INFORMĀCIJA

Gaidīsim Jāni Jaunsudrabiņu mājās

Doma par Jāņa Jaunsudrabiņa pārbedīšanu dzimtās zemes klepī, kas rakstnieka 120. dzimšanas dienas atceres sarīkojumā Neretā un Mūsmāju Riekstiņos izskanēja kā klusa nopūta un patāls sapnis, ir pavisam tuvu piepildījumam. Naudu, kas nepieciešama šiem mērķiem, no personiskajiem līdzekļiem ziedoja Latvijas ģenerālprokurora vietnieks Oļģerts Šabanskis (“Latvijas Vēstnesis” par to rakstīja 26.augusta numurā), bet par visu pārējo jau laikus bija sākusi rūpēties Latviešu tautas kopība Vācijā un arī Latvijas Rakstnieku savienība. Tādējādi jau nākamsestdien, 13.septembrī, varēsim sagaidīt Jaunsudrabiņu mājās. Uz Latviju tiks pārvestas arī rakstnieka dzīvesbiedres un meitas mirstīgās atliekas.

Par pasākuma norisi “Latvijas Vēstnesi” informēja Rakstnieku savienības priekšsēdis Viktors Avotiņš:

— Kērbekas kapos, kur Jaunsudrabiņš tika apglabāts 1962.gadā, piemiņas brīdi organizē Latviešu tautas kopība Vācijā. Tās vicepriekšsēdis Artūrs Cipulis, ar kura gādību pirms dažiem gadiem mājās tika pārvestas Annijas un Jāzepa Vītolu mirstīgās atliekas, arī šoreiz kārtojis daudzās ar pārvešanu saistītās formalitātes. Jaunsudrabiņa kapa piemineklis kā mākslas vērtība paliks Kērbekas kapos. Pēc 2005.gada te tiks ierīkots parks, tāpēc varbūt arī labāk, ka tur saglabāsies latviešu rakstnieka piemiņas zīme.

Latvijā no Jāņa Jaunsudrabiņa un viņa ģimenes varēs atvadīties 13.septembrī Rīgā, Neretā un Ķišku kapos. Dievkalpojumu Rīgas Domā vadīs arhibīskaps Jānis Vanags. Tajā solījies piedalīties arī Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Baznīca ziedu un vainagu nolikšanai būs atvērta jau no deviņiem rītā. Dievkalpojums sāksies desmitos. Ap 11.30 paredzēta izbraukšana uz Neretu, kur trijos pēcpusdienā notiks piemiņas brīdis pie baznīcas. No turienes ceļš vedīs uz Mūsmāju Riekstiņiem un tālāk uz Ķišku kapiem, kur atdusas rakstnieka vecvecāki un daudzi jo daudzi Jaunsudrabiņa laikabiedri, ko pazīstam no “Baltās grāmatas” lappusēm. Par kapavietas ierīkošanu rūpējas tēlnieks Ojārs Feldbergs.

Pārbedīšanas ceremonija sāksies četros pēcpusdienā. Būs runas, dziesmas, mūzika. Dziedās Jāņa Branta vadītais sieviešu koris “Līga”, kas allaž piedalās Jaunsudrabiņa atceres svētkos.

Lai Jaunsudrabiņu godam sagaidītu mājās, katrs varam vīt zilu rudzupuķu vainadziņu, varam vēlreiz pārlasīt pašas baltākās “Baltās grāmatas” lappuses vai varbūt līdz ar rakstnieku izsāpēt trimdinieka sāpi un līdz smeldzei apjaust: “Dzimtene ir tikai viena — kur esi dzimis, kur dzimuši un mūžu nodzīvojuši tavi vecāki, tavi senči, paaudžu paaudzes.” Un vēlēt vieglas smiltis Ķišku kapukalniņā, par kuru rakstnieks arī būs domājis, savā tēlojumā “Piemini Latviju!” aicinādams:

Atceries Latvijas ziedošās kapsētas, kur tu varēji sastapties ar aizgājušo tuvinieku dvēselēm kā rožu dārzā un dalīties ar tiem savās bēdās un priekos, ja tev tuvinieku nebija starp dzīvajiem.

Vai tu nejuti vasaras krēslas stundās staigājam pa Latvijas ārēm pašu Dievu, pelēku mēteli, zīļu joslu?

