Preses konferences

Saeimas un kredītdevēju izpratni gaidot

Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Jānis Lapše

Vakar, 4. septembrī, Zemkopības ministrijas preses konferencē ZM valsts sekretārs Jānis Lapše pastāstīja, ka vienīgo iespējamo risinājumu, lai nepārtrūktu graudu iepirkšana pārstrādes uzņēmumos, proti, kredītprocentu subsidēšanu, ir izmantojuši un līgumus ar ZM noslēguši deviņi labības pārstrādes un uzpirkšanas uzņēmumi: a/s "Saldus labība", Daugavpils uzņēmums "Mežciems D", Aizkraukles rajona kopdarbības sabiedrība "Velēna", a/s "Jelgavas dzirnavnieks", a/s Dobeles dzirnavnieks", a/s "Daugavpils maiznieks", firma "Latgales maiznīca", a/s "Daugavpils dzirnavnieks" un SIA "Bauskas klēts".

— Kā redzat, pagaidām interesi no lielajiem uzņēmumiem nav izrādījusi a/s "Rīgas dzirnavnieks" un arī a/s "Rēzeknes dzirnavnieks", — secināja Jānis Lapše. — Rēzeknieši ir atraduši savus resursus, lai trīs dienu laikā zemniekiem segtu 31% no iepirkuma, taču "Rīgas dzirnavniekam", acīmredzot, šobrīd risināmas citas problēmas.

Aizkraukles "Velēna" ir ZM iesniegusi dokumentus, un šajās dienās arī tiks uzņēmumam samaksāti 233 lati. Šī niecīgā summa ir tā daļa no 10%, kas ik mēnesi jāsamaksā uzņēmumam deviņu mēnešu garumā, lai segtu kredītprocentus par kopējo summu 2500 latu, bet uzņēmums ir samaksājis zemniekiem par produkciju 25 000 latu. Tātad "ugunsgrēka dzēšana" labības apcirkņos ir devusi savu reālu labumu, lai uzlabotu izveidojušos situāciju. Mēnesī visiem 9 uzņēmumiem kopumā kredītprocentu dzēšanai ZM izmaksās apmēram 30 000 latu. Tā ka kritika par to, ka šo naudu vajadzēja maksāt zemniekiem, nevis pārstrādes uzņēmumiem, ir nevietā. Nākamgad, iespējams, šos līdzekļus, kas šogad tiek pārstrādes uzņēmumiem kredītprocentu segšanai, izmaksās zemniekiem par graudu saglabāšanu, lai zemniekiem būtu motīvs pēc iespējas ilgāk graudus uzglabāt pašiem, nevis ražas vākšanas laikā masveidā labību nodot. Tātad — jo ilgāk uzglabā, jo lielāku summu saņem visa gada garumā tieši zemnieks.

Lai nākamajā gadā neatkārtotos šī rūgtā pieredze, drīzumā Saeimā tiks iesniegti labojumi labības likumā, lai graudu rezerve netiktu noteikta graudos trīs mēnešu patēriņa apjomā, bet gan naudā, lai būtu līdzekļi jaunās ražas iepirkšanai. Graudos šī rezerve var būt tikai un vienīgi izņēmuma gadījumā, teica Jānis Lapše. Vēl — šis graudu apjoms nepareizi tiek saukts par valsts rezervi.

— Nav vairs tie laiki, kad kaut kas ir jātur rezervē, — spriež ZM valsts sekretārs. — Mums apkārt nav metāla sēta un nav arī "izredžu" palikt bez maizes. Šī "rezerve" ir svira graudu tirgus regulēšanai, ar kuras palīdzību var iejaukties labības tirgū, ja tas nepieciešams. Tas nav pretrunā ar pastāvošo likumdošanu, un, ja arī šo iejaukšanos tirgū kāds uzskata par nelikumīgu, tad, nevar noliegt, tā ir lietderīga un vajadzīga pašreizējā situācijā. No 150 000 — 160 000 tonnām pārtikas graudu, kas ir gada patēriņš valstī, šobrīd ir iepirktas tikai 84 000 tonnas. Būsim reāli: kviešu sezona Latvijā jau ir aiz muguras.

Otrs pasākums ir aicinājums Latvijas bankām būt saprātīgām, izsniedzot kredītus pārstrādes uzņēmumiem lauksaimniecības produkcijas uzpirkšanai. Izejvielas lauksaimniecībā nav auto rezerves daļas, ko var uzpirkt ik pāris mēnešu, ļaujot naudai nemitīgi rotēt. Lauksaimniecības produkcija tiek realizēta tikai reizi gadā, tātad pusotrā mēnesī ir jānopērk izejvielas visam gadam.