Preses konferences

Saeimas un kredītdevēju izpratni gaidot

Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Jānis Lapše

Turpinājums no 1.lpp.

— Ceram, ka mēs tiksim saprasti un uzklausīti no banku puses, — teica Jānis Lapše. — Lauksaimniecībai ir sava specifika, un tā nevar būt citāda, nekā tā ir.

Trešais jautājums, kas tiks iesniegts arī Saeimā, ir grozījumi Civillikumā, ka jebkuru divu juridisku vai fizisku personu vienošanās ir likumīgs līgums. Tas ir jāmaina attiecībā uz labības un citu lauksaimniecības produktu iepirkumu Latvijā vismaz pagaidām, līdz darbosies tipveida līgums, kurā būs skaidri formulēti noteikumi un saistības. Pašlaik ir tā: kā lielais diktē, tā mazais dara, un tā būt nedrīkst, saka valsts sekretārs.

Ceturtais. Saeimai tiks iesniegts arī priekšlikums paplašināt tiesības, kas šobrīd ir VID, lai būtu tiesības noņemt no uzņēmuma konta bezierunu kārtībā attiecīgo naudas summu, ko uzņēmums ir parādā lauksaimniecības produkcijas ražotājam un piegādātājam. Varētu būt variants, ka šī maksājumu ieturēšanai nepieciešams zemkopības ministra paraksts, jo šajos jautājumos jābūt ļoti uzmanīgiem.

Vēl nākamajā gadā vajadzētu atbalstīt kooperāciju attiecībā uz labības glabātavu un kalšu saimniecību sakārtošanu un attīstīšanu, taču šī ierosme vēl "uzliekama uz papīra", teica Jānis Lapše.

Saeima ir paredzējusi ārkārtas plenārsēdi, kas būtu veltīta lauksaimniecības problēmām, un Jānis Lapše par šo sēdi teica:

— Tagad vai nekad. Ir pienācis pēdējais brīdis, lai Saeimas līmenī atrisinātu lauksaimniecības problēmas. Saeimā ir iesniegti materiāli par sasāpējušajiem un steidzīgi atrisināmajiem jautājumiem, un būtiskākie ir šādi. Ienākumu un izdevumu nesabalansētība jeb ienākumu un izdevumu "šķēres" šobrīd ir 20 miljoni latu, kas šogad zemnieku kabatās būs mazāk sakarā ar resursu cenu paaugstināšanos un izejvielu cenu saglabāšanos iepriekšējā līmenī vai pat krišanos. Šī summa ir jāparedz budžetā, cita risinājuma nav.

Otrs — nodokļu atvieglinājumi. Tie ir jāsaglabā. Trešais — reģionālā izlīdzināšana. Latgalei, patīk kādam vai ne, ir jāpalielina izmaksājamo subsīdiju summa, piemērojot noteiktu koeficientu, lai izlīdzinātos lielās atšķirības starp reģioniem tik mazā valstī kā Latvija un tiktu radīti vienādi ražošanas un dzīves nosacījumi, uzskata Jānis Lapše.

Vēl ir jāuzlabo tirgus nosacījumi, jo, lai ražotu, vajag pārdot. Tādēļ ir nepieciešams iespējami ātri, kamēr vēl visu NVS tirgu nav pārplūdinājusi dotētā ES produkcija, noslēgt līgumu ar Krieviju par ekonomisko sadarbību, jo bez šādas politiskās vienošanās jebkurš darījums starp Latviju un Krieviju ir "uz godavārda" un to strīdu gadījumā neizskatīs neviena starptautiskā tiesa. Saeimai vajadzētu saprast šī līguma nopietnību.

Vēl joprojām ir bažas par to, vai nākamgad lauksaimniecības atbalstam būs likumā noteiktie 3% no valsts budžeta.

Perspektīvā risināmas ir lauku novecošanas problēmas — priekšrocības jaunajiem zemniekiem (līdz 35 gadu vecumam), lai tos ieinteresētu palikt un strādāt laukos.

Sagatavotajā Saeimas lēmuma projektā ir rakstīts, ka lauksaimniecības problēmu risinājums notiks pakāpeniski — līdz nākamā gada 31. martam, un ļoti vajadzīgs ir Saeimas akcepts par to, ka šie jautājumi tiks risināti un arī atrisināti, teica ZM valsts sekretārs Jānis Lapše.

Valsts Zemes dienesta ģenerāldirektora vietnieks, Latvijas Hipotēku un zemes bankas valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis un Īpašuma privatizācijas departamenta vadītājs Sigurds Strujevics informēja, ka saskaņā ar 5.augusta pieņemtajiem Ministru kabineta "Noteikumiem par zemes reformas pabeigšanas kārtību lauku apvidos" notiks zemes izpirkšana.

Ministru kabineta noteikumi nosaka kārtību, kādā pabeidzama zemes reforma lauku apvidos, kā arī līdz zemes reformas pabeigšanai sakārtojamas zemes lietošanas tiesības un īpašuma attiecības un izskatāmi strīdi ar zemes reformu saistītajos jautājumos.

V.Kvetkovskis informēja, ka līdz 1.maijam pagastu zemes komisijās bija izskatīti 96 procenti no visiem pieteikumiem gan par zemes piešķiršanu īpašumā, gan pastāvīgā lietošanā, izņemot strīdus gadījumus, kuri tiek risināti tiesas ceļā, un 90 procentos pagastu pašvaldību teritoriju bija sagatavoti pārskata plāni ar ieprojektētām zemes lietojumu un zemes īpašumu robežām.

Līdz šim likumdošanā precīzi nebija noteikts, līdz kuram laikam tiks pieņemti iesniegumi par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā. Līdz 1.maijam Latvijā bija apmēram 260 tūkstoši hektāru lauku zemju, uz kuriem neviens nebija pieteicies. Uz šīm brīvajām zemēm iespējams pieteikties mēneša laikā no Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienas — tātad līdz 9.septembrim.

Zemes, kuras noteiktajā termiņā netiks pieprasītas pastāvīgā lietošanā, ir valstij piekrītošas un likumā noteiktajā kārtībā nostiprinās zemesgrāmatās.

MK noteikumi nosaka arī kārtību, kādā Latvijas pilsoņi, pastāvigie iedzīvotāji (jo viņiem ir tiesības uz nepilsoņa pasi) un juridiskās personas, kurām zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā, atbilstoši likumam "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" to var iegādāties īpašumā. Šo procedūru veiks Hipotēku un zemes banka, un sīkāk par to būs lasāms "LV" pielikumā "Privātīpašums".

Rūta Bierande, Mudīte Luksa,

"LV" nozaru virsredaktores

Zemkopības ministrija

Uzaicinājums uz zinātnisko tēmu konkursu