svētki un godadienas

Ukrainā

24.augustā valsts svētki — Neatkarības diena

Ukraina ir viena no lielākajām Eiropas valstīm gan teritorijas (603,7 tūkstoši kvadrātkilometru), gan iedzīvotāju skaita (vairāk nekā 50 miljoni) ziņā. Tās vēsture ir sena, taču savu Neatkarības dienu šī lielā valsts svin tikai sesto reizi.

Ukrainas vēstniecības sagatavotajā uzziņas materiālā uzsvērts, ka Ukrainas valstiskuma izveidošanas centieni aizsākušies jau pirms tūkstoš gadiem. Pasaules vēsturē iegājusi Kijevas Krievzeme ar tās augstajiem kultūras sasniegumiem. Unikāls pasaules demokrātijas vēstures fakts bija 18. gadsimtā hetmaņa Pilipa Orļika valdīšanas laikā pieņemtā Ukrainas konstitūcija. Tajā iedibinātās demokrātijas tradīcijas turpinājās Ukrainas Tautas Republikā, kas pastāvēja īsu laiku, 1917.—1918. gadā, un tagad ietvertas Valsts suverenitātes deklarācijā. Savdabīgs demokrātijas paraugs bija arī Zaporožjes Sečes pastāvēšana vēlajos viduslaikos, kad daudzās Eiropas valstīs valdošie bija feodāli monarhistiski režīmi.

Atceroties senās demokrātijas tradīcijas, ukraiņu tauta īpaši asi pretojās uzspiestajai komunistiskajai diktatūrai, un pret tautu tika vērstas arī īpaši asas staļiniskā režīma represijas. Trīsdesmitajos gados, lai salauztu ukraiņu zemnieku pretošanos piespiedu kolektivizācijas plāniem, Ukrainas zemniekiem tika atņemta un eksportēta praktiski visa raža, un dabas dāsni apveltītajā lauksaimniecības zemē miljoniem cilvēku mira badā. Spēcīga bruņotās pretošanās kustība komunistiskajai diktatūrai Ukrainā izvērsās Otrā pasaules kara laikā un pirmajos pēckara gados. Maskavas režīmam to izdevās apspiest tikai ar nežēlīgām masu represijām. Aktīva pretpadomju kustība Ukrainā bija sešdesmitajos gados, pret komunistisko režīmu un cilvēktiesību pārkāpumiem cīnījās ukraiņu disidenti.

1991. gada 1. janvārī Ukrainā sarīkotajā referendumā 90,3 procenti iedzīvotāju atbalstīja Valsts neatkarības pasludināšanas aktu, ko tā paša gada 24. augustā, tūlīt pēc komunistiskā puča sagrāves, apstiprināja Augstākā Rada (Ukrainas parlaments).

Valsts svētku priekšvakarā Ukrainas vēstniecības Rīgā izplatītajā paziņojumā atzīmēts, ka sešos neatkarības gados Ukraina sekmīgi attīstījusies gan iekšpolitikas, gan ārpolitikas jomā. “Ukrainas tauta spējusi ne vien deklarēt savas valsts neatkarību, bet arī pārvērst to realitātē,” teiks šajā dokumentā. Protams, Ukrainai, kas tagad ir jaunā vēsturiskā, sociālā un ekonomiskā situācijā, nākas pārvarēt daudzas problēmas. Īpaši sarežģīta ir ekonomikas pārkārtošana, jo Padomju savienības laikā gan impērijas ekonomiskā izdevīguma, gan arī ukraiņu pārtautošanas nolūkā lielākā daļa Ukrainas rūpniecības uzņēmumu tika cieši sasaistīti ar Krievijas uzņēmumiem, tās izejvielām un materiāliem. Taču arī ekonomikas jomā Ukrainas parlamenta un valdības konsekventais kurss uz ekonomikas pārkārtošanu tirgus apstākļiem jau ir devis pozitīvus rezultātus. Sekmīgi īstenota monetārā emisija. Ukrainas grivna ir ieguvusi stabilitāti. Šogad inflācijas ikmēneša pieaugums caurmērā nepārsniedz vienu procentu, tas, salīdzinot ar neseno realitāti, ir būtisks sasniegums. Ukrainas Nacionālās bankas refinansēšanas kurss tagad ir 16 procenti (1994. gada oktobrī — 300 procentu). Pērn šīs valsts preču un pakalpojumu eksports pieauga par 20,8 procentiem — viens no straujākajiem kāpumiem Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs.

“Vēl ir pāragri runāt par Ukrainas ekonomiskās sistēmas stabilizāciju, mēs vēl tikai esam palēninājuši ekonomiskās krīzes procesus,” teikts vēstniecības paziņojumā. Tomēr lēnām, bet noteikti uzlabojas Ukrainas iedzīvotāju sociālais stāvoklis. Vidējā alga laikā no 1994. gada oktobra līdz šā gada aprīlim pieaugusi vairāk nekā četrreiz (no 22 līdz 90 ASV dolāriem mēnesī).

Liela nozīme Ukrainas politiskās stabilitātes demokrātisko porocesu tālākā attīstībā un sociālās harmonijas nostiprināšanā bija Ukrainas konstitūcijas pieņemšanai 1996. gada 28. jūnijā.

Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Ukrainu nodibinātas 1992. gada 12. februārī. Ukrainas intereses mūsu valstī pārstāv ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Viktors Mihailovskis, kurš savu akreditācijas rakstu Latvijas Valsts prezidentam iesniedza šā gada 25. martā. Ukrainas vēstniecība Rīgā daudz dara mūsu valstu daudzveidīgo sakaru paplašināšanā. Abu valstu draudzīgo attiecību padziļināšanu būtiski sekmējušas Latvijas Republikas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa un Ukrainas prezidenta Leonīda Kučmas vizītes Kijevā un Rīgā.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors