XX-XXXXX);
1.22.	Anna Gahajeva	(personas kods 1804XX-XXXXX);
1.23.	Irina Gedertsone	(personas kods 0111XX-XXXXX);
1.24.	Aleksandrs Grava	(personas kods 0704XX-XXXXX);
1.25.	Pēteris Gruzds	(personas kods 1806XX-XXXXX);
1.26.	Vladimirs Gubins	(personas kods 0110XX-XXXXX);
1.27.	Ņina Guseva	(personas kods 0608XX-XXXXX);
1.28.	Genadijs Hmurovs	(personas kods 2301XX-XXXXX);
1.29.	Antoņina Hofmane	(personas kods 0509XX-XXXXX);
1.30.	Valerijs Isakovs	(personas kods 2601XX-XXXXX);
1.31.	Olga Jakubovska	(personas kods 0409XX-XXXXX);
1.32.	Evija Jakuška	(personas kods 3110XX-XXXXX);
1.33.	Vladimirs Jegorovs	(personas kods 2601XX-XXXXX);
1.34.	Jūlija Jofe	(personas kods 2202XX-XXXXX);
1.35.	Irēna Judina	(personas kods 2506XX-XXXXX);
1.36.	Irina Kalniņa	(personas kods 1807XX-XXXXX);
1.37.	Rozālija Kalniņa	(personas kods 0805XX-XXXXX);
1.38.	Svetlana Kampenusa	(personas kods 2704XX-XXXXX);
1.39.	Ananijs Kauzovs	(personas kods 2409XX-XXXXX);
1.40.	Vlada Kirilovska	(personas kods 0412XX-XXXXX);
1.41.	Mihails Klapenkovs	(personas kods 2310XX-XXXXX);
1.42.	Alfonss Klenausks	(personas kods 2903XX-XXXXX);
1.43.	Vlads Kneits	(personas kods 1008XX-XXXXX);
1.44.	Felikss Kočans	(personas kods 1403XX-XXXXX);
1.45.	Ļubova Koļago	(personas kods 0706XX-XXXXX);
1.46.	Arina Korčagova	(personas kods 0406XX-XXXXX);
1.47.	Svetlana Korhova	(personas kods 0112XX-XXXXX);
1.48.	Tamāra Koteļņikova	(personas kods 2404XX-XXXXX);
1.49.	Eduards Kovaļovs	(personas kods 2203XX-XXXXX);
1.50.	Nadežda Kozlova	(personas kods 0209XX-XXXXX);
1.51.	Eleonora Kuzņecova	(personas kods 3108XX-XXXXX);
1.52.	Broņislava Ķēniņa	(personas kods 0501XX-XXXXX);
1.53.	Valentīna Ķiploka	(personas kods 2301XX-XXXXX);
1.54.	Ludmila Laura	(personas kods 1201XX-XXXXX);
1.55.	Ļubova Līce	(personas kods 1810XX-XXXXX);
1.56.	Lins Antans Lukša	(personas kods 0909XX-XXXXX);
1.57.	Aleksandrs Ļebedevs	(personas kods 0108XX-XXXXX);
1.58.	Jozops Mackevičs	(personas kods 0704XX-XXXXX);
1.59.	Antoņina Malkina	(personas kods 0207XX-XXXXX);
1.60.	Valerijs Manzurovs	(personas kods 1810XX-XXXXX);
1.61.	Dmitrijs Martinovs	(personas kods 0210XX-XXXXX);
1.62.	Aņisims Maskaļovs	(personas kods 0804XX-XXXXX);
1.63.	Adele Matvejeva	(personas kods 0610XX-XXXXX);
1.64.	Alla Medvedeva	(personas kods 1704XX-XXXXX);
1.65.	Anastasija Medvedeva	(personas kods 2401XX-XXXXX);
1.66.	Olga Meirāne	(personas kods 1401XX-XXXXX);
1.67.	Henns Mēnovs	(personas kods 1606XX-XXXXX);
1.68.	Valentīna Metuma	(personas kods 2702XX-XXXXX);
1.69.	Jeļena Mihailova	(personas kods 0110XX-XXXXX);
1.70.	Grigorijs Mihailovs	(personas kods 0701XX-XXXXX);
1.71.	Jurijs Mišeņins	(personas kods 0104XX-XXXXX);
1.72.	Aleksandrs Morozovs	(personas kods 2807XX-XXXXX);
1.73.	Valerija Muceniece	(personas kods 1011XX-XXXXX);
1.74.	Antoņina Neļķe	(personas kods 0704XX-XXXXX);
1.75.	Ladislovs Pabejuts	(personas kods 1310XX-XXXXX);
1.76.	Aleksejs Petrovs	(personas kods 1308XX-XXXXX);
1.77.	Gaļina Pētersone	(personas kods 0206XX-XXXXX);
1.78.	Oksana Pozdejeva	(personas kods 1601XX-XXXXX);
1.79.	Anna Požņeva	(personas kods 2606XX-XXXXX);
1.80.	Ludmila Prikule	(personas kods 0206XX-XXXXX);
1.81.	Sofija Prokofjeva	(personas kods 1503XX-XXXXX);
1.82.	Gaļina Puriņa	(personas kods 2802XX-XXXXX);
1.83.	Kazimirs Rauckis	(personas kods 2803XX-XXXXX);
1.84.	Lūcija Ribinskaite	(personas kods 0203XX-XXXXX);
1.85.	Gaļina Rubinšteine	(personas kods 1610XX-XXXXX);
1.86.	Vera Sedača	(personas kods 1809XX-XXXXX);
1.87.	Ksenija Simoņuka	(personas kods 2201XX-XXXXX);
1.88.	Stefanīda Siņicina	(personas kods 1111XX-XXXXX);
1.89.	Lūcija Sivakona	(personas kods 1312XX-XXXXX);
1.90.	Aldona Skriniene	(personas kods 1603XX-XXXXX);
1.91.	Nikolajs Smorigo	(personas kods 0501XX-XXXXX);
1.92.	Jūlija Sokolova	(personas kods 1102XX-XXXXX);
1.93.	Petro Stelmahs	(personas kods 1107XX-XXXXX);
1.94.	Aleksandra Suhramenda-Vītola	(personas kods 0503XX-XXXXX);
1.95.	Andrejs Ščegoļevs	(personas kods 1303XX-XXXXX);
1.96.	Oksana Širokonosa	(personas kods 2912XX-XXXXX);
1.97.	Viktors Širokovs	(personas kods 0804XX-XXXXX);
1.98.	Alla Šreinere	(personas kods 3112XX-XXXXX);
1.99.	Emīlija Šustova	(personas kods 2006XX-XXXXX);
1.100.	Eduards Švažs	(personas kods 0101XX-XXXXX);
1.101.	Rozālija Šveja	(personas kods 1907XX-XXXXX);
1.102.	Viktors Terešins	(personas kods 2002XX-XXXXX);
1.103.	Ņina Tomilova	(personas kods 1209XX-XXXXX);
1.104.	Anna Trukšaņina	(personas kods 2311XX-XXXXX);
1.105.	Vija Turbanova	(personas kods 1707XX-XXXXX);
1.106.	Elita Ungere	(personas kods 0505XX-XXXXX);
1.107.	Nadežda Ustupe	(personas kods 2308XX-XXXXX);
1.108.	Jevgēnija Uškanova	(personas kods 2312XX-XXXXX);
1.109.	Regina Valtenberga	(personas kods 2607XX-XXXXX);
1.110.	Nikolajs Vasiļenko	(personas kods 2601XX-XXXXX);
1.111.	Jānis Venckavičs	(personas kods 0310XX-XXXXX);
1.112.	Anna Vilkāja	(personas kods 0905XX-XXXXX);
1.113.	Taisa Voroņecka	(personas kods 0305XX-XXXXX);
1.114.	Filomena Zīverte	(personas kods 1602XX-XXXXX);
1.115.	Vladimirs Zozuļa	(personas kods 1402XX-XXXXX);
1.116.	Jevdokeja Zubkova	(personas kods 1211XX-XXXXX).