Piemini Latviju, kur visa tev bija gana, pat šķietami trūkumā dzīvojot.

Aina Rozeniece,

“LV” nozares redaktore

Vēstules

Labos darbus mēs neaizmirsīsim

Cien.laikraksta “Latvijas Vēstnesis” redakcija!

Mēs, neretieši, bijām ļoti apbēdināti, ka valstij neatradās nauda, lai pasaulē pazīstamais rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš mūžīgo dusas vietu rastu ilgotajā dzimtās zemes smiltājā. Valstī pazūd miljoni bez miņas, bagātnieki tērē naudu neskaitīdami.

Kad izplatījās ziņa, ka noslēpumaina persona dod vajadzīgo naudu, mūs nepārsteidza, ka šis cilvēks ir mūsu skolas bijušais audzēknis Oļģerts Šabanskis. Viņu taču daudzi no mums pazīst jau 40 gadus. Jau skolā viņš vienmēr bija atsaucīgs un izpalīdzīgs mums sarežģītās situācijās. Arī vēlāk, kad viņš kļuva plaši pazīstams jurists, viņš savu skolu un dzimto pusi neaizmirsa.

Mūs ļoti pārsteidza aizdomu pilnie raksti citos laikrakstos. Protams, ja O.Šabanskis savu naudu būtu notriecis Kanāriju salās vai Amerikas prestižākajos kūrortos, tad ne gailis pakaļ nedziedātu. Bet te (ko domājies!) Šabanskis sadomājis savu naudu atdot tautai. Nē, tā lieta vairs nav tīra! Šitā izmētāt savus ietaupījumus!

Mēs saprotam, ka lielākai daļai valstsvīru un jaunbagātnieku diemžēl neienāk prātā mazliet no savas bagātības ziedot arī kultūrai. Pieņemam, ka daļai no viņiem Jāņa Jaunsudrabiņa vārds ir svešs. Žēl, ļoti žēl, ka tādus esam ievēlējuši.

Oļģerta Šabanska dāsno sirdi godinot, gribam teikt, ka vērtīgs ir tas, kas ziedots mūžībai. Devums raksturo devēju. Bet, Oļģert, “Tēvu zemei nekad nezudīsi,

Jo kā talismans tā būs tev līdz.” (J.Jaunsudrabiņš.)

Neretieši: Laima Grebska, Ārija Bajinska, Ārija Sūruma, Aija Vesmane, Egija Apiņa, Jānis Bajinskis, Anna Semeņkova, Anita Solmane, Ausma Burka, Anita Ružāne, Ludmila Kolpakova, Modra Reizniece, Inta Vasariņa, Guntis Vasariņš, Helēna Arbidāne, Daira Osīte, Jāzeps Čipāns, Aiga Mista, Rita Kokina, Skaidrīte Plone, Andris Skroms, Viesturs Bejinskis, Signe Šustiņa, Janīna Mazjāne, Marfa Rakeviča, Vera Micko, Margarita Beņķīte, Mudīte Žilinska, Harijs Markāns, Inita Kalniņa, Marta Žilinska, Rita Krastiņa, Valentīna Brodiņa, Biruta Petrone, Aldona Vāverāne, Lija Saldovere, (nesalasāms) , (nesalasāms) , Ērika Zvejniece, Ieva Šolmane, Arvīds Buks, Milda Buka, G.Strode, Emīlija Drusneviča, Joanna Ķirša, Gunta Ozoliņa, Guntis Ozoliņš, S.Rusiņa, Maija Bajinska, Olga Kundrate, Evita Apiņa, Kristīne Pavliņa, Nadja Jeremejeva, Zigurds Kalnāre, Silvija Grietiņa, Zita Veinberga, Zigrīda Rinkeviča, D.Zikavičs, (nesalasāms) , Tamāra Laučiška, Lidija Mediecka, G.Dobrovska, Raitis Rudevičs, Māris Apiņš, Anita Putniece, Ainis Lormanis, Lūcija Skrebele, Arvīds Velme, Zenta Markūna, Rasma Beluka, Ina Riekstiņa, Inta Sidorova, Velta Kuharenka (Redakcija atvainojas, ja kādu parakstu ir salasījusi nepareizi — “LV” )