Ieiesim Felicitas Pauļukas sievišķīgajā skaistuma pasaulē

Māksliniece Felicita Pauļuka (pa labi) ar modeli Laumu Vēsmu

Mākslas cienītāji saņēmuši dāsnu atvasaras velti — gleznotājas Felicitas Pauļukas darbu personālizstādi.

Gleznotājas uzmanības centrā ir cilvēks ar savu likteni, prieku un sāpi. Modeļus viņa izvēlas pēc personības būtības. Galvenokārt viņi ir labi iepazīti, tuvi cilvēki. Un draudzība var turpināties ilgus gadus. Šo portreta lauciņu māksliniece kopusi visu mūžu, arusi dziļi un pamatīgi. Atdeve darbam, koncentrēšanās, paškritika palīdzējusi sasniegt perfektu formu, emocionālu piesātinājumu. Vitālie portreti un smalki niansētie akti aicina iejūtīgi ielūkoties mūsu laikabiedru acīs, sejās, stājā, vēl un vēlreiz izjust personības valdzinājumu.

Felicitas Pauļukas pirmā personālizstāde Valsts Aizrobežu mākslas muzejā 1979. gadā bija reizē izaicinājums un apliecinājums. Septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados vesela paaudze uzskatīja Felicitu par sievietes ideālu un tādu atrada arī viņas mākslā, kas arvien sagādājusi brīnumu, likusi minēt kādu noslēpumu.

Jauno izstādi iekārtojis gleznotājs Juris Jurjāns. Te izvēlēti darbi no Mākslinieku savienības, “Arsenāla” un pašas autores kolekcijām. Portretēto vidū ir tādi sabiedrībā pazīstami cilvēki kā skatuves mākslinieki Lilita Bērziņa, Ērika Ferda un Ēvalds Valters, gleznotāji Māra Vaičūna, Baiba Vegere un Juris Ģērmanis.

Ar Kultūras ministrijas atbalstu iecerēts izdot Felicitas Pauļukas darbu zinātnisko katalogu.

Šī izstāde būs atvērta līdz 28. septembrim. Māksliniece solījās jau maijā aicināt uz nākamo izstādi.

Aina Adermane

Foto: Harijs Burmeistars

Sēdošā. Akts (ogle)

Keramiķe Rita Einberga (ogle)

Sumināsim “Dziesmuvaras” konkursa laureātus

Emiļa Melngaiļa Tautas mākslas centrā 28.augustā tika sumināti “Dziesmuvaras” Latviešu mūzikas fonda kordziesmu konkursa laureāti. Žūrijas komisija (profesori Oļģerts Grāvītis, Imants Kokars un Pēteris Plakidis) no iesniegtajiem 42 jaundarbiem visaugstāk novērtēja Aldoņa Kalniņa tautas dziesmas apdari “Eime, eime, moseņ” un Agra Engelmaņa oriģināldziesmu “Baltā vakarā”. Viņi saņēma otro prēmiju — katrs 700 dolāru. Trešā prēmija (katra 500 dolāru) piešķirta Ilonai Rupainei un Ilonai Breģei par tautas dziesmu apdarēm “Aizej lietiņ!” un “Velc, pelīte, saldu miegu”. Pirmā prēmija netika piešķirta.

Šis bija jau trešais “Dziesmuvaras” Latviešu mūzikas fonda kordziesmu konkurss. Pirmais notika 1988.gadā par godu komponista profesora Ādolfa Ābeles simtgadei, otrs — 1990. gadā. Abos konkursos godalgotās dziesmas izdotas atsevišķos krājumos, kas izsūtīti bibliotēkām, mūzikas krātuvēm, mūzikas skolām, mūziķiem un koriem kā “Dziesmuvaras” dāvana.

Atzīmējot Latvijas Universitātes studentu dziedoņu biedrības “Dziesmuvara” 70 gadus, Latviešu mūzikas fonds 1995.gadā nodibināja sava pirmā diriģenta profesora Ādolfa Ābeles piemiņas godalgu jauktajiem amatieru koriem par izciliem latviešu dziesmu a capella atskaņojumiem. Šajās sacensībās, kas izvērtās par skaistiem kora mākslas svētkiem, skanēja arī konkursos godalgotie darbi.

Veicināt jaunu latviešu kordziesmu rašanos un atskaņošanu — tieši ar šādu mērķi “Dziesmuvara” Amerikas Savienotajās Valstīs 1987.gadā arī nodibināja Latviešu mūzikas fondu.

“LV” informācija