2. Iekšlietu ministrijai izdarīt attiecīgus grozījumus Iedzīvotāju reģistrā.

Ministru prezidents G.Krasts

Tieslietu ministrs Dz.Rasnačs

---

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1997.gada 20.augustā Rīkojums nr. 422

Rīgā (prot. nr.45 10.¤)

Par Latvijas Republikas un Apvienoto spēku virspavēlniecības Eiropā, kuru pārstāv Apvienoto spēku štābs Ziemeļrietumu Eiropā, vienošanās memorandu par programmas "Partnerattiecības - mieram" mācībām COOPERATIVE BEST EFFORT '97

1. Akceptēt Latvijas Republikas un Apvienoto spēku virspavēlniecības Eiropā, kuru pārstāv Apvienoto spēku štābs Ziemeļrietumu Eiropā, vienošanās memoranda par programmas "Partnerattiecības - mieram" mācībām COOPERATIVE BEST EFFORT '97 un tā pielikuma (turpmāk - vienošanās memorands) projektu.

2. Pilnvarot aizsardzības ministru parakstīt vienošanās memorandu.

3. Vienošanās memorands stājas spēkā tā 6.pantā paredzētajā laikā un kārtībā.

4. Ārlietu ministrijai pēc vienošanās memoranda stāšanās spēkā publicēt oficiālu paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" par vienošanās memoranda stāšanos spēkā, kā arī vienošanās memoranda tekstu angļu valodā un tā tulkojumu latviešu valodā.

Ministru prezidents G.Krasts

Ārlietu ministrs V.Birkavs

---

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1997.gada 20.augustā Rīkojums nr. 423

Rīgā (prot. nr.45 2.¤)

Par Eiropas Konvenciju par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu un tās protokoliem

1. Akceptēt pievienošanos 1987.gada 26.novembra Eiropas Konvencijai par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu un tās pielikumam (turpmāk - konvencija), kā arī konvencijas 1993.gada 4.novembra protokolam nr.1 (turpmāk - protokols nr.1) un 1993.gada 4.novembra protokolam nr.2 (turpmāk - protokols nr.2).

2. Pilnvarot Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Eiropas padomē parakstīt konvenciju, protokolu nr.1 un protokolu nr.2, kā arī iesniegt atrunu par ratifikācijas nepieciešamību saskaņā ar protokola nr.1 7.panta 1.b. apakšpunktu un protokola nr.2 2.panta 1.b. apakšpunktu.

3. Konvenciju, protokolu nr.1 un protokolu nr.2 pēc to parakstīšanas iesniegt apstiprināšanai Saeimā.

Ministru prezidents G.Krasts

Ārlietu ministrs V.Birkavs

---

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1997.gada 20.augustā Rīkojums nr. 424

Rīgā (prot. nr.45 8.¤)

Par atvaļinājuma piešķiršanu Ē.Zundam

Piešķirt pašvaldību lietu valsts ministram Ē.Zundam ikgadējā atvaļinājuma daļu - 14 kalendāra dienas - no 1997.gada 20.augusta līdz 2.septembrim par laikposmu no 1997.gada 7.augusta līdz 1998.gada 6.augustam.

Ministru prezidents G.Krasts

Ministru prezidenta biedrs J.Kaksītis

---

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1997.gada 20.augustā Rīkojums nr. 425

Rīgā (prot. nr.45 7.¤)

Par atvaļinājuma piešķiršanu V.Makarovam

1. Piešķirt labklājības ministram V.Makarovam ikgadējā atvaļinājuma daļu - 14 kalendāra dienas - no 1997.gada 25.augusta līdz 7.septembrim par laikposmu no 1997.gada 7.augusta līdz 1998.gada 6.augustam.

2. Noteikt, ka labklājības ministra pienākumus minētajā laikposmā pildīs ekonomikas ministrs A.Sausnītis.

Ministru prezidents G.Krasts

Ministru prezidenta biedrs J.Kaksītis

---

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1997.gada 20.augustā Rīkojums nr. 426

Rīgā (prot. nr.45 6.¤)

Par Ministru kabineta rīkojuma atzīšanu par spēku zaudējušu

Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 1997.gada 13.augusta rīkojumu nr.418 `'Par atvaļinājuma piešķiršanu J.Kaksītim" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 204./205./206.nr.).

Ministru prezidents G.Krasts

Ministru prezidenta biedrs J.Kaksītis

---

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1997.gada 20.augustā Rīkojums nr. 427

Rīgā (prot. nr.45 13.¤0

Grozījumi atsevišķos Ministru kabineta rīkojumos

1. Izdarīt Ministru kabineta 1996.gada 24.janvāra rīkojumā nr.20 "Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" padomi" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 15., 139., 195.nr.) grozījumu un svītrot 1.punktā vārdus "Padomes priekšsēdētājs G.Krasts - ekonomikas ministrs".

2. Izdarīt Ministru kabineta 1996.gada 27.augusta rīkojumā nr.361 "Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" un valsts akciju sabiedrības "Latvijas lauksaimniecības finansu sabiedrība" vadību" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 147., 162./163.nr; 1997, 104./105.nr.) šādus grozījumus:

2.1. svītrot 1.punktā vārdus "G.Krasts";

2.2. svītrot 2.punktā vārdus "G.Krasts - ekonomikas ministrs".

3. Izdarīt Ministru kabineta 1996.gada 4.septembra rīkojumā nr.369 "Par valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" padomi" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 151., 40./41.nr.) grozījumu un svītrot 1.punktā vārdus "G.Krasts - ekonomikas ministrs".

4. Izdarīt Ministru kabineta 1996.gada 12.novembra rīkojumā nr.459 "Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" padomes sastāvu" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 195.nr.) grozījumu un svītrot 2.punktu.

5. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 1997.gada 5.februāra rīkojumu nr.55 "Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 4.septembra rīkojumā nr.369 "Par valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" padomi" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 40./41.nr.).

Ministru prezidents G.Krasts

Ekonomikas ministrs A.Sausnītis